Navigation path

Left navigation

Additional tools

EIROPADOME 2011. GADA 23. UN 24. JŪNIJS SECINĀJUMI

European Council - DOC/11/4   24/06/2011

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO GA

D/11/4

COMMISSION EUROPÉENNE

SECRETARIAT GENERAL

Bruxelles, le 24 juin 2011

TEXTE LV

CONSEIL EUROPEEN – BRUXELLES

23 & 24 juin 2011

_________________

Delegāciju vajadzībām pielikumā pievienoti Eiropadomes secinājumi (2011. gada 23. un 24. jūnijs).

________________________

Eiropadome pauda gandarījumu par to, ka drīz pabeigs īstenot vispusīgu pasākumu kopumu, par ko tā vienojās šā gada martā, lai Eiropā atjaunotu ilgtspējīgu izaugsmi, kas ļauj radīt jaunas darbavietas, un stiprinātu ekonomikas pārvaldību. Cita starpā tā atzinīgi novērtēja vienošanos, kas panākta par gaidāmo ESM un grozīto EFSI, kā arī būtiskos panākumus, kas gūti saistībā ar tiesību aktu priekšlikumiem ekonomikas pārvaldības jomā. Tā noslēdza pirmo Eiropas pusgadu, uz Komisijas novērtējuma pamata kopīgi izvērtējot dalībvalstu programmas un apstiprinot konkrētām valstīm adresētus ieteikumus, kas jāņem vērā gaidāmajos valstu lēmumos par budžetu un strukturālām reformām. Šajā ziņā tā atzīmēja paktā "Euro plus" iesaistīto dalībvalstu apņemšanos, proti, nākamā gada izvērtējumā uzņemties vēl vērienīgākas un precīzākas saistības. Eiropadome izvērtēja to dalībvalstu situāciju, kurām ir pielāgošanas programmas. Attiecībā uz Grieķiju eurozonas valstu vai to valdību vadītāji vienojās par turpmāko rīcību un aicināja finanšu ministrus pabeigt darbu, kas ļautu jūlija sākumā pieņemt vajadzīgos lēmumus.

Pēc plašām debatēm Eiropadome noteica ievirzes ES migrācijas politikas izstrādei – attiecībā uz Šengenas zonas pārvaldību, ārējo robežu kontroli, partnerību attīstīšanu ar dienvidu kaimiņreģiona valstīm un kopējas Eiropas patvēruma sistēmas pabeigšanu līdz 2012. gadam.

Eiropadome vienojās, ka līdz 2011. gada jūnija beigām būtu jāpabeidz pievienošanās sarunas ar Horvātiju, tādējādi apstiprinot savu stingro apņēmību attiecībā uz Rietumbalkānu paplašināšanās perspektīvu.

Eiropadome apsprieda notikumus dienvidu kaimiņreģionā un par šo tematu pieņēma atsevišķu deklarāciju.

°

° °

    I. EKONOMIKAS POLITIKA

  • Šī Eiropadomes sanāksme iezīmē pirmā Eiropas pusgada noslēgumu, dodot iespēju veikt kopīgu ES izvērtējumu par dalībvalstu paredzētajiem valsts pasākumiem. Ievērojot šo pirmo pieredzi, Eiropadome uzskata, ka Eiropas pusgads var kļūt par efektīvu pārvaldības metodi, ar ko integrēti, pārredzami un savlaicīgi atbalstīt ES un dalībvalstu politikas izstrādi. Stabilitātes un konverģences programmu un valstu reformu programmu vienlaicīga iesniegšana dod Eiropas Savienībai iespēju kopā izvērtēt valstu izaugsmi un fiskālās stratēģijas un pievērsties iespējamiem riskiem, nelīdzsvarotībai vai kompromisa risinājumiem.

  • Balstoties uz Komisijas sniegto izvērtējumu, Eiropadome apsprieda politiku un pasākumus, par ko dalībvalstis bija sniegušas informāciju. Tos var uzskatīt par labu izejas punktu tam, lai uzturētu Eiropas ekonomikas atveseļošanos, risinātu fiskālās problēmas un stimulētu vērienīgākas reformas valstu līmenī. Eiropadome atzīmē visu dalībvalstu stingro apņemšanos darīt visu vajadzīgo, lai pilnībā īstenotu Stabilitātes un izaugsmes paktu. Dalībvalstis ir guvušas ievērojamus panākumus, nosakot to, kas jādara, lai sasniegtu nodarbinātības un izaugsmes stratēģijas "Eiropa 2020" pamatmērķus un izvirzītos uzdevumus. Jau notiek virzība uz dažiem mērķiem, bet attiecībā uz citiem (saistībā ar nodarbinātību, energoefektivitāti, pētniecību un attīstību, nabadzību un terciāro izglītību) vēl ir vajadzīgi papildu centieni. Par prioritāti būtu jāuzskata arī stabilas makroekonomikas vides nodrošināšana, fiskālās stabilitātes atjaunošana, makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršana un finanšu nozares stiprināšana.

