Navigation path

Left navigation

Additional tools

D/11/4

TEXTE LV

EIROPADOME- SECINĀJUMI
Briselē, 2012. GADA 1. - 2. MARTS

Pielikumā ir pievienoti Eiropadomes 2012. gada 1. un 2. marta secinājumi.

________________________

Eiropadome apsprieda ES ekonomikas stratēģijas īstenošanu. Stratēģijas mērķis ir turpināt fiskālo konsolidāciju un apņēmīgi darboties izaugsmes un nodarbinātības veicināšanā; nevar nodrošināt ilgtspējīgu izaugsmi un radīt jaunas darbvietas, ja pastāv deficīts un pārmērīgs parāda līmenis. Pasākumi, kas pieņemti, lai stabilizētu situāciju eurozonā, ir nesuši augļus.

Eiropadome apstiprināja piecas prioritātes 2012. gadam, kuras ir izvirzītas Komisijas sagatavotajā gada izaugsmes pētījumā. Tā apsvēra darbības, kas jāveic valstu līmenī. Dalībvalstīm jāpaātrina progress stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu sasniegšanā un jāpalielina centieni attiecībā uz reformām, ko īsteno saskaņā ar 2011. gadā sagatavotiem konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem. Ir paredzēts, ka dalībvalstis norādīs pasākumus, ko šajā ziņā tās paredz pieņemt savās valsts reformu programmās un stabilitātes un konverģences programmās. Eiropadome arī apsprieda darbības, kas vajadzīgas Eiropas Savienības līmenī, lai pabeigtu veidot vienoto tirgu visos iekšējos un ārējos aspektos un sekmētu inovāciju un pētniecību.

Vienlaikus ar Eiropadomes sanāksmi dalībvalstis, kas tajā piedalās, parakstīja Līgumu par stabilitāti, saskaņošanu un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā.

Eiropadome definēja ES prioritātes gaidāmajai G20 sanāksmei un ANO "Rio+20" konferencei, īpaši uzsverot izaugsmi veicinošus pasākumus un reformas. Tā izvērtēja notikumu norisi saistībā ar Arābu pavasari un izstrādāja nostādnes turpmākajai ES rīcībai, lai atbalstītu minēto procesu.

Eiropadome piešķīra Serbijai kandidātvalsts statusu.

Tā vienojās, ka Padomei būtu jāatgriežas pie jautājuma par Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Šengenas zonai, lai septembrī pieņemtu attiecīgu Padomes lēmumu.

Visbeidzot, Eiropadome atkārtoti ievēlēja Hermani Van Rompeju Eiropadomes priekšsēdētāja amatā.

I. EKONOMIKAS POLITIKA

  • Eiropas Savienība veic visus vajadzīgos pasākumus, lai palīdzētu Eiropai atgriezties uz izaugsmes un nodarbinātības ceļa. Tam ir vajadzīga divējāda pieeja, kas aptver pasākumus finanšu stabilitātes un fiskālās konsolidācijas nodrošināšanai un rīcību izaugsmes, konkurētspējas un nodarbinātības palielināšanai.

  • "Eiropa 2020" ir Eiropas nodarbinātības un izaugsmes stratēģija un vispusīgs risinājums Eiropas pašreizējām problēmām. Jānorāda, ka joprojām pilnīgi aktuāli ir pieci stratēģijas mērķi, kas īstenojami līdz 2020. gadam un kas arī turpmāk būs pamats dalībvalstu un Savienības centieniem veicināt nodarbinātību, radīt inovācijai, pētniecībai un attīstībai labvēlīgākus apstākļus, sasniegt mērķus klimata pārmaiņu un enerģētikas jomā, uzlabot izglītības ieguves līmeni un sekmēt sociālo iekļaušanu, jo īpaši samazinot nabadzību.

  • Tomēr, lai sasniegtu lielāko daļu no minētajiem mērķiem, ar līdz šim paveikto nepietiek. Tādēļ ir steidzami jāpievēršas reformu īstenošanai, īpašu uzmanību veltot pasākumiem, kuru ietekme uz nodarbinātību un izaugsmi būs jūtama jau tuvākajā laikā.

  • Eiropadome apstiprina piecas prioritātes, kuras izvirzītas Komisijas sagatavotajā gada izaugsmes pētījumā un kuras noteiks rīcību ES un valstu līmenī 2012. gadā, proti:

  • turpināt diferencētu un uz izaugsmi vērstu fiskālo konsolidāciju,

  • atjaunot aizdevumu normālu nodrošinājumu ekonomikai,

  • veicināt izaugsmi un konkurētspēju,

  • risināt problēmas, kas saistītas ar bezdarbu un krīzes sociālajām sekām, un

  • modernizēt publisko pārvaldi.

