Navigation path

Left navigation

Additional tools

D/08/4

[Graphic in PDF & Word format]
COMMISSION DES COMMUNAUTÉS EUROPÉENNES

TEXTE LV

CONSEIL EUROPEEN – BRUXELLES
15 & 16 octobre 2008
CONCLUSIONS DE LA PRÉSIDENCE

_________________

[Graphic in PDF & Word format]


EIROPAS SAVIENĪBAS
PADOME

Briselē, 2008. gada 16. oktobrī
(OR. fr)


14368/08




CONCL 4


PAVADVĒSTULE

Sūtītājs:
Prezidentvalsts
Saņēmējs:
Delegācijas
Temats:
BRISELES EIROPADOME
2008. GADA 15. UN 16. OKTOBRĪ
PREZIDENTVALSTS SECINĀJUMI



Pielikumā delegāciju vajadzībām pievienoti Briseles Eiropadomes (2008. gada 15. un 16. oktobris) secinājumi.

___________________



Eiropadome sanāca 2008. gada 15. un 16. oktobrī – laikā, ko iezīmējusi starptautiskā ekonomikas un finanšu krīze. Eiropadome ir paudusi apņēmību rīkoties saskaņoti un kompleksi, lai aizsargātu Eiropas finanšu sistēmu, kā arī noguldītājus. Eiropadome atkārtoti apstiprināja mērķi — līdz gada beigām panākt vispārēju vienošanos enerģētikas / klimata pārmaiņu jautājumā. Tā vienojās paātrināt darbu enerģētiskās drošības jomā. Eiropadome pieņēma Eiropas Imigrācijas un patvēruma paktu. Ārpolitikā Eiropadome izskatīja 8. septembra nolīguma īstenošanu no Krievijas puses, situāciju Gruzijā un ES attiecības ar tās austrumu kaimiņvalstīm. Eiropadome uzklausīja Īrijas premjerministra sniegto analīzi par referendumu, kas Īrijā notika attiecībā uz Lisabonas Līgumu; tā atgriezīsies pie šā jautājuma decembrī. Eiropadome apstiprināja sastāvu Pārdomu grupai par Eiropas Savienības nākotni.

o
o o


Sanāksmi ievadīja Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Hans-Gert Pöttering ievadruna, kam sekoja viedokļu apmaiņa.

o
o o


EKONOMIKAS UN FINANŠU STĀVOKLIS

1. Reaģējot uz finanšu krīzi, Eiropadome apstiprina apņemšanos īstenot saskaņotus un vispārējus pasākumus, lai atjaunotu finanšu sistēmas pienācīgu darbību un tādējādi tautsaimniecības vajadzībām nodrošinātu pietiekamu un efektīvu finansējumu un atgrieztos uz izaugsmes un nodarbinātības ceļa.

2. Eiropadome pauž gandarījumu par pasākumiem, ko kopš finanšu krīzes sākuma ir veikusi Eiropas Centrālā banka un attiecīgo valstu centrālās bankas, kā arī par to labo sadarbību ar partnervalstu centrālajām bankām. Visas iestādes garantēs finanšu sistēmas likviditāti, lai saglabātu ticību un stabilitāti.

3. Eiropadome pauž gandarījumu par euro zonas valstu saskaņoto 12. oktobra rīcības plānu, kura principiem tā piekrīt [1]. Tā arī pauž gandarījumu par pasākumiem, ko saskaņā ar minētā rīcības plāna un Līguma principiem paredzējušas gan euro zonas valstis, gan arī ārpus euro zonas esošās dalībvalstis. Joprojām ir spēkā Komisijas apstiprinātie valstu pasākumi. Eiropadome aicina dalībvalstis nodrošināt, lai arī turpmākos valstu pasākumos ievērotu šos principus un lai ņemtu vērā dalībvalstu lēmumu iespējamo ietekmi uz citām dalībvalstīm.

