Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA

PRESES RELĪZE

ECA/12/55

Luksemburgā, 2013. gada 14. janvārī

ES energoefektivitāte: ieguldījumu mērķis nav sasniegts; vidējais atmaksāšanās periods pārsniedz 50 gadus (ārkārtējos gadījumos — 150 gadus)

Palielināta energopatēriņa izmaksas, fosilā kurināmā rezervju izsīkšana un cilvēku darbības ietekme uz klimata pārmaiņām pasaulē ir pēdējos gados īstenotās energoefektivitātes politikas virzītājspēki. Kopš 2000. gada Eiropas Savienība ir izlietojusi no Kohēzijas fonda gandrīz 5 miljardus EUR energoefektivitātes pasākumu līdzfinansēšanai dalībvalstīs. Eiropas Komisija un dalībvalstis ir kopīgi atbildīgas par šo fondu pareizu finanšu pārvaldību.

Eiropas Revīzijas palāta ir novērtējusi, vai kohēzijas politikas ieguldījumi energoefektivitātē ir bijuši rentabli.

Palāta konstatēja, ka projektos, ko dalībvalstu iestādes bija atlasījušas finansēšanai, nebija iekļauts tāds racionāls mērķis kā rentabilitāte, t. i., ietaupītās enerģijas vienības izmaksa. Projektu mērķis bija ietaupīt enerģiju un uzlabot dzīves apstākļus, bet finansēšanai tie nebija atlasīti, pamatojoties uz iespējamiem finanšu ieguvumiem, ko radītu energoietaupījumi, drīzāk tās bija ēkas, ko parasti uzskata par piemērotām finansēšanai, jo tām bija vajadzīgs remonts un to dokumenti atbilda prasībām.

“Nevienam no mūsu aplūkotajiem projektiem nebija veikts vajadzību novērtējums vai pat analīze par energoietaupījumu iespējām saistībā ar ieguldījumiem”, teica par šo ziņojumu atbildīgais ERP loceklis Haralds Vogenbauers (Harald Wögerbauer). “Dalībvalstis būtībā izmantoja šo naudu, lai atjaunotu sabiedriskās ēkas, bet energoefektivitāte labākajā gadījumā palika otrā vietā.”

Plānotais ieguldījumu atmaksāšanās periods vidēji bija 50 gadi, bet atsevišķos gadījumos — līdz pat 150 gadiem. Tas nozīmē, ka šie līdzekļi netika izlietoti apdomīgi, jo atjaunoto ēku vai to daļu ekspluatācijas ilgums ir mazāks, un energoefektivitātes aspektā šos līdzekļus lielā mērā var uzskatīt par zaudētiem.

Piezīmes izdevējiem

Eiropas Revīzijas palāta (ERP) publicē īpašos ziņojumus visu gadu, un tajos ir atspoguļoti atsevišķu ES budžeta jomu vai vadības aspektu konkrētu revīziju rezultāti.

Šajā īpašajā ziņojumā Nr. 21/2012 “Kohēzijas politikas ieguldījumi energoefektivitātē un to rentabilitāte”, tika vērtēts, vai kohēzijas politikas ieguldījumi energoefektivitātē bija rentabli. Lai atbildētu uz šo jautājumu, Palāta noskaidroja, vai i) plānošanā un finansēšanā ir piemēroti pareizi nosacījumi, lai nodrošinātu rentablus ieguldījumus energoefektivitātē, un vai ii) sabiedrisko ēku energoefektivitātes projekti ir bijuši rentabli.

Revīziju veica Čehijas Republikā, Itālijā un Lietuvā — valstīs, kuras bija saņēmušas vislielāko atbalstu no Kohēzijas fonda un Eiropas Reģionālās attīstības fonda energoefektivitātes pasākumiem 2007.–2013. gada plānošanas periodā un kuras līdz 2009. gadam arī bija piešķīrušas vislielākās summas projektiem. Revīzijā tika pārbaudītas četras darbības programmas un 24 projekti saistībā ar ieguldījumiem sabiedrisko ēku energoefektivitātē.

Revīzijā secināja, ka plānošanā un finansēšanā nav piemēroti pareizi nosacījumi, lai nodrošinātu rentablus ieguldījumus energoefektivitātē, un ka revidētie sabiedrisko ēku energoefektivitātes projekti nav bijuši rentabli. Tas bija tāpēc, ka revidētajās darbības programmās netika veikts pienācīgs vajadzību novērtējums, lai noteiktu konkrētās jomas, kurās varētu panākt energoietaupījumus, kā arī iespējas veikt šos energoietaupījumus rentablā veidā, tādējādi attaisnojot izvēlētos pasākumus un to izmaksas.

Rentabilitātes koncepcija jeb vislabākā attiecība starp izlietotajiem resursiem un sasniegtajiem rezultātiem nebija noteicošais faktors, kad šīs dalībvalstis piešķīra finansējumu energoefektivitātes pasākumiem un konkrētiem projektiem. Šo koncepciju neņēma vērā arī Komisija savā novērtējumā pirms darbības programmu apstiprināšanas.

Lai gan visi revidētie projekti deva plānotos fiziskos rezultātus, piemēram, tika nomainīti logi un durvis vai siltinātas sienas un jumti, tomēr izmaksas salīdzinājumā ar energoietaupījumiem bija augstas. Svarīgāka par energoefektivitāti bija vajadzība renovēt sabiedriskās ēkas. Lai gan revidēto projektu mērķis bija energoietaupījumi un dzīves apstākļu uzlabošana, tie neradīja apmierinošu attiecību starp energoefektivitāti un attiecīgajām ieguldījumu izmaksām. Vidējais plānotais ieguldījumu atmaksāšanās laiks bija aptuveni 50 gadi, kas ir pārāk ilgs salīdzinājumā ar renovēto ēku daļu un pat ar pašu ēku ekspluatācijas laiku.

Energoauditi nebija obligāti (Itālijā un Lietuvā), vai arī tur, kur tos pieprasīja (Čehijas Republikā), ieguldījumu summa, kuru ieteica pēc energoaudita, bija pārāk augsta. Attiecībā uz 18 no 24 revidētajiem projektiem faktiskos energoietaupījumus nebija iespējams pārbaudīt, jo to mērījumi nebija ticami.

Energoefektivitātes uzlabošanai ERP iesaka Komisijai kohēzijas politikas īstenošanas finansējumu energoefektivitātes pasākumiem saistīt ar pienācīgu vajadzību novērtējumu, regulāru uzraudzību un salīdzināmu rezultatīvo rādītāju izmantošanu, kā arī ar pārredzamiem projektu atlases kritērijiem un standarta ieguldījumu izmaksām par ietaupāmās enerģijas vienību, nosakot maksimāli pieņemamu vienkāršas ieguldījumu atmaksāšanās laiku.

Palātas preses sekretāra kontaktinformācija:

Aidas Palubinskas

Tālr.: +352 4398 45410 Mobilais tālr.: +352 621 552224

press@eca.europa.eu www.eca.europa.eu Tviteris: @EUAuditorsECA


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site