Rīcība valstu līmenī

  • Eiropadome pārrunāja sākotnējos atzinumus un paraugpraksi saistībā ar 2011. gadā sagatavoto konkrētām valstīm adresēto ieteikumu un pakta "Euro plus" saistību īstenošanu.

  • Komisijas sagatavotajā gada izaugsmes pētījumā un prezidentvalsts ziņojumā par Eiropas pusgadu ir teikts, ka visas dalībvalstis ir īstenojušas svarīgus pasākumus, tomēr dažās jomās reformas kavējas un to īstenošana norit nevienmērīgi.

  • Turklāt Komisijas nesen sagatavotajā brīdināšanas mehānisma ziņojumā, kas ir pirmais solis jaunajā procedūrā makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanai un koriģēšanai, ir norādīts uz konkrētām problēmām un iespējamiem riskiem, ko makroekonomikas nelīdzsvarotība rada vairākās dalībvalstīs. Padome rūpīgi izskatīs šo ziņojumu. Eiropadome aicina Padomi un Komisiju pilnīgi, efektīvi un ātri īstenot šo procedūru un aicina dalībvalstis attiecīgi rīkoties.

  • Būtisks priekšnoteikums lielākas izaugsmes un nodarbinātības atjaunošanai ir fiskālā konsolidācija. Tā ir jāpielāgo katras dalībvalsts situācijai. Visām dalībvalstīm vajadzētu arī turpmāk pildīt savas saistības saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem, kas pieļauj, ka apstiprinātās strukturālo fiskālo korekciju programmās darbojas automātiskie stabilizatori, vienlaikus nodrošinot publisko finanšu ilgtspēju ilgtermiņā. Valstīm, kas iesaistītas atbalsta programmā, būtu stingri jāīsteno programmā apstiprinātie mērķi un strukturālās reformas. Tāpat dalībvalstīm, kuras izjūt tirgus spiedienu, būtu jāizpilda apstiprinātie budžeta mērķi un vajadzības gadījumā jābūt gatavām veikt turpmākus konsolidācijas pasākumus. Cenšoties īstenot konsolidācijas pasākumus, īpaša uzmanība ir jāvelta tam, lai par prioritāti noteiktu tādus izdevumus, kuri ir ieguldījums nākotnes izaugsmē, īpaši izceļot izglītības, pētniecības un inovācijas jomas.

  • Fiskālo konsolidāciju un izaugsmi var veicināt nodokļu politika. Saskaņā ar Padomes 21. februāra secinājumiem un atzīstot dalībvalstu kompetences šajā jomā, Eiropadome aicina dalībvalstis vajadzības gadījumā pārskatīt savas nodokļu sistēmas, lai tās padarītu efektīvākas un iedarbīgākas, atceltu nepamatotus atbrīvojumus, paplašinātu nodokļu bāzi, novirzītu nodokļus no darbaspēka uz citām jomām, uzlabotu nodokļu iekasēšanas efektivitāti un cīnītos pret nodokļu nemaksāšanu. Padome un Komisija tiek aicinātas ātri izstrādāt konkrētus paņēmienus, kā sekmīgāk cīnīties pret nodokļu nemaksāšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, tostarp attiecībā uz trešām valstīm, un par paveikto ziņot līdz 2012. gada jūnijam.

  • Lai līdz 2020. gadam nodarbinātības līmeni paaugstinātu līdz 75 %, ir jārīkojas apņēmīgi. Ievirzes, ko valstu vai to valdību vadītāji noteica 30. janvārī, noder kā turpmākas konkrētas norādes dalībvalstu rīcībai, jo īpaši attiecībā uz jauniešu bezdarba problēmu un valstu reformu programmās iekļaujamo valstu nodarbinātības plānu sagatavošanu. Lai risinātu problēmas, kas saistītas ar nabadzību un sociālo atstumtību, ir jāīsteno aktīvas iekļaušanas stratēģijas, aptverot darba tirgus aktivizācijas pasākumus. Saskaņā ar Padomes 2012. gada 17. februāra secinājumiem un ievērojot sociālo partneru un valstu sistēmu lomu algu veidošanas jomā, dalībvalstīm būtu:

  • jāpalielina centieni, lai darba devēji labprātāk pieņemtu darbiniekus un viņiem tas būtu vieglāk izdarāms, vajadzības gadījumā uzlabojot algu noteikšanas mehānismus;

  • jānovērš šķēršļi jaunu darbvietu radīšanai;

  • jāīsteno aktīvas darba tirgus politikas pasākumi, it īpaši, lai palielinātu jauniešu, sieviešu un vecāku cilvēku dalību darba tirgū.