4. Eiropadome atkārtoti apliecina gatavību jebkādos apstākļos īstenot visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu finanšu sistēmas stabilitāti, atbalstītu nozīmīgas finanšu iestādes, izvairītos no bankrotiem un nodrošinātu noguldījumu aizsardzību. Minēto pasākumu mērķis ir, sadarbojoties ar centrālām bankām un uzraudzības iestādēm, nodrošināt pietiekamu finanšu iestāžu likviditāti, veicināt to finansēšanu un sniegt tām resursus un kapitālu, lai tās turpinātu tautsaimniecības vajadzībām nodrošināt pietiekamu finansējumu. Eiropadome uzskata, ka līdz ar atbalsta pasākumiem, ko sniedz grūtībās nonākušām finanšu iestādēm, būtu jāīsteno pasākumi, kas ļauj nodrošināt nodokļu maksātāju aizsardzību, vadītāju un akcionāru atbildību un citu tirgus dalībnieku likumīgu interešu aizsardzību.

5. Šajos ārkārtas apstākļos Eiropas noteikumi arī turpmāk jāpiemēro atbilstīgi vajadzībai pēc ātras un elastīgas reakcijas. Eiropadome atbalsta attiecīgos Komisijas īstenotos konkurences politikas noteikumus, it īpaši saistībā ar valsts atbalstu, pilnībā ievērojot iekšējā tirgus principus, vienlaikus turpinot piemērot vienotā tirgus un valsts atbalsta režīma principus.

6. Lai dotu iespēju ātri un efektīvi reaģēt krīzes situācijās, izveidos neoficiālu brīdinājumu, informācijas apmaiņas un izvērtējuma mehānismu (finanšu krīzes jautājumu vienība). Šajā mehānismā būs iesaistīti attiecīgās prezidentvalsts, Komisijas priekšsēdētāja, ECB prezidenta (sazinoties ar citām Eiropas valstu centrālām bankām), Eurogrupas prezidenta un dalībvalstu valdību pārstāvji. Tas balstīsies uz esošām administratīvām struktūrām, to jebkurā brīdī varēs aktivizēt jebkura dalībvalsts, kas saskārusies ar krīzi, un tas nodrošinās laicīgu un slepenu informāciju iestādēm un visām dalībvalstīm. Tas ļaus arī nodrošināt jau veikto pasākumu, kā arī iecerēto pasākumu labu koordināciju. Eiropadome lūdz Padomi pēc iespējas ātrāk izstrādāt finanšu krīzes vienības uzbūves un darbības mehānismu.

7. Lai nodrošinātu uzticību finanšu un banku sistēmai, kā arī noguldītāju un investoru interešu aizsardzību, finanšu iestādēm tāpat ir stingri jāīsteno ieteikumi par saistību un risku pārskatāmību.

8. Eiropadome uzsver, ka jāpastiprina Eiropas finanšu sektora, jo īpaši starptautisku finanšu grupu uzraudzību un steidzami jāīsteno ECOFIN padomes ceļvedis, lai uzlabotu Eiropas mēroga koordināciju un uzraudzību. Šajā sakarā Eiropadome pauž gandarījumu par to, ka Komisija ir izveidojusi augsta līmeņa darba grupu. Eiropadome aicina valstu uzraudzības iestādes sākotnēji sanākt vismaz reizi mēnesī, lai varētu notikt informācijas apmaiņa.

Eiropadome atbalsta to, ka ir jāpaātrina pašreiz notiekošais darbs, lai stiprinātu noteikumus stabilitātes jomā, tostarp attiecībā uz kapitāla prasību direktīvu.

Turklāt Eiropadome aicina ātri izskatīt nākamo Komisijas tiesību akta priekšlikumu, lai stiprinātu kredītvērtējuma aģentūras un to uzraudzību Eiropas mērogā. Tā aicina ātri pieņemt lēmumus par Eiropas noteikumu izstrādi noguldījumu drošības jomā, lai aizsargātu noguldītājus. Eiropadome ir gandarīta, ka ir pieņemts lēmums par finanšu iestādēm piemērojamiem grāmatvedības standartiem un to interpretāciju.

Turklāt Eiropadome aicina sadarbībā ar starptautiskiem partneriem plašāk apsvērt jautājumu par patiesās vērtības un tirgus cenu uzskaites ietekmi uz finanšu iestādēm un uz tirgu, tostarp to prociklisko iespaidu.

