Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

EIROPAS KOMISIJA

Ģenerālsekretariāts

D/13/1

Briselē, 2013. gada 8. februārī

(OR. en)

EIROPADOME – SECINĀJUMI
Briselē, 07-08/02/2013

Pielikumā pievienoti Eiropadomes secinājumi (2013. gada 7. un 8. februāris).

________________________

I. TIRDZNIECĪBA

  1. Ilgtspējīgas izaugsmes un darbvietu sekmēšana ir viena no galvenajām ES prioritātēm. Šajā ziņā būtisku ieguldījumu var sniegt preču un pakalpojumu tirdzniecība un investīcijas. Tiek lēsts, ka vērienīga tirdzniecības programma ļautu vidējā termiņā panākt izaugsmes kopēju pieaugumu par 2 % un radīt vairāk nekā divus miljonus darbvietu. Lai no tirdzniecības gūtu pēc iespējas vairāk, ES ir jāizveido pareiza iekšējās politikas sistēma, lai atbalstītu konkurētspēju, atvērtu pakalpojumu tirdzniecību, stiprinātu rūpniecisko bāzi Eiropā un sekmētu Eiropas pozīciju globālajās vērtību ķēdēs.

  1. Lai labāk izmantotu tirdzniecību kā izaugsmes un darbvietu radīšanas dzinējspēku, Eiropadome no jauna pauž ES apņēmību sekmēt brīvu, taisnīgu un atvērtu tirdzniecību, vienlaikus aizsargājot savas intereses, savstarpējības un abpusēja izdevīguma garā. ES tirdzniecības programma veicinās ES standartus un starptautiskā regulējuma konverģenci. ES joprojām pilnībā atbalsta stingru un uz noteikumiem balstītu daudzpusēju tirdzniecības sistēmu. Ir ārkārtīgi svarīgi cīnīties pret visa veida protekcionismu, tostarp attiecībā uz tirdzniecības šķēršļiem, kas nav saistīti ar tarifiem, nodrošināt labāku piekļuvi tirgum, sekmēt pienācīgus apstākļus investīcijām, tostarp attiecībā uz to aizsardzību, stiprināt un veicināt intelektuālā īpašuma tiesības un atvērt publiskā iepirkuma tirgus. Pašlaik norit darbs ar priekšlikumu par piekļuvi publiskā iepirkuma tirgiem.

  1. ES nodrošinās savu tiesību efektīvu un stingru izpildi saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem, tostarp izmantojot PTO strīdu izšķiršanas sistēmu un – attiecīgā gadījumā – savus tirdzniecības aizsardzības instrumentus. Eiropadome gaida nākamo Komisijas ziņojumu par šķēršļiem tirdzniecībai un investīcijām.

  1. ES joprojām ir apņēmusies sekmīgi pabeigt sarunas, kas norit saistībā ar PTO Dohas Attīstības programmu (DAP). Šajā sakarā pūliņi ir jāpieliek visiem sarunu dalībniekiem, jo īpaši lielajām jaunietekmes ekonomikām. Īstermiņā – ir svarīgi, lai līdz PTO Ministru konferencei, kas plānota 2013. gada decembrī Bali, tiktu panākts progress saistībā ar daudzpusēju nolīgumu par tirdzniecības atvieglošanu, kā arī citos DAP aspektos. Šāds progress nāktu par labu pasaules ekonomikai un dotu jaunu impulsu DAP sarunām kopumā. ES ir gatava sadarbībā ar partneriem sākt apsvērt PTO darba programmu laikposmam pēc Bali konferences, tostarp DAP.

  2. Ieguldījumu ES izaugsmes programmā var sniegt plurilaterāli un nozaru nolīgumi. ES gaida paredzētās sarunas par pakalpojumiem un to, ka drīzumā tiks pabeigta Informācijas tehnoloģiju nolīguma pārskatīšana. Ir nepieciešams turpmāks progress vides preču un pakalpojumu tirdzniecības liberalizēšanā, kas būtu pozitīvs ieguldījums virzībā uz resursu ziņā efektīvu, videi nekaitīgāku un konkurētspējīgāku ekonomiku.

