Navigation path

Left navigation

Additional tools

D/10/2

Figures and graphics available in PDF and WORD PROCESSED
COMMISSION EUROPÉENNE

TEXTE LV

CONSEIL EUROPEEN – BRUXELLES
17 juin 2010
CONCLUSIONS DE LA PRÉSIDENCE

_________________

________________________

    ES ir stājusies pretī pasaules finanšu krīzei ar vienotu nostāju un ir veikusi vajadzīgos pasākumus, lai aizsargātu Ekonomikas un monetārās savienības stabilitāti. Konkrēti, maijā tika panākta vienošanās par palīdzības kopumu Grieķijai, kā arī par Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu un instrumentu, ko pabeigs izstrādāt jūnijā. Mēs esam ielikuši pamatus daudz spēcīgākai ekonomikas pārvaldībai. Mēs joprojām esam apņēmušies darīt visu vajadzīgo, lai dalībvalstu tautsaimniecības atkal virzītos uz ilgtspējīgu izaugsmi, kas rada darbavietas.

    Tālab šodien

  • mēs pieņemam "Eiropa 2020", mūsu jauno nodarbinātības un gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes stratēģiju. Tā ir vienots pamats, kā Savienībai mobilizēt visus savus instrumentus un politikas jomas un kā dalībvalstīs nodrošināt labāk koordinētu rīcību. Tā veicinās strukturālu reformu īstenošanu. Tagad uzsvars ir jāliek uz tās īstenošanu, un mēs šo procesu vadīsim un pārraudzīsim. Nākamo mēnešu laikā mēs turpināsim diskusijas par to, kā varētu izmantot konkrētus politikas pasākumus, lai atraisītu ES izaugsmes potenciālu, sākot ar inovācijas un enerģētikas politiku;

  • mēs atkārtoti apliecinām mūsu kopīgo apņēmību nodrošināt fiskālo stabilitāti, tostarp pamatotos gadījumos paātrinot fiskālās konsolidācijas plānus;

  • mēs apstiprinām apņēmību nodrošināt finanšu stabilitāti, gan ES, gan G20 mērogā novēršot trūkumus finanšu tirgu regulējumā un uzraudzībā. Mēs esam vienojušies nodrošināt strauju virzību galveno tiesību aktu izstrādē, lai jaunās uzraudzības iestādes varētu sākt darboties nākamā gada sākumā, un sagatavot drosmīgu nostāju, ko ES paudīs Toronto samitā;

  • mēs esam vienisprātis par neatliekamo vajadzību stiprināt mūsu dalībvalstu politikas saskaņošanu. Mēs vienojamies par pirmajām pamatnostādnēm attiecībā uz Stabilitātes un izaugsmes paktu un budžeta uzraudzību, kā arī plašāku makroekonomisku uzraudzību. Mēs gaidām darba grupas galīgo ziņojumu, ar ko tā nāks klajā oktobrī.

I. JAUNA EIROPAS NODARBINĀTĪBAS UN IZAUGSMES STRATĒĢIJA

Stratēģijas Eiropa 2020 izstrāde galīgā redakcijā un īstenošana

  • Eiropadome šodien pabeidza izstrādāt Eiropas Savienības jauno nodarbinātības un gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes stratēģiju. Stratēģija palīdzēs Eiropai atgūties no krīzes un kļūt stiprākai gan iekšēji, gan starptautiskā mērogā, palielinot konkurētspēju, produktivitāti, izaugsmes potenciālu, sociālo kohēziju un ekonomikas konverģenci. Jaunā stratēģijā ir vērsta uz to, lai politiku pārorientētu no krīzes pārvarēšanas centieniem uz vidēja termiņa līdz ilgtermiņa reformu ieviešanu, ar ko veicina izaugsmi un nodarbinātību un nodrošina publisko finanšu stabilitāti, inter alia, reformējot pensiju sistēmas.

  • Dalībvalstis ir apņēmušās nodrošināt fiskālo stabilitāti un nekavējoties sasniegt budžeta mērķus. Tās turpinās atšķirīgā tempā veikt fiskālās konsolidācijas pasākumus, ņemot vērā gan fiskālos, gan citus riskus. Dažas dalībvalstis nesen ir pastiprinājušas un izvērsušas budžeta konsolidēšanu. Visas dalībvalstis ir gatavas vajadzības gadījumā veikt papildu pasākumus, lai paātrinātu fiskālo konsolidāciju. Prioritātei vajadzētu būt izaugsmei labvēlīgām budžeta konsolidēšanas stratēģijām, kas galvenokārt vērstas uz izdevumu ierobežošanu. Izaugsmes potenciāla palielināšana būtu jāuzskata par vissvarīgāko elementu, lai ilgtermiņā atvieglotu fiskālo pielāgošanos.