  • Eiropadome apstiprina katrai konkrētai valstij adresētos ieteikumus, ko ir pieņēmusi Padome, un aicina visas dalībvalstis tos pienācīgi ņemt vērā, pieņemot valsts lēmumus attiecībā uz savu budžetu un strukturālajām reformām, un rast risinājumus nepilnībām, kas atklājušās, veicot šo izvērtējumu.

  • Valstu centieni ir jāatbalsta ar rīcību Eiropas Savienības līmenī, īpaši tālab, lai varētu pilnībā izpausties Eiropas potenciāls ekonomikas izaugsmē un jaunu darbavietu radīšanā. Šajā ziņā būtu jāpaātrina darbs ar stratēģijas "Eiropa 2020" pamatiniciatīvām un Vienotā tirgus aktu, vispirms pievēršoties prioritātēm, ko Padome noteica 2011. gada 30. maijā. Konkrētāk, ir jāturpina samazināt regulatīvo slogu maziem un vidējiem uzņēmumiem un vajadzības gadījumā nākotnē no noteikta regulējuma būtu jāatbrīvo mikrouzņēmumi vai vismaz tiem jāpiemēro vieglāks režīms. Šajā sakarā Eiropadome pauž gandarījumu par Komisijas apņemšanos izvērtēt, kā jauns regulējums ietekmēs mikrouzņēmumus, un izskatīt acquis, lai apzinātu pašreizējos pienākumus, no kuru pildīšanas mikrouzņēmumus varētu atbrīvot. Tā vienojās atkārtoti apspriest šos jautājumus 2011. gada decembra sanāksmē. Komisija tāpat tiek aicināta sagatavot ceļvedi par digitālā vienotā tirgus pabeigšanu līdz 2015. gadam. Komisija tiek aicināta 2011. gada oktobrī iesniegt ziņojumu par minētajām izaugsmes veicināšanas jomām, lai līdz Eiropadomes 2012. gada pavasara sanāksmei gūtu panākumus.

  • Paktā "Euro plus" iesaistītās dalībvalstis ir iesniegušas saistības, kuras kopā ietver vairāk nekā 100 atsevišķu pasākumu 1. Šīs saistības ir uzskatāmas par pareizu pirmo soli ceļā uz paktā noteikto mērķu sasniegšanu un ir jāīsteno valstu līmenī. Valstu vai to valdību vadītāji pie dažiem ar paktu saistītiem jautājumiem atgriezīsies 2011. gada decembrī pirms nākamā Eiropas pusgada uzsākšanas.

  • Gatavojot savas nākamās saistības, paktā iesaistītās dalībvalstis nodrošinās:

    - plašāku tvērumu: saistībās būtu vairāk jāpievēršas tam, lai prioritāri īstenotu izaugsmi veicinošas reformas ar mērķi stiprināt konkurētspēju, piemēram, infrastruktūras tīklu un pakalpojumu nozarēs, un lielāka uzmanība būtu jāvelta finanšu stabilitātes stiprināšanai;

    - konkrētāku pieeju: dalībvalstīm būtu jātiecas savas turpmākās saistības padarīt pēc iespējas konkrētākas un izmērāmākas, sīki norādot, kā un kad saistības tiks izpildītas, lai panākumus padarītu izmērāmus laikā un lai vienkāršotu salīdzinošu vērtēšanu ar citām dalībvalstīm, kā arī ar Eiropas stratēģiskajiem partneriem;

    - plašāku vērienu: dalībvalstīm būtu jānāk klajā ar tālredzīgiem reformu projektiem, kas ierosināti saistībā ar paktu, un jāņem vērā labākā prakse;

    - pragmatisku nodokļu politikas koordināciju: Komisija un iesaistīto dalībvalstu finanšu ministri tiek aicināti līdz 2011. gada decembrim ziņot par panākumiem, kas gūti to strukturētajās sarunās par nodokļu politikas jautājumiem, konkrēti, lai nodrošinātu labākās prakses apmaiņu, nevēlamas prakses izskaušanu un priekšlikumus cīņai pret krāpniecību un nodokļu nemaksāšanu. Saskaņā ar paktu Komisija ir iesniegusi priekšlikumu par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi.

