Navigation path

Left navigation

Additional tools

EIROPADOME – SECINĀJUMI Briselē, 07-08/02/2013 (MULTIANNUAL FINANCIAL FRAMEWORK)

European Council - DOC/13/2   08/02/2013

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SL BG RO GA

Secinājumi – 2013. gada 7. un 8. februāris

Secinājumi – 2013. gada 7. un 8. februāris

Secinājumi – 2013. gada 7. un 8. februāris

EIROPAS KOMISIJA

Ģenerālsekretariāts

D/13/2

Briselē, 2013. gada 8. februārī

(OR. en)

EIROPADOME – SECINĀJUMI
Briselē, 07-08/02/2013
(MULTIANNUAL FINANCIAL FRAMEWORK)

Pielikumā pievienoti Eiropadomes secinājumi (2013. gada 7. un 8. februāris) attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmas jautājumu. 1

________________________

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

  1. Pēdējo gadu laikā Eiropas Savienība un tās dalībvalstis ir veikušas būtiskus pasākumus, lai risinātu ekonomikas un finanšu krīzes izraisītās problēmas. Raugoties nākotnē, ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu (DFS) ir jānodrošina, ka Eiropas Savienības budžets ir veidots tā, lai Eiropa pārvarētu krīzi. Eiropas Savienības budžetam jābūt par katalizatoru izaugsmei un nodarbinātībai visā Eiropā, jo īpaši piesaistot produktīvas investīcijas un investīcijas cilvēkkapitālā. Izdevumi nākamajā daudzgadu finanšu shēmā būtu jāmobilizē tā, lai saskaņā ar stratēģiju "Eiropa 2020" atbalstītu izaugsmi, nodarbinātību, konkurētspēju un konverģenci. Laikā, kad Eiropā tiek stiprināta fiskālā disciplīna, ir būtiski, lai nākamajā DFS ņemtu vērā budžeta konsolidācijas centienus, ko veic dalībvalstis ar mērķi panākt deficīta un parāda saglabāšanu atmaksājamā līmenī. Ir rūpīgi jāizvērtē katra iztērētā euro vērtība, lai nodrošinātu, ka nākamajā DFS tiks vairota izdevumu radītā Eiropas pievienotā vērtība un kvalitāte, ko visupirms panāktu, apvienojot līdzekļus, radot stimulus un nodrošinot apjomradītus ietaupījumus, radot pozitīvu pārrobežu un papildu ietekmi, tādējādi sekmējot efektīvāku vai ātrāku saskaņoto kopējo politikas mērķu sasniegšanu un mazinot valsts izdevumus. Ilgtspējīga izaugsme un nodarbinātība atjaunosies vienīgi tad, ja tiks izvērsta konsekventa un vispusīga pieeja, kurā saprātīgu fiskālo konsolidāciju, kas ļauj saglabāt ieguldījumus nākotnes izaugsmē, apvienos ar pārdomātu makroekonomikas politiku un aktīvu nodarbinātības stratēģiju, kas ļauj saglabāt sociālo kohēziju. ES politikai ir jābūt saskaņā ar subsidiaritātes, proporcionalitātes un solidaritātes principiem, un ar to ir jānodrošina reāli papildu ieguvumi.

  1. Nākamajai finanšu shēmai jānodrošina ne tikai atbilstīgs izdevumu līmenis, bet arī to kvalitāte. Izdevumu kvalitāte ļaus labāk izstrādāt politiku, pilnīgi izmantojot tās sniegtās iespējas Eiropas pievienotās vērtības izteiksmē, īpaši laikā, kad valstu budžetu izdevumi tiek stingri ierobežoti. Tāpēc visi finansēšanas instrumenti būtu jāizlieto pēc iespējas efektīvāk. Centienos uzlabot Savienības finansējuma izlietojuma kvalitāti cita starpā jāietver labāka politikas pārvaldība, tostarp konkrēti nosacījumi, finansējuma koncentrācija un mērķtiecīga izlietošana pēc iespējas visos finansēšanas instrumentos un programmās visās izdevumu kategorijās jomās, kuras visvairāk sekmē izaugsmi, nodarbinātību un konkurētspēju. Būtu jānodrošina regulāra ziņošana, lai politiskā līmenī izvērtētu visu politikas jomu un finansēšanas instrumentu rezultātus. Turklāt elementos, ar kuriem nodrošina izdevumu atbilstīgu kvalitāti, jāietver elastīgums, pozitīvi stimuli, līdzekļu koncentrēšana uz izaugsmi veicinošiem pasākumiem, izvērtēšana un pārskatīšana, uzsvars uz rezultātu, īstenošanas vienkāršošana, atbilstīga tehniskā palīdzība, konkurences principa piemērošana projektu atlasē un atbilstīga finanšu instrumentu izmantošana. Secinājumos ir ietverti vairāki elementi, ar kuriem nosaka minēto principu piemērošanu. Turklāt visām Savienības iestādēm būtu jāpieliek visas pūles, lai konkrētu finansēšanas instrumentu nozaru tiesību aktos iekļautu noteikumus, ar kuriem tiecas uzlabot finansējuma izlietojuma kvalitāti.

  1. Lai varētu detalizēti izvērtēt finansējuma izlietojuma kvalitāti un saskaņā ar Savienības finanšu ikgada novērtējumu, ko Komisija sniedz atbilstīgi LESD 318. pantam, Komisija katru gadu iesniegs Padomei un Eiropas Parlamentam pārskata ziņojumu par vienotā stratēģiskā satvara (VSS) programmām (pamatojoties uz dalībvalstu ikgada īstenošanas ziņojumiem), kā arī apkopojumu par visiem pieejamiem programmu izvērtējumiem. Turklāt plānošanas periodā iesniegs divus stratēģiskus ziņojumus par VSS programmām.

  1. Jaunā DFS attieksies uz septiņu gadu laikposmu no 2014. gada līdz 2020. gadam, un to izstrādās attiecībā uz Eiropas Savienību ar 28 dalībvalstīm, pieņemot, ka 2013. gadā Savienībai pievienosies Horvātija.

  1. Izdevumus sagrupēs sešās izdevumu kategorijās, kas izstrādātas atbilstoši Savienības politiskajām prioritātēm un ar kurām līdzekļu efektīvas piešķiršanas vajadzībām nodrošina pietiekamu elastīgumu.

2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas struktūra būs šāda:

  • 1.a apakškategorija "Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai", kurā tiks iekļauts Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments;

  • 1.b apakškategorija "Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija";

  • 2. izdevumu kategorija "Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi", kurā tiks iekļauts apakšlimits ar tirgu saistītiem izdevumiem un tiešajiem maksājumiem;

  • 3. izdevumu kategorija "Drošība un pilsoniskums";

  • 4. izdevumu kategorija "Globālā Eiropa";

  • 5. izdevumu kategorija "Administrācija", kurā iekļaus apakšlimitu administratīvajiem izdevumiem.

  • 6. izdevumu kategorija "Kompensācijas".

  1. Eiropadomē ir panākta politiska vienošanās par to, ka laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam ES (28 valstis) izdevumu maksimālais kopējais apjoms ir EUR 959 988 miljoni kā apropriācijas saistībām, kas veido 1,00 % no ES NKI, un EUR 908 400 miljoni kā apropriācijas maksājumiem, kas veido 0,95 % no ES NKI. Apropriāciju saistībām sadalījums ir aprakstīts tālāk tekstā. Tās pašas summas ir arī iekļautas I pielikuma tabulā, kurā arī izklāstīts grafiks apropriāciju maksājumiem. Visas summas ir izteiktas 2011. gada salīdzināmajās cenās. Tiks veiktas automātiskas ikgadējas tehniskas korekcijas saistībā ar inflāciju. Pamatojoties uz to, Padome tagad centīsies saņemt Eiropas Parlamenta piekrišanu saskaņā ar LESD 312. panta 2. punktu, kurā noteikts, ka Padome pieņem regulu, kas nosaka daudzgadu finanšu shēmu, pēc tam, kad ir saņēmusi Eiropas Parlamenta piekrišanu.

Lai nodrošinātu to, ka Savienība 2014.–2020. gadā saskaņā ar LESD 323. pantu var izpildīt visas savas finansiālās saistības, kas izriet no pašreizējām un turpmākajām saistībām, tiks paredzēti konkrēti noteikumi ikgadējo maksājumu limitu pārvaldībai.

Atbilstības un līdzekļu apjoma noteikšanai attiecībā uz VSS fondiem, kā arī kopējā NKI aprēķināšanai izmantoti statistikas dati un prognozes, ko izmantojusi Komisija, atjauninot DFS regulas priekšlikumu 2012. gada jūlijā (COM(2012) 388).

    1. Domājot par finanšu līdzekļiem, kas vajadzīgi, lai Eiropā attīstītu ieguldījumus, un par mērķi pēc iespējas palielināt sviras efektu, ko rada ar ES budžetu atbalstītās darbības, nākamās daudzgadu finanšu shēmas īstenošanā tiks plašāk izmantoti finanšu instrumenti, tostarp projektu obligācijas. Ar finanšu instrumentiem ir jāpievēršas vienam vai vairākiem konkrētiem Savienības politikas mērķiem, to darbībai ir jābūt nediskriminējošai, tiem ir jābūt ar skaidri noteiktu darbības beigu termiņu, jāatbilst pareizas finanšu pārvaldības principiem un jāpapildina tradicionāli instrumenti, piemēram, dotācijas. Savienības finansiālās saistības par šādiem finanšu instrumentiem nākamajā daudzgadu finanšu shēmā nepārsniegs ES budžeta ieguldījumu un Savienības budžetam neradīs iespējamas saistības.

    Finanšu instrumentus var īstenot tikai tad, ja tie atbilst stingriem nosacījumiem, kas ir izklāstīti jaunajā Finanšu regulā. ES budžeta finansējumu finanšu instrumentu vajadzībām vajadzētu piešķirt tikai saprātīgā apjomā un tad, ja ar to tiks gūti papildu ieguvumi.

    1. Neizpildītās saistības (reste à liquider – RAL) ir neizbēgams daudzgadu plānošanas un diferenciēto apropriāciju rezultāts. Tomēr dažādu iemeslu dēļ 2007.–2013. gada finanšu shēmas beigās neizpildīto saistību apjoms būs būtiski lielāks, nekā iepriekš gaidīts. Tāpēc, lai visās kategorijās maksājumiem nodrošinātu pārvaldāmu apjomu un profilu, vienošanās par 2014.–2020. gada finanšu shēmu ietver vairākas iniciatīvas:

    • visās kategorijās ir noteikts piemērots saistību apjoms;

    • visās kategorijās stingri piemēros saistību atcelšanas noteikumus, jo īpaši noteikumus par automātisku atcelšanu;

    • priekšfinansējuma likmes ir samazinātas, salīdzinot ar laikposmu no
      2007. līdz 2013. gadam;

    • netiks samazinātas gada saistības kohēzijas politikas "drošības tīkla" reģionāliem mehānismiem, lai sekmētu saistību un maksājumu pārvaldāmu profilu.

    1. ES, izmantojot konkrētus nosacījumus, stingru kontroli un efektīvus rezultātu mērījumus, ir atbildīga par to, lai nodrošinātu finansējuma labāku izmantojumu. Tai ir arī jāreaģē uz vajadzību vienkāršot izdevumu programmas, lai ES un valstu līmenī mazinātu to saņēmēju un visu iesaistīto dalībnieku administratīvo slogu un izmaksas. Tādēļ visos nozaru tiesību aktos, kas attiecas uz nākamo DFS, kā arī jaunajā Finanšu regulā un Iestāžu nolīgumā par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību būtu jāparedz būtiski elementi, kas sekmē vienkāršošanu un uzlabo atbildību un ES finansējuma izlietojuma efektivitāti. Īpašas pūles veltīs tam, lai tiesību aktos un to īstenošanā nodrošinātu, ka pilnībā tiek ņemts vērā subsidiaritātes un proporcionalitātes princips un ka, nosakot mazāk stingrus noteikumus, tiek ņemta vērā mazo programmu specifika "vienreģiona" dalībvalstīs.