  • Eiropadome apstiprina piecus ES pamatmērķus (I pielikums); tie ir kopīgi uzdevumi, kas būs pamatā dalībvalstu un Savienības rīcībai ar mērķi veicināt nodarbinātību, uzlabot novatorismam, pētniecībai un attīstībai labvēlīgus apstākļus, sasniegt mūsu mērķus klimata pārmaiņu un enerģētikas jomā, uzlabot izglītības līmeni un sekmēt sociālo iekļaušanu, it īpaši, samazinot nabadzību. Eiropadome piekrīt izglītības un sociālās iekļaušanas/nabadzības kvantitatīvajiem rādītājiem, par kuriem ir vienojusies Padome. Tā apliecina politisku apstiprinājumu Integrētajām ekonomikas un nodarbinātības politikas pamatnostādnēm, kuras oficiāli pieņems pēc tam, kad Eiropas Parlaments būs sniedzis atzinumu par nodarbinātības politiku. Pamatnostādnes arī turpmāk būs pamatā visiem atsevišķām valstīm adresētiem ieteikumiem, ko Padome varētu izstrādāt. Tādi ieteikumi pilnīgi atbilst attiecīgiem Līgumu noteikumiem un ES noteikumiem un tajos negroza dalībvalstu kompetences, piemēram, izglītības jomā.

  • Dalībvalstīm tagad ir jārīkojas, lai minētās politikas prioritātes īstenotu savā līmenī. Dalībvalstīm – ciešā dialogā ar Komisiju un atbilstīgi valsts lēmumu pieņemšanas procedūrām – būtu drīz jāpabeidz izstrādāt viņu valsts mērķi, ņemot vērā to attiecīgās sākotnējās situācijas un valstu apstākļus. Tām arī būtu jāapzina galvenie trūkumi, kas kavē izaugsmi, un valsts reformu programmās būtu jānorāda, kā tās ir iecerējušas tādus trūkumus novērst. Regulāri būs jāpārskata pamatmērķu sasniegšanā gūtie panākumi.

  • Stratēģijas atbalstam būs jāizmanto visas kopējās politikas jomas, tostarp kopējā lauksaimniecības politika un kohēzijas politika. Ilgtspējīga, produktīva un konkurētspējīga lauksaimniecības nozare sniegs būtisku ieguldījumu jaunajā stratēģijā, ņemot vērā lauku teritoriju izaugsmes un nodarbinātības potenciālu, vienlaikus nodrošinot godīgu konkurenci. Eiropadome uzsver, cik būtiski ir veicināt ekonomisku, sociālu un teritoriālu kohēziju, kā arī attīstīt infrastruktūru, lai palīdzētu jaunajai stratēģijai gūt panākumus. Būtu pilnīgi jāizmanto stratēģijas ārējā dimensija, konkrēti, tirdzniecības stratēģija, ko Komisija iesniegs līdz gada beigām. Būtu jācenšas novērst galvenos šķēršļus, kuri traucē izaugsmi ES līmenī, tostarp šķēršļus, kas saistīti ar iekšējā tirgus darbību un infrastruktūru, kā arī jāpievērš uzmanība vajadzībai pēc kopējas enerģētikas politikas un jaunas, vērienīgas rūpniecības politikas.

  • Konkrēti, ar vispusīgu ierosmju kopumu ir jāsāk jauns posms Eiropas vienotā tirgus attīstībā. Eiropadome atzinīgi vērtē Mario Monti kunga iesniegto ziņojumu par jauno stratēģiju vienotajam tirgum un Komisijas ieceri nākt klajā ar konkrētiem priekšlikumiem saistībā ar to. Eiropadome šo jautājumu vēlreiz skatīs 2010. gada decembrī.