  • Dalībvalstu panākumus, īstenojot Padomes ieteikumus, kas adresēti konkrētām valstīm, un to saistības saskaņā ar paktu izvērtēs Eiropadomes 2012. gada marta sanāksmē, balstoties uz Komisijas sagatavoto Gada izaugsmes pētījumu.

  • Dohas attīstības sarunu kārtas pabeigšana būtiski sekmētu ekonomikas izaugsmi un veicinātu konkurētspēju. Eiropadome atkārto ES apņemšanos paātrināt tirdzniecības liberalizācijas un noteikumu izstrādes procesu, lai stiprinātu daudzpusējo sistēmu, un savu gatavību izmantot visas sarunu iespējas, lai noslēgtu Dohas sarunu kārtu, tostarp attiecībā uz vismazāk attīstīto valstu prioritātēm atbilstīgi Dohas pilnvarām.

  • Vispusīgais pasākumu kopums, ko Eiropadome apstiprināja šā gada martā, šobrīd ir gandrīz pilnīgi īstenots. Ir panākta vienošanās par Eiropas stabilizācijas mehānisma līgumu un EFSI grozījumu. Dalībvalstīm būtu jāveic viss, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu ESM līguma ratifikāciju līdz 2012. gada beigām un lai drīz stātos spēkā grozītais EFSI. Ievērojami panākumi ir gūti saistībā ar tiesību aktu kopumu par ekonomikas pārvaldības stiprināšanu, un drīzumā notiks tā pieņemšana pirmajā lasījumā. Banku nozarē tiek īstenoti stresa testi. Izšķiroša nozīme ir tam, lai tie būtu pilnībā uzticami un pārredzami un notiktu, pilnībā ievērojot Eiropas Banku iestādes izdoto metodoloģiju un norādes, un lai visi dalībnieki nodrošinātu visaugstākās kvalitātes iznākumu. Ir ātri jāveic visi pasākumi, kas pilnīgi atbilst starptautiskiem standartiem un kas vajadzīgi, lai novērstu jebkādu iespējamu banku neaizsargātību, ko atklātu šajos stresa testos.

  • Eiropadome pauž gandarījumu par progresu, ko Īrija panākusi tās reformu programmas īstenošanā, kas norit veiksmīgi. Tā pauž gandarījumu arī par nesen ievēlētās Portugāles valdības stingro apņēmību pilnībā īstenot tās reformu programmu. Pamatojoties uz partiju vispārēju vienprātību par reformu vajadzību, ar minēto programmu stingru īstenošanu nodrošinās parāda atmaksājamību un veicinās Īrijas un Portugāles atgriešanos finanšu tirgos.

  • Eurozonas valstu vai to valdību vadītāji atkārtoti apliecina apņēmību veikt visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti visā eurozonā.

  • Eurozonas atveseļošanās norit veiksmīgi, un tā ir uz ilgtspējīgas un stabilas izaugsmes ceļa. Euro pamati ir stabili, un mēs esam ļoti apmierināti ar to, kas kopš euro ieviešanas panākts attiecībā uz cenu stabilitāti.

  • Attiecībā uz Grieķiju Eiropadome atzīst, ka pēdējā gada laikā tā ir panākusi ievērojamu progresu, jo īpaši attiecībā uz fiskālo konsolidāciju. Tā atzinīgi vērtē Grieķijas valdības nerimstošo un stingro apņēmību īstenot pielāgošanas programmu.

  • Eiropadome aicina valsts iestādes apņēmīgi turpināt īstenot vajadzīgos pielāgošanas centienus, lai valsts nostātos uz ilgtspējas ceļa. Tuvākajās dienās steidzami ir jāpabeidz visaptveroša reformu kopuma izstrāde, par kuru panākta vienošanās ar Komisiju sadarbībā ar ECB un SVF, un Grieķijas Parlamentam jāpieņem svarīgākie tiesību akti fiskālās stratēģijas un privatizācijas jomā. Ņemot vērā Grieķijas valdības lūgumu, ko pauda Grieķijas ministru prezidents, minētie pasākumi kalpos par pamatu tam, lai noteiktu galvenos parametrus jaunā programmā, ko atbilstīgi pašreizējai praksei kopīgi atbalsta Grieķijas eurozonas partneri un SVF, un tajā pašā laikā nodrošinātu savlaicīgu izmaksāšanu, lai segtu Grieķijas finanšu vajadzības jūlijā.