    1. Tas, vai tiks optimāli sasniegti mērķi dažās politikas jomās, ir atkarīgs no tā, vai izvirzītās prioritātes, piemēram, vides aizsardzība, tiks iekļautas citu politikas jomu instrumentu klāstā. Rīcības mērķiem klimata jomā 2014.–2020. gadā veltīs vismaz 20 % ES izdevumu, tāpēc tie tiks iekļauti attiecīgos instrumentos, lai nodrošinātu, ka tie sekmē enerģētisko drošību, veidojot resursu ziņā efektīvu un pret klimata pārmaiņām noturīgu ekonomiku ar zemām oglekļa emisijām, kas veicinās Eiropas konkurētspēju un radīs vairāk jaunu un videi draudzīgu darbvietu.

    1. Lai ES budžets varētu īstenot savu izšķirošo lomu izaugsmes, nodarbinātības un konkurētspējas veicināšanā, tagad – atbilstoši Līgumā paredzētajām procedūrām un ievērojot dažādu iestāžu lomu – pēc iespējas ātrāk ir jāpieņem šādi tiesību aktu teksti, proti:

    • Regula, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2014.–2020. gadam;

    • Iestāžu nolīgums par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību;

    • Lēmums par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu, kā arī tā īstenošanas pasākumi.

      Pamatojoties uz saistību apjomu, kas paredzēts ar minēto vienošanos, un ņemot vērā indikatīvos skaitļus, ko Komisija ierosinājusi attiecībā uz visu izdevumu kategoriju mērķiem, Padome un Eiropas Parlaments tiek aicināti laikus vienoties par pienācīgu finansējumu katram no ierosinātajiem instrumentiem, programmām un fondiem, ko paredzēts finansēt saskaņā ar DFS, tostarp par iespēju tos pārskatīt.

    Atgādinot pēdējo mēnešu laikā notikušo intensīvo saziņu ar Eiropas Parlamentu – gan līdztekus Vispārējo lietu padomes sanāksmēm, gan iestāžu priekšsēdētāju līmenī saskaņā ar LESD 324. pantu –, Eiropadome aicina prezidentvalsti ātri turpināt apspriedes ar Eiropas Parlamentu.

    Komisija tiek aicināta sniegt visu to palīdzību un atbalstu, kuru tā uzskata par noderīgu, lai virzītu uz priekšu lēmumu pieņemšanas procesu.

    1. Eiropadome aicina likumdevējus ātri pieņemt finansēšanas programmas, ar ko īsteno daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, tā, lai nodrošinātu šo programmu savlaicīgu ieviešanu no 2014. gada 1. janvāra. Tā atgādina iestāžu un dalībvalstu kopīgo mērķi un atbildību vienkāršot finansēšanas noteikumus un procedūras. Eiropadome atzinīgi vērtē pašreizējās sarunās gūtos panākumus un mudina likumdevējus vienoties par programmām, kas ir vienkāršākas un iezīmē skaidru administratīvā sloga samazināšanu publiskām iestādēm un saņēmējiem. Tādējādi programmas kļūtu pieejamākas, elastīgākas un būtu stingri vērstas uz rezultātiem saistībā ar izaugsmi un nodarbinātību saskaņā ar stratēģiju "Eiropa 2020".

    I DAĻA: IZDEVUMI

    1.a APAKŠKATEGORIJA – KONKURĒTSPĒJA IZAUGSMEI UN NODARBINĀTĪBAI

    1. Gudra un iekļaujoša izaugsme ietilpst jomā, kurā ES īstenotajai rīcībai ir nozīmīga pievienotā vērtība. Programmām, uz kurām attiecas šī izdevumu kategorija, ir liels potenciāls sniegt ieguldījumu stratēģijas "Eiropa 2020" īstenošanā, jo īpaši attiecībā uz pētniecības, inovācijas un tehnoloģiju attīstības veicināšanu; konkrētu rīcību, lai atbalstītu uzņēmumu un MVU konkurētspēju; ieguldījumu veikšanu izglītībā un cilvēku prasmju uzlabošanā ar programmas "ERASMUS visiem" starpniecību, kā arī attiecībā uz sociālās programmas attīstīšanu. Piešķirot finansējumu šajā izdevumu kategorijā, par prioritāti būtu jāizvirza tas, ka tiek nodrošināts būtisks un pakāpenisks ES pētniecības, izglītības un inovācijas centienu finansējuma palielinājums, tostarp izmantojot vienkāršošanas procedūras.

    1. Finansējums programmai "Apvārsnis 2020" un programmai "ERASMUS visiem" būs patiess pieaugums salīdzinājumā ar 2013. gada līmeni, ņemot vērā šo programmu īpašo ieguldījumu attiecībā uz stratēģijas "Eiropa 2020" mērķiem.

    1. Saistību apjoms šajā apakškategorijā nepārsniegs EUR 125 614 miljonus.

    1.a APAKŠKATEGORIJA – Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai

    (miljonos euro, 2011. gada cenās)

    2014

    2015

    2016

    2017

    2018

    2019

    2020

    15 605

    16 321

    16 726

    17 693

    18 490

    19 700

    21 079

    1. Ir ļoti būtiski nostiprināt un paplašināt Savienības zinātniskās bāzes izcilību. Pētniecības un attīstības centienu pamatā tāpēc būs izcilība, vienlaikus nodrošinot plašu piekļuvi dalībniekiem visās dalībvalstīs; tas līdz ar programmas būtisku vienkāršošanu nodrošinās turpmākās Eiropas pētniecības politikas efektivitāti un lietderību, kā arī sniegs MVU labākas iespējas piedalīties programmās. Visām politikas jomām tiks izteikts aicinājums sniegt ieguldījumu konkurētspējas palielināšanā, un īpaša uzmanība tiks pievērsta ar pamatprogrammu "Apvārsnis 2020" finansēto darbību koordinēšanai ar darbībām, kuras tiek atbalstītas ar citām Savienības programmām, tostarp ar kohēzijas politiku. Šajā sakarā būs nepieciešamas ciešas sinerģijas starp pamatprogrammu "Apvārsnis 2020" un struktūrfondiem, lai pavērtu "ceļu uz izcilību" un tādējādi veicinātu reģionālās pētniecības un inovācijas spējas un mazāk sekmīgu un mazāk attīstītu reģionu spējas veidot izcilības kopas.

    Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments

    1. Eiropas vienotā tirgus izveides pabeigšanas svarīgs elements ir savstarpēji savienoti transporta, enerģētikas un digitālie tīkli. Turklāt ieguldījumi pamatinfrastruktūrā ar ES mēroga pievienoto vērtību var uzlabot Eiropas konkurētspēju vidējā termiņā un ilgtermiņā sarežģītos ekonomiskos apstākļos, kam raksturīga lēna izaugsme un ierobežots valsts budžets. Visbeidzot, šādi ieguldījumi infrastruktūrā ir svarīgi arī tādēļ, ka tie ļauj ES sasniegt tās ilgtspējīgas izaugsmes mērķus, kas izklāstīti stratēģijā "Eiropa 2020", un ES mērķi
      "20–20–20" enerģētikas un klimata politikas jomā. Tajā pašā laikā, veicot pasākumus šajā jomā, tiks ņemti vērā tirgus dalībnieku galvenie pienākumi attiecībā uz plānošanu un ieguldījumiem enerģētikas un digitālās infrastruktūras jomā.

    Finansējums Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta īstenošanai laikposmā no
    2014. gada līdz 2020. gadam būs EUR 29 299 miljoni, tostarp EUR 10 000 miljoni, ko pārvietos no Kohēzijas fonda atbilstīgi a) apakšpunktam. Šo kopējo summu sadalīs starp nozarēm šādi:

    a) transports: EUR 23 174 miljoni, no kuriem EUR 10 000 miljonus pārvietos no Kohēzijas fonda, lai saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) regulu izmantotu dalībvalstīs, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda;

    b) enerģētika: EUR 5 126 miljoni;

    c) telekomunikācijas: EUR 1000 miljoni.

    Ar pārvietojumu no Kohēzijas fonda transporta infrastruktūrai saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu līdzfinansēs iepriekš noteiktos projektus, kas uzskaitīti EISI regulas pielikumā; līdz 2016. gada 31. decembrim būtu jāatlasa projekti, kuri ir tiesīgi pretendēt uz finansējumu, ievērojot piešķīrumus valstīm, kurus no Kohēzijas fonda pārvietoja uz Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu. Pēc tam jebkādus neizlietotos līdzekļus varētu izmantot jauniem projektiem, uz konkurences pamatiem rīkojot jaunus projektu konkursus.

    1. Trīs lielos infrastruktūras projektus Galileo, ITER un GMES finansēs no 1.a apakškategorijas par summu EUR 12 793 miljoni. Lai nodrošinātu pareizu finanšu pārvaldību un finanšu disciplīnu, EISI regulā katram minētajam projektam tiks noteikts šāds maksimālais saistību apjoms:

      • Galileo: EUR 6300 miljoni,

      • ITER: EUR 2707 miljoni,

      • GMES: EUR 3786 miljoni.

    1. Lai atbalstītu kodoldrošību Eiropā, tiks sniegts atbalsts šādu kodolspēkstaciju ekspluatācijas pārtraukšanai 2:

    • EUR 400 miljoni Ignalinai Lietuvā 2014.–2020. gadā;

    • EUR 200 miljoni Bohunicei Slovākijā 2014.–2020. gadā;

    • EUR 260 miljoni Kozlodujai Bulgārijā 2014.–2020. gadā.

    1.b APAKŠKATEGORIJA – EKONOMISKĀ, SOCIĀLĀ UN TERITORIĀLĀ KOHĒZIJA

    Kohēzijas politika

    1. Viens no Eiropas Savienības svarīgiem mērķiem ir veicināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un solidaritāti dalībvalstu starpā. Šajā ziņā kohēzijas politika ir galvenais instruments atšķirību mazināšanai starp Eiropas reģioniem, un tādēļ tā jāvērš uz mazāk attīstītiem reģioniem un dalībvalstīm. Kohēzijas politika ir svarīgs instruments ieguldījumu, izaugsmes un darbvietu izveidei ES līmenī un strukturālajām reformām valsts līmenī. Tā veido nozīmīgu publisko ieguldījumu daļu ES, palīdz padziļināt iekšējo tirgu un tādējādi tai ir svarīga nozīme ekonomiskās izaugsmes, nodarbinātības un konkurētspējas paaugstināšanā. Turklāt kohēzijas politika palīdz īstenot gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģiju "Eiropa 2020" visā Eiropas Savienībā. Izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Eiropas Sociālā fonda (ESF) un Kohēzijas fonda (KF) līdzekļus, ar šo politiku īstenos šādus mērķus: "Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai" dalībvalstīs un reģionos, kas jāatbalsta visiem fondiem, un "Eiropas teritoriālā sadarbība", kas jāatbalsta ERAF. Kohēzijas fonds atbalstīs projektus vides un Eiropas transporta tīklu jomā. Cilvēkkapitāla attīstīšanai vajadzīgais atbalsts tiks nodrošināts, izmantojot atbilstošu ESF daļu kohēzijas politikā.

    1. Attiecībā uz izdevumu kategorijas struktūru un ņemot vērā kohēzijas politikas specifiku, kohēzijas izdevumi tiks iekļauti 1. izdevumu kategorijas apakškategorijā ar nosaukumu "Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija".

    Vispārējais piešķīrumu apjoms

    1. Saistību apjoms 1.b apakškategorijā "Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija" nepārsniegs EUR 325 149 miljonus.