9. Lai gūtu pieredzi no pašreizējās krīzes un atjaunotu sabiedrības uzticību, Eiropadome nopietni aicina visus finanšu sistēmas, īpaši banku nozares, dalībniekus būt atbildīgiem. Eiropadome uzsver, ka uzņēmumu vadītāju atalgojumam ir jāatbilst viņu patiesajam ieguldījumam, un arī atlaišanas pabalstiem ("zelta izpletņiem") būtu jābūt saistītiem ar vadītāju patieso ieguldījumu uzņēmumu panākumos. Tāpat būtu jāraugās, lai ienākumi no izvēles tiesību paketes vai atalgojuma sistēma – konkrēti finanšu nozarē – neprovocētu pārmērīgu risku un nestimulētu pievērsties īstermiņa mērķiem. Eiropadome aicina dalībvalstis strādāt, lai piemērotu minētos principus, un lūdz Padomi līdz gada beigām ziņot par veiktajiem pasākumiem.

10. Papildus finanšu nozarei Eiropadome uzsver apņēmību veikt vajadzīgos pasākumus izaugsmes un nodarbinātības atbalstam. Tā aicina Komisiju līdz gada beigām nākt klajā ar piemērotiem priekšlikumiem, jo īpaši lai saglabātu Eiropas rūpniecības konkurētspēju pasaules mērogā. Eiropadome uzsver, ka struktūrreformu īstenošana tagad ir jo svarīgāka nekā jebkad agrāk, lai sekmētu atgriešanos pie izaugsmes un nodarbinātības uzlabošanas Eiropā. Saimniecisku darbību var atbalstīt ar pietiekamu finansējumu. Eiropadome pauž gandarījumu par Eiropas Investīciju bankas lēmumu mobilizēt 30 miljardus euro Eiropas MVU atbalstam, kā arī par apņēmību stiprināt spējas iejaukties infrastruktūras projektos. Tā aicina EIB uzņemties lielāko daļu riska MVU finansēšanā.

11. Budžeta politika ir jāturpina īstenot saskaņā ar pārskatīto Stabilitātes un izaugsmes paktu, kas ir jāpiemēro, ņemot vērā arī pašreizējos ārkārtas apstākļus, kā tajā paredzēts.

12. Eiropas Savienībai ir jāsadarbojas ar starptautiskiem partneriem, lai panāktu patiesu un pilnīgu starptautiskās finanšu sistēmas reformu, kam pamatā ir pārskatāmības, banku stabilitātes, atbildības, integritātes un globālās pārvaldības princips. Šīm ierosmēm būtu jānodrošina laikus pieņemti lēmumi par pārskatāmību, globāli regulēšanas standarti, pārrobežu uzraudzība un krīžu pārvarēšana, interešu konflikta novēršana un agrīnas brīdināšanas sistēmas izveide, tādējādi radot noguldītāju un investoru uzticēšanos un paļāvību katrā valstī. Eiropas Savienība, apspriežoties ar svarīgākajiem partneriem un attiecīgajām starptautiskajām finanšu iestādēm, drīz nāks klajā ar atbilstīgām ierosmēm. Eiropas Savienība rūpīgi sagatavos šīs ierosmes.

13. Eiropadome pauž solidaritāti par Islandes, kas ar EEZ nolīgumu ir cieši integrēta ES vienotajā tirgū, centieniem, un Islandei ir vajadzīgs starptautiskās sabiedrības atbalsts; tā gaida, ka Islande ievēros savas starptautiskās saistības.

14. Eiropadome ir ņēmusi vērā prezidentvalsts – sadarbībā ar Komisiju – izstrādāto pārskata ziņojumu par naftas cenu nestabilitāti. Tā aicina Padomi ātri turpināt darbu pie minētā jautājuma un aicina Komisiju, sadarbojoties jo īpaši ar Eiropas Investīciju banku, nekavējoties veikt vajadzīgās darbības, lai sekmētu komerciālo naftas produktu uzkrājumu pārskatāmību, kā arī energoefektivitāti.

LISABONAS LĪGUMS

15. Eiropadome, atgādinot 2008. gada jūnija secinājumus, ir ņēmusi vērā Īrijas premjerministra Brian Cowen kunga sniegto analīzi par referendumu, kas Īrijā notika saistībā ar Lisabonas Līgumu. Īrijas valdība turpinās apspriedes, lai varētu rast iespējamu situācijas risinājumu. Pamatojoties uz to, Eiropadome ir vienojusies atkārtoti izskatīt šo jautājumu 2008. gada decembra sanāksmē, lai noteiktu konkrētāku risinājumu un vienotu turpmāko virzienu.