  • Eurozonas valstu vai to valdību vadītāji ir vienojušies, ka vajadzīgo papildu finansējumu segs gan no oficiāliem, gan privātiem avotiem. Viņi apstiprina pieeju, par ko Eurogrupa vienojās 20. jūnijā, proti, par privātā sektora brīvprātīgas iesaistes izmantošanu, kas izpaustos kā neoficiāla un brīvprātīga to Grieķijas pastāvošo parādsaistību pārskatīšana, kurām iestājies atmaksas termiņš, lai būtiski samazinātu ik gadu vajadzīgo finansējumu saskaņā ar programmu, vienlaikus izvairoties no selektīvas saistību nepildīšanas.

  • Eurozonas valstu vai to valdību vadītāji aicina finanšu ministrus pabeigt darbu pie neatrisinātajiem jautājumiem, lai līdz jūlija sākumam varētu pieņemt vajadzīgos lēmumus.

  • Eiropadome aicina visas Grieķijas politiskās partijas atbalstīt programmas galvenos mērķus un svarīgākos politikas pasākumus, lai nodrošinātu konsekventu un ātru īstenošanu. Ņemot vērā Grieķijā vajadzīgo reformu ilgumu, apmēru un būtību, nacionālā vienotība ir panākumu priekšnoteikums.

  • Eiropadome pauž gandarījumu par Komisijas nodomu uzlabot sinerģiju starp aizdevumu programmu un ES fondiem. Eiropadome atbalsta visus centienus uzlabot Grieķijas spēju izmantot ES fondus, lai veicinātu izaugsmi un nodarbinātību. To var panākt, vēršot šos centienus uz konkurētspējas uzlabošanu un jaunu darbavietu radīšanu. Turklāt Eiropadome atzinīgi vērtē un atbalsta to, ka Komisija kopā ar dalībvalstīm gatavo visaptverošu programmu saistībā ar tehnisku palīdzību Grieķijai.

  • Valstu vai to valdību vadītāji apzinās centienus, kas pielāgošanas pasākumu dēļ jāveic Grieķijas iedzīvotājiem, un ir pārliecināti, ka tas, kas viņiem jāiztur, ir absolūti nepieciešams ekonomikas atveseļošanai un sekmēs valsts stabilitāti un labklājību nākotnē.

II. MIGRĀCIJA

  • Līgumā paredzētā personu brīva pārvietošanās ir viens no visuzskatāmākajiem un vissekmīgākajiem Eiropas integrācijas sasniegumiem, kā arī viena no pamatbrīvībām. Šajā jomā vēl ir jāstiprina politiskā vadība un sadarbība attiecībā uz Šengenas zonu, lai uzlabotu savstarpēju uzticēšanos starp dalībvalstīm, kas ir vienlīdz atbildīgas par to, lai nodrošinātu visu Šengenas noteikumu efektīvu piemērošanu saskaņā ar pieņemtiem kopējiem standartiem, kā arī pamatprincipiem un normām. Eiropas ārējās robežas ir jāpārvalda efektīvi un saskaņoti, pamatojoties uz kopīgu atbildību, solidaritāti un intensīvāku praktisko sadarbību.

  • Saskaņā ar Padomes 2011. gada 9. un 10. jūnija secinājumiem būtu jāuzlabo un jāpastiprina kopējo noteikumu izpilde, it īpaši izmantojot Šengenas izvērtēšanas sistēmu, lai varētu efektīvāk reaģēt uz turpmākiem pārbaudījumiem. Tā nodrošināšanai ir vajadzīga efektīva un uzticama uzraudzības un izvērtējuma sistēma. Gaidāmā Šengenas izvērtēšanas sistēma nodrošinās uz ES acquis balstīto kritēriju stiprināšanu, pielāgošanu un paplašināšanu. Izvērtējumu vajadzētu veikt ES līmenī, un tajā būtu jāiesaista eksperti no dalībvalstīm, Komisijas un kompetentām aģentūrām. Komisija tiek aicināta regulāri ziņot par izvērtējumu rezultātiem un vajadzības gadījumā ierosināt pasākumus, lai novērstu visus apzinātos trūkumus.

  • Būtu jāievieš mehānisms, lai, nekaitējot personu brīvas pārvietošanās principam, reaģētu uz ārkārtas apstākļiem, kas apdraud Šengenas zonas sadarbības vispārējo darbību. Tam vajadzētu ietvert virkni pasākumu, ko pakāpeniski, diferencēti un koordinēti piemēro, lai palīdzētu dalībvalstij, kuras ārējās robežas ir pakļautas spēcīgam spiedienam. Tie varētu būt pārbaudes apmeklējumi un tehniska un finansiāla palīdzība, kā arī Frontex atbalsts, koordinācija un iesaistīšanās.