    1.b APAKŠKATEGORIJA Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija

    (miljonos euro, 2011. gada cenās)

    2014

    2015

    2016

    2017

    2018

    2019

    2020

    44 678

    45 404

    46 045

    46 545

    47 038

    47 514

    47 925

    1. Resursi, kas paredzēti mērķim "Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai", sasniegs kopā EUR 313 197 miljonus, un to sadalījums būs šāds:

          • kopā EUR 164 279 miljoni – mazāk attīstītiem reģioniem;

          • kopā EUR 31 677 miljoni – pārejas reģioniem;

            kopā EUR 49 492 miljoni – vairāk attīstītiem reģioniem;

            kopā EUR 66 362 miljoni – dalībvalstīm, kuras atbalsta Kohēzijas fonds;

          • kopā EUR 1 387 miljoni kā papildu finansējums Līguma 349. pantā noteiktajiem tālākajiem reģioniem un ziemeļu mazapdzīvotiem reģioniem, kas atbilst Austrijas, Somijas un Zviedrijas Pievienošanās līguma 6. protokola 2. pantā noteiktajiem kritērijiem.

      1. Resursi, kas paredzēti mērķim "Eiropas teritoriālā sadarbība", sasniegs kopā EUR 8 948 miljonus, un tos sadalīs šādi:

      a) kopā EUR 6 627 miljoni – pārrobežu sadarbībai;

      b) kopā EUR 1 822 miljoni – transnacionālai sadarbībai;

      c) kopā EUR 500 miljoni – starpreģionu sadarbībai.

      1. 0,35 % no vispārējiem resursiem tiks piešķirti tehniskai palīdzībai pēc Komisijas ierosmes. Tehnisko palīdzību jo īpaši izmantos, lai atbalstītu iestāžu stiprināšanu un administrācijas spēju veidošanu fondu efektīvai pārvaldei, kā arī lai palīdzētu dalībvalstīm apzināt un īstenot lietderīgus projektus darbības programmās pašreizējo ekonomisko grūtību pārvarēšanai.

      1. EUR 330 miljoni no struktūrfondu resursiem, kas paredzēti mērķim "Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai", tiks piešķirti inovatīvām darbībām pēc Komisijas ierosmes pilsētu ilgtspējīgas attīstības jomā.

      Definīcijas un atbilstība

      1. Resursus, kas paredzēti mērķim "Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai", iedalīs šādiem trim reģionu veidiem, kas definēti, pamatojoties uz to, kāds ir IKP uz vienu iedzīvotāju, vērtējot pēc pirktspējas paritātes un aprēķinot, pamatojoties uz Savienības rādītājiem par laikposmu no
        2007. līdz 2009. gadam, attiecībā pret vidējo IKP ES 27 valstīs tajā pašā pārskata periodā:

            • a) mazāk attīstīti reģioni, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju ir mazāks nekā 75 % no vidējā IKP ES 27 valstīs;

              b) pārejas reģioni, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju ir no 75 % līdz 90 % no vidējā IKP ES 27 valstīs;

              c) vairāk attīstīti reģioni, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju ir vairāk nekā 90 % no vidējā IKP ES 27 valstīs.

      1. Kohēzijas fonds atbalstīs dalībvalstis, kuru nacionālais kopienākums (NKI) uz vienu iedzīvotāju, vērtējot pēc pirktspējas paritātes un aprēķinot, pamatojoties uz Savienības rādītājiem par laikposmu no 2008. līdz 2010. gadam, ir mazāks nekā 90 % no vidējā NKI uz vienu iedzīvotāju ES 27 valstīs tajā pašā pārskata periodā.

      1. Pārrobežu sadarbības gadījumā atbalstāmie reģioni būs NUTS 3. līmeņa Savienības reģioni pie visām iekšējām un ārējām sauszemes robežām un visi NUTS 3. līmeņa Savienības reģioni pie jūras robežām ne vairāk kā 150 km attālumā, neskarot iespējamus pielāgojumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu 2007.–2013. gada plānošanas periodam izveidoto sadarbības programmu darbības teritoriju saistību un nepārtrauktību.

      1. Attiecībā uz transnacionālo sadarbību Komisija pieņems sarakstu ar transnacionālajām teritorijām, kas saņem atbalstu, iedalot tās pēc sadarbības programmas un aptverot NUTS 2. līmeņa reģionus, un vienlaikus nodrošinot, ka tiek turpināta šāda sadarbība uz iepriekšējo programmu pamata lielākās savstarpēji saistītās teritorijās.

      1. Attiecībā uz starpreģionu sadarbību ERAF atbalsts aptvers visu Savienības teritoriju.

      1. Ja, piemērojot grozīto NUTS klasifikāciju, tiek mainīts viena vai vairāku attiecīgo reģionu atbilstības kategorijas statuss, pēc dalībvalsts lūguma NUTS 2. līmeņa reģioni, kuri ir apvienoti ar Komisijas Regulu (ES) 31/2011 (2011. gada 17. janvāris), pieder pie kategorijas, kuru nosaka grozītā NUTS reģiona līmenī.

      Piešķīrumu sadales metode

      Piešķīrumu sadales metode mazāk attīstītiem reģioniem

      1. Konkrētais piešķīrumu apjoms katrai dalībvalstij balstīsies uz objektīvu metodi, un to aprēķinās šādi.

      Katras dalībvalsts piešķīrums ir tās atsevišķajiem atbilstīgajiem reģioniem paredzēto piešķīrumu kopsumma, ko aprēķina šādi:

      i) nosaka absolūtu summu (EUR), attiecīgā reģiona iedzīvotāju skaitu reizinot ar starpību starp šā reģiona IKP uz vienu iedzīvotāju, vērtējot pēc pirktspējas paritātes (PSL), un ES 27 valstu vidējo IKP uz vienu iedzīvotāju (PSL);

      ii) minētajai absolūtajai summai piemēro procentus, lai noteiktu attiecīgā reģiona finansējumu; šos procentus diferencē, lai atspoguļotu šīs dalībvalsts, kurā atrodas atbilstīgais reģions, relatīvo labklājību, ko izsaka kā pirktspējas paritāti (PSL), salīdzinājumā ar ES 27 valstu vidējo rādītāju, proti:

      • reģioniem dalībvalstīs, kuru NKI uz vienu iedzīvotāju ir mazāks par 82 % no ES vidējā rādītāja – 3,15 %,

      • reģioniem dalībvalstīs, kuru NKI uz vienu iedzīvotāju ir 82 % līdz 99 % no ES vidējā rādītāja – 2,70 %,

      • reģioniem dalībvalstīs, kuru NKI uz vienu iedzīvotāju ir lielāks par 99 % no ES vidējā rādītāja – 1,65 %;

        iii) šā punkta ii) apakšpunktā aprēķinātajai summai attiecīgos gadījumos pieskaita summu, kas iegūta, piešķirot piemaksu EUR 1300 apjomā uz vienu bezdarbnieku gadā, to piemērojot attiecīgā reģiona bezdarbnieku skaitam, kurš pārsniedz to bezdarbnieku skaitu, kāds būtu, ja piemērotu visu ES mazāk attīstīto reģionu vidējo bezdarba līmeni;

      iv) nebūs nekādas pilsētas piemaksas.

      1. Uz šīs metodes piemērošanas rezultātu attiecas maksimālā apjoma ierobežojums.

      Piešķīrumu sadales metode pārejas reģioniem

      1. Konkrētais piešķīrumu apjoms katrai dalībvalstij balstīsies uz objektīvu metodi, un to aprēķinās šādi.

      Katras dalībvalsts piešķīrums ir tās atsevišķajiem atbilstīgajiem reģioniem paredzēto piešķīrumu kopsumma, ko aprēķina šādi:

      i) nosaka minimālo un maksimālo teorētisko atbalsta intensitāti katram atbilstīgajam pārejas reģionam. Minimālo atbalsta apjomu nosaka vidējā atbalsta intensitāte uz vienu iedzīvotāju dalībvalstī pirms 60 % reģionālā drošības tīkla, kas piešķirts attiecīgās dalībvalsts vairāk attīstītiem reģioniem. Maksimālais atbalsta apjoms attiecas uz teorētisku reģionu, kura IKP uz vienu iedzīvotāju ir 75 % no ES 27 valstu vidējā rādītāja, un to aprēķina, izmantojot 33. punkta i) un ii) apakšpunktā noteikto metodi. No summas, kas iegūta ar šo metodi, ņem vērā 40 %;

      ii) aprēķina sākotnējos reģionālos piešķīrumus, ņemot vērā reģiona IKP uz vienu iedzīvotāju un izmantojot reģiona relatīvās labklājības, salīdzinot ar ES 27 valstīm, lineāro interpolāciju;

      iii) šā punkta ii) apakšpunktā aprēķinātajai summai attiecīgos gadījumos pieskaita summu, kas iegūta, piešķirot piemaksu EUR 1100 apjomā uz vienu bezdarbnieku gadā, to piemērojot attiecīgā reģiona bezdarbnieku skaitam, kurš pārsniedz to bezdarbnieku skaitu, kāds būtu, ja piemērotu visu ES mazāk attīstīto reģionu vidējo bezdarba līmeni;

      iv) nebūs nekādas pilsētas piemaksas.

      1. Uz šīs metodes piemērošanas rezultātu attiecas maksimālā apjoma ierobežojums.

      Piešķīrumu sadales metode vairāk attīstītiem reģioniem

      1. Kopējo sākotnējo teorētisko finansējumu aprēķina, vidējo atbalsta intensitāti uz vienu iedzīvotāju gadā – EUR 19,8 – reizinot ar atbilstīgo iedzīvotāju skaitu.

      1. Katras attiecīgās dalībvalsts daļa ir tās atbilstīgo reģionu to daļu kopsumma, ko aprēķina, pamatojoties uz šādi svērtiem kritērijiem:

      • reģiona iedzīvotāju kopskaits (svērts ar 25 %);

      • bezdarbnieku skaits NUTS 2. līmeņa reģionos, kur bezdarba līmenis pārsniedz visu vairāk attīstīto reģionu vidējo līmeni (svērts ar 20 %);

      • nodarbinātības pieaugums, kas vajadzīgs, lai izpildītu stratēģijas "Eiropa 2020" mērķi panākt, lai reģionu nodarbinātības līmenis (iedzīvotājiem vecumā no 20 līdz 64 gadiem) sasniegtu 75 % (svērts ar 20 %);

      • augstāko izglītību ieguvušu 30 līdz 34 gadu vecuma grupas iedzīvotāju skaita pieaugums, kas vajadzīgs, lai sasniegtu stratēģijas "Eiropa 2020" mērķi – 40 % iedzīvotāju (vecumā no 30 līdz 34 gadiem) ar augstāko izglītību (svērts ar 12,5 %);

      • izglītību un apmācību priekšlaicīgi pārtraukušo personu skaita samazinājums (vecumā no 18 līdz 24 gadiem), kas vajadzīgs, lai sasniegtu stratēģijas "Eiropa 2020" mērķi – mācības priekšlaicīgi pārtraukušo personu īpatsvaram jābūt mazākam par 10 % (svērts ar 12,5 %);

      • starpība starp konstatēto reģiona IKP (PSL) un teorētisko reģiona IKP, ja reģionam būtu tāds pats IKP uz vienu iedzīvotāju kā bagātākajam NUTS 2. līmeņa reģionam (svērts ar 7,5 %);

      • iedzīvotāju skaits NUTS 3. līmeņa reģionos, kur iedzīvotāju blīvums ir mazāks par 12,5 iedzīvotājiem uz vienu km² (svērts ar 2,5 %).

      Nebūs nekādas pilsētas piemaksas.

      Piešķīrumu sadales metode Kohēzijas fondam

      1. Kopējo teorētisko finansējumu iegūst, vidējo atbalsta intensitāti uz vienu iedzīvotāju – EUR 48 – reizinot ar atbilstīgo iedzīvotāju skaitu. Katras atbilstīgas dalībvalsts šā teorētiskā finansējuma a priori piešķīrums atbilst procentuālajai daļai, ko, pamatojoties uz iedzīvotāju skaitu, platību un valsts labklājību, iegūst šādi:

      i) aprēķina vidējo aritmētisko no attiecīgās dalībvalsts iedzīvotāju skaita un platības daļas attiecībā pret visu atbilstīgo dalībvalstu iedzīvotāju kopskaitu un kopējo platību. Tomēr, ja dalībvalsts daļa iedzīvotāju kopskaitā pārsniedz tās daļu kopējā platībā piecas vai vairāk reizes, atspoguļojot ļoti augstu iedzīvotāju blīvumu, šeit izmanto tikai iedzīvotāju kopskaita daļu;

      ii) iegūtos procentuālos rādītājus pielāgo, piemērojot koeficientu, kas ir viena trešdaļa no procentuālās daļas, par kuru attiecīgās dalībvalsts NKI uz vienu iedzīvotāju (PSL) laikposmā no 2008. līdz 2010. gadam pārsniedz vai nesasniedz visu atbilstīgo dalībvalstu vidējo NKI uz vienu iedzīvotāju (vidējais skaitlis izteikts kā 100 %).