  • Eiropadome ar interesi gaida Komisijas gatavoto pasākumu kopumu nodarbinātības jomā, kurā galvenā uzmanība tiek pievērsta izaugsmes nostiprināšanai, mobilizējot Eiropas darbaspēku, veicinot darbvietu izveidi svarīgākajās ekonomikas nozarēs, uzlabojot pārvaldības pasākumus, lai reaģētu uz vajadzību pēc konkrētām prasmēm, veicinot statusa maiņas darba tirgū un uzlabojot ģeogrāfisko mobilitāti. Tā uzsver, ka ir svarīgi gūt panākumus, stiprinot profesionālo kvalifikāciju savstarpēju atzīšanu, samazinot reglamentētu profesiju skaitu un likvidējot nepamatotus regulatīvos šķēršļus.

  • Ir ārkārtīgi svarīgi, lai dalībvalstis šīs prioritātes un uzdevumus pilnībā atspoguļotu savās valsts reformu programmās un stabilitātes vai konverģences programmās, uzņemoties saistības, kas ir precīzākas, vairāk izpaužas darbībā un sniedz izmērāmākus rezultātus. Lai sasniegtu pakta "Euro plus" mērķus, tajā iesaistītajām dalībvalstīm programmās vajadzētu iekļaut arī papildu saistības, koncentrējoties uz dažām svarīgākajām reformām, kas tiek īstenotas laikus un sniedz izmērāmus rezultātus.

  • Šajā procesā, kurā svarīga loma ir sociālajiem partneriem un reģioniem, pilnībā tiks izmantoti tie instrumenti, kurus piedāvā Eiropas Savienības jaunā ekonomikas pārvaldība. Eiropadome aicina līdz jūnijam pieņemt abus vēl līdz galam neizskatītos priekšlikumus, kuru mērķis ir vēl vairāk nostiprināt eurozonas pārraudzību.

Rīcība ES līmenī

  • Eiropadome 2011. gada oktobra un decembra sanāksmēs izveidoja skaidru sistēmu vairākiem izaugsmi veicinošiem priekšlikumiem. Neoficiālajā 2012. gada 30. janvāra sanāksmē Eiropadome apsvēra dažus īpaši steidzamus pasākumus, par kuriem Padome sniegs ziņojumu jūnijā. Lai minēto pasākumu kopumu virzītu uz priekšu, ir jāturpina darbs visos līmeņos un struktūrās.

  • Turpinās aktīvi darboties, lai:

  • sasniegtu jaunu vienotā tirgus attīstības pakāpi, stiprinot tā pārvaldību un uzlabojot tā īstenošanu un izpildi; šajā sakarā Eiropadome gaida Komisijas paziņojumu par vienoto tirgu, ar kuru tā nāks klajā šā gada jūnijā, kā arī tās ziņojumu par Pakalpojumu direktīvu un ziņojumu par nozaru darbības pārbaudēm; tā pauž gandarījumu par Komisijas ieceri šā gada otrajā pusē ierosināt jaunu pasākumu kopumu, kas paredzēti, lai vienotajā tirgū stimulētu jaunas izaugsmes jomas. Šajā sakarā Eiropadome uzsver, ka ir svarīgi pabeigt vienotā tirgus izveidi un novērst vēl pastāvošos šķēršļus;

  • līdz 2015. gadam pabeigtu digitālā vienotā tirgus izveidi, jo īpaši pieņemot pasākumus, lai vairotu uzticēšanos tiešsaistes tirdzniecībai un nodrošinātu labāku platjoslas interneta pārklājumu, tostarp samazinātu ātrgaitas platjoslas infrastruktūras izmaksas; Eiropadome ar interesi gaida nākamos Komisijas priekšlikumus par autortiesībām;

  • ES un valstu līmenī mazinātu administratīvo un regulatīvo slogu; Eiropadome pauž gandarījumu par Komisijas ieceri nākt klajā ar paziņojumu par turpmākiem pasākumiem, lai mazinātu regulatīvo slogu, tostarp pasākumiem mikrouzņēmumu atbalstam. Eiropadome aicina Komisiju apsvērt nozaru mērķus;

  • saskaņā ar 2011. oktobra secinājumiem un 2012. gada janvāra paziņojumu novērstu tirdzniecības šķēršļus un nodrošinātu labāku piekļuvi tirgum un ieguldījumu nosacījumus; Eiropadome atzinīgi vērtē jauno Komisijas ziņojumu par tirdzniecības un ieguldījumu šķēršļiem. Eiropadome 2012. gada jūnijā pārskatīs gūtos panākumus un pārrunās, kā Savienība var tirdzniecības un ieguldījumu attiecības ar galvenajiem partneriem padarīt ciešākas.

