Navigation path

Left navigation

Additional tools

D/13/5

Briselē, 28/06/2013

EIROPADOME – SECINĀJUMI
Briselē, 27-28/06/2013

Pielikumā pievienoti Eiropadomes (2013. gada 27. un 28. jūnijs) secinājumi.

________________________

Vāju īstermiņa ekonomikas perspektīvu apstākļos jauniešu bezdarbs vairākās dalībvalstīs ir sasniedzis vēl nepieredzētus apmērus, radot milzīgas izmaksas cilvēciskā un sociālā ziņā. Ir nekavējoties jārīkojas.

Šodien Eiropadome vienojās par vispusīgu pieeju jauniešu bezdarba apkarošanai, pamatojoties uz šādiem konkrētiem pasākumiem: paātrināt un sākumposmā intensīvāk īstenot Jaunatnes nodarbinātības ierosmi, paātrināti īstenot garantiju jauniešiem, palielināt jauniešu mobilitāti un iesaistīt sociālos partnerus. Eiropadome arī pārrunāja veidus, kā veicināt investīcijas un uzlabot piekļuvi kreditēšanai. Tā aicināja mobilizēt Eiropas resursus, tostarp Eiropas Investīciju bankas (EIB) resursus, un nāca klajā ar jaunu "Investīciju plānu" MVU atbalstam un ekonomikas finansēšanas veicināšanai.

Uzlabojas finanšu stabilitāte, bet ir vajadzīgi turpmāki ES un tās dalībvalstu pasākumi, lai Eiropu pārliecinoši atgrieztu uz ilgtspējīgas izaugsmes un nodarbinātības ceļa. Stabilas publiskās finanses un rīcībpolitika, kas sekmē ilgtspējīgu izaugsmi un darbvietu veidošanu, ir savstarpēji pastiprinoši faktori. Vienlaikus visos līmeņos ir vajadzīgi neatlaidīgāki centieni, lai turpinātu strukturālās reformas un veicinātu konkurētspēju un nodarbinātību. Šajā sakarā Eiropadome apstiprināja konkrētām valstīm adresētus ieteikumus, lai sniegtu norādes saistībā ar dalībvalstu rīcībpolitiku un budžetiem, tādējādi noslēdzot 2013. gada Eiropas pusgadu.

Eiropadome arī izvērtēja panākto virzībā uz banku savienību, kas ir būtiska, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti un EMS netraucētu darbību. Visbeidzot, Eiropadome noteica nākamos soļus, kas veicami, lai stiprinātu EMS struktūru, un aicināja turpināt darbu pie visiem šiem jautājumiem, gatavojoties Eiropadomes decembra sanāksmei.

Eiropadome sirsnīgi sveica Horvātiju kā Eiropas Savienības dalībvalsti no 2013. gada 1. jūlija. Tā apsveica arī Latviju ar Līgumā noteikto konverģences kritēriju izpildi, tādējādi ļaujot tai 2014. gada 1. janvārī ieviest euro.

Eiropadome apstiprināja Padomes secinājumus un ieteikumus par paplašināšanos un stabilizācijas un asociācijas procesu.

I. JAUNIEŠU NODARBINĀTĪBA

  1. Ņemot vērā to, ka nepieņemami liels Eiropas jauniešu skaits ir bez darba, jauniešu bezdarba apkarošana ir īpašs un neatliekams mērķis. Visi centieni ir jāmobilizē uz kopējo mērķi – panākt, lai jaunieši, kas nav iesaistīti izglītībā, nodarbinātībā vai apmācībā, četru mēnešu laikā atgrieztos darbā vai arī izglītībā vai apmācībā, kā izklāstīts Padomes ieteikumā par "Garantiju jauniešiem". Gan valstu, gan ES līmenī ir jārīkojas izlēmīgi un nekavējoties, balstoties uz Komisijas paziņojumu par jauniešu nodarbinātību.