Kā pašu pēdējo iespēju, ko paredzētu ar minēto mehānismu, varētu ieviest aizsardzības klauzulu, lai atļautu patiesi kritiskā situācijā izņēmuma kārtā atjaunot iekšējās robežkontroles, kad kāda dalībvalsts vairs nespēj izpildīt savus pienākumus saskaņā ar Šengenas zonas noteikumiem. Šādu pasākumu veiktu, pamatojoties uz konkrētiem objektīviem kritērijiem un kopīgu novērtējumu, stingri ierobežotā apmērā un laikposmā, ņemot vērā nepieciešamību spēt reaģēt steidzamos gadījumos. Tas neietekmēs ar Līgumiem paredzētās personu tiesības brīvi pārvietoties.

Komisija tiek aicināta septembrī iesniegt priekšlikumu par šādu mehānismu.

  • Par ārējo robežu kontroli un uzraudzību ir atbildīgas dalībvalstis, kas, pildot šo uzdevumu, rīkojas arī visu dalībvalstu kopējās interesēs. Lai nodrošinātu, ka Eiropas ārējās robežas tiek efektīvi pārvaldītas un ka visur piemēro vienādus standartus, ir optimāli jāizmanto un vajadzības gadījumā jāpielāgo visi attiecīgie instrumenti. Prioritārā kārtā tiks turpināta Eiropas Robežu uzraudzības sistēmas izstrāde, lai līdz 2013. gadam tā sāktu darboties un dalībvalstu iestādēm, kuras veic robežu uzraudzības darbības, nodrošinātu iespēju apmainīties ar operatīvo informāciju un uzlabot sadarbību.

  • Šos centienus stiprinās arī tā darba strauja paātrināšana, kas notiek "viedrobežu" jomā, ar mērķi nodrošināt, lai robežkontroles uzdevumu veikšanai izmantotu jaunas tehnoloģijas. Konkrēti, būtu jāievieš ieceļošanas/izceļošanas sistēma un reģistrēto ceļotāju programma. Eiropadome atzinīgi vērtē vienošanos, kas panākta par aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā.

  • Ir pastāvīgi jāuzrauga Frontex un citu aģentūru darbība, lai nodrošinātu to nepārtrauktu efektivitāti, palīdzot dalībvalstīm pārvaldīt ārējās robežas, cīnīties pret nelegālo imigrāciju un risināt ar bēgļiem saistītos jautājumus. Frontex sadarbosies ar attiecīgajām trešajām valstīm. Eiropadome atzinīgi vērtē vienošanos, kas panākta par Frontex regulas pārskatīšanu, ar ko uzlabos šīs aģentūras operatīvo spēju efektivitāti. Atbilstīgi Stokholmas programmai tiks turpināta valstu robežsargu sadarbības sistēmas attīstība, tostarp veicinot kopējas mācības, kā arī spēju un standartu apmaiņu. Komisija tiek aicināta ciešā sadarbībā ar Frontex līdz gada beigām nākt klajā ar turpmākiem ierosinājumiem par šo jautājumu.

  • Pieņemot zināšanai sarežģīto stāvokli, kas pašlaik pastāv dažās dalībvalstīs, Eiropadome apstiprina, ka ir vajadzīga patiesa un praktiska solidaritāte ar tām dalībvalstīm, ko migrācijas plūsmas skar visvairāk. Atkarībā no notikumu norises ES un dalībvalstis turpinās sniegt vajadzīgo operatīvo un finansiālo palīdzību, pamatojoties uz Padomes 2011. gada 11. aprīlī apstiprinātajiem pasākumiem. Tiks nodrošināti vajadzīgie finanšu līdzekļi, kā arī tehniskie resursi un cilvēkresursi, lai turpinātu un attiecīgos gadījumos pastiprinātu darbības, ar kurām atbalsta minētās dalībvalstis. Eiropadome atzinīgi vērtē to, ka brīvprātīgi ir paplašināts eksperimentāls projekts, kas paredzēts starptautiskās aizsardzības saņēmējiem Maltā. Tā gaida, ka šī gada otrajā pusē Komisija nāks klajā ar paziņojumu par ES dalībvalstu solidaritāti.

  • Ir vajadzīga saskaņota un stratēģiska politika, lai drošā vidē pārvaldītu mobilitāti. Mērķim ir jābūt galveno migrācijas cēloņu risināšanai strukturālā līmenī. Šim nolūkam un saistībā ar Eiropas kaimiņattiecību politiku tiks veidotas partnerības ar dienvidu un austrumu kaimiņvalstīm.