  • Eiropadome uzskata, ka pastiprināts kopīgs spiediens var palīdzēt valstu vai valdību vadītāju līmenī palielināt līdzdalību un atbildību attiecībā uz Padomes un atsevišķu dalībvalstu lomu vienotā tirgus attīstībā un tā noteikumu izpildē. Šajā sakarā Eiropadome aicina:

  • Komisiju nodrošināt pārredzamus progresa ziņojumus, kas būtu pamats piemērotu kritēriju izstrādei;

  • Eiropadomes priekšsēdētāju sekmēt to, lai Eiropadome regulāri pārraudzītu progresu, kas dažādos Padomes sastāvos sasniegts saistībā ar svarīgākajiem vienotā tirgus priekšlikumiem.

  • Īpaši svarīgi ir veicināt resursu ziņā efektīvāku, ekoloģiskāku un konkurētspējīgāku ekonomiku. Eiropadome aicina līdz jūnijam vienoties par energoefektivitātes direktīvu. Atgādinot par 2011. gada decembra Eiropadomes sanāksmes secinājumiem, tā vienlaikus aicina strauji virzīties uz priekšu, lai īstenotu zemu oglekļa emisiju stratēģiju laikposmam līdz 2050. gadam un ceļvedi par resursu ziņā efektīvu Eiropu.

  • Inovācija un pētniecība ir stratēģijas "Eiropa 2020" pamats. Eiropai ir spēcīga zinātniskā bāze, tomēr ir jāuzlabo tās pētniecības spēja radīt jaunus un tirgus prasībām atbilstošus jauninājumus. Uz prezidentvalsts sagatavotā ziņojuma pamata Eiropadome izvērtēja līdz šim sasniegto 2011. gada februāra secinājumu īstenošanā un vienojās, ka ir jārīkojas aktīvāk ar mērķi:

  • līdz 2014. gadam pabeigt Eiropas Pētniecības telpas izveidi; šajā sakarā Eiropadome pauda gandarījumu par Komisijas ieceri 2012. gada jūnijā nākt klajā ar priekšlikumu par Eiropas Pētniecības telpas struktūru;

  • uzlabot pētnieku mobilitāti un karjeras iespējas;

  • ātri izveidot un ieviest ES finansētas pētniecības un attīstības uzskaiti un vienotu inovācijas rādītāju;

  • virzīt Eiropas mērogā izveidotu intelektuālā īpašuma tiesību pilnvērtīgas izmantošanas instrumentu;

  • panākt, lai iesaistītās dalībvalstis vēlākais 2012. gada jūnijā noslēgtu galīgu vienošanos par pēdējo neatrisināto jautājumu attiecībā uz patentu tiesību aktu kopumu;

  • radīt iespējami labvēlīgāku vidi, kurā uzņēmēji varētu komercializēt savas idejas un izveidot darbvietas, un izstrādāt uz pieprasījumu balstītu inovāciju kā Eiropas pētniecības un attīstības politikas galveno dzinējspēku; it īpaši izveidot efektīvu ES mēroga riska kapitāla režīmu, tostarp "ES riska kapitāla pasi", finansējuma shēmu, kas atbalsta novatoriskus MVU, apsvērt "fondu fondu", lai nodrošinātu pārrobežu riska kapitāla, un efektīvāk izmantot publisko iepirkumu pirmskomercializācijas posmā, lai atbalstītu novatoriskus un augsto tehnoloģiju uzņēmumus;

  • stiprināt galvenās progresīvās tehnoloģijas, kas ir sistēmiski nozīmīgas, lai rūpniecību un visu tautsaimniecību padarītu novatoriskāku.