  3. Lai arī ES joprojām ir apņēmības pilna turpināt attīstīt daudzpusējo tirdzniecības sistēmu, tās galvenā uzmanība pašlaik ir pievērsta divpusējo tirdzniecības attiecību attīstīšanai. Tās var sniegt un tām ir jāsniedz pozitīvs ieguldījums šajā daudzpusējā sistēmā. Pamatojoties uz PTO noteikumiem un turpinot padziļināt un paātrināt ar atvērtības veicināšanu saistīto darbu, ES divpusējie nolīgumi palīdzēs pavērt ceļu tam, lai daudzpusējā līmenī gūtu turpmāku progresu.

  1. Balstoties uz uzskatāmo progresu, kas pēdējos mēnešos gūts ES divpusējās tirdzniecības programmas ietvaros, visiem centieniem vajadzētu būt vērstiem uz to, lai panāktu nolīgumus ar galvenajiem partneriem, par prioritāti nosakot tās sarunas, kas sniegs vislielāko labumu no izaugsmes un darbvietu viedokļa. Konkrētāk, Eiropadome:

  1. gaida ES un ASV Augsta līmeņa darba grupas nodarbinātības un izaugsmes jautājumos ziņojumu un ieteikumus. Eiropadome aicina Komisiju un Padomi šos ieteikumus bez kavēšanās īstenot pašreizējās prezidentūras laikā. Tā atkārtoti pauž atbalstu visaptverošam tirdzniecības nolīgumam, kurā īpašu uzmanību vajadzētu pievērst tam, kā panākt lielāku transatlantisku regulējuma konverģenci;

  1. gaida, ka pēc sarunu pilnvaru pieņemšanas, kas notika 2012. gada beigās, gaidāmajā ES un Japānas samitā tiks uzsāktas sarunas ar Japānu;

  1. sagaida, ka ļoti drīz tiks noslēgtas sarunas ar Kanādu;

  1. uzsver, ka – attiecībā uz Krieviju – īstermiņā prioritātei joprojām jābūt tam, lai Krievija izpildītu savas saistības, kas izriet no tās pievienošanās PTO. Sarunās par visaptverošo jauno nolīgumu ir vajadzīgs turpmāks progress;

  1. norāda, ka ES darba programma attiecībām ar Ķīnu ir plaša un vērienīga. Īstermiņā prioritātēm vajadzētu būt vērstām uz investīcijām, piekļuvi tirgiem, iepirkumu un intelektuālā īpašuma tiesībām un vajadzētu balstīties uz konstruktīvu un stratēģisku iesaistīšanos. Abas puses ir apņēmušās drīzumā uzsākt sarunas par plašu investīciju nolīgumu;

  1. atgādina, ka Eiropas Savienībai svarīgas ir sarunas ar galvenajām jaunietekmes ekonomikām:

    – sarunās ar Indiju ir jāpieliek papildu pūliņi;

    – pēc sarunu pabeigšanas ar Singapūru būtu jāpadziļina tirdzniecības attiecības ar citām Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas (ASEAN) valstīm;

    – ir atzinīgi vērtējama ES un Dienvidu kopējā tirgus (MERCOSUR) apņemšanās strādāt, lai ne vēlāk kā 2013. gada pēdējā ceturksnī apmainītos ar tirgus piekļuves piedāvājumiem.

  1. Eiropadome aicina panākt progresu arī attiecībā uz:

  1. asociācijas nolīgumiem, tostarp padziļinātiem un visaptverošiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem, ar Moldovas Republiku, Gruziju un Armēniju, lai tos pabeigtu līdz Austrumu partnerības samitam Viļņā. Eiropadome atkārtoti apstiprina savu apņemšanos parakstīt nolīgumu ar Ukrainu, pilnībā ievērojot Padomes 2012. gada 10. decembra secinājumus;

  1. sarunu uzsākšanu par padziļinātiem un visaptverošiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem ar Maroku un strauju panākumu gūšanu virzībā uz sarunām ar Tunisiju, Ēģipti un Jordāniju;

  1. atjaunotas partnerības attīstīšanu ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm, noslēdzot ekonomisko partnerattiecību nolīgumus.

