Navigation path

Left navigation

Additional tools

EIROPADOME- SECINĀJUMI Briselē, 13-14/12/2012

European Council - DOC/12/11   14/12/2012

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO GA

D/12/11

Briselē, 14/12/2012

EIROPADOME- SECINĀJUMI
Briselē, 13-14/12/2012

Pielikumā pievienoti Eiropadomes secinājumi (2012. gada 13. un 14. decembris).

    Eiropadome vienojās par ceļvedi ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšanai, kura balstīta uz ciešāku integrāciju un pastiprinātu solidaritāti. Šis process sāksies ar to, ka tiks pabeigta, stiprināta un īstenota jaunā uzlabotā ekonomikas pārvaldība, kā arī tiks pieņemts vienotais uzraudzības mehānisms un jaunie noteikumi par sanāciju un noregulējumu un par noguldījumu garantijām. To pabeigs, nodibinot vienotu noregulējuma mehānismu. Eiropadomes 2013. jūnija sanāksmē turpinās izskatīt vairākus citus svarīgus jautājumus par valsts reformu koordināciju, EMS sociālo dimensiju, par savstarpēji vienojoties noslēgtu konkurētspējas un izaugsmes līgumu īstenojamību un kārtību un par solidaritātes mehānismiem, kā arī par pasākumiem, lai veicinātu vienotā tirgus padziļināšanu un aizsargātu tā integritāti. Visā šajā procesā tiks nodrošināta demokrātiskā leģitimitāte un pārskatatbildība.

    Eiropadome sāka darbu pie 2013. gada Eiropas pusgada, balstoties uz Komisijas gada izaugsmes pētījumu. Tā nolēma sākt darbu pie ES kopējās drošības un aizsardzības politikas turpmākas pilnveidošanas un pie šā jautājuma atgriezīsies 2013. gada decembrī.

I. EKONOMIKAS POLITIKA

Ceļvedis EMS izveides pabeigšanai

  1. Ņemot vērā nopietnos pārbaudījumus, ar ko sastopas ekonomiskā un monetārā savienība, tā ir jāstiprina, lai nodrošinātu ekonomisko un sociālo labklājību, kā arī stabilitāti un ilgstošu pārticību. Ekonomikas politika ir pilnībā jāvērš uz spēcīgas, noturīgas un iekļaujošas ekonomikas izaugsmes veicināšanu, fiskālās disciplīnas nodrošināšanu, konkurētspējas uzlabošanu un nodarbinātības, it īpaši jauniešu nodarbinātības, palielināšanu, lai Eiropa arī turpmāk būtu augsti konkurētspējīga sociāla tirgus ekonomika un lai saglabātu Eiropas sociālo modeli.

  1. EMS konsolidācija balstās ne vien uz tās arhitektūras pabeigšanu, bet arī uz diferencētas, uz izaugsmi vērstas un pareizas fiskālās politikas īstenošanu. Pilnīgi ievērojot Stabilitātes un izaugsmes paktu, tās iespējas, ko sniedz ES pastāvošā fiskālā sistēma, lai panāktu līdzsvaru starp vajadzību pēc produktīviem publiskiem ieguldījumiem un fiskālās disciplīnas mērķiem, varētu izmantot pakta preventīvajā daļā.

  1. Pēc 2012. gada oktobrī iesniegtā starpposma ziņojuma Eiropadomes priekšsēdētājs ciešā sadarbībā ar Komisijas, Eiropas Centrālās bankas un Eurogrupas priekšsēdētājiem ir izstrādājis konkrētu un noteiktā laikposmā īstenojamu ceļvedi patiesas ekonomiskās un monetārās savienības sekmīgai izveidei. Eiropadome atzīmē Komisijas izdoto plānu, kurā sniegta vispusīga analīze par attiecīgajiem jautājumiem kopā ar to juridisko aspektu izvērtējumu. Tā arī atzīmē Eiropas Parlamenta ieguldījumu. Eiropadome izklāsta nākamos soļus EMS izveides pabeigšanas procesā, balstoties uz ciešāku integrāciju un pastiprinātu solidaritāti eurozonas dalībvalstīm.