  • Enerģētikas jomā ir svarīgi īstenot ievirzes, par kurām tika panākta vienošanās 2011. gada februārī un decembrī, izpildot apņemšanos pabeigt iekšējā enerģijas tirgus izveidi līdz 2014. gadam, tostarp noteiktajos termiņos pilnībā īstenojot trešo enerģētikas tiesību aktu kopumu, un savstarpēji savienot tīklus pāri robežām. Eiropadome gaida Komisijas paziņojumu, ar kuru tai jānāk klajā līdz šā gada jūnijam un kurā būs izvērtēta iekšējā enerģijas tirgus liberalizācijas un integrācijas pakāpe.

  • Eiropadome uzsver, ka svarīga loma Eiropas izaugsmē, konkurētspējā, eksportā un darbavietu radīšanā ir rūpniecībai; tā ir arī nozīmīgs dzinējspēks produktivitātei un inovācijai.

  • Būtu jāturpina darbs un diskusijas saistībā ar Komisijas priekšlikumiem par enerģijas nodokļiem, par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi, par finanšu darījumu nodokli un par uzkrājumu nodokļa direktīvas pārskatīšanu. Būtu drīz jāpieņem sarunu norādes par uzkrājumu nodokļa nolīgumiem ar trešām valstīm. Sākot no 2012. gada jūnija Padome un Komisija regulāri informēs par stāvokli šajā jomā.

  • Tāpat ir svarīgi drīzumā pabeigt finanšu nozares regulējuma reformu. Pamatojoties uz nesen panākto politisko vienošanos, pēc iespējas drīz būtu jāpieņem Regula par Eiropas tirgus infrastruktūru. Turklāt būtu jāvienojas par priekšlikumiem attiecībā uz banku kapitāla prasībām un finanšu instrumentu tirgiem – attiecīgi līdz 2012. gada jūnijam un decembrim –, ņemot vērā mērķi izveidot vienotu noteikumu kopumu un nodrošinot laicīgu un saskaņotu Bāzeles III īstenošanu. Cik vien drīz iespējams būtu jāpieņem grozījumi regulā par kredītreitingu aģentūrām. Eiropadome ar interesi gaida rezultātus, ko Komisija sniegs pēc veiktās pārskatīšanai attiecībā uz obligātām atsaucēm uz kredītreitingu aģentūru reitingiem ES tiesību aktos.

  • Ir svarīgi atjaunot investoru uzticēšanos Eiropas banku nozarei un nodrošināt reālajai ekonomikai pieejamo kredītu plūsmu, it īpaši stiprinot banku kapitāla pozīcijas bez pārmērīgas saistību un aktīvu īpatsvara samazināšanas un vajadzības gadījumā veicot pasākumus, lai atbalstītu banku piekļuvi finansējumam. Padome rūpīgi pārraudzīs to, kā tiek īstenoti lēmumi, kas šajā sakarā tika pieņemti pagājušā gada oktobrī. Komisija tiek aicināta izskatīt iespēju stiprināt pašreizējo sistēmu attiecībā uz banku vadītāju algām.

  • Ņemot vērā to, ka ir jāsekmē privāta finansējuma piesaiste svarīgākajiem infrastruktūras projektiem, būtu aktīvāk jāstrādā ar stratēģijas "Eiropa 2020" projektu obligāciju iniciatīvas izmēģinājuma posmu, lai līdz jūnijam panāktu vienošanos.

II. STARPTAUTISKIE SAMITI

    G20 un G8

    • Eiropadome vienojās, ka attiecībā uz gaidāmo G20 samitu būtu jāizvirza šādi prioritāri mērķi:

    • nodrošināt efektīvu pasaules mēroga koordināciju, lai panāktu spēcīgu, ilgtspējīgu un līdzsvarotu izaugsmi un gūtu panākumus Kannu Rīcības plāna īstenošanā;

    • īstenot G20 saistības attiecībā uz finanšu tirgus reformu, tostarp stingru pārraudzību, lai pasaules mērogā nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus;

    • īstenot 2011. gada Rīcības plānu par pārtikas cenu svārstīgumu un lauksaimniecību; palielināt izejvielu tirgu pārredzamību; turpināt īstenot Seulas Attīstības rīcības plānu, galvenokārt pievēršoties infrastruktūrai un "zaļai" izaugsmei;

    • veicināt "zaļu" izaugsmi un ilgtspējīgu attīstību; it īpaši cīnīties pret klimata pārmaiņām un mobilizēt līdzekļus klimata pārmaiņu apkarošanas finansējumam;

    • apkarot protekcionismu un atbalstīt aktīvu PTO sarunu programmu, tostarp arī attiecībā uz vismazāk attīstītajām valstīm;

    • pievērsties globalizācijas sociālajam aspektam, it īpaši jauniešu bezdarbam.

