Navigation path

Left navigation

Additional tools

D/05/4


[ ]
COMMISSION DES COMMUNAUTÉS EUROPÉENNES










TEXTE LV





BRISELES EIROPADOME
2005. GADA 15. UN 16. DECEMBRIS
PREZIDENTVALSTS SECINĀJUMI


  1. Pirms Eiropadomes sanāksmes atklāšanas Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Josep Borrell kungs sniedza īsu ziņojumu, kam sekoja viedokļu apmaiņa.

  1. Eiropadome atgādina, cik būtiskas ir Eiropas kopējās solidaritātes, sociālā taisnīguma un ilgtspējas vērtības, kas ir pamatā Eiropas Savienības politikas attīstībai. Tas veido sistēmu, uz kuras pamata būtu jāizvērš šajos secinājumos izklāstītās pamatnostādnes.

  1. Eiropadome atgādina par ES atbalstu efektīvai daudzpusējai sistēmai, kuras pamatā ir tiesiskums, un par nepieciešamību labāk nodrošināt ANO, lai risinātu 21. gadsimta izaicinājumus. Tā uzsver savu apņemšanos drīz un pilnībā īstenot reformas un saistības, par ko panākta vienošanās ANO 2005. gada Pasaules samitā.

  1. EIROPAS NĀKOTNE

  1. Pēc neformālās valstu un valdību vadītāju sanāksmes Hamptonas pilī Eiropadome pieņem zināšanai Komisijas priekšsēdētāja un ģenerālsekretāra/ Augstā pārstāvja ziņojumus un vienojas pie šiem jautājumiem atgriezties Austrijas prezidentūras laikā.

  1. Eiropadome pieņem zināšanai Apvienotās Karalistes un Austrijas kopīgo vidusposma ziņojumu par valstu debatēm saistībā ar Eiropas nākotni, kas notiek visās dalībvalstīs, pēc valstu un valdību vadītāju deklarācijas par šo tēmu 2005. gada jūnija Eiropadomē. Eiropadome pie šā jautājuma atgriezīsies 2006. gada pirmajā pusē Austrijas prezidentūras laikā, pamatojoties uz Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes veikto sagatavošanās darbu. Eiropadome pieņem zināšanai arī pārrunas, kas notika konferencē "Pilnvaru sadalījums Eiropā", ko kopīgi organizēja prezidentvalsts un Nīderlande 2005. gada 17. novembrī Hāgā, un pieņem zināšanai Austrijas prezidentvalsts plānus atkal pievērsties šim jautājumam.

  1. FINANŠU PLĀNS

6. Eiropadome panāca vienošanos par Finanšu plānu 2007.-2013. gadam, kā izklāstīts dokumentā 15915/05.

  1. ĀFRIKA

7. Eiropadome pieņem ES stratēģiju "ES un Āfrika: ceļā uz stratēģisku partnerību", kā aicināts tās 2005. gada jūnija sanāksmē (dok. 15702/05 REV 1). Balstoties uz Kairas samita rezultātiem, tā uzsver nozīmi, kāda ir pastiprinātam ES un Āfrikas politiskam dialogam, tostarp pēc iespējas drīzākai otrā Eiropas un Āfrikas samita organizēšanai Lisabonā, un vienojas no 2006. gada regulāri pārskatīt stratēģijas īstenošanas panākumus, ņemot vērā Padomes 2005. gada 21. novembrī pieņemtos secinājumus.

  1. VISPāRēJA PIEEJA MIGRĀCIJAI

8. Eiropadome atzīmē migrācijas jautājumu pieaugošo nozīmi Eiropas Savienībā un tās dalībvalstīs, kā arī to, ka nesenie notikumi dažās dalībvalstīs ir izraisījuši aizvien lielākas bažas sabiedrībā. Tā uzsver vajadzību pēc līdzsvarotas, vispārējas un saskaņotas pieejas, kas aptvertu visas politikas jomas, lai cīnītos pret nelegālo imigrāciju un, sadarbojoties ar trešām valstīm, izmantotu legālās migrācijas priekšrocības. Eiropadome atgādina, ka migrācijas jautājumi ir galvenais elements ES attiecībās ar vairākām trešām valstīm un tostarp jo īpaši ar Savienības kaimiņu reģioniem, proti, austrumu, dienvidaustrumu un Vidusjūras reģioniem, un atzīmē, ka ir būtiski nodrošināt, lai šīm politikas jomām būtu piešķirti pienācīgi finanšu resursi. ES stiprinās savu dialogu un sadarbību ar visām šīm valstīm attiecībā uz migrācijas jautājumiem, tostarp atpakaļnosūtīšanas pārvaldību, ievērojot partnerības principus un ņemot vērā apstākļus katrā attiecīgā valstī.