  • Pēc tam, kad Komisija ir nākusi klajā ar pirmo pamatiniciatīvu "Eiropas digitalizācijas programma", Eiropadome apstiprina vērienīgas rīcības programmas izstrādi, pamatojoties uz konkrētiem priekšlikumiem, un aicina visas iestādes iesaistīties programmas pilnīgā īstenošanā, tostarp pilnīgi funkcionāla digitāla vienotā tirgus izveidē līdz 2015. gadam. Komisija ir aicināta sniegt pārskatu par paveikto līdz 2011. gada beigām.

  • Eiropadome gaida citu pamatiniciatīvu izziņošanu līdz šā gada beigām.

Ekonomikas pārvaldības stiprināšana

  • Krīze ir atklājusi nepārprotamus trūkumus mūsu ekonomikas pārvaldībā, it īpaši attiecībā uz budžeta un plašāku makroekonomisko uzraudzību. Tāpēc ekonomikas politikas koordinācija ir ļoti svarīga un steidzama prioritāte.

  • Eiropadome pauž gandarījumu par progresa ziņojumu, ko iesniedzis Ekonomikas pārvaldības darba grupas priekšsēdētājs, un vienojas par pirmo nostādņu kopumu.

  • Ir pilnīgi jāīsteno spēkā esošie budžeta disciplīnas noteikumi. Attiecībā uz to stiprināšanu, Eiropadome vienojas par šādām nostādnēm:

  • stiprināt gan Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvo daļu, gan tā korektīvo daļu, izmantojot sankcijas saistībā ar konsolidācijas procesu, lai sasniegtu vidēja termiņa mērķi; tās tiks pārskatītas, lai pastāvētu saskanīga un progresīva sistēma, kas nodrošina godīgas konkurences nosacījumus visās dalībvalstīs. Pienācīgi tiks ņemts vērā euro zonas dalībvalstu īpašais stāvoklis un pilnīgi tiks ievēroti Līgumos noteiktie attiecīgie dalībvalstu pienākumi;

  • budžeta uzraudzības jomā daudz lielāku lomu atvēlēt parāda līmeņiem un attīstībai, kā arī vispārējai ilgtspējai, kā sākotnēji bija paredzēts Stabilitātes un izaugsmes paktā;

  • sākot no 2011. gada − saistībā ar t.s. "Eiropas pusgadu" − Komisijai pavasarī iesniegt nākamo gadu stabilitātes un konverģences programmas, ņemot vērā valstu budžeta procedūras;

  • nodrošināt, lai visās dalībvalstīs atbilstīgi Stabilitātes un izaugsmes paktam būtu pieņemti valsts budžeta noteikumi un vidēja termiņa budžeta sistēmas; Komisijai un Padomei būtu jāizvērtē to ietekme;

  • nodrošināt statistikas datu kvalitāti, kas ir ļoti svarīgi pareizai budžeta politikai un budžeta uzraudzībai; statistikas birojiem vajadzētu būt pilnīgi neatkarīgiem attiecībā uz datu nodrošināšanu.

  • Attiecībā uz makroekonomisko uzraudzību, tā vienojas par šādām nostādnēm:

  • sagatavot rezultātu apkopojumu, lai labāk izvērtētu konkurētspējas attīstību un tās nelīdzsvarotību un lai jau agrīnā posmā varētu konstatēt nestabilitāti izraisošas vai bīstamas tendences;

  • izstrādāt efektīvu uzraudzības sistēmu, kurā ņemts vērā euro zonas dalībvalstu īpašais stāvoklis.

  • Eiropadome aicina darba grupu un Komisiju nekavējoties turpināt iesākot darbu un īstenot šīs pamatnostādnes praksē. Tā ar nepacietību gaida darba grupas galīgo ziņojumu 2010. gada oktobra sanāksmei, kurš aptvertu tās pilnvaru visu darbības jomu.

Finanšu pakalpojumu regulēšana

  • Eiropas finanšu sistēmas drošības un stabilitātes atjaunošanai nepieciešamo reformu īstenošana ir steidzami jāpabeidz. Ir jānodrošina banku nozares noturība un pārredzamība. Ir būtiski tuvāko mēnešu laikā gūt panākumus. Eiropadome vienojas, ka vēlākais jūlija otrajā pusē tiks publiskoti to stresa pārbaužu rezultāti, kuras turpina veikt banku uzraudzītāji. Komisijas 2010. gada 2. jūnija paziņojumā "Finanšu pakalpojumu regulējums ilgtspējīgai izaugsmei" ir iekļauts plašs to iniciatīvu saraksts, kuras jāveic un jāpabeidz līdz 2011. gada beigām. ES ir jāpierāda sava apņēmība izveidot drošāku, stabilāku, pārredzamāku un atbildīgāku finanšu sistēmu.