  • Komisijas nesenajā paziņojumā ir ierosināts pirmais solis šajā jomā – ar minētajām valstīm sākt plašu, strukturētu dialogu par migrāciju, mobilitāti un drošību, lai nodrošinātu reālus ieguvumus gan attiecīgajām valstīm, gan Eiropas Savienībai. Šādi dialogi būtu steidzami jāuzsāk ar partnervalstīm, kas vēlas un spēj konstruktīvi runāt par šiem jautājumiem. Mobilitātes partnerības tiks diferenciētas atbilstīgi partnervalstu individuālajiem sasniegumiem, vienošanās tiks panāktas ar katru valsti atsevišķi, tās būs atkarīgas no centieniem un visās jomās (migrācija, atpakaļuzņemšana, mobilitāte un drošība) gūtajiem panākumiem un tajās būs iekļauts efektīvs pārraudzības mehānisms. Pašreizējā finanšu līdzekļu sadalījumā būtu jāmeklē iespējas palielināt šiem jautājumiem paredzētā finansējuma daļu.

  • Komisija tiek aicināta nākt klajā ar izvērtējumu par vispārējo pieeju migrācijai, kurā būtu likts pamats saskaņotākai, sistemātiskākai un stratēģiskākai politikas sistēmai mūsu attiecībās ar visām attiecīgajām trešām valstīm un kurā būtu ietverti konkrēti priekšlikumi par Savienībai svarīgāko partnerību attīstību, par prioritāti izvirzot visas Savienības kaimiņvalstis.

  • Nesenie notikumi ir radījuši spriedzi Eiropas patvēruma politikā. Cilvēkiem, kam nepieciešama aizsardzība, ir vajadzīgas drošas un efektīvas patvēruma procedūras. Savukārt tam ir nepieciešams, lai tiktu pilnībā piemērots ES acquis šajā jomā. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai līdz 2012. gadam tiktu pabeigta kopēja Eiropas patvēruma sistēma (CEAS), kas būtu balstīta uz augstiem aizsardzības standartiem apvienojumā ar taisnīgām un efektīvām procedūrām, kuras spētu novērst to ļaunprātīgu izmantošanu un ļautu ātri izskatīt patvēruma pieteikumus, lai nodrošinātu sistēmas ilgtspēju. Grozītajiem priekšlikumiem, ar ko Komisija nesen nāca klajā saistībā ar Patvēruma procedūru direktīvu un Uzņemšanas nosacījumu direktīvu, vajadzētu kalpot par jaunu pamatu sarunām, kas notiks par divām svarīgām CEAS sastāvdaļām. Izmaiņu sekām nevajadzētu būt tādām, kas veicinātu nepamatotu prasību iesniegšanu vai palielinātu dalībvalstu kopējās izmaksas. Tagad būtu bez kavēšanās jārisina šīs sarunas, izmantojot līdzsvarotu vispārēju pieeju visiem izvirzītajiem priekšlikumiem, lai sasniegtu iepriekš izklāstītos galvenos mērķus.

III. HORVĀTIJA

  • Eiropadome atzinīgi vērtē Horvātijas intensīvos centienus, kuru rezultātā pievienošanās sarunas ir sasniegušas noslēguma posmu. Atlikušo sarunu sadaļu izskatīšana, ko veic Padome, notiek, pilnībā ievērojot stingrus nosacījumus un saskaņā ar sarunu programmu. Ņemot vērā gūtos panākumus un Komisijas pozitīvo novērtējumu, Eiropadome aicināja Padomi pieņemt visus vajadzīgos lēmumus, lai līdz 2011. gada jūnija beigām pabeigtu pievienošanās sarunas ar Horvātiju, balstoties uz kopējo nostāju projektiem, ko nesen iesniedza Komisija, lai līdz gada beigām parakstītu pievienošanās līgumu. Horvātijai ar tikpat lielu apņēmību būtu jāturpina reformu īstenošanas centieni, it īpaši attiecībā uz tiesu iestādēm un pamattiesībām, lai pēc iestāšanās dienas tā pilnībā varētu uzņemties dalībvalsts pienākumus. Reformu īstenošanas centienu pārraudzība līdz pievienošanās brīdim sniegs Horvātijai un pašreizējām ES dalībvalstīm vajadzīgo pārliecību. Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu var pieņemt lēmumu par visiem attiecīgajiem pasākumiem.