9. Eiropadome uzsver, ka Eiropas Savienības apņemšanās atbalstīt izcelsmes valstu un tranzītvalstu attīstības centienus ir ilgtermiņa procesa daļa, kura mērķis ir reaģēt uz migrācijas iespējām un izaicinājumiem, kā izklāstīts Hāgas programmā. Šajā sakarā Eiropadome atzīst to, cik svarīgi ir risināt migrācijas dziļākos cēloņus, piemēram, radot iztikas iespējas un izskaužot nabadzību izcelsmes valstīs un reģionos, atverot tirgus un sekmējot ekonomikas izaugsmi, labu pārvaldību un cilvēktiesību aizsardzību.

10. Eiropadome pauž gandarījumu par Komisijas 2005. gada 30. novembra paziņojumu: "Prioritāras darbības reakcijai uz migrācijas izaicinājumiem" kā par šā vispārējā procesa daļu un pieņem "Vispārēju pieeju migrācijai: Prioritāras darbības, kas vērstas uz Āfriku un Vidusjūras reģionu", kas pievienots šiem secinājumiem un attiecas uz šādām jomām:

  • dalībvalstu sadarbības un rīcības stiprināšana;
  • pastiprināts dialogs un sadarbība ar Āfrikas valstīm;
  • pastiprināts dialogs un sadarbība ar kaimiņvalstīm, aptverot visu Vidusjūras valstu reģionu;
  • kā arī finansējuma un īstenošanas jautājumi.

Eiropadome aicina Komisiju ziņot par panākto progresu līdz 2006. gada beigām.

  1. TERORISMA APKAROŠANA

11. Eiropadome uzsver, cik būtisks ir visaptverošs un samērīgs risinājums terorisma draudiem. Eiropadome pieņem ES Terorisma apkarošanas stratēģiju (dok. 14469/4/05 REV 4), kurā noteikta darba sistēma, lai novērstu radikalizāciju un vervēšanu terorisma vajadzībām, lai pasargātu iedzīvotājus un infrastruktūru, celtu apsūdzības pret teroristiem un veiktu izmeklēšanu par tiem, kā arī uzlabotu reakciju uz terora aktu sekām. Eiropadome pieņem zināšanai, ka tiek pārskatīts ES Terorisma apkarošanas rīcības plāns, kas ir instruments stratēģijas īstenošanai, lai nodrošinātu tā pilnīgu saskaņotību ar jauno stratēģiju.

12. Eiropadome arī pauž gandarījumu par panākumiem saistībā ar prioritārajām lietām, kas izklāstītas Terorisma apkarošanas koordinatora sešu mēnešu ziņojumā, un aicina saglabāt šo virzības ātrumu. Eiropadome izskatīs sasniegto Terorisma apkarošanas stratēģijas īstenošanā 2006. gada jūnija sanāksmē.

  1. ILGTSPĒJĪGA ATTĪSTĪBA

13. Eiropadome ņem vērā iesniegto Komisijas Paziņojumu par atjaunoto ES ilgtspējīgas attīstības stratēģiju turpmākajiem 5 gadiem. Eiropadome ar nepacietību gaida vērienīgās un visaptverošās stratēģijas pieņemšanu 2006. gada jūnijā, kurā iekļauti rādītāji un efektīva uzraudzības procedūra un kurā būtu jāiestrādā iekšējo un ārējo jautājumu aspekts, un kurai vajadzētu pamatoties uz pozitīvu ilgtermiņa vīziju, apvienojot Kopienas ilgtspējīgas attīstības prioritātes un mērķus skaidrā, visaptverošā stratēģijā, par ko vienkārši un efektīvi varēs informēt iedzīvotājus.