  1. EMS izveides pabeigšanas process balstīsies uz ES iestāžu sistēmu un tiesisko regulējumu. Tas būs atklāts un pārredzams dalībvalstīm, kuras neizmanto vienoto valūtu. Visā procesā tiks pilnībā ievērota vienotā tirgus integritāte, tostarp dažādajos tiesību akta priekšlikumos, kas tiks sagatavoti. Ir arī svarīgi nodrošināt vienlīdzīgus apstākļus starp dalībvalstīm, kas piedalās VUM, un tām, kas tajā nepiedalās.

  1. Tūlītējā prioritāte ir pabeigt un īstenot stingrākas ekonomikas pārvaldības sistēmu, tostarp "sešnieku", Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību (LSKP) un "divnieku". Pēc izšķirošā progresa, kas panākts attiecībā uz "divnieka" būtiskākajiem aspektiem, Eiropadome aicina abus likumdevējus to ātri pieņemt.

  1. Ir tikpat steidzami jāvirzās uz integrētāku finanšu satvaru, kas palīdzēs atjaunot normālu kreditēšanu un uzlabot konkurētspēju un palīdzēs veikt vajadzīgās korekcijas mūsu ekonomikās.

  1. Vienotais uzraudzības mehānisms ir būtisks kvalitatīvs solis virzībā uz integrētāku finanšu satvaru. Eiropadome atzinīgi vērtē Padomes 13. decembra sanāksmē panākto vienošanos un aicina abus likumdevējus ātri vienoties, tā lai to varētu pēc iespējas ātrāk īstenot. Tā arī atkārtoti uzsver, cik svarīgi ir jaunie noteikumi par kapitāla prasībām bankām (CRR/CRD), kas ir pati augstākā prioritāte, lai izstrādātu vienotu noteikumu kopumu, un aicina visas puses strādāt pie tā, lai par tiem vienotos un tos ātri pieņemtu.

  1. Eiropadome mudina abus likumdevējus pirms 2013. gada jūnija vienoties par priekšlikumiem Sanācijas un noregulējuma direktīvai un Noguldījumu garantiju sistēmas direktīvai; savukārt Padomei vajadzētu panākt vienošanos līdz 2013. gada marta beigām. Kad šīs direktīvas būs pieņemtas, dalībvalstīm tās būtu jāīsteno prioritārā kārtā.

  1. Eiropadome gaida, ka Komisija ātri rīkosies saistībā ar augsta līmeņa ekspertu grupas priekšlikumiem par ES banku sektora struktūru.

  1. Noteikti ir jāsarauj sava veida apburtais loks, kas izveidojies starp bankām un valstīm. Pēc 2012. gada jūnija eurozonas samita paziņojuma un 2012. gada oktobra Eiropadomes secinājumiem, cik vien drīz iespējams, 2013. gada pirmajā pusē būtu jāvienojas par darbības sistēmu, tostarp par mantoto aktīvu (legacy assets) definīciju, lai tad, kad būs izveidots efektīvs vienots uzraudzības mehānisms, Eiropas Stabilizācijas mehānismam būs iespēja pēc parastā kārtībā pieņemta lēmuma tieši rekapitalizēt bankas. Tas tiks veikts pilnīgā saskaņā ar vienoto tirgu.

  1. Situācijā, kad banku uzraudzība tiek faktiski nodota vienotam uzraudzības mehānismam, būs vajadzīgs vienots noregulējuma mehānisms ar pilnvarām, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu, ka ar atbilstošiem rīkiem var panākt noregulējumu jebkurai iesaistīto dalībvalstu bankai. Tādēļ būtu jāpaātrina darbs ar priekšlikumu par Sanācijas un noregulējuma direktīvu un priekšlikumu par Noguldījumu garantiju sistēmas direktīvu, lai tos varētu pieņemt saskaņā ar 8. punktu. Šajos jautājumos ir svarīgi nodrošināt taisnīgu līdzsvaru starp izcelsmes valstīm un uzņēmējām valstīm. Komisija 2013. gadā iesniegs priekšlikumu par vienotu noregulējuma mehānismu dalībvalstīm, kas piedalās VUM, priekšlikums abiem likumdevējiem jāizskata prioritārā kārtā ar nolūku to pieņemt pašreizējā parlamenta sasaukuma laikā. Tam būtu jāsargā finanšu stabilitāte un jānodrošina efektīva sistēma finanšu iestāžu noregulējumam, vienlaikus aizsargājot nodokļu maksātājus banku krīžu kontekstā. Vienotajam noregulējuma mehānismam vajadzētu būt balstītam uz paša finanšu sektora ieguldījumiem un vajadzētu ietvert atbilstošus un efektīvus atbalsta pasākumus. Šim atbalstam vajadzētu būtu fiskāli neitrālam vidējā termiņā, nodrošinot, ka publisko atbalstu atgūst, uzliekot finanšu nozarei ex post nodokļus.