    • Eiropadome tika informēta par G20 līmenī notikušajām diskusijām par SVF resursu būtisku palielinājumu. Tā atgādināja, ka eurozonas dalībvalstis jau ir apņēmušās nodrošināt EUR 150 miljardus SVF vispārējos resursos, izmantojot divpusējus aizdevumus, un ka citas ES dalībvalstis arī ir norādījušas uz gatavību piedalīties SVF resursu stiprināšanas procesā. Eiropadome mudināja G20 finanšu ministrus turpināt darbu ar mērķi nākamajā sanāksmē, kas notiks aprīlī, panākt vienošanos palielināt SVF resursus, lai stiprinātu SVF spēju izpildīt tā sistēmiskos pienākumus, atbalstot fonda dalībniekus visā pasaulē.

    • Eiropadome tika informēta par pašreizējo stāvokli G8 samita sagatavošanas procesā.

    Ilgtspējīgai attīstībai veltīta ANO 2012. gada konference "Rio+20"

    • Eiropadome uzsvēra, ka pauž stingru atbalstu tam, lai ilgtspējīgai attīstībai veltītajā ANO 2012. gada konferencē "Rio+20" tiktu gūti vērienīgi rezultāti. Tā uzsvēra, ka ir nepieciešama aktīva privātā sektora un pilsoniskās sabiedrības līdzdalība konferencē. Tā noteica dažus pamatprincipus, kas būs ES sagatavošanās darbu pamatā:

    • konferencei vajadzētu sekmēt pasaules pāreju uz ekoloģisku ekonomiku, tādējādi veicinot vides aizsardzību, palīdzot izskaust nabadzību un stimulējot resursu ziņā efektīvu izaugsmi ar zemām oglekļa emisijām;

    • konferencei vajadzētu būt vērstai uz to, lai starptautiskā līmenī un noteiktajos termiņos tiktu apstiprināti skaidri darbības mērķi un konkrēti pasākumi;

    • tai būtu jāveicina stiprāka pasaules mēroga iestāžu sistēma ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai; tam būtu jāietver UNEP statusa maiņa, padarot to par specializētu aģentūru;

    • tajā būtu jāpanāk virzība darbā ar pasaules mēroga saskaņotiem ilgtspējīgas attīstības mērķiem laikposmam pēc 2015. gada, ņemot vērā arī tūkstošgades attīstības mērķu pārskatīšanas procesu.

    III. ĀRPOLITIKA

    • Gadu pēc Arābu pavasara sākuma Eiropadome pārrunāja jaunās tendences un no reģiona notikumiem gūto pieredzi, kā arī izvērtēja līdzšinējo ES atbalstu. ES veicina un atbalsta demokrātisku pārveidi tās dienvidu kaimiņreģionā un plašākā Tuvo Austrumu un Persijas jūras līča reģionā. Tā joprojām ir apņēmības pilna attīstīt tādas partnerattiecības ar dienvidu kaimiņreģiona valstīm, kuru pamatā būtu diferenciācija, savstarpēja atbildība un vispārēju vērtību ievērošana, tostarp reliģisko minoritāšu (arī kristiešu) aizsardzība. Saskaņā ar iepriekšējos paziņojumos un Padomes 2011. gada 20. jūnija secinājumos paustajiem principiem un mērķiem Eiropadome vienojās, ka turpmāk ES iesaiste un ieguldījums procesā balstīsies uz šādām pamatnostādnēm:

    • ES mudina visas dienvidu kaimiņreģiona valstis īstenot būtiskas politiskas reformas, lai veidotu un nostiprinātu demokrātiju, ieviestu un stiprinātu tiesiskumu un nodrošinātu cilvēktiesību un pilsonisko brīvību ievērošanu, īpašu uzmanību veltot sieviešu un minoritāšu tiesībām;

    • ņemot vērā ekonomiskās un finansiālās problēmas, ar kurām saskaras daudzas šā reģiona valstis, ES turpinās vēl plašāk izmantot savus instrumentus, lielāku uzsvaru liekot uz atbalstu, kas ir vērsts uz pārvaldību un darbvietu radīšanu, un turpinās centienus saistībā ar darba grupas sanāksmēm, tostarp uzņēmējdarbībā iesaistītajām personām; tādēļ Eiropadome aicināja ātri ratificēt ERAB pilnvaru paplašināšanu;