  1. ES mobilizēs visus pieejamos instrumentus, lai atbalstītu jauniešu nodarbinātību. Eiropadome vienojas par visaptverošu pieeju, kas balstīta uz šādiem konkrētiem pasākumiem:

  1. īstenojot struktūrfondus, īpašu uzmanību pievērsīs jauniešu nodarbinātībai, tostarp attiecīgos gadījumos pārplānojot neiztērētos līdzekļus. Komisija un dalībvalstis izmantos visas iespējas, ko piedāvā Eiropas Sociālais fonds (ESF), kurš ES līmenī ir viens no galvenajiem finanšu instrumentiem šim nolūkam, tostarp atbalstot jaunu darbvietu radīšanu gados jauniem darba ņēmējiem. Vajadzības gadījumā dalībvalstis uzlabos savas administratīvās spējas, izmantojot Komisijas sniegto paplašināto tehnisko palīdzību un balstoties uz paraugpraksi;

  1. tiks veikti visi vajadzīgie sagatavošanas darbi, lai Jaunatnes nodarbinātības ierosme (JNI) līdz 2014. gada janvārim būtu pilnīgi gatava darboties, dodot iespēju veikt pirmās līdzekļu izmaksas saņēmējiem ES reģionos, kur jauniešu bezdarbs pārsniedz 25 % 1. Lai Jaunatnes nodarbinātības ierosme varētu pilnīgi izpildīt savus uzdevumus, tai paredzētais piešķīrums EUR 6 miljardu apmērā būtu jāizmaksā nākamās daudzgadu finanšu shēmas pirmo divu gadu laikā 2. Turklāt rezerves, kas atstātas pieejamas, nepārsniedzot DFS maksimālos apjomus laikposmam no 2014. līdz 2017. gadam, tiks izmantotas "saistībām paredzētas vispārējās rezerves" veidošanai, lai jo īpaši finansētu pasākumus cīņai pret jauniešu bezdarbu. Dalībvalstīm, kas izmanto Jaunatnes nodarbinātības ierosmes sniegtās iespējas, līdz gada beigām būtu jāpieņem plāns jauniešu bezdarba risināšanai, tostarp īstenojot "Garantiju jauniešiem". Citas dalībvalstis tiek mudinātas pieņemt līdzīgus plānus 2014. gadā. Komisija 2016. gadā ziņos par to, kā tiek īstenota "Garantija jauniešiem" un kā darbojas Jaunatnes nodarbinātības ierosme;

  1. EIB sniegs ieguldījumu cīņā pret jauniešu bezdarbu ar savu ierosmi "Darbvietas jauniešiem" un programmu "Ieguldījumi prasmēs", kas būtu bez kavēšanās jāīsteno;

  1. tiks pieliktas jaunas pūles, lai veicinātu gados jaunu darba meklētāju mobilitāti, tostarp stiprinot programmu "Tava pirmā EURES darbavieta". Dalībvalstis tiek mudinātas daļu no ESF piešķīrumiem izmantot pārrobežu mobilitātes shēmu atbalstīšanai. Programmai "Erasmus +", kas arī veicina pārrobežu profesionālo apmācību, ir jābūt pilnīgi gatavai darboties no 2014. gada janvāra. Īpašas atzinības vērta ir Eiropas Parlamenta un Padomes vienošanās par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu. Būtu ātri jāizskata Komisijas priekšlikumi, kuru nolūks ir izveidot valstu nodarbinātības dienestu tīklu. Ir vajadzīgs papildu darbs, it sevišķi pie priekšlikuma, kas saistīts ar papildpensiju tiesību saglabāšanu un kas ir jāpieņem Parlamenta pašreizējā sasaukuma laikā;

  1. tiks veicināta kvalitatīva māceklība un mācīšanās darbavietā, īpaši ar Eiropas Māceklību alianses starpniecību, kura sāks darbu jūlijā. Stažēšanās kvalitātes sistēma būtu jāizveido 2014. gada sākumā;

  1. šajos centienos ir pilnībā jāiesaista sociālie partneri, un tie ir jāmudina aktīvi līdzdarboties. Eiropadome atzinīgi vērtē "Jaunatnes nodarbinātības rīcības sistēmu", par ko sociālie partneri vienojās 2013. gada 11. jūnijā.