  1. Lai EMS varētu nodrošināt ekonomikas izaugsmi, konkurētspēju globālā kontekstā un nodarbinātību Eiropas Savienībā un jo īpaši eurozonā, būs vēl jāizskata vairāki citi būtiski jautājumi, kas saistīti ar eurozonas ekonomikas politikas koordinēšanu un ekonomikas politikas pamatnostādnēm, tostarp pasākumi, lai veicinātu vienotā tirgus padziļināšanu un aizsargātu tā integritāti. Šajā sakarā Eiropadomes priekšsēdētājs ciešā sadarbībā ar Komisijas priekšsēdētāju pēc konsultāciju procesa ar dalībvalstīm 2013. gada jūnija Eiropadomes sanāksmei iesniegs iespējamos pasākumus un noteiktā laikposmā īstenojamu ceļvedi par šādiem jautājumiem:

  1. valstu reformu koordinēšana – iesaistītās dalībvalstis tiks aicinātas saskaņā ar LSKP 11. pantu nodrošināt, lai visas galvenās ekonomikas politikas reformas, kuras tās plāno veikt, tiktu ex ante apspriestas un attiecīgā gadījumā savstarpēji koordinētas. Šādā koordinēšanā iesaista ES iestādes saskaņā ar ES tiesību prasībām. Komisija ir paziņojusi par ieceri nākt klajā ar priekšlikumu par svarīgāko ekonomikas politikas reformu ex ante koordinācijas sistēmu saistībā ar Eiropas pusgadu;

  1. EMS sociālā dimensija, tostarp sociālais dialogs;

  1. savstarpēji vienojoties noslēgtu konkurētspējas un izaugsmes līgumu īstenojamība un kārtība – atsevišķas līgumiskas vienošanās ar ES iestādēm varētu stiprināt līdzatbildību un efektivitāti. Šādas vienošanās vajadzētu diferencēt atkarībā no dalībvalstu konkrētās situācijas. Tajā būtu iesaistītas visas eurozonas dalībvalstis, taču līdzīgas vienošanās var izvēlēties slēgt arī dalībvalstis, kas nav eurozonā;

  1. solidaritātes mehānismi, ar ko var stiprināt to dalībvalstu centienus, kuras slēdz šādas līgumiskas vienošanās konkurētspējas un izaugsmes veicināšanai.

  1. Būtu vēl vairāk jāuzlabo pārvaldība eurozonā, pamatojoties uz LSKP un ņemot vērā 2011. gada 26. oktobra eurozonas samita paziņojumu. Eurozonas valstu vai to valdību vadītāji tiks aicināti to sanāksmē 2013. gada martā pieņemt savu sanāksmju reglamentu, pilnībā ievērojot LSKP 12. panta 3. punktu.

  1. Visā šajā procesā galvenais mērķis joprojām ir nodrošināt demokrātisko leģitimitāti un pārskatatbildību tajā līmenī, kurā pieņem un pilda lēmumus. Jebkādi jauni soļi ceļā uz ekonomikas pārvaldības stiprināšanu būs jāpapildina ar jauniem soļiem ceļā uz lielāku leģitimitāti un pārskatatbildību. Valstu līmenī virzība uz fiskālās un ekonomikas politikas sistēmu ciešāku integrāciju prasītu, lai dalībvalstis nodrošina savu parlamentu atbilstošu iesaistīšanos. Ciešāka politikas veidošanas integrācija un lielāka kompetenču apvienošana ir jāpapildina ar atbilstīgu Eiropas Parlamenta iesaistīšanu. Šo procesu var sekmēt jauni mehānismi, ar ko paaugstina valstu parlamentu un Eiropas Parlamenta sadarbības līmeni atbilstīgi LSKP 13. pantam un Līgumu 1. protokolam. Eiropas Parlaments un valstu parlamenti kopā noteiks, kā rīkot un veicināt savu pārstāvju konferenci, lai apspriestu ar EMS saistītus jautājumus.