  • Eiropadome it īpaši:

  • aicina Padomi un Eiropas Parlamentu drīz pieņemt tiesību aktu priekšlikumus par finanšu uzraudzību, lai nodrošinātu, ka Eiropas Sistēmisko risku kolēģija un trīs Eiropas uzraudzības iestādes var sākt darbu 2011. gada sākumā;

  • aicina līdz vasarai panākt vienošanos attiecībā uz tiesību akta priekšlikumu par alternatīvu ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un ātri izskatīt Komisijas priekšlikumu par kredītreitinga aģentūru ES uzraudzības uzlabošanu;

  • gaida Komisijas paziņotos priekšlikumus par atvasināto instrumentu tirgiem un, it īpaši par atbilstīgiem pasākumiem attiecībā uz īsās pozīcijas pārdošanu (cita starpā "nesegtu" īsās pozīcijas pārdošanu) un kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumiem.

  • Eiropadome vienojas, ka dalībvalstīm būtu jāievieš nodevu un nodokļu sistēmas finanšu iestādēm, lai nodrošinātu taisnīgu sloga sadali un lai izveidotu sistēmiskā riska apturēšanas stimulu1. Tādām nodevām vai nodokļiem vajadzētu būt daļai no uzticamas noregulējuma sistēmas. Steidzami jāturpina darbs, izstrādājot to galvenos elementus, un rūpīgi jāizvērtē jautājums par vienādiem darbības nosacījumiem un dažādu normatīvo pasākumu kopējo ietekmi. Eiropadome aicina Padomi un Komisiju turpināt šo darbu un par to ziņot 2010. gada oktobrī.

II. G20 TORONTO SAMITS

  • Savienības reakcijai uz krīzi arī turpmāk ir jābūt koordinētai pasaules mērogā, lai nodrošinātu, ka pasākumi ir starptautiski saskaņoti. Tās veiktās darbības, uzlabojot konkurētspēju, konsolidējot publiskās finanses un reformējot savu finanšu nozari, plānotajā G20 samitā dos Savienībai iespēju paust stingru nostāju par līdzīgām starptautiskām darbībām. ES būtu jāvada centieni, lai izveidotu pasaules mēroga pieeju attiecībā uz finanšu iestāžu nodevu un nodokļu sistēmu ieviešanu ar mērķi visā pasaulē saglabāt vienādus darbības nosacījumus, un tā stingri aizstāvēs šo pozīciju sarunās ar G20 partneriem. Šajā sakarā būtu jāizpēta un sīkāk jāizstrādā pasaules mēroga finanšu darījumu nodokļa ieviešana.

  • Gaidot Toronto samitu, Eiropadome apstiprina Padomes pieņemtās pamatnostādnes, kas izklāstītas Pusanas ministru sanāksmei sagatavotajā darba uzdevumu dokumentā. Ņemot vērā būtisko risku, ko publisko finanšu stabilitātei varētu radīt novēlota ārkārtas fiskālo stimulu pakāpeniska samazināšana, G20 būtu jāvienojas par koordinētu un atsevišķu valstu stāvoklim piemērotu atbalsta pakāpeniskas samazināšanas stratēģiju, lai nodrošinātu stabilas publiskās finanses. Visām lielajām tautsaimniecībām ir jāizpilda sava uzdevuma daļa, lai sasniegtu apstiprināto stipras, noturīgas un līdzsvarotas izaugsmes mērķi. G20 ir atkārtoti jāapstiprina apņemšanās veikt finanšu sistēmas reformu un konsekventi un koordinēti panākt strauju progresu visā Pitsburgā apstiprinātajā darbību klāstā, stiprināt mūsu finanšu sistēmas noturību un pārskatāmību, cita starpā izmantojot labākas kvalitātes papildu kapitālu un jaunas likviditātes rezerves. Starptautiskajā Valūtas fondā būtu jāpārskata kvotas saistībā ar plašāku SVF pārvaldības jautājumu kopumu, kurā būtu jāietver visi aspekti, par ko tika panākta vienošanās Pitsburgā un Stambulā, un kurš kā vienots un vispusīgs kopums būtu jāpabeidz izskatīt līdz 2010. gada novembrim.