  1. Valstu līmenī, kurā atrodas vairums ar nodarbinātību saistīto kompetenču, dalībvalstīm būtu jāturpina reformas. Dalībvalstis veic pasākumus, lai modernizētu profesionālās apmācības un izglītības sistēmas, stiprinātu sadarbību starp izglītību un uzņēmējdarbību ar nolūku atvieglot pāreju no skolas uz darbu, uzlabotu mazkvalificētu jauniešu integrāciju darba tirgū, risinātu prasmju neatbilstību un veicinātu māceklības un stažēšanās galvenajās ekonomikas nozarēs, kā arī uzņēmējdarbību un jaunu uzņēmumu veidošanu. Vairākas dalībvalstis jau ir nākušas klajā ar vērienīgiem plāniem jauniešu nodarbinātības atbalstam. Tomēr vēl ir daudz darāmā. Konkrēti – dalībvalstīm ar augstu jauniešu bezdarba līmeni būtu jāpastiprina aktīvi darba tirgus pasākumi. Ir svarīgi pienācīgu uzmanību pievērst tam, lai darba tirgū piedalītos neaizsargātu jauniešu grupas, kuri saskaras ar īpašām grūtībām. Šajā sakarā, atzīstot dalībvalstu kompetences šajā jomā, Eiropadome atgādināja, cik svarīga kā paņēmiens nodarbināmības uzlabošanai un darbvietu izveides un konkurētspējas veicināšanai ir nodokļu novirzīšana no darbaspēka, tostarp vajadzības gadījumā samazinot sociālās iemaksas. Eiropadome aicināja pastiprināt valstu paraugprakses apmaiņu – šajā sakarā tā pauda gandarījumu par gaidāmo Berlīnes konferenci.

II. IZAUGSME, KONKURĒTSPĒJA UN NODARBINĀTĪBA

Eiropas pusgads

  1. Pēc padziļinātas viedokļu apmaiņas Eiropadome noslēdza 2013. gada Eiropas pusgadu, kopumā apstiprinot konkrētām valstīm adresētus ieteikumus. Tagad dalībvalstis ieteikumus īstenos savos turpmākajos lēmumos par budžetiem, strukturālajām reformām, nodarbinātību un sociālo rīcībpolitiku, vienlaikus sekmējot pilnīgu valsts atbildību un turpinot sociālo dialogu. Padome un Komisija cieši uzraudzīs to īstenošanu. Padome regulāri apspriedīs un izvērtēs ekonomisko situāciju Eiropā.

  1. Izaugsmes veicināšana un fiskālā konsolidācija stiprina viena otru. Stabilas publiskās finanses ir ārkārtīgi svarīgas, lai valsts iestādes varētu saglabāt spēju atbalstīt ilgtspējīgu izaugsmi un nodarbinātību. Šajā sakarā Eiropadome atzinīgi vērtē pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras atcelšanu vairākām dalībvalstīm, kā arī to dalībvalstu pūliņus, no kurām tiek gaidīta fiskālo mērķu īstenošana. Tā atgādina iespējas, ko piedāvā esošā ES fiskālā sistēma, lai vajadzību pēc produktīvām publiskām investīcijām līdzsvarotu ar fiskālās disciplīnas mērķiem Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvajā daļā. Dažām dalībvalstīm tika pielāgots fiskālās konsolidācijas temps, lai reaģētu uz ekonomisko situāciju, kā paredz ES fiskālā sistēma. Vienlaikus dalībvalstīm būtu jāpaātrina strukturālās reformas. Tas būs pamats centieniem atjaunot līdzsvaru ES ekonomikā, palīdzēs atgūt konkurētspēju un ļaus risināt krīzes sociālās sekas.