Gada izaugsmes pētījums

  1. Eiropadome atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir laikus iesniegusi gada izaugsmes pētījumu, ar ko tiek sākts 2013. gada Eiropas pusgads. Tā piekrīt, ka arī 2013. gadā valstu un Eiropas līmenī būtu galvenokārt jāpievēršas piecām prioritātēm, par kurām vienošanās tika panākta šā gada martā, proti:

  • turpināt diferencētu, uz izaugsmi vērstu fiskālo konsolidāciju,

  • atjaunot normālu ekonomikas kreditēšanu,

  • veicināt izaugsmi un konkurētspēju,

  • mazināt bezdarbu un krīzes sociālās sekas un

  • modernizēt publisko pārvaldi.

    1. Saskaņā ar nākamās prezidentvalsts iesniegto ceļvedi un ņemot vērā ieteikumus, kas izklāstīti prezidentvalsts ziņojumā par 2012. gada Eiropas pusgadā gūto pieredzi, Padome sīkāk izskatīs gada izaugsmes pētījuma dokumentu kopumu, lai varētu paust savus uzskatus Eiropadomes 2013. gada marta sanāksmē. Tad Eiropadome vienosies par norādēm, kas vajadzīgas dalībvalstu stabilitātes un konverģences programmām un valstu reformu programmām, kā arī ES pamatiniciatīvu īstenošanai. Komisija tiek aicināta savā nākamajā gada izaugsmes pētījumā iekļaut izvērtējumu par darba un ražojumu tirgu rezultātiem nolūkā veicināt darbvietas un izaugsmi.

    1. Vienotā tirgus pabeigšana var sniegt nozīmīgu ieguldījumu izaugsmē un darbvietās un ir uzskatāma par vienu no svarīgākajiem aspektiem ES reakcijā uz finanšu, ekonomikas un sociālo krīzi. Eiropadome izvērtēja pašreizējo stāvokli attiecībā uz I vienotā tirgus akta prioritārajiem priekšlikumiem un atzinīgi novērtēja vienošanos, kas starp iesaistītajām dalībvalstīm panākta par vienoto patentu, kā arī vienošanos par strīdu alternatīvu izšķiršanu un par patērētāju strīdu izšķiršanu tiešsaistē. Tā aicina abus likumdevējus steidzamības kārtā pabeigt atlikušās I VTA lietas. Jo īpaši būtu jāpaātrina darbs pie profesionālajām kvalifikācijām, publiskā iepirkuma, darba ņēmēju norīkošanas un e-paraksta un e-identifikācijas. Attiecībā uz II vienotā tirgus aktu Eiropadome aicina Komisiju visus galvenos priekšlikumus iesniegt līdz 2013. gada pavasarim. Tā aicina Padomi un Eiropas Parlamentu šiem priekšlikumiem piešķirt visaugstāko prioritāti, lai tos pieņemtu ne vēlāk kā līdz pašreizējā parlamentārā cikla beigām. Tāpat ir svarīgi veikt tūlītējus pasākumus atbilstoši Komisijas paziņojumam par Pakalpojumu direktīvas īstenošanu un par vienotā tirgus pārvaldību. Eiropadome cieši pārraudzīs to, kas panākts saistībā ar visiem vienotā tirgus priekšlikumiem.

    1. Eiropadome aicina ātri izskatīt Komisijas paziņojumu par "lietpratīgu regulējumu" un gaida, kad tiks publicēts pirmais MVU rezultātu pārskats. Eiropadome ir gandarīta par Komisijas priekšlikumiem attiecībā uz regulatīvā sloga samazināšanu un vairs neizmantota regulējuma atcelšanu, kuri veido daļu no vispārējās pieejas "lietpratīgs regulējums". Tā cer sagaidīt konkrētus panākumus un saņemt ziņojumu savā 2013. gada marta sanāksmē.