ENERĢĒTIKA UN KLIMATA PĀRMAIŅAS

16. Eiropadome apliecina apņēmību pildīt vērienīgas saistības klimata un enerģētikas politikas jomā, par kurām tā ir vienojusies 2007. gada martā un 2008. gada martā. Šajā sakarībā tā prezidentvalstij un Komisijai tuvākajās nedēļās lūdz organizēt pastiprinātu darbu, lai Eiropadome varētu 2008. gada decembrī lemt par piemērotiem risinājumiem problēmām saistībā ar to īstenošanu visās Eiropas tautsaimniecības nozarēs un visās dalībvalstīs, ņemot vērā katras dalībvalsts konkrēto situāciju, vienlaikus cenšoties panākt pienācīgu, stingri noteiktu izmaksu un ieguvumu attiecību.

ENERĢĒTISKĀ DROŠĪBA

17. Enerģijas piegādes drošība ir Eiropas Savienības prioritāte. Tā ir atbildīgi un solidāri jāīsteno visām dalībvalstīm. Tālab un ņemot vērā prezidentvalsts iesniegto ziņojumu [2], Eiropadome nolemj izvērst notiekošos darbus, nosakot turpmāk izklāstītās pamatnostādnes un aicinot Komisiju pēc vajadzības iesniegt attiecīgus priekšlikumus vai ierosmes:

a) līdz šā sasaukuma beigām izstrādāt tiesību aktu kopumu elektroenerģijas un gāzes iekšējā tirgus jomā;

b) paātrināt Eiropas energoefektivitātes rīcības plāna un energotehnoloģiju stratēģiskā plāna īstenošanu;

c) apņēmīgi turpināt enerģijas avotu dažādošanu, ko tieši sekmē enerģētikas/klimata tiesību aktu kopumā ietvertie pasākumi;

d) sekmēt tirgus darbību, it īpaši uzlabojot pārskatāmību par plūsmu un uzkrājumiem un apmainoties ar informāciju par ilgtermiņa vajadzībām un resursiem;

e) izstrādāt krīžu pārvarēšanas mehānismus, lai kompensētu īslaicīgus piegādes pārtraukumus;

f) stiprināt un pilnveidot stratēģiski nozīmīgu infrastruktūru, jo īpaši Eiropas enerģētikas tīklus un sašķidrinātas dabasgāzes terminālus. Īpašu uzmanību pievērsīs gan starpsavienojumiem, gan no Eiropas tīkliem visvairāk nošķirtu valstu pieslēgšanai, Eiropas tīklu saistīšanai ar piegāžu infrastruktūru un vajadzībai dažādot gan avotus, gan maršrutus. Eiropadome atbalsta Komisijas ierosmi izstrādāt rīcības plānu, lai paātrinātu starpsavienojumu izveidi Baltijas jūras reģionā. Tālab līdz gada beigām izstrādās grafiku;

g) attīstīt Savienības attiecības enerģētikas jomā ar ražotājām valstīm un tranzītvalstīm, lai panāktu piegāžu stabilitāti un enerģijas avotu un piegāžu maršrutu dažādošanu. Tālab Eiropadome pauž gandarījumu par vairāku dalībvalstu ierosmēm enerģijas piegādes drošības jomā, jo īpaši par sanāksmi ar Kaspijas jūras reģiona valstīm un tranzīta valstīm, ko Čehijas Republikas prezidentūra organizēs 2009. gada pavasarī.

18. Eiropadome atgriezīsies pie šā jautājuma 2009. gada martā, lai pārskatītu gūtos panākumus, ņemot vērā arī turpmāko, Komisijas veikto stratēģisko enerģētikas jomas pārskatīšanu, kā arī lai pieņemtu atbilstīgus lēmumus.

EIROPAS IMIGRĀCIJAS UN PATVĒRUMA PAKTS

19. Eiropadome pieņēma Eiropas Imigrācijas un patvēruma paktu [3], kurā ir izklāstītas Eiropas Savienības un tās dalībvalstu saistības īstenot taisnīgu, efektīvu un saskaņotu politiku, saskaroties ar migrācijas radītām problēmām un iespējām. Minētais pakts ir pamats Eiropas Savienības un tās dalībvalstu kopīgai politikai imigrācijas un patvēruma jomā, kur galvenā būs dalībvalstu solidaritāte un sadarbība ar trešām valstīm. Kopīgajai politikai ir jābalstās uz pareizu migrācijas plūsmu pārvaldību, kas ir ne vien uzņēmēju valstu, bet arī izcelsmes valstu un pašu migrantu interesēs.