Jauns Investīciju plāns Eiropai

  1. Pašreizējā ekonomikas kontekstā ļoti svarīgi ir atjaunot normālu ekonomikas kreditēšanu un veicināt investīciju finansēšanu. Tā kā MVU ir nozīmīgi ekonomikai, jo īpaši attiecībā uz darbvietu izveidi, viena no prioritātēm būs pasākumi MVU finansēšanas atbalstam. Tas ir sevišķi svarīgi valstīs ar augstu jauniešu bezdarbu un tur, kur izaugsmes un nodarbinātības sekmēšanai ir vajadzīgas jaunas investīcijas. Ir svarīgi sekmēt arī uzņēmējdarbību un pašnodarbinātību. Tādēļ Eiropadome vienojās nākt klajā ar jaunu "Investīciju plānu".

  1. Eiropadome atzinīgi novērtēja panākto vienošanos par ES daudzgadu finanšu shēmu (DFS) turpmākajiem septiņiem gadiem. Tā pateicās sarunu risinātājiem no Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas par viņu darbu un nenogurstošajiem pūliņiem, kas ļāva šodien panākt šo vienošanos. DFS būtiski atbalstīs ekonomiku, darbojoties kā izaugsmes un nodarbinātības katalizators visā Eiropā un ļaujot daudzkāršot produktīvas investīcijas un ieguldījumus cilvēkkapitālā. Eiropadome aicināja ātri oficiāli pieņemt DFS regulu un ar to saistīto Iestāžu nolīgumu. Šajā sakarā Eiropadome atzinīgi novērtēja arī vienošanos par jaunām programmām, piemēram, par ERASMUS, COSME, "Apvārsnis 2020" un Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programmu. Eiropadome uzsvēra, ka ir svarīgi:

  1. līdz gada beigām pieņemt dažādās ES programmas, ar ko veicina stratēģijas "Eiropa 2020" īstenošanu;

  1. dalībvalstīm sadarboties ar Komisiju, lai pēc iespējas drīzāk noslēgtu to partnerības nolīgumus un darbības programmas;

  1. ātri īstenot struktūrfondus, kā arī Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programmu (COSME) un Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu ("Apvārsnis 2020"), kas ir īpaši svarīgas saistībā ar atbalstu MVU;

  1. paātrināt projektu obligāciju izmēģinājuma fāzes īstenošanu. Komisija ir iecerējusi iesniegt izvērtējumu līdz 2013. gada beigām.

  1. Eiropadome atzinīgi novērtēja Komisijas un EIB sniegto ziņojumu par ekonomikas finansēšanu. Tā vienojās par turpmāk uzskaitītajiem pasākumiem un atzinīgi novērtēja Komisijas un EIB ieceri tos īstenot prioritārā kārtā un pirms Eiropadomes 2013. gada oktobra sanāksmes sniegt vispusīgu ziņojumu par to īstenošanu, iekļaujot kvantitatīvus mērķus, instrumentus un laika grafiku:

  1. pastiprināt EIB centienus atbalstīt ekonomikas kreditēšanu, pilnībā izmantojot tās kapitāla neseno palielinājumu par EUR 10 miljardiem. Eiropadome aicina EIB īstenot tās plānu laikposmā no 2013. līdz 2015. gadam par vismaz 40 % palielināt savu kreditēšanas darbību Eiropas Savienībā. Šajā ziņā EIB jau ir apzinājusi jaunas kreditēšanas iespējas par vairāk nekā EUR 150 miljardiem tādu ārkārtīgi svarīgu prioritāšu kopumā kā inovācija un prasmes, MVU piekļuve finansējumam, resursu efektivitāte un stratēģiska infrastruktūra;