    1. Atgādinot valstu vai to valdību vadītāju 2012. gada janvāra paziņojumu un savus marta, jūnija un oktobra sanāksmju secinājumus, Eiropadome atzinīgi vērtē to, kas šogad panākts ceļā uz visaptverošu ES pieeju jauniešu nodarbinātībai. Tā aicina Padomi bez kavēšanās apsvērt priekšlikumus, kas ietilpst jauniešu nodarbinātības pasākumu kopumā, jo īpaši lai 2013. gada sākumā pieņemtu ieteikumu par garantiju jauniešiem, pilnībā ņemot vērā situāciju un vajadzības valstīs. Tā aicina Komisiju ātri pabeigt darbu ar stažēšanās kvalitātes sistēmu, izveidot Māceklību aliansi un ierosināt jaunu EURES regulu. Padomei, dalībvalstīm un Komisijai vajadzētu nodrošināt ātrus turpmākus pasākumus pēc Komisijas paziņojuma "Izglītības pārvērtēšana".

    II. CITI JAUTĀJUMI

    Kopējā drošības un aizsardzības politika

    1. Eiropadome atgādina savus 2008. gada decembra secinājumus un atzīmē, ka šodienas mainīgajā pasaulē Eiropas Savienībai būtu jāuzņemas lielāka atbildība starptautiskā miera un drošības saglabāšanā, lai garantētu savu iedzīvotāju drošību un interešu veicināšanu.

    1. Šajā sakarā Eiropadome joprojām ir apņēmības pilna padarīt efektīvāku kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP), kas ir reāls ES ieguldījums starptautiskā krīžu pārvarēšanā. ES ir nozīmīga loma tās kaimiņu reģionā un pasaulē. Eiropadome atgādina, ka KDAP misijas un operācijas ir būtisks elements ES visaptverošā pieejā darbībai krīžu skartos reģionos, piemēram, Rietumbalkānos, Āfrikas ragā, Tuvajos Austrumos, Sāhelā, Afganistānā un Dienvidkaukāzā, un joprojām ir apņēmības pilna palielināt to darbības efektivitāti un ietekmi. Tā arī atgādina, ka KDAP misijas un operācijas būtu jāveic ciešā sadarbībā ar citiem attiecīgiem starptautiskiem dalībniekiem, tādiem kā ANO, NATO, EDSO un Āfrikas Savienība, kā arī ar partnervalstīm, ņemot vērā vajadzības katrā konkrētajā situācijā. Šajā ziņā īpaši svarīgi ir uzlabot sadarbību ar ieinteresētajiem partneriem Eiropas kaimiņu reģionos.

    1. Lai pildītu pienākumus saistībā ar drošību, Eiropadome uzsver, ka ES dalībvalstīm ir jābūt gatavām nodrošināt uz nākotni vērstas spējas, gan civilajā, gan aizsardzības jomā. Eiropadome uzsver – pašreizējos finansiālo ierobežojumu apstākļos kļuvis skaidrāk redzams, ka ir steidzami jāstiprina Eiropas sadarbība ar mērķi attīstīt militārās spējas un novērst kritiski nozīmīgus trūkumus, tostarp tādus, kas konstatēti nesen veiktās operācijās. Tā arī uzsver, ka šāda sadarbība var nākt par labu nodarbinātībai, izaugsmei, inovācijai un rūpniecības konkurētspējai Eiropas Savienībā.

    1. Eiropadome aicina Savienības Augsto pārstāvi – īpaši ar Eiropas Ārējās darbības dienesta un Eiropas Aizsardzības aģentūras palīdzību –, kā arī Komisiju, visiem rīkojoties atbilstīgi saviem pienākumiem un pēc vajadzības cieši sadarbojoties, izstrādāt papildu priekšlikumus un darbības KDAP stiprināšanai un vajadzīgo civilo un militāro spēju pieejamības uzlabošanai un ne vēlāk kā 2013. gada septembrī, gatavojoties Eiropadomes 2013. gada decembra sanāksmei, ziņot par šādām iniciatīvām. Visā šajā procesā cieši iesaistīs dalībvalstis.