      1. Lai ņemtu vērā to dalībvalstu būtiskās vajadzības attiecībā uz transportu un vides infrastruktūru, kuras Savienībai pievienojās 2004. gada 1. maijā vai vēlāk, šo valstu daļa Kohēzijas fondā būs viena trešdaļa no kopējā finanšu piešķīruma pēc maksimālā apjoma ierobežojuma piemērošanas (struktūrfondi un Kohēzijas fonds), kas saņemts vidēji visā laikposmā.

      1. Dalībvalstis, kuras ir pilnībā tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda laikposmā no 2007. gada līdz 2013. gadam, bet kuru nominālais NKI uz vienu iedzīvotāju pārsniedz 90 % no vidējā NKI uz vienu iedzīvotāju ES 27 valstīs, saņems atbalstu no Kohēzijas fonda, ievērojot pārejas un īpašus noteikumus. Šis pārejas posma atbalsts 2014. gadā būs EUR 48 uz vienu iedzīvotāju, un līdz 2020. gadam tas tiks pakāpeniski pārtraukts.

      1. Uz šīs metodes piemērošanas rezultātu attiecas maksimālā apjoma ierobežojums.

      Piešķīrumu sadales metode mērķim "Eiropas teritoriālā sadarbība"

      1. Pārrobežu sadarbībai un transnacionālai sadarbībai vajadzīgos resursus, kas piešķirami katrai dalībvalstij, nosaka kā pierobežas reģionu iedzīvotāju daļas un katras dalībvalsts iedzīvotāju kopskaita daļas svērto kopsummu. Svērumu nosaka pārrobežu un transnacionālās sadaļas attiecīgās daļas. Pārrobežu un transnacionālās sadarbības komponentu daļas ir attiecīgi 77,9 % un 22,1 %.

      Piešķīrumu sadales metode tālākajiem un mazapdzīvotiem reģioniem un salām

      1. Tālākie reģioni un ziemeļu mazapdzīvotie NUTS 2. līmeņa reģioni saņems īpašu papildu piešķīrumu ar atbalsta intensitāti EUR 30 uz vienu iedzīvotāju gadā. To iedalīs reģioniem un dalībvalstīm proporcionāli šo reģionu iedzīvotāju kopskaitam. Tāpat jāņem vērā salu reģionu īpašais stāvoklis.

            • Maksimālā apjoma ierobežošana

      1. Lai palīdzētu sasniegt mērķi pienācīgi koncentrēt kohēzijas finansējumu vismazāk attīstītos reģionos un dalībvalstīs un mazināt atšķirības vidējos atbalsta intensitātes apjomos uz vienu iedzīvotāju, pārvietojuma maksimālais apjoms katrai atsevišķai dalībvalstij tiks noteikts 2,35 % apmērā no IKP. Maksimālā apjoma ierobežošanu piemēros katru gadu, un – attiecīgos gadījumos – proporcionāli samazinās visus pārvietojumus (izņemot vairāk attīstītiem reģioniem un mērķim "Eiropas teritoriālā sadarbība") attiecīgajai dalībvalstij, lai iegūtu pārvietojuma maksimālo apjomu. Dalībvalstīm, kuras Savienībai pievienojās pirms 2013. gada un kuru vidējais faktiskais IKP pieaugums 2008.–2010. gadā bija mazāks
        nekā -1 %, pārvietojuma maksimālais apjoms tiek palielināts par 10 %, nosakot maksimālā apjoma ierobežojumu 2,59 % apmērā.

      1. Ņemot vērā pašreizējos ekonomiskos apstākļus, noteikumu par maksimālā apjoma ierobežošanu rezultātā valsts piešķīrumi nevar būt lielāki par 110 % no to līmeņa reālā izteiksmē laikposmam 2007.–2013. gadam.

      Drošības tīkli

      1. Visiem reģioniem, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam ir mazāks nekā 75 % no ES 25 valstu vidējā rādītāja, bet kuru IKP uz vienu iedzīvotāju ir lielāks nekā 75 % no ES 27 valstu vidējā rādītāja, minimālais atbalsta apjoms mērķim "Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai" laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam katru gadu būs 60 % no to iepriekšējā indikatīvā vidējā gada piešķīruma saskaņā ar konverģences piešķīrumu; to aprēķina Komisija 2007.–2013. gada daudzgadu finanšu shēmas ietvaros.

      1. Minimālais kopējais piešķīrums (Kohēzijas fonds un struktūrfondi) dalībvalstij atbilst 55 % no tās individuālā kopējā piešķīruma laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam. Pielāgojumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šo prasību, piemēro proporcionāli Kohēzijas fonda un struktūrfondu piešķīrumiem, izņemot piešķīrumus mērķim "Eiropas teritoriālā sadarbība".

      1. Neviens pārejas reģions nesaņem mazāk par to, ko tas būtu saņēmis, ja būtu vairāk attīstīts reģions. Lai noteiktu minētā minimālā piešķīruma līmeni, piešķīrumu sadales metode, ko piemēro vairāk attīstītiem reģioniem, tiks piemērota visiem reģioniem, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju ir vismaz 75 % no ES 27 valstu vidējā rādītāja.

      Noteikumi par citiem īpašiem piešķīrumiem

      1. Ekonomikas krīze ir īpaši smagi skārusi vairākas dalībvalstis eurozonā, tiešā veidā ietekmējot šo valstu labklājības līmeni. Lai risinātu šo situāciju un veicinātu izaugsmi un darbvietu radīšanu minētajās dalībvalstīs, no struktūrfondiem nodrošinās šādus papildu finanšu līdzekļus – EUR 1,375 miljardus vairāk attīstītiem Grieķijas reģioniem; EUR 1,0 miljardu Portugālei, kuru sadala šādi: EUR 450 miljoni vairāk attīstītiem reģioniem (tostarp EUR 150 miljoni Madeirai), EUR 75 miljoni pārejas reģionam un EUR 475 miljoni mazāk attīstītajiem reģioniem; EUR 100 miljonus Īrijas pierobežas, centrālajam un rietumu reģionam; EUR 1,824 miljardus Spānijai, no kuriem EUR 500 miljonus piešķirs Estremadūrai; un EUR 1,5 miljardus mazāk attīstītajiem Itālijas reģioniem, no kuriem EUR 500 miljonus ārpuspilsētas teritorijām.

      1. Lai atzītu problēmas, kas radušās saistībā ar stāvokli dalībvalstīs, kuras ir salas, un dažu Eiropas Savienības daļu nošķirtību, pēc 48. punkta piemērošanas Malta un Kipra saņem papildu finanšu līdzekļus attiecīgi EUR 200 miljonu un EUR 150 miljonu apjomā saskaņā ar mērķi "Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai", un tos sadala šādi: vienu trešdaļu Kohēzijas fondam un divas trešdaļas struktūrfondiem. Seūtai un Meliljai piešķir papildu finanšu līdzekļus EUR 50 miljonu apjomā no struktūrfondiem. Tālākajam Majotas reģionam piešķir finanšu līdzekļus EUR 200 miljonu kopsummā no struktūrfondiem.

      1. Lai palīdzētu noteiktiem reģioniem vieglāk pielāgoties vai nu pārmaiņām to statusā, vai ilgstošajām sekām, ko radījuši nesenie notikumi to tautsaimniecībā, ir paredzēti šādi piešķīrumi: Beļģija (EUR 133 miljoni, no kuriem EUR 66,5 miljoni Limburgai un EUR 66,5 miljoni Valonijai), Vācija (EUR 710 miljoni, no kuriem EUR 510 miljoni bijušajiem konverģences reģioniem un EUR 200 miljoni Leipcigai). Neskarot 45. punktu, Ungārijas mazāk attīstītajiem reģioniem piešķir papildu finansējumu EUR 1,560 miljardu apmērā, Čehijas Republikas mazāk attīstītajiem reģioniem – papildu finansējumu EUR 900 miljonu apmērā (no kuriem EUR 300 miljonus pārvietos no Čehijas Republikas lauku attīstības piešķīruma) un Slovēnijas mazāk attīstītajiem reģioniem – papildu finansējumu EUR 75 miljonu apmērā no struktūrfondiem.

      1. PEACE programmai piešķirs kopsummā EUR 150 miljonus.

      Pārskatīšanas klauzula

      1. Ņemot vērā īpaši sarežģīto situāciju Grieķijā un citās krīzes skartajās valstīs, Komisija 2016. gadā pārskatīs dalībvalstu kopējos piešķīrumus saskaņā ar kohēzijas politikas mērķi "Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai" 2017.–2020. gadam, piemērojot 33.–49. punktā definēto piešķiršanas metodi, pamatojoties uz tobrīd pieejamiem jaunākajiem statistikas datiem un salīdzinājumu starp kumulatīvo valsts IKP, kas konstatēts 2014.–2015. gadā, un kumulatīvo valsts IKP, kas aplēsts 2012. gadā. Ja kumulatīvā novirze būs vairāk
        nekā +/-5 %, tā koriģēs minētos kopējos piešķīrumus. Korekciju kopējā neto ietekme nedrīkst pārsniegt EUR 4 miljardus. Vajadzīgās korekcijas sadalīs vienādās proporcijās laikposmā no 2017. līdz 2020. gadam, un tiks attiecīgi izmainīts finanšu shēmas atbilstošais limits.

      Līdzfinansēšanas likmes

      1. Līdzfinansējuma likme darbības programmu katra prioritārā virziena līmenī atbilstīgi mērķim "Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai" nebūs augstāka par

            • a) 85 % attiecībā uz Kohēzijas fondu;

              b) 85 % attiecībā uz dalībvalstu mazāk attīstītajiem reģioniem, kuru vidējais IKP uz vienu iedzīvotāju laikposmā no 2007. līdz 2009. gadam ir mazāks nekā 85 % no vidējā rādītāja ES 27 valstīs tajā pašā laikposmā, un attiecībā uz tālākajiem reģioniem;

              c) 80 % attiecībā uz dalībvalstu mazāk attīstītajiem reģioniem, kuri nav minēti b) apakšpunktā un kuri 2014. gada 1. janvārī ir bijuši atbilstīgi Kohēzijas fonda pārejas noteikumiem;

              d) 80 % attiecībā uz dalībvalstu mazāk attīstītajiem reģioniem, kuri nav minēti b) un c) apakšpunktā, un attiecībā uz visiem reģioniem, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam ir mazāks nekā 75 % no ES 25 valstu vidējā rādītāja pārskata periodā, bet kuru IKP uz vienu iedzīvotāju ir lielāks nekā 75 % no vidējā IKP ES 27 valstīs, kā arī reģioniem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 1083/2006 8. panta 1. punktā un kas 2007.–2013. gadā saņem pārejas posma atbalstu;

              e) 60 % pārejas reģionos, izņemot d) apakšpunktā minētos;

              f) 50 % vairāk attīstītos reģionos, izņemot d) apakšpunktā minētos.

      Līdzfinansējuma likme darbības programmu katra prioritārā virziena līmenī atbilstīgi mērķim "Eiropas teritoriālā sadarbība" nebūs augstāka par 85 %. Programmām, kurās piedalās vismaz viens mazāk attīstīts reģions, līdzfinansējuma likmi atbilstīgi mērķim "Eiropas teritoriālā sadarbība" var paaugstināt līdz 85 %.