  1. izvērst kopīgus riska dalīšanas finanšu instrumentus starp Eiropas Komisiju un EIB, lai daudzkāršotu privātā sektora un kapitāla tirgu investīcijas MVU. Šīm iniciatīvām būtu jānodrošina, lai visā Eiropas Savienībā tiktu ievērojami paplašināts jaunu kredītu apjoms MVU, ievērojot finanšu stabilitātes un pārredzamības principus, kā arī DFS maksimālos apjomus. Padome, apspriežoties ar Komisiju un EIB, bez kavēšanās precizēs izstrādes parametrus šādiem instrumentiem, ko līdzfinansēs no struktūrfondiem, cenšoties panākt augstu daudzkāršojošo iedarbību. Būtu jāveic nepieciešamie sagatavošanas darbi, lai šie instrumenti varētu sākt darboties 2014. gada janvārī;

  1. palielināt Eiropas Investīciju fonda spēju pastiprināt kreditēšanu;

  1. pakāpeniski paplašināt EIB tirdzniecības finansēšanas shēmas, lai visā Savienībā, jo īpaši programmas valstīs, sekmētu MVU uzņēmējdarbību;

  1. stiprināt sadarbību starp valstu attīstības bankām un EIB, lai palielinātu kopīgas kreditēšanas iespējas un labākās prakses apmaiņu;

  1. ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm attīstīt alternatīvus finansējuma avotus.

Izaugsmes un nodarbinātības pakta īstenošana

  1. Pirms gada Eiropadome vienojās par Izaugsmes un nodarbinātības paktu – ātras iedarbības izaugsmes pasākumu kopumu, kam paredzēts EUR 120 miljardu liels finansējums. Lai gan, īstenojot šos pasākumus, daudz kas ir panākts un daži no tiem jau dod rezultātus, ir jāpieliek lielākas pūles. ES iestādēm un dalībvalstīm būtu jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka visas pakta sastāvdaļas tiek ātri īstenotas, kā izklāstīts iepriekšējos Eiropadomes secinājumos, jo īpaši attiecībā uz vienoto tirgu, inovāciju, digitalizācijas programmu, pakalpojumiem, enerģētiku un nodokļiem. Eiropadome cer 2013. gada decembrī saņemt atjauninātu progresa ziņojumu par paktu, balstoties uz Padomes veiktu regulāru pārskatīšanu.

  2. Saskaņā ar martā panākto vienošanos Eiropadome cieši uzraudzīs, kā tiek īstenotas pamatnostādnes, ko tā nosaka, lai sekmētu ekonomikas izaugsmi un veicinātu konkurētspēju, tostarp rīkojot regulāras tematiskas diskusijas. Šajā sakarā Eiropadomē notika pirmā viedokļu apmaiņa par diviem būtiskiem jautājumiem:

  1. spēcīga Eiropas rūpnieciskā pamata lielā nozīme kā būtiskam ES izaugsmes un konkurētspējas plānu pamatelementam. Eiropadome aicināja īstenot plašu horizontālu un saskaņotu pieeju modernai Eiropas rūpniecības politikai, kas papildinātu strukturālas pārmaiņas un ekonomikas atjaunotni. Tā atzinīgi novērtēja Komisijas Rīcības plānu konkurētspējīgai un ilgtspējīgai tērauda nozarei. Saistībā ar Eiropadomes 2014. gada februāra sanāksmi tā norādīja, ka ar interesi gaida jaunu Komisijas devumu saskaņā ar Eiropadomes 2013. gada marta un maija secinājumiem. Nākamā prezidentvalsts tiek aicināta Padomē turpināt iesāktos sagatavošanas darbus;

  1. atgādinot par saviem 2013. gada marta secinājumiem, Eiropadome kā sākotnēju ieguldījumu atzinīgi novērtēja Komisijas paziņojumu par desmit visapgrūtinošākajiem normatīvajiem aktiem. Eiropadome pauda cerību pirms 2013. gada oktobra sanāksmes saņemt sīki izstrādātu darba programmu, kurā būtu ietverti turpmāki un, attiecīgā gadījumā, jauni konkrēti priekšlikumi regulējuma vispārējā sloga samazināšanai un konkurētspējas veicināšanai, vienlaikus vienmēr ņemot vērā nepieciešamību pienācīgi aizsargāt patērētājus un darba ņēmējus. Tā aicināja turpināt centienus ES un valstu regulējumu padarīt efektīvāku, saskaņotāku un vienkāršāku. Tā pie šiem jautājumiem atgriezīsies, ņemot vērā minētos priekšlikumus.