  1. KLIMATA PĀRMAIŅAS UN ILGTSPĒJĪGA ENERĢIJA

14. Atgādinot par saviem 2005. gada marta secinājumiem, Eiropadome pauž gandarījumu par 2005. gadā sasniegto, sagatavojot vidēja termiņa un ilgtermiņa ES stratēģiju un atkārtoti rosinot starptautiskās sarunas par klimata pārmaiņām. Šajā sakarā Eiropadome atzinīgi vērtē pozitīvos rezultātus, kas panākti Monreālā notikušajā ANO Konferencē par klimata pārmaiņām, kuri sekmē darbu saistībā ar ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām, tostarp Kioto protokola un tā elastīgo mehānismu īstenošanu, un izraisa diskusijas par ilgtermiņa sadarbību klimata pārmaiņu jautājuma risināšanā, kas palīdzēs nodrošināt pēc iespējas plašāku visu valstu sadarbību un to dalību efektīvā un piemērotā starptautiskā reakcijā. Eiropadome vēlas, lai ES vidēja termiņa un ilgtermiņa stratēģiju izvērstu plašāk, tādējādi piedaloties šajā diskusijā, un lai attiecīgi to izskatītu 2006. gada otrajā pusē.

15. Lai šo darbu atbalstītu, Eiropadome arī uzsver, cik nozīmīgi ir īstenot Gleneagles Rīcības plānu, kurā īpaši uzsvērta saistību izpilde attiecībā uz tehnoloģiju nodošanu un klimata pārmaiņu seku regulācija, un turpināt dialogu un tehnisko sadarbību ar Indiju, Ķīnu un Krieviju, tostarp nākotnē organizējot samitus, vienlaikus strādājot, lai izveidotu partnerības ar visām lielākajām enerģiju patērējošām valstīm.

16. Eiropadome arī pauž gandarījumu par Komisijas Paziņojumu "Kā samazināt aviācijas ietekmi uz klimatu", atzīst, ka aviācijas nozares iekļaušana ES Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā šķiet labākā rīcība, un atzinīgi novērtē Komisijas nodomu līdz 2006. gada beigām sagatavot priekšlikumu tiesību aktam, papildinot to ar ietekmes novērtējumu, kurā būtu iekļauta īpašā analīze, kas prasīta 2005. gada 2. decembra Padomes secinājumos.

17. Eiropadome uzsver, cik būtiska ir integrēta pieeja klimata pārmaiņām, enerģētikai un konkurences mērķiem, kā arī uzsver, ka ar stratēģijām, kas veicina tīrāku un ilgtspējīgāku enerģiju gan ES, gan plašākā mērogā, var atbalstīt plašu politisko mērķu loku, tostarp enerģijas drošību, konkurenci, nodarbinātību, gaisa kvalitāti, un samazināt siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas. Šajā sakarā Eiropadome pauž gandarījumu par to, ka sākts Eiropas Klimata pārmaiņu programmas otrais posms un ka Komisija plāno sagatavot Energoefektivitātes rīcības plānu.

  1. IZAUGSME UN DARBAVIETAS

18. Atgādinot par Padomes (ECOFIN) 2005. gada 6. decembra secinājumiem, Eiropadome atzīmē, ka pasaules ekonomika piedzīvo strauju un būtisku ekonomisko pārmaiņu periodu, un piekrīt, ka Eiropai nepieciešamas ekonomikas reformas, sociālā modernizācija un ilgtspējīgas vides politika, lai saglabātu tās vērtības un efektīvi pievērstos globalizācijas un demogrāfisko pārmaiņu radītajiem izaicinājumiem un iespējām. Eiropadome uzsver, cik liela nozīme ir inovācijām, informācijas un komunikāciju tehnoloģijām, pētniecībai un cilvēkkapitālam, jo īpaši attiecībā uz MVU, lai saistībā ar stabilu makroekonomikas politiku panāktu augstāku nodarbinātību, produktivitāti un ilgtspējīgu attīstību visā Eiropas Savienībā.