      Līdzfinansējuma likme papildu piešķīrumam Līguma 349. pantā noteiktajiem tālākajiem reģioniem un NUTS 2. līmeņa reģioniem, kas atbilst Austrijas, Somijas un Zviedrijas Pievienošanās līguma 6. protokola 2. pantā noteiktajiem kritērijiem, nepārsniegs 50 %.

      1. Maksājumu palielinājums dalībvalstij, kam ir īslaicīgas budžeta grūtības.

      Ja dalībvalsts saņem finansiālu atbalstu saskaņā ar LESD 136. un 143. pantu, var piemērot augstāku līdzfinansējuma likmi (par 10 procentpunktiem), tādējādi samazinot slogu valstu budžetiem fiskālās konsolidācijas laikā, vienlaikus saglabājot to pašu vispārējo ES finansējuma līmeni. Šo noteikumu turpina piemērot šīm dalībvalstīm līdz 2016. gadam, kad to izvērtē, veicot 54. punktā paredzēto pārskatīšanu.

      Reģionālais atbalsts

      1. Reģioniem paredzētā valsts atbalsta noteikumi nedrīkst radīt šķēršļus konkurencei. Eiropadome mudina Komisiju rīkoties, lai tiktu ātri pieņemtas pārskatītās reģionālā atbalsta pamatnostādnes, ar kurām tā ir nākusi klajā. Šajā sakarībā Komisija nodrošinās, ka dalībvalstis var ņemt vērā to reģionu īpašo stāvokli, kuri robežojas ar konverģences reģioniem.

      Palīdzība vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem

      1. Atbalsts palīdzībai vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam būs EUR 2500 miljoni, un to sniegs no ESF piešķīruma.

      Jaunatnes nodarbinātības ierosme

      1. Eiropadome vairākkārt ir uzsvērusi, ka jaunatnes nodarbinātības sekmēšanai būtu jāpiešķir visaugstākā prioritāte. Eiropadome par šo tematu 2012. gada janvārī rīkoja speciālu sanāksmi, šo jautājumu īpaši uzsverot Izaugsmes un nodarbinātības paktā. Tā cer, ka Padome drīzumā pieņems ieteikumu par garantiju jauniešiem. Tā aicina Komisiju nākamajās nedēļās pabeigt stažēšanās kvalitātes sistēmas izstrādi, izveidot Māceklību aliansi un nākt klajā ar priekšlikumiem par jaunu EURES regulu. ES budžetu vajadzētu mobilizēt, lai atbalstītu šādus centienus. Atzīstot to, ka jauniešu situācija daudzos reģionos ir īpaši sarežģīta, Eiropadome ir nolēmusi izveidot Jaunatnes nodarbinātības ierosmi, lai papildinātu un pastiprinātu ļoti būtisko atbalstu, kas jau tiek sniegts, izmantojot ES struktūrfondus. Ierosme būs atvērta visiem reģioniem (NUTS 2. līmenis), kuros jauniešu bezdarbs pārsniedz 25 %. Tā kalpos par atbalstu pasākumiem, kas izklāstīti jauniešu nodarbinātības tiesību aktu kopumā, ar kuru Komisija nāca klajā 2012. gada decembrī, un ar to jo īpaši atbalstīs garantiju jauniešiem pēc tam, kad tā būs pieņemta. Atbalsts ierosmei laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam būs EUR 6000 miljoni.

      1. EUR 3000 miljoni tiks nodrošināti no Eiropas Sociālā fonda mērķinvestīcijām attiecināmajos NUTS 2. līmeņa reģionos proporcionāli jauniešu bezdarbnieku skaitam šajos reģionos, un EUR 3000 miljonus nodrošinās ar īpašu jaunatnes nodarbinātības budžeta pozīciju 1.b izdevumu apakškategorijā. Attiecināmību un jauniešu bezdarbnieku skaitu noteiks, pamatojoties uz Savienības skaitļiem par 2012. gadu. Katrai Eiropas Sociālā fonda darbībai attiecināmajā reģionā papildus piešķirs identisku summu no īpašās budžeta pozīcijas. Šai identiskajai papildu summai nepiemēros 45. un 46. punktā paredzētos noteikumus par maksimālā apjoma ierobežošanu.

      2. IZDEVUMU KATEGORIJA – ILGSTPĒJĪGA IZAUGSME – DABAS RESURSI

      1. Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) mērķis ir celt lauksaimniecības ražīgumu, veicinot tehnikas attīstību un panākot lauksaimniecības ražošanas racionālu attīstību un ražošanas faktoru, jo īpaši darbaspēka, optimālu izmantojumu; šādi panākt pietiekami augstu dzīves līmeni lauku iedzīvotājiem, jo īpaši palielinot lauksaimniecībā nodarbināto personu individuālos ienākumus, stabilizēt tirgu, nodrošināt krājumu pieejamību un panākt, ka patērētāji piedāvātos produktus saņem par samērīgām cenām. Vajadzētu ņemt vērā lauksaimniecības sociālo struktūru un dažādu lauksaimniecības reģionu strukturālās un dabas apstākļu atšķirības.

      1. Ievērojot minēto, reformām jānodrošina 1) ekonomiski dzīvotspējīga pārtikas ražošana, 2) dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana un klimata politika un 3) līdzsvarota teritoriālā attīstība. Turklāt KLP vajadzētu būt pilnīgi iestrādātai stratēģijas "Eiropa 2020" mērķos, jo īpaši ilgtspējīgas izaugsmes mērķī, vienlaikus pilnībā ievērojot šīs politikas mērķus, kā noteikts Līgumā.

      1. Saistību apropriācijas šai kategorijai, kas attiecas uz lauksaimniecību, lauku attīstību, zivsaimniecību un vides un klimata politikas finanšu instrumentu, nepārsniegs EUR 373 179 miljonus, no kuriem EUR 277 851 miljonus piešķirs ar tirgu saistītiem izdevumiem un tiešajiem maksājumiem.

      ILGTSPĒJĪGA IZAUGSME. DABAS RESURSI

      (miljonos euro, 2011. gada cenās)

      2014

      2015

      2016

      2017

      2018

      2019

      2020

      55 883

      55 060

      54 261

      53 448

      52 466

      51 503

      50 558

      tostarp: ar tirgu saistītie izdevumi un tiešie maksājumi

      41 585

      40 989

      40 421

      39 837

      39 079

      38 335

      37 605

      Kopējās lauksaimniecības politikas pamatā laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam būs divu pīlāru struktūra:

      1. I pīlārs sniegs tiešu atbalstu lauksaimniekiem un finansēs tirgus pasākumus. Tiešu atbalstu un tirgus pasākumus finansēs pilnībā un tikai no ES budžeta, lai nodrošinātu kopējas politikas īstenošanu visā vienotajā tirgū, izmantojot integrētu administrācijas un kontroles sistēmu (IAKS);

      1. KLP II pīlārs nodrošinās noteiktus ar vidi saistītus sabiedriskos labumus, uzlabos lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares konkurētspēju un veicinās ekonomiskās darbības dažādošanos un dzīves līmeņa pieaugumu lauku apvidos, tostarp reģionos ar īpašām problēmām. II pīlāra pasākumus līdzfinansēs dalībvalstis saskaņā ar 73. punkta noteikumiem; tas palīdzēs nodrošināt pamatmērķu sasniegšanu un palielinās lauku attīstības politikas efektivitāti.

      I pīlārs

      Tiešā atbalsta sadales līmenis un modelis – sīkākas ziņas par konverģenci dalībvalstīs

      1. Lai pielāgotu izdevumu vispārējo līmeni 2. izdevumu kategorijā, vienlaikus ievērojot tiešo maksājumu pakāpeniskas piešķiršanas principu, kā paredzēts pievienošanās līgumos, minētajā laikposmā ES vidējo līmeni tiešajiem maksājumiem faktiskajās cenās par hektāru samazinās. Tiešo atbalstu starp dalībvalstīm sadalīs taisnīgāk, vienlaikus ņemot vērā joprojām pastāvošās algu līmeņa, pirktspējas, lauksaimniecības sektora izlaides un resursu izmaksu atšķirības, pakāpeniski samazinot saikni ar vēsturisko praksi un ņemot vērā kopējās lauksaimniecības politikas un Savienības budžeta vispārējo kontekstu. Piešķirot finanšu līdzekļus KLP atbalstam, būtu jāņem vērā īpaši apstākļi, piemēram, tādi kā lauksaimniecības apvidi ar augstu pievienoto vērtību un gadījumi, kad konverģences ietekme ir jūtama nesamērīgi.

      Visām dalībvalstīm, kurās tiešie maksājumi par hektāru nesasniedz 90 % no ES vidējā rādītāja, nākamajā laikposmā maksājumu apjoms tiks palielināts par vienu trešo daļu no starpības starp pašreiz saņemto tiešo maksājumu apjomu un 90 % no ES vidējā rādītāja. Tomēr līdz 2020. gadam visām dalībvalstīm būtu jāsasniedz vismaz EUR 196 par hektāru faktiskajās cenās. Šo konverģenci finansēs visas dalībvalstis, kas saņem tiešos maksājumus, kuri pārsniedz ES vidējo rādītāju, proporcionāli to atšķirībai no ES vidējā rādītāja. Šo procesu īstenos pakāpeniski 6 gadu laikā – no 2015. finanšu gada līdz 2020. finanšu gadam.

      Atbalsta maksimālā apjoma ierobežošana lielām lauku saimniecībām

      1. Dalībvalstis brīvprātīgi noteiks tiešo maksājumu maksimālā apjoma ierobežojumu lieliem saņēmējiem.

      Finanšu disciplīnas mehānisms

      1. Lai nodrošinātu to, ka summas KLP finansēšanai nepārsniedz gada limitus, kas noteikti daudzgadu finanšu shēmā, būtu jāsaglabā Regulas (EK) Nr. 73/2009 11. pantā noteiktais finanšu disciplīnas mehānisms, saskaņā ar kuru veic tiešā atbalsta korekciju, ja prognozes rāda, ka konkrētajā finanšu gadā ir pārsniegts apakšlimits 2. izdevumu kategorijā, taču nenosakot drošības rezervi EUR 300 miljonu apjomā.

      Videi labvēlīgāki tiešie maksājumi

      1. Tiks uzlaboti KLP vispārējie ekoloģiskie rādītāji, nodrošinot videi labvēlīgākus tiešos maksājumus, kurus piešķir par konkrētu lauksaimniecības praksi, kura jānosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, kura ir klimatam un videi labvēlīga un nerada nevajadzīgu administratīvo slogu un kura būs jāievēro visiem lauksaimniekiem. Lai finansētu šo praksi, dalībvalstis izmantos 30 % no valsts gada limita, un būs skaidri noteikta elastība attiecībā uz dalībvalstu iespējām izvēlēties līdzvērtīgus videi labvēlīgākus pasākumus. Prasību par to, lai katrā lauku saimniecībā būtu ekoloģiski nozīmīga platība, īstenos tā, lai nepieļautu to, ka attiecīgā zeme netiek izmantota ražošanā, un lai izvairītos no nepamatotu zaudējumu radīšanas lauksaimniekiem.

      Elastīga līdzekļu pārvietošana starp pīlāriem

      1. Dalībvalstis var nolemt līdz 15 % no valsts gada limita 2014.–2019. kalendārajam gadam, kas noteikti Tiešo maksājumu regulas II pielikumā, darīt pieejamus kā papildu atbalstu lauku attīstības programmas pasākumiem, ko finansē ELFLA. Tā rezultātā attiecīgā summa vairs nebūs pieejama tiešo maksājumu piešķiršanai.

      1. Dalībvalstis var nolemt līdz 15 % no summas, kas laikposmā no 2015. līdz 2020. gadam paredzēta, lai atbalstītu lauku attīstības programmas pasākumus, ko finansē ELFLA, darīt pieejamus tiešo maksājumu veidā saskaņā ar Regulu par tiešajiem maksājumiem. Dalībvalstis, kurās tiešie maksājumi par hektāru nesasniedz 90 % no ES vidējā rādītāja, var nolemt kā tiešos maksājumus darīt pieejamus papildu 10 % no summas, kas paredzēta, lai atbalstītu lauku attīstības programmas pasākumus. Tā rezultātā attiecīgā summa vairs nebūs pieejama atbalsta pasākumiem saskaņā ar lauku attīstības programmu.