Gaidot, ka 2013. gada oktobrī plānotās tematiskās diskusijas sniegs jaunu impulsu inovācijas, digitālā vienotā tirgus un pakalpojumu jomās, Eiropadome aicināja Komisiju pirms minētās sanāksmes sniegt ziņojumu par Pakalpojumu direktīvas salīdzinošu izvērtēšanu, kā arī par procesu "Licences Eiropai".

  1. Atgādinot par tirdzniecības nozīmi izaugsmes un darbvietu veicināšanā, Eiropadome atzinīgi novērtēja sarunu sākšanu par transatlantisko tirdzniecības un investīciju partnerību ar Amerikas Savienotajām Valstīm.

III. EKONOMISKĀS UN MONETĀRĀS SAVIENĪBAS IZVEIDES PABEIGŠANA

  1. Kopš pagājušajā decembrī tika sniegts ziņojums "Ceļā uz patiesu EMS", ir pavirzījies uz priekšu darbs pie četriem pamatelementiem, lai stiprinātu EMS struktūru. Konkrēti jauni soļi ceļā uz ekonomikas pārvaldības stiprināšanu būs jāpapildina ar vēl citiem soļiem ceļā uz lielāku demokrātisko leģitimitāti un pārskatbildību tajā līmenī, kurā pieņem un izpilda lēmumus. Šis process balstīsies uz ES iestāžu sistēmu, pilnībā ievērojot vienotā tirgus integritāti, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp ES dalībvalstīm, tostarp saglabājot taisnīgu līdzsvaru starp piederības un uzņēmējām dalībvalstīm. Tas būs atklāts un pārredzams dalībvalstīm, kuras neizmanto vienoto valūtu.

  1. Īstermiņā galvenā prioritāte ir pabeigt banku savienības izveidi saskaņā ar Eiropadomes 2012. gada decembra un 2013. gada marta secinājumiem. Tas ir svarīgi, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti, samazinātu finanšu sadrumstalotību un atjaunotu normālu ekonomikas kreditēšanu. Eiropadome atgādināja, ka ir obligāti jāsarauj apburtais loks, kas izveidojies starp bankām un valstīm, un uzsvēra šādus jautājumus:

  1. jaunie noteikumi par banku kapitāla prasībām (CRR/CRD) un jaunais vienotais uzraudzības mehānisms (VUM) būs izšķiroši, lai nodrošinātu stabilitāti banku nozarē;

  1. pārejā uz VUM tiks veikts bilanču izvērtējums, tostarp aktīvu kvalitātes pārskatīšana un pēc tam stresa pārbaude. Šajā sakarībā dalībvalstis, kas piedalās VUM, pirms šā darba īstenošanas veiks visus attiecīgos sagatavošanās pasākumus, tostarp izveidos valstu atbalsta mehānismus;

  1. Eurogrupa ir vienojusies par galvenajām iezīmēm Eiropas Stabilizācijas mehānisma (ESM) veiktas tiešas banku rekapitalizācijas darbības sistēmai. Darbs būtu jāturpina tā, lai tad, kad būs izveidots efektīvs vienots uzraudzības mehānisms, Eiropas Stabilizācijas mehānismam būtu iespēja pēc parastā kārtībā pieņemta lēmuma tieši rekapitalizēt bankas;