19. Eiropadome pauž gandarījumu par dalībvalstu reformu programmām un Komisijas sagatavoto Kopienas Lisabonas programmu, un gaida Komisijas progresa ziņojumu janvārī. Tā uzsver, cik būtiskas ir valstu reformu programmas, lai stiprinātu Lisabonas stratēģijas vispārējo pārvaldību, un aicina dalībvalstis, Komisiju un Padomi uzraudzīt un izvērtēt šo programmu īstenošanu saskaņā ar 2005. gada marta Eiropadomes secinājumiem.

20. Pienācīgi ņemot vērā subsidiaritātes un proporcionalitātes principu un acquis communautaire ievērošanas svarīgumu, Eiropadome uzsver, ka galvenais aspekts izaugsmes un darbavietu nodrošināšanā ir reglamentējošās vides uzlabošana Eiropas Savienībā, Kopienas un dalībvalstu mērogā. Uzsvars būtu jāliek uz to saistību īstenošanu, ko iestādes jau uzņēmušās, tostarp 2003. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu. Pamatojoties uz minēto, Eiropadome pauž gandarījumu par būtiskajiem sasniegumiem savas tās pēdējās sanāksmes un ir vienisprātis, cik būtisks ir pielikumā izklāstītais turpmākais darbs, kas attiecas uz šādām jomām: i) tā sloga, ko tiesību akti uzliek uzņēmējiem un iedzīvotājiem, samazināšana, izmantojot tiesību aktu vienkāršošanu un caurskatīšanu; ii) pārskatītā ietekmes novērtējuma sistēma un iii) ES kopējā metodika tiesību aktu administratīvo izmaksu novērtēšanai.

21. Eiropadome uzsver to, ka saskaņā ar tās 2005. gada marta secinājumiem ir svarīgi nodrošināt iekšējā tirgus pareizu darbību, tostarp arī attiecībā uz pakalpojumiem. Eiropadome atzīmē progresu, kas panākts attiecībā uz Pakalpojumu direktīvu un, lai saglabātu virzības ātrumu, vēlas drīzumā saņemt no Komisijas grozītu priekšlikumu.

IX SAMAZINĀTĀS PVN LIKMES

22. Eiropadome aicina ECOFIN padomi tās 2006. gada janvāra sanāksmē izskatīt jautājumu attiecībā uz samazinātām PVN likmēm, lai panāktu galīgo vienošanos par šo jautājumu.

X BIJUSĪ DIENVIDSLĀVIJAS MAĶEDONIJAS REPUBLIKA

23. Eiropadome pauž gandarījumu par Komisijas atzinumu saistībā ar Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas pieteikumu dalībai ES. Tā augstu vērtē Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas veikto ievērojamo progresu attiecībā uz to, ka tā izpildījusi politiskos kritērijus, kas noteikti Kopenhāgenas 1993. gada Eiropadomē, un Stabilizācijas un asociācijas procesa prasības, kas noteiktas Padomē 1997. gadā.

24. Ņemot vērā Komisijas analīzi, Eiropadome nolemj piešķirt kandidātvalsts statusu Bijušai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai, jo īpaši ievērojot veikto būtisko progresu, pilnveidojot tiesību aktus saistībā ar Ohridas pamatnolīgumu, kā arī tās paveikto, īstenojot Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu (tostarp ar tirdzniecību saistītos noteikumus) kopš 2001. gada.

25. Eiropadome skaidri norāda, ka turpmāki pasākumi jāapsver, ņemot vērā debates par paplašināšanās stratēģiju, kā noteikts Padomes 2005. gada 12. decembra secinājumos; Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas atbilstību Kopenhāgenas politiskajiem kritērijiem; Stabilizācijas un asociācijas procesa prasības un efektīvu Stabilizācijas un asociācijas nolīguma īstenošanu; kā arī tālāka būtiska progresa nepieciešamību, lai risinātu citus ar dalību saistītus jautājumus un atbilstu dalības kritērijiem, kas iekļauti Komisijas atzinumā, un prioritāšu īstenošanu Eiropas partnerībā, pamatojoties uz konkrētiem standartiem. Jāņem vērā arī Eiropas Savienības spēja uzņemt jaunas valstis. Eiropadome aicina Komisiju ziņot par attīstības gaitu turpmākos progresa ziņojumos.