      II pīlārs

      Atbalsta lauku attīstībai sadales principi

      1. Atbalstu lauku attīstībai sadalīs starp dalībvalstīm, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem un iepriekšējiem rezultātiem, vienlaikus ņemot vērā lauku attīstības mērķus, kā arī kopējās lauksaimniecības politikas un Savienības budžeta vispārējo kontekstu.

      1. Kopējā atbalsta summa lauku attīstībai būs EUR 84 936 miljoni. Sadalījumu pa gadiem noteiks Eiropas Parlaments un Padome. Summas atsevišķām dalībvalstīm tiks pielāgotas, lai ņemtu vērā 68. un 69. punktā minētos nosacījumus.

      1. Kopējās summas lauku attīstībai sadalījums starp dalībvalstīm pamatosies uz objektīviem kritērijiem un iepriekšējiem rezultātiem.

      Dažas dalībvalstis, kas to lauksaimniecības sektoros saskaras ar īpašām strukturālām problēmām vai kuras ir ieguldījušas būtiskas investīcijas efektīvā 2. pīlāra izdevumu īstenošanas sistēmā, saņem šādus papildu piešķīrumus: Austrija (EUR 700 miljoni), Francija (EUR 1000 miljoni), Īrija (EUR 100 miljoni), Itālija (EUR 1500 miljoni), Luksemburga (EUR 20 miljoni), Malta (EUR 32 miljoni), Lietuva (EUR 100 miljoni), Latvija (EUR 67 miljoni), Igaunija (EUR 50 miljoni), Zviedrija (EUR 150 miljoni), Portugāle (EUR 500 miljoni), Kipra (EUR 7 miljoni), Spānija (EUR 500 miljoni), Beļģija (EUR 80 miljoni), Slovēnija (EUR 150 miljoni) un Somija (EUR 600 miljoni). Dalībvalstīm, kuras saņem finansiālu palīdzību saskaņā ar LESD 136. un 143. pantu, šim papildu piešķīrumam piemēros 100 % līdzfinansējuma likmi. Šo noteikumu minētajām dalībvalstīm turpinās piemērot līdz 2016. gadam, kad to vēlreiz izvērtēs.

      Lauku attīstības atbalsta līdzfinansējuma likmes

      1. Lauku attīstības programmās noteiks vienotu ELFLA ieguldījuma likmi, ko piemēro visiem pasākumiem. Attiecīgā gadījumā noteiks atsevišķu ELFLA ieguldījuma likmi mazāk attīstītajiem reģioniem, pārejas reģioniem un tālākajiem reģioniem un Egejas jūras nelielajām salām Regulas (EEK) Nr. 2019/93 nozīmē. ELFLA ieguldījuma maksimālā likme būs

        • 75 % no attiecināmajiem publiskajiem izdevumiem mazāk attīstītajos reģionos, tālākajos reģionos un Egejas jūras nelielajās salās Regulas (EEK) Nr. 2019/93 nozīmē;

          • 75 % no attiecināmajiem publiskajiem izdevumiem visos reģionos, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju laikposmā no 2007.–2013. gadam ir mazāks nekā 75 % no ES 25 valstu vidējā rādītāja pārskata periodā, bet kuru IKP uz vienu iedzīvotāju ir lielāks nekā 75 % no vidējā IKP rādītāja ES 27 valstīs;

            • 63 % no attiecināmajiem publiskajiem izdevumiem pārejas reģionos, izņemot iepriekšējā ievilkumā minētos;

              • 53 % no attiecināmajiem publiskajiem izdevumiem citos reģionos;

                • 75 % darbībām, kas sekmē mērķus vides, klimata pārmaiņu seku mazināšanas un pielāgošanās jomā;

                  • 100 % no 68. punktā minētā apjoma, ko pārvieto no I pīlāra uz II pīlāru kā papildu atbalstu lauku attīstībai.

                  Minimālā ELFLA ieguldījuma likme būs 20 %. Citas ELFLA ieguldījuma maksimālās likmes īpašiem pasākumiem būs noteiktas Regulā par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA).

                  Ja dalībvalsts saņem finansiālu atbalstu saskaņā ar LESD 136. un 143. pantu, var piemērot augstāku līdzfinansējuma likmi (par 10 procentpunktiem), tādējādi samazinot slogu valstu budžetiem fiskālās konsolidācijas laikā, vienlaikus saglabājot to pašu vispārējo ES finansējuma līmeni. Šo noteikumu minētajām dalībvalstīm turpina piemērot līdz 2016. gadam, kad to vēlreiz izvērtē, veicot 54. punktā minēto pārskatīšanu.

                  * *

                  *

                  1. Ar 2. izdevumu kategorijā paredzēto finansējumu atbalstīs arī kopējo zivsaimniecības politiku un integrēto jūrlietu politiku, jo īpaši izmantojot Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un līdzekļus KZP starptautiskajai dimensijai, kā arī darbības klimata un vides jomā, izmantojot vides un klimata pasākumu programmu (LIFE).

                  Jauna rezerve krīzes situācijām lauksaimniecības nozarē

                  1. DFS 2. izdevumu kategorijā tiks iekļauta jauna rezerve krīzes situācijām lauksaimniecības nozarē, kura paredzēta, lai sniegtu atbalstu nopietnu krīžu gadījumos, kas ietekmē lauksaimniecisko ražošanu vai lauksaimniecības produktu izplatīšanu, un tās apjoms būs EUR 2800 miljoni. Rezervi izveidos, katra gada sākumā ar finansiālās disciplīnas mehānismu piemērojot samazinājumu tiešajiem maksājumiem. Rezerves summu iekļaus tieši gada budžetā, un, ja to neizmantos krīzes pasākumiem, to izmaksās kā tiešos maksājumus.

                  NOTEIKUMI, KAS ATTIECAS UZ ERAF, ESF, KF, ELFLA UN EJZF

                  Vienotais stratēģiskais satvars

                  1. Struktūrfondi un Kohēzijas fonds kopā ar Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF) tiks iekļauti vienotajā stratēģiskajā satvarā, lai maksimāli palielinātu to efektivitāti un optimizētu sinerģijas. Tas ietvers tematisko mērķu saraksta sastādīšanu atbilstīgi stratēģijai "Eiropa 2020".

                  Makroekonomiskie nosacījumi

                  1. Ciešākas saiknes izveidošana starp kohēzijas politiku un Savienības ekonomikas pārvaldību nodrošinās, lai vienotā stratēģiskā satvara (VSS) fondu izdevumu efektivitātes pamatā būtu pareiza ekonomikas politika un lai VSS fondus vajadzības gadījumā varētu novirzīt ekonomikas problēmu risināšanai, ar kurām valsts saskaras. Šī iemesla dēļ VSS regulā tiks noteikti pakāpeniski makroekonomiskie nosacījumi.

                  1. Komisija var lūgt dalībvalstij pārskatīt tās partnerības līgumu un attiecīgās programmas un ierosināt tajos grozījumus, ja tas vajadzīgs, lai palīdzētu īstenot attiecīgos Padomes ieteikumus vai lai maksimāli palielinātu VSS fondu ietekmi uz to dalībvalstu izaugsmi, kuras saņem ES finansiālo atbalstu. Ar šādu lūgumu var nākt klajā, lai palīdzētu īstenot:

                  a) ieteikumus saskaņā ar plašām ekonomikas politikas pamatnostādnēm;

                  b) nodarbinātības politikas ieteikumus;

                  c) īpašus pasākumus, kas eurozonas dalībvalstīm noteikti saskaņā ar 136. panta 1. punktu;

                  d) ieteikumus saskaņā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru;

                  e) ieteikumus saskaņā ar pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru;

                  f) Savienības atbalstu saskaņā ar vidēja termiņa maksājumu bilances mehānismu;

                  g) Savienības atbalstu saskaņā ar Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu;

                  h) finansiālu atbalstu saskaņā ar Eiropas stabilizācijas mehānismu.

                  1. Ja dalībvalsts pēc tam, kad Komisija ir lūgusi tai pārskatīt partnerības līgumu un attiecīgās programmas un ierosināt grozījumus tajās, nav efektīvi rīkojusies, var apturēt daļu vai visus maksājumus.

                  1. Ja tiek secināts, ka dalībvalsts nav pietiekami rīkojusies saskaņā ar:

                  a) īpašiem pasākumiem, kas eurozonas dalībvalstīm noteikti saskaņā ar 136. panta 1. punktu;

                  b) pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru;

                  c) pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas procedūru;

                  d) programmu atbilstīgi vidēja termiņa maksājumu bilances mehānismam;

                  e) programmu atbilstīgi Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismam;

                  f) finansiālu atbalstu saskaņā ar Eiropas stabilizācijas mehānismu,

                  aptur daļu vai visas saistības un maksājumus.

                  1. Ar priekšlikumu apturēt saistības nāk klajā Komisija, un automātiski tiek uzskatīts, ka Padome to ir pieņēmusi, izņemot, ja viena mēneša laikā Padome ar kvalificētu balsu vairākumu to noraida. Lēmumu apturēt maksājumus pieņem Padome pēc Komisijas priekšlikuma. Jebkādi lēmumi par apturēšanu ir samērīgi un lietderīgi, tajos ņem vērā attiecīgās dalībvalsts ekonomiskos un sociālos apstākļus un ievēro vienlīdzīgu attieksmi pret dalībvalstīm, īpaši attiecībā uz apturēšanas ietekmi uz attiecīgās dalībvalsts ekonomiku. Prioritāti vajadzētu dot saistību apturēšanai; maksājumi būtu jāaptur tikai gadījumos, kad ir vajadzīga tūlītēja rīcība, un noteikumu neizpildes gadījumos.

                  1. Saistību apturēšanai piemēro "dubulta ierobežojuma" metodiku:

                    • VSS fondu līdzekļu ierobežojums ne vairāk kā 50 % apjomā pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras pirmajā gadījumā un VSS fondu līdzekļu ierobežojums ne vairāk kā 25 % apjomā pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras pirmajā gadījumā. Apturēšanas līmenis būtu jāsasniedz pakāpeniski un jāpalielina līdz 100 % no VSS fondu līdzekļiem pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras gadījumā un līdz 50 % no VSS fondu līdzekļiem pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras gadījumā, ņemot vērā pārkāpuma smagumu;

                    • ierobežojumu ne vairāk kā 0,5 % no nominālā IKP piemēro pirmajam pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras pārkāpumam saskaņā ar VSS regulas 21. panta 6.b punktu un ierobežojumu ne vairāk kā 0,25 % no nominālā IKP piemēro pirmajam pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras pārkāpumam saskaņā ar VSS regulas 21. panta 6.c punktu. Ja noteikumu neizpilde turpinās, minēto ierobežojumu IKP procentuālās daļas pakāpeniski palielina līdz maksimums 1 % no nominālā IKP, ja ierobežojumu piemēro turpmākam pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras pārkāpumam saskaņā ar VSS regulas 21. panta 6.b punktu, un līdz maksimums 0,5 % no nominālā IKP, ja to piemēro turpmākam pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras pārkāpumam saskaņā ar VSS regulas 21. panta 6.c punktu, ņemot vērā pārkāpuma smagumu.

                  1. Neskarot saistību atcelšanas noteikumus, saistību apturēšanu atcels Komisija. Attiecībā uz maksājumiem lēmumu atcelt apturēšanu pieņem Padome pēc Komisijas priekšlikuma. Tiklīdz attiecīgā dalībvalsts ir veikusi vajadzīgās darbības, līdzekļus tai atkal dara pieejamus.

                  1. Šā dokumenta 79. punktu saistībā ar 78. punkta a), b), d) un e) apakšpunktu un 80. punkta
                    b) un c) apakšpunktu nepiemēro Apvienotajai Karalistei atbilstīgi Protokolam (Nr. 15), kas pievienots LES un LESD (skatīt darba grupas 2010. gada 21. oktobra ziņojumu "Ekonomikas pārvaldības stiprināšana ES").