    • šajā sakarā ES ir apņēmības pilna atbalstu saistīt ar demokrātisko reformu īstenošanas līmeni, vairāk atbalstot tos partnerus, kas gūst lielākus panākumus iekļaujošu demokrātisku sistēmu izveides jomā, vienlaikus pārskatot atbalstu valdībām apspiešanas vai nopietnu vai sistemātisku cilvēktiesību pārkāpumu gadījumos;

    • ES turpinās stiprināt partnerattiecības ar pilsonisko sabiedrību, tostarp ieviešot kaimiņreģiona pilsoniskās sabiedrības atbalsta programmu;

    • ir jāpanāk strauja virzība šobrīd notiekošajās tirdzniecības sarunās un sarunu sagatavošanā par padziļinātiem un visaptverošiem brīvas tirdzniecības nolīgumiem, ar kuriem partneru tautsaimniecības pakāpeniski integrēs ES vienotajā tirgū un palielinās tirgus piekļuves iespējas;

    • tiks paplašināti dialogi par migrāciju, mobilitāti un drošību, lai veicinātu tiešus personiskus kontaktus, uzņēmēju kontaktus un savstarpēju sapratni; šajā saistībā saskaņā ar ES vispārējo pieeju migrācijai tiks turpināti kopīgi centieni, lai novērstu nelegālu imigrāciju.

    • Eiropadome aicina Komisiju un Augsto pārstāvi līdz šā gada beigām nākt klajā ar ceļvedi, kurā būtu izklāstīti mērķi un vadlīnijas ES politikas īstenošanai attiecībās ar ES Vidusjūras dienvidu reģiona partneriem, un kurā būtu minēti šīs politikas mērķi, instrumenti un pasākumi, galveno uzmanību pievēršot sinerģijai ar Savienību, īstenojot Vidusjūras un citas reģionālās iniciatīvas.

    • Eiropadomi šausmina situācija Sīrijā, un tā apstiprina Padomes 2012. gada 27. februāra secinājumus. Atbilstīgi Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomes 1. marta rezolūcijai Eiropadome prasa, lai Sīrijas iestādes nekavējoties pārtrauktu masveida vardarbību un cilvēktiesību pārkāpumus, kas ir vērsti pret civiliedzīvotājiem. Eiropadome joprojām ir apņēmības pilna gādāt par to, lai tiem, kas ir atbildīgi par Sīrijā notiekošo nežēlīgo vardarbību, nāktos atbildēt par savu rīcību, un tā arī turpmāk cieši sazināsies ar personām, kas cenšas dokumentēt šos nežēlīgos noziegumus, un turpinās viņus atbalstīt. Eiropadome apstiprina savu apņemšanos turpināt pastiprināt spiedienu uz Sīrijas režīmu tik ilgi, kamēr vardarbība un cilvēktiesību pārkāpumi turpināsies, un aicina Padomi sagatavot turpmākus ierobežojošus pasākumus pret Sīrijas režīmu. Eiropadome aicina prezidentu Asadu atkāpties, lai dotu iespēju mierīgām pārmaiņām, kas nestu labumu visai valstij. Tiklīdz būs sākusies pāreja uz demokrātiju, ES ir gatava izstrādāt jaunu partnerību un sniegt atbalstu.

    • Eiropadome atkārtoti uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt humānās palīdzības aģentūru pilnīgu un netraucētu piekļuvi, lai atbilstīgi humānisma principiem varētu sniegt palīdzību tiem, kam tā ir vajadzīga. Savienība jau ir mobilizējusi finansējumu humānajai palīdzībai un ir gatava to palielināt, tiklīdz apstākļi uz vietas ļaus humānās palīdzības organizācijām paplašināt palīdzības sniegšanu.

    • Eiropadome atgādina, ka tā atbalsta Arābu valstu līgas centienus pārtraukt vardarbību Sīrijā, un pauž pilnīgu atbalstu bijušajam ANO ģenerālsekretāram Kofi Ananam kā Apvienoto Nāciju Organizācijas un Arābu valstu līgas kopīgajam īpašajam sūtnim Sīrijas krīzes jautājumos. Tā atbalsta to, ka ir izveidota Sīrijas tautas draugu grupa, un secinājumus, ko tā ir pieņēmusi pirmajā sanāksmē 2012. gada 24. februārī.