XI STARPTAUTISKAIS ĪRIJAS FONDS

26. Eiropadome norādīja uz Starptautiskā Īrijas fonda svarīgo darbu, veicinot mieru un samierināšanu. Eiropadome lūdza Komisiju veikt vajadzīgos pasākumus, lai turpinātu ES atbalstu fondam, sākoties būtiskajam fonda pēdējam darba posmam, kas ilgs līdz 2010. gadam.


XII ĀRĒJĀS ATTIECĪBAS

27. Eiropadome pieņem deklarāciju par Vidusjūras reģionu un Tuvajiem Austrumiem, kas pievienota šiem secinājumiem.

28. Eiropadome apstiprina prezidentvalsts progresa ziņojumu par EDAP (dok. 15678/05), kurā ir izklāstītas arī nākamās prezidentvalsts pilnvaras.

29. Eiropadome pieņem ES stratēģiju nelikumīgas vieglo ieroču un kājnieku ieroču, kā arī to munīcijas uzkrāšanas un tirdzniecības apkarošanai (dok. 13066/05).

30. Eiropadome pauž gandarījumu par to, ka Padome, dalībvalstis, Komisija un Eiropas Parlaments ir pieņēmuši "Eiropas vienprātību par attīstību", kas sniedz Savienībai kopēju redzējumu par vērtībām, mērķiem, principiem un attīstības līdzekļiem (dok. 14820/05). Eiropadome atzinīgi vērtē to, ka Padome, pamatojoties uz Komisijas uzraudzības ziņojumu, veiks regulāru novērtējumu par palīdzības apjoma mērķiem, par ko panākta vienošanās 2005. gada maija Padomes secinājumos.

31. Eiropadome aicina nākamo prezidentvalsti Austriju turpināt darbu pie sadarbības uzlabošanas konsulārajā un vīzu jomā.



________________________

I PIELIKUMS

VISPāRēJA PIEEJA MIGRāCIJAI:
PRIORITāRAS DARBīBAS, KAS VēRSTAS UZ ĀFRIKU UN VIDUSJūRAS REģIONU


Eiropadome atzinīgi novērtē Komisijas 2005. gada 30. novembra paziņojumu "Prioritāri pasākumi, reaģējot uz migrācijas problēmām: pirmais pārskats pēc tikšanās Hamptonas pilī".

Eiropadome, ņemot vērā ES stratēģiju Āfrikai un Tieslietu un iekšlietu ārējās dimensijas stratēģiju, kā arī nesenos notikumus Vidusjūras reģionā, vienojas uzsākt prioritārus pasākumus, kas vērsti uz Āfrikas un Vidusjūras reģiona valstīm.

Eiropadome ir vienisprātis, ka steidzami vajadzīga plaša spektra konkrēta rīcība, kas būtu daļa no pašreiz notiekošā darba, lai nodrošinātu to, ka migrācija sniedz labumu visām attiecīgajām valstīm. Ir jārīkojas, lai samazinātu nelegālās migrācijas plūsmas un dzīvību zaudējumus, lai nodrošinātu nelegālo migrantu drošu atpakaļatgriešanu, stiprinātu ilgtspējīgus risinājumus bēgļu labā un veidotu spējas labāk pārvaldīt migrāciju, tostarp palielinot legālās migrācijas sniegtās priekšrocības visiem parteriem, reizē ievērojot cilvēktiesības un personas tiesības lūgt patvērumu. Tūlītējie pasākumi, kas izklāstīti turpmāk, ir daļa no plašākas programmas, lai attīstītu ES attiecības ar Āfriku un Vidusjūras reģiona valstīm, balstoties uz patiesu partnerību. Eiropadome arī pauž gandarījumu par papildinošo dialogu un sadarbību, ko šajā jomā veic dalībvalstis.

Eiropadome arī uzsver to, ka dažām ierosinātajām prioritārām darbībām ir nepieciešama integrēta un vispārēja pieeja, piemēram, iniciatīvas saistībā ar migrācijas maršrutiem un drošību jūrā, kas attiecas gan uz Vidusjūras reģionu, gan uz dažām Āfrikas valstīm.

Ņemot vērā Komisijas paziņojumu, Eiropadome apstiprina turpmāk minētos pasākumus un aicina Padomi un dalībvalstis cieši sadarboties ar Komisiju, lai īstenotu šos pasākumus 2006. gada laikā.