  • Šāds pavērsiens rada jaunu impulsu Rietumbalkānu valstu Eiropas perspektīvai, ja šīs valstis turpinās īstenot reformas. Eiropadome pie šī jautājuma atgriezīsies 2011. gada decembra sanāksmē. Šajā ziņā tā atzinīgi vērtē Ratko Mladic aizturēšanu un nodošanu Hāgas Tribunālam; tas ir pozitīvs pavērsiens attiecībā uz starptautisko tiesiskumu, kā arī saistībā ar Serbijas ES perspektīvu.

o

o o

CITI JAUTĀJUMI

    Eiropadome:

  • iecēla Mario Dragi kungu Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētāja amatā uz laikposmu no 2011. gada 1. novembra līdz 2019. gada 31. oktobrim;

  • pieņēma deklarāciju par dienvidu kaimiņreģionu (pielikumā); apstiprināja jaunu pieeju attiecībām ar Eiropas Savienības kaimiņvalstīm, kā izklāstīts Padomes 2011. gada 20. jūnija secinājumos, un uzsvēra svarīgo Austrumu partnerības samitu, kas 2011. gada 29. un 30. septembrī notiks Varšavā;

  • apstiprināja ES stratēģiju Donavas reģionam un aicināja visus attiecīgos dalībniekus to nekavējoties īstenot, kā izklāstīts Padomes 2011. gada 13. aprīļa secinājumos; dalībvalstis tiek aicinātas sadarbībā ar Komisiju turpināt darbu ar iespējamām turpmākām makroreģionālām stratēģijām, it īpaši attiecībā uz Adrijas un Jonijas jūras reģionu;

  • norādot uz tā būtisko nozīmi, apstiprināja prezidentvalsts ziņojumu par romu iekļaušanu un aicināja strauji līdz 2011. gadam īstenot Padomes 2011. gada 19. maija secinājumus par ES programmu attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām līdz 2020. gadam, it īpaši attiecībā uz dalībvalstu romu iekļaušanas valsts stratēģiju sagatavošanu, atjaunināšanu vai pilnveidošanu vai integrētu politikas pasākumu kopumiem, kas ietverti plašākā dalībvalstu sociālās iekļaušanas politikā, lai uzlabotu romu stāvokli;

  • atzinīgi novērtēja gada ziņojumu par ES attīstības palīdzības mērķiem, norādot – lai gan ES 2010. gadā joprojām bija vislielākā palīdzības sniedzēja pasaulē, starpposma mērķis 2010. gadam netika sasniegts; tā apstiprināja apņemšanos līdz 2015. gadam sasniegt attīstības palīdzības mērķus, kas izklāstīti Eiropadomes 2005. gada jūnija secinājumos.

________________________

PIELIKUMS

DEKLARĀCIJA PAR DIENVIDU KAIMIŅREĢIONU

  • Eiropadome apstiprina principus un mērķus, kas ir noteikti tās deklarācijā un secinājumos par dienvidu kaimiņreģionu, kurus pieņēma, attiecīgi, 2011. gada 11. martā un 2011. gada 25. martā. Tā atzinīgi vērtē Augstās pārstāves un Eiropas Komisijas kopīgo paziņojumu "Jauna reakcija uz pārmaiņām kaimiņvalstīs", ar kuru tās nāca klajā 2011. gada 25. maijā. Tā pilnībā apstiprina Padomes secinājumus par Eiropas kaimiņattiecību politiku, kurus pieņēma 2011. gada 20. jūnijā, un aicina panākt strauju progresu konkrētu pasākumu īstenošanā saskaņā ar principiem un mērķiem, par ko vienojusies Padome.

  • Eiropadome atzinīgi vērtē G8 pausto atbalstu Eiropas dienvidu kaimiņreģiona demokrātiskai pārveidei. Tā vēlreiz uzsver to, cik nozīmīga ir Savienība Vidusjūrai, un to, ka ir svarīgi strauji uzsākt konkrētus un būtiskus projektus, kas saistīti ar Savienību Vidusjūrai.

  • Eiropadome pauž gandarījumu par pasākumiem, kas reģionā, it īpaši Ēģiptē un Tunisijā, tiek īstenoti, lai nodrošinātu demokrātisku pārveidi. Tā augstu novērtē paziņojumu par Marokas jaunās konstitūcijas galvenajiem elementiem, atzinīgi vērtē Jordānijas atjaunotu apņemšanos veikt politiskas reformas, tostarp konstitūcijas pārskatīšanu, un pozitīvi atzīmē ārkārtas stāvokļa atcelšanu un plānoto konstitucionālo reformu Alžīrijā. Tā uzsver, ka reformu procesam jābūt iekļaujošam un ka tajā vajadzīgs dialogs, un rūpīgi vēros minēto reformu īstenošanu.