    1. Šajā nolūkā Eiropadome uzsver cita starpā šādus jautājumus:

    palielināt KDAP efektivitāti, pamanāmību un ietekmi,

    1. pilnveidojot visaptverošo pieeju konfliktu novēršanai, krīžu pārvarēšanai un stabilizācijai, tostarp attīstot spējas reaģēt uz jauniem draudiem drošībai,

    2. stiprinot ES spējas ātri un efektīvi izvērst piemērotas civilās un militārās spējas un izvietot personālu visā krīžu pārvarēšanas rīcības spektrā;

    uzlabot aizsardzības spēju attīstību,

    1. apzinot esošo dublēšanos un spēju nepietiekamību un nosakot prioritātes Eiropas civilo un militāro spēju vajadzībām nākotnē,

    2. sekmējot sistemātiskāku un ilgāka termiņa sadarbību Eiropas aizsardzības jomā, tostarp izmantojot militāro spēju apvienošanu un koplietošanu, šajā sakarā dalībvalstu aizsardzības plānu izstrādē sistemātiski jau sākotnējā posmā apsvērt sadarbības iespējas,

    3. sekmējot sinerģijas starp divpusējām, apakšreģionālām, Eiropas un daudzpusējām iniciatīvām, tostarp tādām kā Eiropas Savienības resursu "apvienošana un koplietošana" un NATO "viedā aizsardzība";

    stiprināt Eiropas aizsardzības rūpniecību,

    1. attīstot labāk integrētu, ilgtspējīgāku, inovatīvāku un konkurētspējīgāku Eiropas aizsardzības tehnoloģisko un rūpniecisko bāzi,

    2. veidojot labākas sinerģijas starp civilo un militāro pētniecību un attīstību;

    3. veicinot labi funkcionējošu aizsardzības tirgu, kas būtu atvērts MVU un izmantotu to sniegto ieguldījumu, īpaši šajā nolūkā efektīvi īstenojot direktīvas par publisko iepirkumu un par ES iekšējiem sūtījumiem.

    1. Eiropadome 2013. gada decembrī pārskatīs, cik sekmīgi ir izpildīti minētie mērķi, izvērtēs situāciju un, balstoties uz priekšsēdētāja ieteikumiem, sniegs norādījumus, tostarp noteiks prioritātes un termiņus, lai nodrošinātu, ka ES centieni ar mērķi izpildīt Eiropas pienākumus drošības jomā ir efektīvi.

      Reģionālas stratēģijas

    1. Padome, atgādinot par saviem 2011. gada jūnija secinājumiem un ņemot vērā makroreģionālo stratēģiju koncepcijas izvērtējumu, kā paredzēts Padomes 2011. gada 13. aprīļa secinājumos, gaida, ka Komisija līdz 2014. gada beigām nāks klajā ar jaunu ES stratēģiju Adrijas un Jonijas jūras reģionam. Tā arī aicina ātri īstenot pārskatītu ES stratēģiju Baltijas jūras reģionam. Lai uzlabotu sadarbību ar kaimiņvalstīm, Eiropadome mudina Padomi veikt turpmākas darbības, lai pilnībā izmantotu Ziemeļu dimensiju un tās partnerības.

    Paplašināšanās un stabilizācijas un asociācijas process

    1. Eiropadome ir gandarīta un apstiprina secinājumus par paplašināšanos un stabilizācijas un asociācijas procesu, kurus Padome pieņēmusi 11. decembrī.

    Sīrija

    1. Eiropadome pauž sašutumu par to, ka stāvoklis Sīrijā arvien pasliktinās. Tā apstiprina Padomes 10. decembra sanāksmē pieņemtos secinājumus. Eiropadome pauž gandarījumu arī par Sīrijas tautas draugu grupas 4. ministru sanāksmes rezultātiem, kura 2012. gada 12. decembrī notika Marākešā. Eiropadome uzdod Ārlietu padomei izstrādāt visas iespējas, lai atbalstītu opozīciju un tai palīdzētu un lai varētu sniegt lielāku atbalstu civiliedzīvotāju aizsardzībai. Eiropadome atkārto savu viedokli, ka Sīrijā ir vajadzīga politiska pāreja uz nākotni bez prezidenta Asada (Assad) un viņa neleģitīmā režīma. Mēs atbalstām demokrātisku un iekļaujošu nākotni, kurā pilnībā tiek atbalstītas cilvēktiesības un minoritāšu tiesības. Eiropadome arī turpmāk situācijai Sīrijā pievērsīsies prioritārā kārtībā.


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website