Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA

PRESES RELĪZE

ECA/12/48

Luksemburgā, 2012. gada 27. novembrī

ES revidenti: “Ir jāpārskata jauno dalībvalstu lauksaimniekiem sniegtā ienākumu atbalsta sadalījums.”

Eiropas Revīzijas palāta ir publicējusi pirmo īpašo ziņojumu (Nr. 16/2012) par jauno dalībvalstu lauksaimniekiem sniegto ienākumu atbalstu. Palāta aicina sākt reformu ar mērķi nodrošināt ienākumu atbalstu tieši aktīvajiem lauksaimniekiem, kas veic konkrētas un regulāras lauksaimnieciskās darbības. No lauku saimniecību ienākumu atbalsta saņemšanas īpaši jāizslēdz valsts sektora iestādes, kas apsaimnieko valsts zemi un kas citādā veidā nav saistītas ar lauksaimniecību, un nav jāpiešķir maksājumi par neizmantotiem zemes gabaliem vai zemi, kas galvenokārt tiek izmantota nelauksaimnieciskām darbībām.

Vienotā platībmaksājuma shēma (VPMS) tika izstrādāta, lai lauksaimnieki jaunajās dalībvalstīs, kuras pievienojās Eiropas Savienībai 2004. un 2007. gadā, varētu saņemt ienākumu atbalstu. Pašlaik to piemēro 10 dalībvalstīs, un 2011. gadā ar to saistītie izdevumi veidoja 5 miljardus EUR. Palātas ziņojumā galvenā uzmanība ir pievērsta saskaņā ar šo shēmu izmaksātā atbalsta saņēmējiem, attiecināmajām zemes platībām un tam, kā minētā shēma palīdz sasniegt mērķi — atbalstīt lauksaimnieku ienākumus.

Revīzijas vispārējais secinājums ir tāds, ka shēmas īstenošanā ir vairākas apšaubāmas iezīmes.

  • Saņēmēju definīcija nav pienācīga, proti, tā pieļauj izmaksāt atbalstu tādiem saņēmējiem, kuri nenodarbojas ar lauksaimniecību vai to dara tikai nelielā mērā. Šajos gadījumos tie ir bijuši nekustamā īpašuma uzņēmumi, lidostas, mednieku apvienības, zvejas klubi vai slēpošanas klubi.

  • Turklāt dažās no šīm dalībvalstīm atbalsts likumīgi tika sniegts arī tām valsts sektora iestādēm (un tika atbalstīti to ienākumi), kas apsaimnieko valsts zemi un kas citādā veidā nav saistītas ar lauksaimniecību. Valsts ir lielākā VPMS maksājumu saņēmēja Ungārijā (14 miljoni EUR 2010. gadā par 82 000 ha zemes).

  • Dalībvalstis ticami nenoteica kopējo lauksaimniecības zemes platību, par kuru būtu saņemams VPMS atbalsts, un šos datus Komisija apstiprināja. Tas ietekmēja katram lauksaimniekam izmaksājamā atbalsta aprēķinu par hektāru zemes, un reizēm šī summa bija lielāka vai mazāka, nekā tai vajadzētu būt. Dažas valstis pārskatīja lauksaimniecības zemes kopplatību, šo pārskatīšanu pienācīgi nepamatojot. Tas ļāva valstij piešķirto finansējumu izmantot pilnībā.

  • Lai gan attiecīgās dalībvalstis centās to nepieļaut, tomēr atbalstu izmaksāja arī par tādiem zemes gabaliem, kurus neizmantoja lauksaimniecībā.

  • VPMS atbalsta projektā ir iekšēja pretruna, proti, no vienas puses, atbalsts ir paredzēts lauksaimnieku ienākumu atbalstam, bet, no otras puses, atbalstu piešķir lauku saimniecībām atkarībā no to rīcībā esošās platības.

  • VPMS atbalstu galvenokārt saņem lielās lauku saimniecības: kopumā 0,2 % saņēmēju saņēma vairāk nekā EUR 100 000, kas veido 24 % no kopējā maksājumu apmēra.

  • Visbeidzot, lai gan VPMS izveidoja kā pārejas shēmu, lielākā daļa dalībvalstu nav gatavas ieviest (2014. gadā paredzēto) sistēmu, kuras pamatā ir tiesības uz maksājumu un kura jau darbojas ES–15 dalībvalstīs. Nākotnē tas var novest pie nozīmīgiem maksājumu kavējumiem.

Palāta iesaka piemērot mērķtiecīgāku un uz rezultātiem virzītu politiku, saskaņā ar kuru ienākumu atbalstu sniedz aktīvajiem lauksaimniekiem, kas veic konkrētas un regulāras lauksaimnieciskās darbības, un izslēdz no saņēmēju loka valsts sektora iestādes. Tiesības saņemt atbalstu par zemi ir skaidri jādefinē un jāierobežo, tās piešķirot tikai attiecībā uz zemes gabaliem, kuros jāveic konkrētas un regulāras lauksaimnieciskās darbības. Jācenšas proporcionālāk sadalīt atbalstu lauksaimnieku starpā — vai nu nosakot maksimālo robežu lielākajiem individuālajiem maksājumiem, vai arī ņemot vērā lauku saimniecību īpašos apstākļus dažādos reģionos. Komisijai jānovērš strukturālie trūkumi lauksaimniecības nozarē un aktīvi jāatbalsta dalībvalstis, un ciešāk jāpārrauga to gatavošanās nākamās ar maksājumtiesībām pamatotās shēmas ieviešanai.

Komisijas likumdošanas priekšlikumos par kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2013. gada tikai daļēji ir ņemti vērā Palātas formulētie apsvērumi (Eiropas Revīzijas palātas Atzinums Nr. 1/2012 par atsevišķiem regulu priekšlikumiem saistībā ar kopējo lauksaimniecības politiku 2014.–2020. gada posmā). Padome un Parlaments varētu apsvērt, vai šo priekšlikumu apspriešanas un pieņemšanas gaitā tos nevarētu pārskatīt saskaņā ar nostādnēm, kas izklāstītas Palātas formulētajos ieteikumos.

Palātas preses sekretāra kontaktinformācija:

Aidas Palubinskas

Press Officer

European Court of Auditors

Tālr.: +352 4398 45410 Mobilais tālr.: +352 621 552224

press@eca.europa.eu www.eca.europa.eu Tviteris: @EUAuditorsECA


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site