Dalībvalstu operatīvās sadarbības palielināšana

FRONTEX ir aicināta:

o pēc iespējas drīzāk 2006. gadā īstenot robežu pārvaldības pasākumus Vidusjūras reģionā, jo īpaši kopīgas operācijas un pilotprojektus;

o līdz 2006. gada maijam iesniegt riska analīzes ziņojumu par Āfriku, pamatojoties uz jaunākajiem pētījumiem;

o pēc iespējas drīzāk 2006. gadā uzsākt tehnisku priekšizpēti par ES dienvidu jūras robežas, proti, Vidusjūras robežu, novērošanas un uzraudzības stiprināšanu, kā arī par Vidusjūras krasta patruļu tīklu, kurā iesaistītas ES dalībvalstis un Ziemeļāfrikas valstis;

• Līdz 2006. gada beigām izpētīt tehniskās iespējas, lai ierīkotu novērošanas sistēmu, kas aptvertu visu ES dienvidu jūras robežu un Vidusjūru. Šādas sistēmas vajadzībām varētu izmantot modernu tehnoloģiju, lai glābtu dzīvības jūrā un risinātu nelegālās imigrācijas problēmas.

• Pēc iespējas drīzāk 2006. gadā izveidot reģionālus Imigrācijas sadarbības koordinatoru (ISK) tīklus, iesaistot prioritāras valstis vai reģionus, un līdz 2006. gada maijam iesniegt ziņojumus par nelegālo imigrāciju un cilvēku tirdzniecību, vajadzības gadījumā iesaistot galveno valstu ISK.

• Līdz 2006. gada pavasarim saskaņā ar Hāgas programmu iesniegt priekšlikumu, lai izveidotu ātrās reaģēšanas grupas no valstu ekspertiem, kuras varētu sniegt ātru tehnisko un operatīvo palīdzību brīžos, kad vērojams liels migrantu pieplūdums.

• Nodrošināt pamatīgu pārskatu par Pasaules starptautiskās migrācijas komisijas ziņojumu un sagatavoties ANO augsta līmeņa dialogam par migrāciju un attīstību, ko uzsāks 2006. gada septembrī.

• Līdz 2006. gada martam iesniegt analīzi par spēkā esošajiem starptautiskajiem instrumentiem jūras tiesību jomā, tostarp attiecīgajiem bēgļu tiesību aspektiem.


Dialogs un sadarbība ar Āfriku

• Darboties, lai migrācija kļūtu par ES un Āfrikas Savienības politiskā dialoga kopīgo prioritāti, tostarp izmantojot regulāras augsta ranga ierēdņu sanāksmes, lai sagatavotu ES un Āfrikas ministru trijotnes apspriedes.

• Sadarboties ar Āfrikas valstīm un reģionālajām organizācijām, piemēram, ECOWAS, ar vairāku forumu, iniciatīvu un reģionālo tikšanos palīdzību, tostarp ES un Āfrikas ministru konferenci 2006. gadā Marokā un konferenci par migrāciju un attīstību 2006. gada martā Briselē.

• Izpētīt migrācijas maršrutu iniciatīvas iespējamību, lai veidotu operatīvo sadarbību starp izcelsmes valstīm, tranzīta valstīm un galamērķa valstīm un lai 2006. gadā izstrādātu konkrētu iniciatīvu.

• Līdz 2006. gada pavasarim pastiprināt dialogu ar galvenajām Āfrikas valstīm uz dienvidiem no Sahāras tuksneša, pamatojoties uz Kotonū nolīguma 13. pantu, apskatot plašu jautājumu klāstu, sākot no iestāžu un spēju veidošanas līdz efektīvai legālo migrantu, kuri atgriežas, integrācijai un efektīvai atpakaļuzņemšanas saistību īstenošanai, lai izveidotu abpusēji izdevīgu sadarbību šajā jomā.

• Pēc iespējas drīzāk 2006. gadā izveidot un īstenot Reģionālās aizsardzības pilotprogrammu (RAP), iesaistot Tanzāniju un nozīmējot vadības grupu, kas uzraudzītu programmu. Pamatojoties uz šīs pilotprogrammas rezultātiem, izstrādāt plānu turpmākām programmām Āfrikā.