III. TŪKSTOŠGADES ATTĪSTĪBAS MĒRĶI

  • Nākamā ANO Augsta līmeņa plenārsēde par tūkstošgades attīstības mērķiem ir vienreizēja iespēja stiprināt mūsu kolektīvos centienus un partnerattiecības ar jaunattīstības valstīm, lai visā pasaulē izskaustu nabadzību, badu un nevienlīdzību. Padomes 2010. gada 14. jūnija sanāksmē pieņemtie secinājumi Eiropas Savienībai nodrošina spēcīgu nostāju minētajā sanāksmē.

  • Eiropas Savienība joprojām ir apņēmības pilna sniegt atbalstu, lai pasaulē TAM sasniegtu līdz 2015. gadam. Tas ir iespējams, ja visi partneri apliecina stingru politisku apņēmību, veic vajadzīgās politikas izmaiņas un īsteno konkrētu rīcību. Eiropas Savienība aicina Augsta līmeņa plenārsēdē vienoties par konkrētu rīcību, kuras mērķis būtu palielināt jaunattīstības valstu atbildību, koncentrēt centienus, uzlabot politikas iedarbību, mobilizēt vairāk finansējuma attīstībai, cita starpā izmantojot arī inovatīvus finansējuma avotus, un padarīt to paredzamāku, kā arī efektīvāk izmantot attīstības resursus. Eiropadome atkārtoti apstiprina apņemšanos līdz 2015. gadam sasniegt attīstības palīdzības mērķus, kā izklāstīts tās 2005. gada jūnija secinājumos. Eiropadome vienojas ik gadu atgriezties pie šī jautājuma izskatīšanas, pamatojoties uz Padomes ziņojumu.

IV. KLIMATA PĀRMAIŅAS

  • Eiropadome ņem vērā Komisijas paziņojumu "Izpēte saistībā ar iespējām noteikt lielāku siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma mērķi nekā 20 % un izvērtēt oglekļa emisiju pārvirzes risku". Saskaņā ar Padomes 2010. gada 11. jūnija secinājumiem Komisija veiks turpmāku analīzi, tostarp par katrai dalībvalstij radītām sekām, un Padome turpinās izskatīt paziņojumā uzsvērtos jautājumus. Kā norādīts ECOFIN ziņojumā, ES un tās dalībvalstis ir sekmīgi sākušas īstenot savas 2010. gada saistības tūlītēja finansējuma jomā un Kankunas konferencē saskaņoti ziņos par gūtajiem panākumiem. Klimata pārmaiņu jautājumu Eiropadome turpinās izskatīt rudenī, pirms Kankunas konferences.

V. CITI JAUTĀJUMI

  • Eiropadome atzinīgi novērtē Pārdomu grupas paveikto darbu. Grupas ziņojums "Projekts Europe 2030 – Pārbaudījumi un iespējas" sniegs lietderīgu ieguldījumu Eiropas Savienības darbā nākotnē.

  • Eiropadome ir gandarīta par Eiropas Imigrācijas un patvēruma pakta īstenošanā gūtajiem panākumiem un apstiprina Padomes 3. un 4. jūnija sanāksmē pieņemtos secinājumus.

  • Eiropadome atzinīgi vērtē Komisijas atzinumu par Islandes pieteikumu par dalību Eiropas Savienībā un ieteikumu sākt pievienošanās sarunas. Pamatojoties uz minēto atzinumu un Eiropadomes 2006. gada decembra secinājumiem par atjaunoto konsensu paplašināšanās jomā, Eiropadome ir izvērtējusi pieteikumu un norāda, ka Islande atbilst Eiropadomes Kopenhāgenas 1993. gada sanāksmē noteiktajiem politiskajiem kritērijiem, un tā pieņem lēmumu, ka būtu jāsāk pievienošanās sarunas.