  1. Eiropadome atzinīgi novērtēja Padomē panākto vienošanos par projektu direktīvai, ar ko izveido banku sanācijas un noregulējuma sistēmu, un aicināja Padomi un Parlamentu sākt sarunas nolūkā šo direktīvu pieņemt līdz gada beigām. Tā arī aicināja līdz gada beigām pieņemt priekšlikumu noguldījumu garantiju sistēmai;

  1. lai VUM pilnībā un efektīvi darbotos, bankām, uz kurām attiecas VUM, ir vajadzīgs vienots noregulējuma mehānisms (VNM). Eiropadome gaida Komisijas priekšlikumu par VNM izveidi, lai Padome līdz gada beigām varētu panākt vienošanos un priekšlikumu varētu pieņemt pirms Parlamenta pašreizējā sasaukuma beigām. Komisija ir iecerējusi 2013. gada vasarā pieņemt pārskatītus valsts atbalsta noteikumus finanšu nozarei, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus attiecībā uz noregulējuma lēmumiem, kas saistīti ar publisku atbalstu.

  1. Jāturpina darbs pie visiem pastiprinātas EMS pamatelementiem, jo tie ir cieši savstarpēji saistīti:

  1. saskaņā ar 11. pantu Līgumā par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību un subsidiaritātes principu ir jāizveido efektīvāka sistēma ekonomikas politikas koordinācijai. Pēc 20. marta paziņojuma Komisija ir iecerējusi rudenī iesniegt priekšlikumu par svarīgāko ekonomikas reformu iepriekšēju koordinēšanu;

  1. lai gan ir panākta konverģence par galvenajiem principiem, uz kuriem balstās tādas koncepcijas kā savstarpēji vienojoties noslēgti līgumi un ar tiem saistītie solidaritātes mehānismi, šiem jautājumiem nākamajos mēnešos ir jāvelta papildu darbs, tostarp balstoties uz gaidāmo Komisijas paziņojumu par ekonomikas politikas koordināciju;

  1. būtu jānostiprina EMS sociālā dimensija. Vispirms, svarīgi ir labāk uzraudzīt un ņemt vērā sociālās jomas un darba tirgus stāvokli ekonomikas un monetārajā savienībā, šim nolūkam Eiropas pusgadā it īpaši izmantojot attiecīgos sociālos un bezdarba rādītājus. Svarīgi ir arī nodrošināt labāku nodarbinātības un sociālās politikas koordināciju, vienlaikus pilnībā ievērojot valstu kompetences. Būtiska nozīme ir arī sociālajiem partneriem un sociālajam dialogam, tostarp valstu līmenī. Komisija drīzumā sniegs paziņojumu par EMS sociālo dimensiju.

  1. Pēc aktīvām konsultācijām ar dalībvalstīm Eiropadome visus šos jautājumus skatīs vēlreiz. 2013. gada oktobrī tā it īpaši apsvērs rādītājus un politikas jomas, kas jāņem vērā saistībā ar pastiprinātu ekonomiskās politikas koordināciju un sociālo dimensiju ekonomikas un monetārajā savienībā. Diskusija turpināsies 2013. gada decembrī, lai pieņemtu lēmumus par minētajiem jautājumiem, it īpaši par līgumu noteikumu un ar tiem saistīto solidaritātes mehānismu galvenajām iezīmēm. Visi šie pasākumi būtu brīvprātīgi tiem, kuri neizmanto vienoto valūtu, un tie visos aspektos būtu pilnībā savietojami ar vienoto tirgu.

  1. Eiropadome apsprieda Latvijas pieteikumu euro ieviešanai. Tā apsveica Latviju ar panākto konverģenci, kuras pamatā ir pareiza ekonomikas, fiskālā un finansiālā politika, un atzinīgi novērtēja to, ka valsts ir izpildījusi visus Līgumā noteiktos konverģences kritērijus. Tā atzinīgi novērtēja Komisijas priekšlikumu par euro ieviešanu Latvijā no 2014. gada 1. janvāra.