                  Snieguma rezerve

                  1. Visas dalībvalstis izveido valsts snieguma rezervi kohēzijas politikas mērķim "Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai", kā arī ELFLA un EJZF, kas ir 7 % no to kopējā piešķīruma; tā palīdzēs saglabāt uzsvaru uz sniegumu un stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu sasniegšanu. Saistību summām, ko katru gadu novirza valsts snieguma rezervei, nepiemēro "n+3" saistību atcelšanas noteikumu, kamēr šī rezerve netiek piešķirta. Rezerves piešķīrumu veiks pēc snieguma pārskatīšanas 2019. gadā.

                  Priekšfinansējuma likmes

                  1. Ar priekšfinansējuma maksājumu programmu sākumā nodrošina, lai dalībvalstīm būtu līdzekļi atbalsta sniegšanai saņēmējiem jau no programmas īstenošanas sākuma. Tādēļ būtu jāpiemēro šādi priekšfinansējuma līmeņi.

                  Sākotnējo priekšfinansējuma summu izmaksās pa daļām šādi:

                  a) 2014. gadā – 1 % no atbalsta summas, kas no fondiem piešķirta darbības programmai par visu plānošanas periodu, un 1,5 % no atbalsta summas, kas no fondiem piešķirta darbības programmai par visu plānošanas periodu, ja dalībvalsts kopš 2010. gada finansiālu atbalstu ir saņēmusi saskaņā ar LESD 122. un 143. pantu, vai no EFSI, vai tā 2013. gada 31. decembrī finansiālu atbalstu saņem saskaņā ar 136. un 143. pantu;

                  b) 2015. gadā – 1 % no atbalsta summas, kas no fondiem piešķirta darbības programmai par visu plānošanas periodu, un 1,5 % no atbalsta summas, kas no fondiem piešķirta darbības programmai par visu plānošanas periodu, ja dalībvalsts kopš 2010. gada finansiālu atbalstu ir saņēmusi saskaņā ar LESD 122. un 143. pantu, vai no EFSI, vai tā 2014. gada 31. decembrī finansiālu atbalstu saņem saskaņā ar 136. un 143. pantu;

                  c) 2016. gadā – 1 % no atbalsta summas, kas no fondiem piešķirtas darbības programmai par visu plānošanas periodu.

                  Ja darbības programma ir pieņemta 2015. gadā vai vēlāk, sākotnējās daļas izmaksā pieņemšanas gadā.

                  Citi reglamentējoši noteikumi

                  1. Uz visām programmām attieksies saistību atcelšanas procedūra, kas izstrādāta, pamatojoties uz principu, ka summām, uz kurām attiecas saistības, bet kurām nepiemēro priekšfinansējumu vai maksājuma pieprasījumu noteiktā N+3 laikposmā, piemēro saistību atcelšanu.

                  Attiecībā uz Rumāniju un Slovākiju ─ Eiropadome aicina Komisiju izpētīt praktiskus risinājumus, kā samazināt saistību automātiskas atcelšanas risku attiecībā uz līdzekļiem no 2007.–2013. gadā valstij iedalītā finansējuma, cita starpā Regulas 1083/2006 grozījumus.

                   

                  Izvērtējums

                  1. Pamatojoties uz 3. punktu, Vispārējo lietu padome reizi divos gados apspriedīs VSS fondu īstenošanu un rezultātus un dos ieguldījumu pavasara Eiropadomes kopējā izvērtējumā par visām Savienības politikas jomām un instrumentiem, lai nodrošinātu izaugsmi un nodarbinātību visā Eiropas Savienībā.

                  1. Par projektiem, kuru kopējās attiecināmās izmaksas ir vairāk nekā EUR 50 miljoni (EUR 75 miljoni projektiem transporta jomā), Komisija veiks plašāku ex ante izvērtējumu, lai pārliecinātos, ka tie atbilst partnerības līgumam, sekmē programmas mērķa izpildi un ir ekonomiski pamatoti.

                  1. Komisijai un dalībvalstīm plānošanas perioda sākumā ir jāvienojas par vērienīgiem mērķiem. Mērķiem ir jābūt izmērāmiem un jāietver finanšu un rezultātu rādītāji. Komisija regulāri pārskata mērķu sasniegšanā gūtos panākumus un saskaņā ar 3. punktu ziņo Padomei un Eiropas Parlamentam. Ja ir pierādījumi par būtiskiem trūkumiem apstiprināto mērķu sasniegšanā, Komisija var piemērot finansiālas korekcijas.

                  Konkursa principa piemērošana projektu atlasē

                  1. Lai atlasītu tikai vislabākos projektus, dalībvalstīm ir jānodrošina, lai projektu atlase būtu balstīta uz procedūrām un kritērijiem, kas ir nediskriminējoši, pārredzami un pilnīgi atbilst Savienības un valsts tiesību aktiem.

                  PVN

                  1. PVN nav atbilstīgs iemaksām no VSS fondiem un no summas EUR 10 000 miljonu apmērā, kas no Kohēzijas fonda ir pārvietota uz Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu. Tomēr PVN summas ir attiecināmie izdevumi, ja tās nav atgūstamas saskaņā ar valsts PVN tiesību aktiem.

                  3. IZDEVUMU KATEGORIJA − DROŠĪBA UN PILSONISKUMS

                  1. Darbības, uz kurām attiecas šī izdevumu kategorija, aptver daudzveidīgu programmu klāstu, kurās uzmanība pievērsta drošībai un pilsoņiem un saistībā ar kurām Savienības līmenī īstenota sadarbība sniedz papildu vērtību. Tas it īpaši ietver darbības, kas saistītas ar patvēruma un migrācijas jautājumiem, ierosmes ārējo robežu un iekšējās drošības jomā, kā arī pasākumus tieslietu jomā. Īpaša uzmanība tiks veltīta salu iedzīvotājiem, kas saskaras ar nesamērīgām migrācijas problēmām. Ar šajā izdevumu kategorijā iekļautajām darbībām tiek atbalstīti arī centieni veicināt pilsoņu līdzdalību Eiropas Savienības procesos, tostarp darbojoties kultūras jomā, valodu daudzveidības jomā un radošajā nozarē. Turklāt šī izdevumu kategorija aptver pasākumus sabiedrības veselības un patērētāju aizsardzības veicināšanai. Ar programmu vienkāršošanu nodrošinās, lai turpmākās darbības šajā jomā tiktu īstenotas efektīvāk un lietderīgāk.

                  Saistību apjoms šajā izdevumu kategorijā nepārsniegs EUR 15 686 miljonus.

                  3. IZDEVUMU KATEGORIJA − DROŠĪBA UN PILSONISKUMS

                  (miljonos euro, 2011. gada cenās)

                  2014

                  2015

                  2016

                  2017

                  2018

                  2019

                  2020

                  2 053

                  2 075

                  2 154

                  2 232

                  2 312

                  2 391

                  2 469

                  4. IZDEVUMU KATEGORIJA – GLOBĀLĀ EIROPA

                  1. Ārpolitika ir svarīga ES rīcības joma, kas ir nostiprināta Lisabonas līguma jaunajā iestāžu sistēmā. Daudzgadu finanšu shēmai ir jāveido pamats ES apņēmībai pilnveidot savu nozīmi kā aktīvai starptautiskās arēnas dalībniecei, kurai ir reģionālas un globālas intereses un pienākumi. Ar tās finansēšanas instrumentiem tiks nostiprināta ES sadarbība ar partneriem, kā arī atbalstīti šādi mērķi − veicināt ES vērtības aiz tās robežām, virzīt ES politiku, ar ko atbalsta galveno globālo problēmu risināšanu, palielināt ES attīstības sadarbības ietekmi, ieguldīt ES kaimiņvalstu ilgtermiņa labklājībā un stabilitātē, atbalstīt ES paplašināšanās procesu, palielināt Eiropas solidaritāti pēc dabas vai cilvēku izraisītām katastrofām, uzlabot krīžu novēršanu un pārvarēšanu un apkarot klimata pārmaiņas. Vajadzības gadījumā un ievērojot objektīvus kritērijus, partneriem sniegtais atbalsts tiks pielāgots to attīstības situācijai, kā arī to apņēmībai un panākumiem cilvēktiesību, demokrātijas, tiesiskuma un labas pārvaldības jomā. Minēto darbību pamatā būs lielāka elastība 4. izdevumu kategorijā un to efektīva īstenošana.

                  Saistību apjoms šajā izdevumu kategorijā nepārsniegs EUR 58 704 miljonus.

                  4. IZDEVUMU KATEGORIJA – GLOBĀLĀ EIROPA

                  (miljonos euro, 2011. gada cenās)

                  2014

                  2015

                  2016

                  2017

                  2018

                  2019

                  2020

                  7 854

                  8 083

                  8 281

                  8 375

                  8 553

                  8 764

                  8 794

                  1. Viena no galvenajām dalībvalstu prioritātēm ir ievērot ES oficiālo apņemšanos līdz 2015. gadam kopīgi piešķirt 0,7 % no NKI oficiālajai attīstības palīdzībai, tādējādi sperot svarīgu soli ceļā uz tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu. Tādēļ minētās apņemšanās kontekstā Eiropas Savienībai būtu jācenšas nodrošināt, lai laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam vismaz 90 % no tās kopējās ārējās palīdzības tiktu uzskatīta par oficiālu attīstības palīdzību saskaņā ar pašreizējo definīciju, ko formulējusi ESAO Attīstības palīdzības komiteja (DAC).

                  5. IZDEVUMU KATEGORIJA – ADMINISTRĀCIJA

                  1. Nepieciešamība īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā konsolidēt publiskās finanses nosaka, ka ikvienai publiskās pārvaldes iestādei un tās darbiniekiem ir jāpieliek īpaši pūliņi, lai uzlabotu efektivitāti un lietderību un pielāgotos mainīgajai ekonomiskajai situācijai. Izdevumos šajā kategorijā ir jāņem vērā iestāžu spēja veikt to uzdevumus saskaņā ar Līgumiem, arvien pieaugošie ES juridiskie pienākumi un nākamā ES paplašināšanās. ES iestādēm ir arī jāsaglabā spēja piesaistīt un uzturēt augsti profesionālu un ģeogrāfiski līdzsvarotu ES administrāciju.

                  1. Saistību apjoms šajā izdevumu kategorijā nepārsniegs EUR 61 629 miljonus.

                  5. IZDEVUMU KATEGORIJA – ADMINISTRĀCIJA

                  (miljonos euro, 2011. gada cenās)

                  2014

                  2015

                  2016

                  2017

                  2018

                  2019

                  2020

                  8 218

                  8 385

                  8 589

                  8 807

                  9 007

                  9 206

                  9 417

                  1. Šāda limita robežās izdevumi iestāžu administratīvajiem izdevumiem, neskaitot pensijas un Eiropas skolas, nepārsniegs EUR 49 798 miljonus šādā apakšlimitā:

                  Administratīvo izdevumu apakšlimits (neskaitot pensijas un Eiropas skolas)

                  (miljonos euro, 2011. gada cenās)

                  2014

                  2015

                  2016

                  2017

                  2018

                  2019

                  2020

                  6 649

                  6 791

                  6 955

                  7 110

                  7 278

                  7 425

                  7 590

                  1. Šie limiti ietvers šādu ietaupījumu rezultātā iegūtos līdzekļus:

                  • darbinieku skaita samazināšana visās ES iestādēs, struktūrās, aģentūrās un to administrācijā par 5 % laikposmā no 2013. gada līdz 2017. gadam. To kompensēs, palielinot darbinieku darbalaiku bez atalgojuma korekcijas;

                  • ar personālu nesaistītu izdevumu samazināšana, turpmākas Civildienesta noteikumu reformas un citi iekšēji administratīvi pasākumi;

                  • kā daļu no Civildienesta noteikumu reformas visu darbinieku algu un pensiju korekciju ar algu metodi apturēs uz diviem gadiem;

                  • minētos ietaupījumus vienlīdzīgi sadala starp visām iestādēm, kā arī citām struktūrām saskaņā ar sadales atslēgu, un to padara saistošu, tos iekļaujot Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību. Tiek sagaidīts, ka katra iestāde, struktūra vai aģentūra gada budžeta procedūrā sniedz tādas izdevumu aplēses, kas atbilst iepriekš minētajām norādēm. Civildienesta noteikumu reformā tiks izskatīta arī pensijām paredzēto izmaksu attīstība. Kā daļa no Civildienesta noteikumu reformas tiks no jauna ieviesta jaunā solidaritātes nodeva 6 % apmērā, kas būs daļa no algu metodes reformas. Šiem pasākumiem būs nozīmīga ietekme uz pensijām paredzētajām izmaksām vidējā termiņā un ilgtermiņā.