II. ĀRĒJĀS ATTIECĪBAS

Arābu pavasaris

  1. Eiropai un tās Vidusjūras dienviddaļas partneriem ir kopīgs kaimiņreģions, un tos saista kopīgas intereses un problēmas. ES ir pilnībā apņēmusies iesaistīties abpusēji izdevīgā partnerībā, kuras mērķis ir panākt kopīgas labklājības telpu, ciešāku politisko asociāciju un pakāpenisku ekonomikas integrāciju un kuras pamatā ir tādu universālu vērtību ievērošana kā demokrātija, cilvēktiesības, tiesiskums un dzimumu līdztiesība. Pārejā uz demokrātiju svarīga loma ir pilsoniskajai sabiedrībai. Minētās partnerības izveide būtu jāpanāk, izmantojot daudzus un dažādus instrumentus, un tai nepieciešama abu pušu ilgtermiņa apņemšanās.

  1. Pēdējos divos gados reģionā ir notikušas nozīmīgas pārmaiņas, un Arābu pavasara rezultātā ir sperti svarīgi soļi ceļā uz demokrātiju. Vairākās valstīs pirmoreiz tika rīkotas demokrātiskas vēlēšanas un tiek pakāpeniski ieviesti svarīgākie demokrātijas pamati. ES stingri atbalsta minētos procesus un aicina valdības, kā arī politiskos un sociālos spēkus attiecīgajās valstīs turpināt centienus, lai veidotu stabilu un labi iesakņojušos demokrātiju, kas sniegtos tālāk nekā vēlēšanu procesi, kuriem vajadzētu būt brīviem un godīgiem, un lai veidotu iekļaujošus procesus, kuru pamatā ir dialogs.

  1. Šī pāreja uz demokrātiju prasīs laiku, un tajā jāņem vērā iesaistīto vietējo sabiedrību politiskā un sociālā realitāte, taču pārejas pamatā nepārprotami jābūt cilvēktiesību, pamatbrīvību un tiesiskuma veicināšanai un aizsardzībai. Daudzas minētā reģiona valstis vienlaikus saskaras ar nopietnām sociālekonomiskām problēmām, kuras ir steidzami jārisina gan tādēļ, lai to tautsaimniecības balstītu uz stabila pamata, kas tai ļautu atlabt, gan tādēļ, lai palīdzētu nostiprināt pāreju uz demokrātiju.

  2. Kopš Arābu pavasara sākuma ES ir pilnībā apņēmusies līdzatbildīgi iesaistīties šajā jaunajā partnerībā un ir apņēmības pilna vēl vairāk palielināt savu atbalstu demokrātiskās un ekonomiskās pārejas procesiem reģionā, balstoties uz diferencētu pieeju, saskaņā ar kuru tās valstis, kas demokrātiskās reformas īsteno apņēmīgāk, saņemtu vairāk atbalsta. Tajā ietilpst:

  1. palīdzība demokrātiskai pārveidei, pilsoniskās sabiedrības attīstībai, tiesiskuma, cilvēktiesību un dzimumu līdztiesības nodrošināšanai un vēlēšanu procesu labākai pārredzamībai un efektivitātei, tostarp ar tehnisku konsultāciju sniegšanu un sadarbību un izvēršot vēlēšanu novērošanas misijas;

  1. ciešāka sadarbība brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, jo īpaši ar dialogu par migrācijas, mobilitātes un drošības jautājumiem un veidojot mobilitātes partnerības, kā arī ar atbalstu to problēmu risināšanā, kas saistītas ar tiesiskumu, drošības sektora reformu un robežu pārvaldību;