• Veikt pētījumu, lai uzlabotu migrācijas galveno cēloņu izpratni, lai ar to pamatotu ilgtermiņa pieeju.

• Pēc iespējas drīzāk 2006. gadā izveidot regulāru dialogu ar ANO augsto komisāru bēgļu jautājumos (UNHCR), lai dalītos pieredzē un zināšanās par darbu ar Āfrikas valstīm.

• 2006. gada sākumā sākt iniciatīvas, lai veicinātu lētākus un vieglāk pieejamus finanšu pārskaitījumu pakalpojumus, kā arī atbalstīt starptautisko organizāciju centienus uzlabot informāciju par finanšu pārskaitījumu plūsmām; apsvērt iespēju atbalstīt Āfrikas valstu centienus, lai sekmētu diasporu pārstāvju ieguldījumu viņu izcelsmes valstu labā, tostarp ar līdzdalību attīstības atbalsta pasākumos, un izpētīt iespējas, lai mīkstinātu prasmju zaudējuma ietekmi uz jūtīgiem sektoriem.

• Izvērst informācijas kampaņas, kas vērstas uz potenciālajiem migrantiem, lai uzsvērtu risku, kas saistītas ar nelegālo migrāciju, un palielinātu izpratni par pieejamajiem legālajiem migrācijas kanāliem.

Sadarbība ar kaimiņvalstīm

• Sarīkot Eiropas - Vidusjūras reģiona valstu ministru sanāksmi 2006. gadā.

• Iesaistīt Vidusjūras reģiona trešās valstis tehniskajā priekšizpētē par Vidusjūras krasta patruļu tīklu, Vidusjūras novērošanas sistēmu un vajadzības gadījumā - par saistītajiem pilotprojektiem.

• Attiecīgā gadījumā informēt par pieredzi un labo praksi no citām reģionālās sadarbības struktūrām, tostarp tām, kam saistība ar sadarbību Baltijas jūras reģionā.

• Izmantot visas pieejamās sistēmas sadarbībai ar Vidusjūras partneriem, tostarp turpmāk minētajiem, lai novērstu un apkarotu nelegālo migrāciju un cilvēku tirdzniecību, veidotu spējas labāk pārvaldīt migrāciju un izpētīt to, kā vislabāk veikt informācijas apmaiņu par legālo migrāciju un darba tirgus iespējām, piemēram, izstrādājot migrācijas aprakstus un stiprinot reģionālos forumus.

• Veikt prioritāru darbu ar šādām trim valstīm:

o Maroka - īstenot projektus, lai apkarotu cilvēku tirdzniecību un pēc iespējas drīzāk pabeigtu sarunas par ES un Marokas atpakaļuzņemšanas nolīgumu;

o Alžīrija - 2006. gada sākumā organizēt pirmo sanāksmi, lai uzlabotu sadarbību, pamatojoties uz noteikumiem attiecībā uz migrāciju ES un Alžīrijas asociācijas nolīgumā, un pēc iespējas drīzāk sākt sarunas par atpakaļuzņemšanas nolīgumu, pamatojoties uz Komisijai piešķirtajām pilnvarām;

o Lībija - pēc iespējas drīzāk 2006. gadā pabeigt darbu pie tā, lai vienotos par ES un Lībijas rīcības plānu attiecībā uz migrāciju saskaņā ar 2005. gada 3. jūnija Padomes secinājumiem par dialoga uzsākšanu un sadarbību ar Lībiju migrācijas jautājumos, un pēc iespējas drīzāk pēc tā īstenot projektus.

• Veikt intensīvāku pētniecību, lai uzlabotu migrācijas plūsmu izpratni un pārvaldību, turpinot iesākto darbu, ko migrācijas jomā veic reģionālā TI I MEDA programma.

• Palīdzēt stiprināt saikni starp Ziemeļāfrikas valstīm un valstīm uz dienvidiem no Sahāras, saistībā ar iespējamo migrācija maršrutu iniciatīvu.

• Turpināt dialogu un sadarbību ar UNCHR, lai palīdzētu trešām valstīm veidot spējas bēgļu aizsardzības nodrošināšanā.

• Vīnē 2006. gada maijā sarīkot konferenci "Iekšējās drošības loma ES un tās kaimiņu attiecībās".