  • Eiropadome aicina Padomi pieņemt vispārēju sarunu programmu. Tā atgādina, ka sarunu mērķis būs panākt, lai Islande pieņemtu visu ES acquis kopumu un nodrošinātu tā pilnīgu īstenošanu un izpildi, un izskatīt spēkā esošās saistības, piemēram, tās, ko saskaņā ar EEZ līgumu ir apzinājusi EBTA Uzraudzības iestāde, un citas problemātiskas jomas, kas konstatētas Komisijas atzinumā, cita starpā finanšu pakalpojumu jomu. Eiropadome atzinīgi vērtē Islandes apņemšanos risināt minētos jautājumus un pauž pārliecību, ka Islande aktīvi turpinās īstenot savus centienus, lai atrisinātu visus atlikušos jautājumus. Eiropadome apstiprina, ka sarunas būs balstītas uz Islandes sasniegumiem un ka sarunu temps būs atkarīgs no Islandes progresa, izpildot sarunu programmā izklāstītās prasības, kurā inter alia būs ietverti arī iepriekš minētie jautājumi.

  • Eiropadome apsveic Igauniju ar tās sasniegto konverģenci, kuras pamatā ir pareiza ekonomikas un finanšu politika, un pauž gandarījumu par to, ka Igaunija atbilst visiem Līgumā noteiktajiem konverģences kritērijiem. Tā atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu Igaunijā ieviest euro no 2011. gada janvāra.

  • Eiropadome pieņem deklarāciju par Irānu (II pielikums).

  • Apstiprinot iepriekšējos, 2008. gada decembra un 2009. gada jūnija secinājumus un atbilstīgi Eiropadomes 2009. gada decembra lēmumam izskatīt pārejas pasākumus attiecībā uz Eiropas Parlamenta deputātu skaita palielināšanu par 18 vietām līdz pašreizējā, 2009.–2014. gada, pilnvaru termiņa beigām Eiropadome pieņem lēmumu (dok. EUCO 11/10) turpināt minēto pasākumu pieņemšanai vajadzīgo procedūru.

_________________

I PIELIKUMS

JAUNA EIROPAS NODARBINĀTĪBAS UN IZAUGSMES STRATĒĢIJA

ES PAMATMĒRĶI

  • censties sasniegt 75 % nodarbinātību starp vīriešiem un sievietēm vecumā no 20 līdz 64 gadiem, tostarp panākot jauniešu, gados vecāku darba ņēmēju un mazkvalificētu darba ņēmēju lielāku līdzdalību un uzlabojot legālu migrantu integrāciju;

  • uzlabot apstākļus pētniecībai un attīstībai, it īpaši izvirzot mērķi panākt, lai publisko un privāto ieguldījumu līmenis šajā nozarē kopā sasniegtu 3 % no IKP; Komisija izstrādās rādītāju, kas atspoguļo pētniecības un attīstības un jauninājumu intensitāti;

  • samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju par 20 % (salīdzinot ar 1990. gada līmeni), līdz 20 % palielināt atjaunojamo energoresursu avotu īpatsvaru galīgajā enerģijas patēriņā un virzīties uz energoefektivitātes palielinājumu par 20 %.

ES ir apņēmusies pieņemt lēmumu līdz 2020. gadam panākt 30 % samazinājumu, salīdzinot ar 1990. gada līmeni, kā piedāvājumu pasaules mēroga nolīgumam par laikposmu pēc 2012. gada ar nosacījumu, ka citas attīstītās valstis apņemas panākt līdzīgus emisiju samazinājumus un ka jaunattīstības valstis sniedz atbilstīgu ieguldījumu saskaņā ar saviem pienākumiem un attiecīgajām spējām;

- uzlabot izglītības līmeni, it īpaši cenšoties samazināt mācības pārtraukušo cilvēku skaitu (panākot rādītāju, kas mazāks par 10 %) un palielinot to 30–34 gadus veco iedzīvotāju daļu, kas ieguvuši augstāko izglītību vai tai pielīdzināmu izglītību (vismaz 40 %) 1;

- veicināt sociālo iekļaušanu, it īpaši samazinot nabadzību, ar mērķi vismaz 20 miljoniem cilvēku novērst nabadzības vai atstumtības risku 2.

____________________

II PIELIKUMS

DEKLARĀCIJA PAR IRĀNU

  • Eiropadome uzsver arvien augošās bažas par Irānas kodolprogrammu un pauž gandarījumu par to, ka ir pieņemta ANO Drošības padomes Rezolūcija 1929, ar ko nosaka jaunus ierobežojošus pasākumus pret Irānu.