  • Eiropadome apstiprina pilnīgu atbalstu ANO Drošības padomes Rezolūcijām Nr. 1970 un Nr. 1973 par Lībiju un ES dalībvalstu centieniem īstenot šīs rezolūcijas. Tā pilnībā apstiprina Padomes secinājumus par Lībiju, kurus pieņēma 2011. gada 20. jūnijā, un atkārto aicinājumu Kadafi nekavējoties atkāpties. Eiropas Savienībai joprojām ir ļoti svarīga Lībijas demokrātiska pārveide. Eiropadome uzsver, ka šajā procesā būtiska nozīme ir Pārejas posma nacionālajai padomei, kas pārstāv to, uz ko tiecas Lībijas tauta .

  • Eiropadome kategoriski nosoda pašreizējās represijas un nepieņemamo un šokējošo vardarbību, ko Sīrijas režīms turpina vērst pret saviem pilsoņiem. Tā ar bažām ņem vērā ziņojumus par militārajām darbībām, ko Sīrija veic Hirbetā al Žuzā (Khirbat-al-Jouz) netālu no Turcijas robežas, un atgādina par iepriekš paustiem aicinājumiem ievērot pēc iespējas lielāku savaldību. Režīma izvēle īstenot represijas, nevis pildīt savus solījumus par plašām reformām, liek apšaubīt tā leģitimitāti. Tie, kas ir pastrādājuši noziegumus un ir izmantojuši vardarbību pret civiliedzīvotājiem, tiks saukti pie atbildības. Apstiprinot Padomes 2011. gada 20. jūnijā pieņemtos secinājumus par Sīriju, Eiropadome atzinīgi vērtē jaunu sankciju pieņemšanu. Turklāt tā pilnīgi atbalsta diplomātiskos centienus ar mērķi nodrošināt, lai ANO Drošības padome varētu uzņemties atbildību un pienācīgi reaģēt uz stāvokli Sīrijā.

  • Eiropadome joprojām ir nobažījusies par stāvokli Jemenā un aicina visas iesaistītās puses pārtraukt vardarbību, respektēt cilvēktiesības un ievērot pastāvīgu karadarbības pārtraukšanu, un atzinīgi vērtē viceprezidenta apņēmību šajā sakarā. Tā atkārtoti uzsver, ka nekavējoties ir jāveic mierīga un visiem atvērta pāreja saskaņā ar Persijas līča sadarbības padomes iniciatīvu. Eiropadome ir nobažījusies par procesu, kas saistīts ar lietu izskatīšanu un opozīcijas dalībnieku notiesāšanu Bahreinā. Tā mudina Bahreinu pilnīgi ievērot cilvēktiesības un pamatbrīvības.

  • Eiropadome norāda, ka situācija Gazā joprojām rada bažas. Humāno palīdzību Gazas iedzīvotājiem vajadzētu sniegt atbilstīgi attiecīgai ANO sistēmai un lēmumiem un būtu jāparūpējas par to, lai netiktu apdraudētas cilvēku dzīvības.

  • Būtiskās pārmaiņas arābu pasaulē akcentē nepieciešamību panākt progresu Tuvo Austrumu miera procesā un pārvarēt pašreizējo strupceļu, vienlaikus ievērojot iepriekšējās vienošanās un saistības. Eiropadome aicina visas iesaistītās puses bez kavēšanās sākt sarunas. Tikai tiešu sarunu atsākšana varētu dot reālu iespēju uzlabot stāvokli uz vietas, tādējādi veicinot pastāvīgu un vispusīgu risinājumu. Uzsverot Kvarteta galveno nozīmi, Eiropadome cildina centienus, ko šajā sakarā veikušas ES dalībvalstis un Augstā pārstāve, un atzinīgi vērtē prezidenta Obamas nesenos priekšlikumus, atbilstoši iepriekšējām ES nostājām. Tā pilnībā atbalsta Augstās pārstāves aicinājumu Kvartetam izveidot ticamu perspektīvu steidzamai miera procesa atsākšanai. Eiropadome aicina visas iesaistītās puses atturēties no vienpusējas rīcības, kas neveicina vispusīga risinājuma panākšanu. Tā arī atbalsta ierosmi par konferences sasaukšanu Parīzē, lai nodrošinātu ekonomisko atbalstu Palestīnas valsts veidošanai saistībā ar miera procesa atsākšanu. Eiropadome ir nopietni norūpējusies par Džilada Šalita likteni, kuru Hamas tur ieslodzījumā, nepārprotami pārkāpjot starptautiskās humanitārās tiesības. Pieminot piekto viņa nolaupīšanas gadadienu, Eiropadome pieprasa Džiladu Šalitu nekavējoties atbrīvot.

1 :

Sk. EUCO 24/11.


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website