    • Eiropadome vēlreiz aicina visas Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes locekles, īpaši Krieviju un Ķīnu, apvienot centienus, lai izbeigtu vardarbību. Eiropas Savienība atbalsta Sīrijas opozīciju tās cīņā par brīvību, cilvēka cieņu un demokrātiju, atzīst Sīrijas Nacionālo padomi kā Sīrijas iedzīvotāju leģitīmu pārstāvi un aicina visus Sīrijas opozīcijas dalībniekus apvienot spēkus mierīgos centienos izveidot jaunu Sīriju, kurā visiem tās iedzīvotājiem būtu vienlīdzīgas tiesības. Eiropas Savienība aicina visus iesaistītos veicināt norises, kuru mērķis ir rast politisku risinājumu.

    • Eiropadome uzsver, ka Sīrijas iestādes ir atbildīgas par Sīrijā esošo ārvalstu pilsoņu, tostarp žurnālistu, drošību, jo īpaši sekmējot to cilvēku evakuāciju no valsts, kam tas ir nepieciešams.

    • Eiropadome pauž gandarījumu par 2012. gada 23. februārī Londonā notikušo Somālijas konferenci. Eiropadome atgādina, ka 2011. gada 14. novembrī Padome pieņēma ES Stratēģisko sistēmu Āfrikas ragam, un, balstoties uz Londonas konferencē panākto, aicina Padomi, Komisiju un Augsto pārstāvi arī turpmāk uzturēt plašas saiknes ar Somāliju. Saskaņā ar ES Stratēģiskās sistēmas noteikumiem Ārlietu padomei oktobrī būtu jāsagatavo ziņojums Eiropadomei par saskaņoto pasākumu īstenošanu.

    • Eiropadome pauž gandarījumu par panākumiem, kas gūti Austrumu partnerībā, turpinot veidot ciešāku politisko asociāciju un ekonomisko integrāciju ar ES. Šīs partnerības pamatā ir apņemšanās ievērot kopīgas vērtības, paredzot, ka tie, kuri visrūpīgāk īsteno reformas, ir lielāki ieguvēji no sadarbības ar ES. Saistībā ar nākamo Austrumu partnerības samitu 2013. gada otrajā pusē Eiropadome gaida Austrumu partnerības darbību plāna izstrādi.

    • Eiropadome pauž nopietnas un arvien pieaugošas bažas par to, ka situācija Baltkrievijā turpina pasliktināties. Eiropadome atbalsta Padomes lēmumu paplašināt to personu sarakstu, kas ir atbildīgas par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem vai represijām pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju, vai arī atbalsta Lukašenko režīmu vai no tā gūst labumu, un vērsties pret šīm personām ar ieceļošanas aizliegumu un līdzekļu iesaldēšanu. Eiropadome aicina Padomi turpināt darbu saistībā ar papildu pasākumiem. Tā atgādina, ka Padome ir apņēmusies stiprināt saikni ar Baltkrievijas pilsonisko sabiedrību un atbalstīt Baltkrievijas tautas alkas pēc demokrātijas.

    IV. CITI JAUTĀJUMI

    39. Eiropadome apstiprina Padomes 2012. gada 28. februāra secinājumus par paplašināšanos un stabilizācijas un asociācijas procesu un vienojas piešķirt Serbijai kandidātvalsts statusu.

    40. Atgādinot par apspriedēm 2011. gadā, Eiropadome atkārto, ka ir izpildīti visi juridiskie nosacījumi, lai pieņemtu lēmumu par Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Šengenas zonai.

    41. Eiropadome pieņem zināšanai arī Bulgārijas un Rumānijas īstenotos pastāvīgos centienus.

    42. Eiropadome prasa, lai Padome starpposmā nosaka un īsteno pasākumus, kas sekmētu Šengenas zonas sekmīgu paplašināšanu, lai iekļautu Rumāniju un Bulgāriju.

    43. Eiropadome aicina Padomi atgriezties pie šā jautājuma, lai Tieslietu un iekšlietu padome 2012. gada septembra sanāksmē varētu pieņemt lēmumu.

    44. Eiropadome atgādina par 2011. gada jūnijā pieņemtajiem secinājumiem par Šengenas zonas pārvaldības nostiprināšanu un īpaši uzsver, ka ir svarīgi ātri vienoties attiecībā uz Regulu par novērtēšanas un uzraudzības mehānisma izveidi, lai pārbaudītu Šengenas acquis piemērošanu. Šajā mehānismā būtu jārisina arī jautājums par to iestāžu darbību, kuras ir iesaistītas Šengenas acquis piemērošanā.

    45. Eiropadome uz otru termiņu – no 2012. gada 1. jūnija līdz 2014. gada 30. novembrim – ievēlēja Eiropadomes priekšsēdētāju Hermani Van Rompeju.


Side Bar