  2. kopīgas ekonomiskās labklājības veicināšana, tostarp sniedzot ieguldījumu makroekonomikas stabilitātē, veicinot ekonomikas reformas un pienācīgu vidi uzņēmējdarbībai un investīcijām, un saglabājot dinamiku attiecībā uz padziļinātiem un visaptverošiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem, tādējādi vairākkārt palielinot iespējas tirdzniecības apmaiņai un izaugsmei;

  1. tieši personiski kontakti, jo īpaši veicinot apmaiņas starp jauniešiem Eiropas Savienībā un dienvidu kaimiņreģionā, it sevišķi programmas "Erasmus Mundus" ietvaros. Īpaša uzmanība būtu jāvelta jauniešu un sieviešu nodarbināmības veicināšanai. Konkrētāk, Komisija sniegs palīdzību un speciālās zināšanas, lai uzlabotu izglītības un arodmācību kvalitāti, vēl vairāk palielinātu studentu apmaiņas, attīstītu politikas dialogu par izglītību, nodarbināmību un arodapmācību un stimulētu jauniešu apmaiņas;

  1. ciešāka sadarbība daudzās un dažādās jomās, kā piemēram, pētniecība, uzņēmējdarbība un MVU, lauksaimniecība, transports, tostarp aviācija un jūras transporta pakalpojumi, vide, klimata pārmaiņas, enerģētika, telesakari, pārvaldes iestāžu spēju veidošana, kultūra, un zināšanu un pieredzes apmaiņa par pārejas procesiem.

  1. Lai nodrošinātu, ka ES pieeja ir vispusīga un saskaņota, ar dažām no minētajām valstīm ir izveidotas kopīgas darba grupas. Ir arī svarīgi nodrošināt lielāku sinerģiju un koordināciju starp atbalstu, ko sniedz ES, tās dalībvalstis un citi dalībnieki.

  1. Šāda vispārēja pastiprināta iesaistīšanās ir prasījusi papildu līdzekļu nodrošināšanu un makrofinansiālu palīdzību valstīm, kas atrodas pārejas procesā. ES darīs visu, ko spēs, lai atbalstītu reformas un reaģētu uz minēto valstu individuālajām vajadzībām – īstermiņā, kā arī vidējā termiņā un ilgtermiņā. EIB tiek aicināta turpināt palielināt atbalstu šajā reģionā veiktām investīcijām privātajā sektorā, infrastruktūrā un saistībā ar klimata pārmaiņām.

  1. Tāpat ir jāmeklē jauni veidi, kā ar šīm valstīm, kurās notiek pāreja uz demokrātiju, stiprināt politisko dialogu, tostarp visaugstākajā līmenī, un jāveicina sinerģija ar reģionālām iniciatīvām, piemēram, Savienību Vidusjūrai un dialogu "5+5". ES arī atbalstīs centienus panākt lielāku reģionālo integrāciju. Eiropadome atzinīgi vērtē paziņojumu par atbalstu ciešākai sadarbībai un reģionālai integrācijai Magribā.

  1. Eiropadome aicina ES iestādes, dalībvalstis un Vidusjūras reģiona partnerus saglabāt centienus un apņēmību augstā līmenī. Tā aicina Augsto pārstāvi un Komisiju turpināt pārraudzīt attiecības ar dienvidu kaimiņreģionu. Tā aicina Padomi izvērtēt, cik efektīva ir ES politika un instrumenti saistībā ar atbalstu politiskajai un ekonomiskajai pārejai reģionā, un līdz 2013. gada jūnijam sniegt par to ziņojumu.