20. Paktā izklāstītos pamatprincipus atspoguļos vairākos pasākumos, kuri būs nekavējoties jāīsteno gan Eiropas Savienības, gan valstu mērogā. Minētos principus ņems vērā arī Eiropas Savienības nākotnes darba programmā, ko Komisija iesniegs 2009. gada maijā, lai galīgā redakcijā izstrādātu Zviedrijas prezidentūras laikā. Pakta īstenošanu apspriedīs ik gadu, sākot no 2010. gada jūnija Eiropadomes.

TURPMĀKI PASĀKUMI PĒC 2008. GADA 1. SEPTEMBRA EIROPADOMES

21. Eiropadome ar gandarījumu ņem vērā Krievijas karaspēka atvilkšanu no Dienvidosetijai un Abhāzijai blakusesošām teritorijām, kas ir būtisks papildu pasākums, īstenojot 12. augusta un 8. septembra nolīgumus, kā arī to, ka Ženēvā ir sāktas nolīgumos paredzētās starptautiskās apspriedes Eiropadome lūdz Komisiju un Padomi saistībā ar Nicā paredzēto 14. novembra sammitu turpināt ES un Krievijas attiecību pilnīgu un dziļu izvērtēšanu. To ņems vērā, turpinot sarunas par jaunu partnerības nolīgumu ar Krieviju.

22. Eiropas Savienība ir nolēmusi turpināt atbalstīt austrumu kaimiņu ekonomikas modernizācijas un demokratizācijas centienus, it īpaši ar kaimiņattiecību politikas palīdzību. Šajā sakarā Eiropadome uzsver ES un Ukrainas Parīzes sammita rezultātus un aicina stiprināt Savienības un Moldovas Republikas un Gruzijas attiecības saskaņā ar Padomes 13. oktobra secinājumiem. Tā uzdod Padomei pirmo reizi izskatīt ierosinājumus par topošo Eiropas Savienības austrumu partnerību, ar ko Komisija ir iecerējusi nākt klajā novembrī.

PĀRDOMU GRUPA

23. Eiropadome apstiprināja pārdomu grupas priekšsēdētāja un viņa divu vietnieku priekšlikumu par grupas sastāvu, kas ir pievienots šo secinājumu pielikumā. Tiklīdz tas būs iespējams, grupa sāks darbu un vadīs apspriedes saskaņā ar 2007. gada decembra Eiropadomē pieņemtajām pilnvarām. Padomes Ģenerālsekretariāts sniegs grupai materiālu un loģistikas atbalstu.


________________________

1. PIELIKUMS.

Pārdomu grupas sastāvs



Priekšsēdētājs
Felipe González Márquez


Priekšsēdētāja vietnieki
Vaira Vīķe-Freiberga
Jorma Ollila


Locekļi
Lykke Friis
Rem Koolhaas
Richard Lambert
Mario Monti
Rainer Münz
Kalypso Nicolaïdis
Nicole Notat
Wolfgang Schuster
Lech Walesa

________________________

2. PIELIKUMS.


Eiropadomei iesniegto atsauces dokumentu saraksts


  • Eiropas Imigrācijas un patvēruma pakts (dok. 13440/08, ko TI padome ir apstiprinājusi 25. septembrī un ko ir pieņēmusi Eiropadome)

o
o o

  • Deklarācija par saskaņotu euro zonas valstu rīcības plānu (dok. 14239/08)
  • Prezidentvalsts pamatnostādnes, lai turpinātu darbu saistībā ar enerģētikas un klimata tiesību aktu kopumu (dok. 14240/08 + REV 1 (cs) + REV 2 (en, de, da, sv, lt, mt, pl, sk, sl))
  • Prezidentvalsts ziņojums par enerģētisko drošību (dok. 14090/08)
  • Prezidentvalsts ziņojums par naftas cenu nestabilitāti (dok. 13266/2/08 REV 2)



[1] dok. 14239/08
[2] dok. 14090/08
[3] dok. 13440/08


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website