  • Eiropadome pauž gandarījumu par Brazīlijas un Turcijas nesenajiem centieniem panākt progresu attiecībā uz Teherānas pētniecības reaktora nolīgumu, ko 2009. gada oktobrī ierosināja Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra. Eiropadome tomēr uzsver, ka tā nepievērsīsies Irānas kodolprogrammas jautājuma būtībai. Eiropadome lūdz Irānu iesaistīties sarunās par tās kodolprogrammu.

  • Eiropadome vēlreiz apstiprina Irānas tiesības un pienākumus, kas izriet no Kodolieroču neizplatīšanas līguma. Eiropadome pauž dziļu nožēlu par to, ka Irāna nav izmantojusi daudzās iespējas, kas tai piedāvātas, lai mazinātu starptautiskās sabiedrības bažas par Irānas kodolprogrammas būtību. Šīs bažas vēl pieauga saistībā ar Irānas lēmumu veikt urāna bagātināšanu līdz 20 procentu līmenim, kas neatbilst starptautiskajām saistībām saskaņā ar ANO DP un SAEA valdes rezolūcijām. Šai saistībā Eiropadome pieņem zināšanai jaunāko, 31. maijā iesniegto SAEA ziņojumu.

  • Šādos apstākļos nevar izvairīties no jaunu ierobežojošu pasākumu noteikšanas. Eiropadome – atgādinot par 2009. gada 11. decembra deklarāciju un ņemot vērā Ārlietu padomes pēc tam veikto darbu – aicina Ārlietu padomi tās nākamajā sanāksmē pieņemt pasākumus, ar ko īsteno ANO Drošības padomes Rezolūcijā 1929 iekļautos un vēl papildu pasākumus, lai veicinātu to, ka sarunu ceļā tiek kliedētas visas neatrisinātās bažas saistībā ar to, ka Irāna kodolprogrammu un raķešu programmu vajadzībām izstrādā paaugstināta riska tehnoloģijas. Šajos pasākumos īpaša uzmanība būtu jāpievērš tirdzniecības jomai, īpaši divējāda lietojuma precēm un tirdzniecības apdrošināšanas turpmākiem ierobežojumiem; finanšu nozarei, tostarp vēl citu Irānas banku aktīvu iesaldēšanai un banku un apdrošināšanas darbības ierobežojumiem; Irānas transporta nozarei, jo īpaši Irānas Islāma Republikas Kuģniecībai (Islamic Republic of Iran Shipping Line (IRISL)) un tās filiālēm un kravas aviopārvadājumiem; būtiskajai gāzes un naftas nozarei, aizliedzot jaunas investīcijas, tehnisko palīdzību un tehnoloģiju, iekārtu un pakalpojumu sniegšanu šīm jomām, jo īpaši saistībā ar attīrīšanu, šķidrināšanu un sašķidrinātas dabasgāzes tehnoloģiju; kā arī jauniem vīzu atteikumiem un aktīvu iesaldēšanai, jo īpaši Islāma revolucionāro gvardu korpusam (IRGC).

  • Eiropadome vēlreiz apstiprina Eiropas Savienības apņemšanos strādāt, lai rastu diplomātisku risinājumu jautājumam par Irānas kodolprogrammu. Eiropadome aicina Irānu apliecināt vēlmi stiprināt starptautiskās sabiedrības uzticību un atbildēt uz aicinājumu atsākt sarunas, un vēlreiz apstiprina, ka ir spēkā priekšlikumi, kas Irānai tika izteikti 2008. gada jūnijā.

  • Ir nepieciešamas nopietnas sarunas par Irānas kodolprogrammu un citiem jautājumiem, kas interesē abas puses. Eiropadome uzsver, ka ES Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos ir gatava atsākt šīs sarunas.

1 :

Čehijas Republika patur tiesības neieviest minētos pasākumus.

1 :

Eiropadome uzsver dalībvalstu kompetenci izglītības jomā noteikt un īstenot kvantitatīvus mērķus.

2 :

Šo iedzīvotāju skaitu izsaka kā to personu skaitu, kurām draud nabadzība vai atstumtība, izmantojot trīs rādītājus (nabadzības apdraudējums, materiālā nenodrošinātība un bezdarbnieku mājsaimniecība), un dalībvalstīm ir dota rīcības brīvība izvirzīt savus valsts mērķus, pamatojoties uz vispiemērotākajiem rādītājiem un ņemot vērā to valstu apstākļus un prioritātes.


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website