                  1. Iepriekš norādītie limiti nosaka ietvaru koplēmuma procesam, kurā lems par šo un pārējo Komisijas ierosināto pasākumu (piemēram, agrīnas pensionēšanās ierobežojumi, pensionēšanās vecuma paaugstināšana, kā arī ikgadējo korekciju noteikšanas metode) konkrēto īstenošanu.

                  HORIZONTĀLIE JAUTĀJUMI − INSTRUMENTI, KAS NEIETILPST DFS, UN ELASTĪBA

                  1. DFS principā iekļaus visas pozīcijas, kurām ir paredzēts ES finansējums, lai tādējādi nodrošinātu pārredzamību un pienācīgu budžeta disciplīnu. Tomēr, ņemot vērā to īpatnības, elastības instruments, Solidaritātes fonds, Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds, rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos un Eiropas Attīstības fonds nebūs iekļauti DFS.

                  1. Savienībai ir jāspēj reaģēt uz ārkārtas apstākļiem − gan iekšējiem, gan ārējiem. Vienlaikus nepieciešamība pēc elastības ir jāizvērtē attiecībā pret budžeta disciplīnas principu un ES izdevumu pārredzamību, tostarp attiecībā pret izdevumu līmeni, par kuru ir panākta vienošanās. Tādēļ DFS ir iekļauts šāds elastības instruments: 2. izdevumu kategorijā ir izveidota jauna rezerve krīzes situācijām lauksaimniecības nozarē, kura paredzēta, lai sniegtu atbalstu nopietnu krīžu gadījumos, kas ietekmē lauksaimniecisko ražošanu vai lauksaimniecības produktu izplatīšanu.

                  Elastības instrumentu būtība ir tāda, ka tos izmanto tikai vajadzības gadījumā.

                  1. Eiropas Savienības Solidaritātes fondu, kura mērķis ir sniegt finansiālu palīdzību lielu katastrofu gadījumā, turpinās finansēt ārpus DFS, un tā maksimālais apjoms gadā būs EUR 500 miljoni (2011. gada cenās).

                  1. Elastības instrumentu, kura mērķis ir finansēt skaidri identificētus un neparedzētus izdevumus, turpinās finansēt ārpus DFS, un tā maksimālais apjoms gadā būs EUR 471 miljons (2011. gada cenās).

                  1. Rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos, kuras mērķis ir nodrošināt spēju ātri reaģēt uz specifiskām un neparedzētām trešo valstu palīdzības vajadzībām (humānās palīdzības darbības, krīžu civila pārvarēšana un aizsardzība, migrācijas spiediens), tiks turpināta finansēt ārpus DFS, un tās maksimālais apjoms gadā būs EUR 280 miljoni (2011. gada cenās).

                  1. Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu turpinās finansēt ārpus DFS, un tā maksimālais apjoms gadā būs EUR 150 miljoni (2011. gada cenās).

                  1. Neparedzēto izdevumu rezervi līdz 0,03 % apjomā no Savienības nacionālā kopienākuma veido papildus 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas limitiem kā galējas nepieciešamības instrumentu, lai reaģētu uz neparedzētiem apstākļiem. Lēmumu par neparedzēto izdevumu rezerves izmantošanu abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes pieņem kopīgi. Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu. Neparedzēto izdevumu rezerves izmantošanas apjoms gadā nepārsniedz DFS ikgadējā tehniskajā korekcijā paredzēto maksimālo apjomu un atbilst pašu resursu limitam. Summas, ko dara pieejamas, izmantojot neparedzēto izdevumu rezervi, pilnībā kompensē ar rezervēm vienā vai vairākās daudzgadu finanšu shēmas kategorijās kārtējam vai nākamajiem finanšu gadiem. Šādi kompensētus apjomus neizmanto saistībā ar finanšu shēmu. Neparedzēto izdevumu rezerves izmantošanas rezultātā nedrīkst tikt pārsniegts saistību un maksājumu apropriāciju kopējais limits, kas noteikts kārtējam un nākamajiem finanšu gadiem.

                  1. Vēsturisku un juridisku iemeslu dēļ palīdzību, ko ES sniedz ĀKK valstīm, tradicionāli finansē ārpus ES budžeta. Pašreizējos apstākļos, proti, Kotonū nolīguma darbības termiņam beidzoties 2020. gadā, EAF paliks ārpus 2014.–2020. gada DFS. Jānorāda, ka Komisija plāno ierosināt no 2021. gada EAF iekļaut ES budžetā. EAF pieejamais kopējais apjoms būs EUR 26 984 miljoni. 11. EAF ieguldījuma atslēga ir iekļauta šā dokumenta 2. pielikumā.

                  1. Tiks īstenota specifiskā un maksimālā iespējamā elastība, lai ievērotu LESD 323. pantu un lai Savienība varētu izpildīt savas saistības. Tā būs daļa no pilnvarām, uz kuru pamata prezidentvalsts saskaņā ar 11. punktu turpinās sarunas ar Eiropas Parlamentu.

                  Labāka un plašāka Eiropas Investīciju bankas (EIB) iesaistīšanās

                  1. EIB jau būtiski atbalsta izaugsmi, piemēram, sniedzot aizdevumus dalībvalstīm, kas citādi nevarētu nodrošināt līdzfinansējumu struktūrfondiem, vai īstenojot kopīgus finanšu instrumentus. EIB iesaistīšanās būtu jāuzlabo:

                  a) izmantojot EIB speciālās zināšanas ES un EIB līdzfinansētu projektu sākumposmā;

                  b) nodrošinot, lai EIB būtu informēta par projektiem, kas saņem ES atbalstu;

                  c) iesaistot EIB lielu projektu ex ante izvērtējumā, cita starpā izmantojot Jaspers;

                  d) atbilstīgos gadījumos iesaistot EIB ar tehnisku palīdzību saistītās darbībās.

                  II DAĻA – IEŅĒMUMI

                  1. Pašu resursu mehānisma pamatā vajadzētu būt vispārējiem mērķiem – vienkāršībai, pārredzamībai un vienlīdzībai. Kopējā pašu resursu summa, kas Savienības budžetam piešķirta, lai segtu gada apropriācijas maksājumiem, nepārsniedz 1,23 % no visu dalībvalstu NKI summas. Savienības budžetā iekļauto apropriāciju saistībām kopsumma nepārsniedz 1,29 % no visu dalībvalstu NKI summas. Tiek saglabāta pastāvīga attiecība starp apropriācijām saistībām un apropriācijām maksājumiem, lai nodrošinātu to savstarpēju atbilstību.

                  1. Jaunā Eiropas Savienības pašu resursu sistēma stāsies spēkā pirmajā mēneša dienā pēc tam, kad būs saņemts pēdējās dalībvalsts paziņojums par šīs sistēmas pieņemšanu. Visus tās elementus piemēros ar atpakaļejošu spēku no 2014. gada 1. janvāra.

                  Tradicionālie pašu resursi

                  1. Tradicionālo pašu resursu iekasēšanas sistēma nemainīsies.
                    Tomēr no 2014. gada 1. janvāra dalībvalstis iekasēšanas izmaksu veidā paturēs 20 % no summām, ko tās iekasējušas.

                  PVN pašu resursi

                  1. Eiropadome aicina Padomi turpināt darbu ar Komisijas priekšlikumu par jauniem pašu resursiem, kas iegūti no pievienotās vērtības nodokļa (PVN), nolūkā tos darīt cik vien iespējams vienkāršus un pārredzamus, stiprināt saikni ar ES PVN politiku un faktiskajiem PVN ieņēmumiem un nodrošināt vienādu attieksmi pret nodokļu maksātājiem visās dalībvalstīs. Jaunie PVN pašu resursi varētu aizvietot spēkā esošos no PVN iegūtos pašu resursus.

                  Finanšu darījumu nodokļa (FDN) pašu resursi

                  1. Padome 2013. gada 22. janvārī pieņēma Padomes lēmumu, ar ko atļauj ciešāku sadarbību finanšu darījuma nodokļa jomā. Iesaistītās dalībvalstis tiek aicinātas izskatīt, vai tas varētu kļūt par pamatu jauniem ES budžeta pašu resursiem. Tas neskartu neiesaistītās dalībvalstis un neskartu Apvienotās Karalistes korekcijas aprēķināšanu.

                  NKI pašu resursi

                  1. Neskarot 115. un 118. punktu, metode, ar ko piemēro vienotu likmi, lai noteiktu dalībvalstu iemaksas pašreizējos pašu resursos, kas iegūti no nacionālā kopienākuma (NKI), nemainīsies.

                  Īstenošanas regula

                  1. Pamatojoties uz LESD 311. panta ceturto daļu, tiks izstrādāta Padomes regula, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus.

                  Korekcijas

                  1. Apvienotajai Karalistei turpinās piemērot spēkā esošo korekciju mehānismu.

                  Tikai laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam:

                  • PVN pašu resursu piesaistīšanas likme Vācijai, Nīderlandei un Zviedrijai tiek fiksēta 0,15 % apmērā;

                  • Dānijai, Nīderlandei un Zviedrijai piemēros bruto samazinājumus to ikgadējām NKI iemaksām, attiecīgi, EUR 130 miljonu, EUR 695 miljonu un EUR 185 miljonu apmērā. Austrijai piemēros bruto samazinājumu tās ikgadējai NKI iemaksai EUR 30 miljonu apmērā 2014. gadā, EUR 20 miljonu apmērā 2015. gadā un EUR 10 miljonu apmērā 2016. gadā.

                  ______________

                  I PIELIKUMS

                  Figures and graphics available in PDF and WORD PROCESSED
                  Figures and graphics available in PDF and WORD PROCESSED

                  II PIELIKUMS

                  11. Eiropas Attīstības fonda ieguldījuma atslēga

                  11. EAF ieguldījuma atslēga

                  BE

                  3,25 %

                  BG

                  0,22 %

                  CZ

                  0,80 %

                  DK

                  1,98 %

                  DE

                  20,58 %

                  EE

                  0,09 %

                  IE

                  0,94 %

                  EL

                  1,51 %

                  ES

                  7,93 %

                  FR

                  17,81 %

                  IT

                  12,53 %

                  CY

                  0,11 %

                  LV

                  0,12 %

                  LT

                  0,18 %

                  LU

                  0,26 %

                  HU

                  0,61 %

                  MT

                  0,04 %

                  NL

                  4,78 %

                  AT

                  2,40 %

                  PL

                  2,01 %

                  PT

                  1,20 %

                  RO

                  0,72 %

                  SI

                  0,22 %

                  SK

                  0,38 %

                  FI

                  1,51 %

                  SE

                  2,94 %

                  UK

                  14,68 %

                  HR

                  0,23 %

                  1 :

                  Secinājumi par pārējiem jautājumiem ir iekļauti dokumentā 3/13.

                  2 :

                  Neskarot Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas Pievienošanās aktam (OV L 236, 23.9.2003., 944. lpp.) pievienoto Protokolu Nr. 4 par Ignalinas kodolelektrostaciju Lietuvā un pievienoto Protokolu Nr. 9 par Bohunices V1 kodolelektrostacijas 1. un 2. bloku Slovākijā, kā arī Protokolu par nosacījumiem un noteikumiem Bulgārijas Republikas un Rumānijas uzņemšanai Eiropas Savienībā.


              Side Bar

              My account

              Manage your searches and email notifications


              Help us improve our website