  1. Eiropadome pauž nožēlu par drausmīgo situāciju Sīrijā, kas to valstu vidū, kuru sabiedrības mobilizējās Arābu pavasara laikā, joprojām rada vislielākās bažas. Tā aicina nekavējoties izbeigt vardarbību un pauž bažas par plaši izplatītajiem un sistemātiskajiem cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem, par kuriem galvenā atbildība gulstas uz Asada (Assad) režīmu. Tā atkārtoti pauž atbalstu kopīgā īpašā pārstāvja Ibrahīmī (Brahimi) centieniem panākt politisku risinājumu. Tā pauž atbalstu Sīrijas iedzīvotāju cerībām un Sīrijas Nacionālajai koalīcijai kā Sīrijas iedzīvotāju leģitīmajiem pārstāvjiem un uzsver, ka ir vajadzīga politiska pāreja uz tādu nākotni, kurā nebūtu Asada un viņa neleģitīmā režīma. ES mobilizēs savus resursus, lai sniegtu visu nepieciešamo palīdzību miera nostiprināšanai un demokrātijas izveidei. Tā turpinās sniegt humāno palīdzību un citu civilo atbalstu Sīrijas iedzīvotājiem. Šajā kontekstā un ievērojot ārkārtas humanitāro situāciju, Eiropadome pauž gandarījumu par nozīmīgajiem solījumiem, kas pausti līdzekļu devēju konferencē Kuveitā, mudina dalībvalstis un Komisiju vēl vairāk palielināt to attiecīgos ieguldījumus un aicina visas konfliktā iesaistītās puses atvieglot humānās palīdzības piekļuvi. Eiropadome atgādina, ka decembrī tā Padomei uzdeva izskatīt visas iespējas sniegt atbalstu un palīdzību opozīcijai un panākt lielāku atbalstu civiliedzīvotāju aizsardzībai. Šajā sakarībā tā atzīmē, ka Padome savā nākamajā sanāksmē pirms noteiktā termiņa martā – izvērtēs un vajadzības gadījumā pārskatīs sankciju režīmu Sīrijai.

Mali

  1. Atgādinot Padomes 31. janvāra secinājumus, Eiropadome atzinīgi vērtē apņēmīgo rīcību, ko Mali bruņotie spēki, kurus jo īpaši atbalsta Francija, citas ES dalībvalstis un reģiona valstis, veikuši, lai atjaunotu valsts teritoriālo integritāti un Mali valsts varu. ES ir apņēmusies sniegt finansiālo un loģistikas atbalstu, lai paātrināti izvērstu Āfrikas dalībnieku vadītu starptautisku atbalsta misiju Mali. Mali Nacionālās asamblejas pieņemtais pārejas procesa ceļvedis ir ļoti svarīgs solis ceļā uz to, lai Mali atjaunotu demokrātiju, konstitucionālo kārtību un civilu kontroli pār bruņotajiem spēkiem, un tas būtu steidzami jāīsteno. Tas ļauj pakāpeniski atsākt Eiropas sadarbību attīstības jomā, lai ātri reaģētu uz Mali prioritārajām vajadzībām. ES ir gatava palīdzēt ceļveža īstenošanā, tostarp atbalstot vēlēšanu procesu. Ir ārkārtīgi svarīgi atjaunot iekļaujošu nacionālo dialogu, kas būtu atvērts iedzīvotājiem no ziemeļiem un visām grupām, kas noraida terorismu un atzīst valsts integritāti. Mali iestādēm būtu jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai novērstu turpmākus cilvēktiesību pārkāpumus un cīnītos pret nesodāmību. Eiropas apmācības misija, kas tūlīt sāksies, un novērotāju ātra izvietošana palīdzēs sekmēt civilās varas stiprināšanu, ievērojot starptautiskās humanitārās tiesības un veicinot cilvēktiesības. Eiropadome atzinīgi vērtē "Atbalsta un turpmāku pasākumu grupas par stāvokli Mali" 5. februāra sanāksmes iznākumu, kas deva papildu politisko stimulu ceļveža īstenošanai.

III. DAUDZGADU FINANŠU SHĒMA

  1. Eiropadome panāca vienošanos par nākamo daudzgadu finanšu shēmu, kas izklāstīta dokumentā 37/13.


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site