IV. CITI JAUTĀJUMI

  1. Eiropadome izteica līdzjūtību tiem, kurus skāra postošie plūdi, ko šomēnes piedzīvoja Centrāleiropa. Vajadzētu mobilizēt atbilstošus finanšu līdzekļus (piemēram, Solidaritātes fondu, struktūrfondus, Kohēzijas fondu), lai vissmagāk cietušajos reģionos un dalībvalstīs pēc iespējas atbalstītu tūlītējus palīdzības un atjaunošanas centienus, kā arī turpmākus preventīvus pasākumus. Tā aicināja Komisiju ātri un konstruktīvi atsaukties uz plūdu skarto dalībvalstu lūgumiem, lai nodrošinātu, ka vissmagāk skartajiem reģioniem un dalībvalstīm bez kavēšanās var sniegt atbalstu no ES fondiem.

  1. 2013. gada februārī Eiropadome atzina, ka ekonomikas krīze ir īpaši skārusi vairākas dalībvalstis eurozonā un ir tieši ietekmējusi to labklājības līmeni. Lai risinātu šo situāciju, tika paredzēti vairāki papildu piešķīrumi no struktūrfondiem. Tobrīd vēl nebija pieņemts lēmums par makroekonomiskās palīdzības programmu Kiprai. Kopš tā laika Kipras valdība ir lūgusi papildu atbalstu. Eiropadome aicināja Eiropas Parlamentu un Padomi izskatīt iespējas, ko piedāvā DFS elastība, tostarp elastības instruments, lai ikgadējās budžeta procedūras kontekstā risinātu Kipras īpaši sarežģīto situāciju.

  1. Attiecībā uz paplašināšanos Eiropadome apstiprināja Padomes 2013. gada 25. jūnija secinājumus un ieteikumus. Tā pieņēma lēmumu sākt pievienošanās sarunas ar Serbiju. Pirmā starpvaldību konference notiks vēlākais 2014. gada janvārī. Pirms tam Padome pieņems sarunu programmu, un Eiropadome to apstiprinās kārtējā sanāksmē par paplašināšanos.

  1. Ir pieņemti lēmumi, ar kuriem pilnvaro sākt sarunas par Stabilitātes un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Kosovu *.

  1. Eiropadome 2014. gada jūnija sanāksmē rīkos diskusijas, lai noteiktu stratēģiskas pamatnostādnes likumdošanas un operatīvajai plānošanai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (saskaņā ar LESD 68. pantu). Nākamās prezidentvalstis tiek aicinātas, gatavojoties minētajai sanāksmei, sākt pārdomu procesu Padomē. Komisija tiek aicināta sniegt atbilstošu ieguldījumu šajā procesā.

PIELIKUMS

EIROPADOMES APSTIPRINĀTIE DOKUMENTI

• Padomes 2013. gada 25. jūnija ziņojums par 2013. gadā konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem

• Padomes 2013. gada 25. jūnijā pieņemtie secinājumi par paplašināšanos

• Padomes 2013. gada 28. maijā pieņemtie secinājumi attiecībā uz ikgadējo ziņojumu par ES oficiālo attīstības palīdzību

• Padomes 2013. gada 25. jūnijā pieņemtie secinājumi "Visaptveroša programma laikposmam pēc 2015. gada"

• Padomes 2013. gada 25. jūnijā apstiprinātais Rīcības plāns Atlantijas okeāna reģiona jūrlietu stratēģijas īstenošanai

1 :

Ņemot vērā, ka Slovēnijā 2012. gadā jauniešu bezdarbs ir pieaudzis par vairāk nekā 30 %, arī Austrumslovēnijas reģions, kur jauniešu bezdarbs 2012. gadā bija vairāk nekā 20 %, saņems Jaunatnes nodarbinātības ierosmes finansējumu.

2 :

To darīs bez negatīvas ietekmes uz mērķiem, ko Eiropadome 2013. gada maijā noteica attiecībā uz enerģētikas politiku.

* :

Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244/1999 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website