Finansējums


Eiropadome pauž gandarījumu par arvien lielāko prioritāti, kas tiek piešķirta migrācijai, un atzinīgi novērtē Komisijas nodomu pastiprināt tās finansiālo palīdzību jomās, kas attiecas uz migrāciju vai ir saistītas ar to tās attiecībās ar trešām valstīm, tostarp piešķirot līdz par 3% no Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta (ENPI) līdzekļiem un veicot līdzvērtīgus centienus attiecībā uz citiem atbilstīgiem finanšu instrumentiem. Līdzvērtīgi centieni jo īpaši tiks apsvērti attiecībā uz Āfrikas valstīm uz dienvidiem no Sahāras, lai pievērstos migrācijas galvenajiem cēloņiem.

Eiropadome arī uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt to, ka atbilstīgu prioritāti AENEAS programmā piešķir Āfrikas un Vidusjūras reģiona pasākumiem, kas jāfinansē 2006. gadā, tostarp pasākumiem, ar kuriem veicina migrācijas un attīstības sinerģiju. Nākamajā finanšu plānā būtu jānodrošina arī adekvāti līdzekļi tematiskajai sadarbības programmai ar trešām valstīm migrācijas un patvēruma jomā, paredzot pietiekami elastīgus līdzekļus, lai nopietnas un steidzamas vajadzības gadījumā finansējumu varētu piešķirt ātri.

Īstenošana un ziņošana

Eiropadome uzsver to, ka ir svarīgi steidzami īstenot noteiktos prioritāros pasākumus un aicina Komisiju organizēt koordinācijas sanāksmes starp dalībvalstīm, FRONTEX, UNCHR un, ja vajadzīgs, citām attiecīgam organizācijām.

Eiropadome aicina Komisiju līdz 2006. gada beigām ziņot par panākumiem.



________________________

II PIELIKUMS

LABĀKA REGLAMENTĀCIJA


Uzņēmējiem un iedzīvotājiem uzliktā sloga samazināšana, izmantojot tiesību aktu vienkāršošanu un caurskatīšanu

Eiropadome vēlreiz apstiprina, cik svarīgi ir samazināt lieko slogu uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Šajā sakarā tā pauž gandarījumu par Komisijas jauno programmu ES tiesību aktu vienkāršošanai [1] un aicina Padomi un Eiropas Parlamentu piešķirt augstu prioritāti, sagatavojot vienkāršošanas priekšlikumus tiesību aktu sistēmā. Tā pauž gandarījumu par Komisijas tiesību aktu caurskatīšanas iniciatīvām, ņem vērā iznākumu un aicina Komisiju turpināt pārraudzīt iesniegtus priekšlikumus attiecībā uz to ietekmi, tostarp saimniecisku, sociālo ietekmi un ietekmi uz vidi, lai attiecīgos gadījumos tos varētu grozīt, aizstāt vai atcelt.

Pārskatītā ietekmes novērtējuma sistēma

Eiropadome pauž gandarījumu par Komisijas pārskatīto ietekmes novērtējuma sistēmu [2], tostarp apņemšanos sagatavot integrētus ietekmes novērtējumus savā darba programmā visiem galvenajiem tiesību aktu priekšlikumiem un dokumentiem, kuros nosaka politiku. Šajos novērtējumos, pamatojoties uz analīzi par nozarēm, ja tā pieejama, būtu jāizskata dažādas iespējas, ar ko, iespējams, varētu sasniegt priekšlikuma mērķus, tostarp iespējas, kas nav saistītas ar tiesību aktiem, un attiecīgu turpmāku saskaņošanu. Eiropadome aicina Padomi un Eiropas Parlamentu pilnībā izmantot Komisijas veikto ietekmes novērtējumu kā instrumentu, lai ietekmētu politisku lēmumu pieņemšanu un īstenotu starpiestāžu pieeju ietekmes novērtējumam. Tā vēlreiz apstiprina pārskatāmības nozīmi politikas veidošanā un laicīgu un efektīvu konsultēšanos ar iesaistītajiem dalībniekiem un ar interesi sagaida visaptverošu neatkarīgu izvērtējumu par Komisijas veikto ietekmes novērtējuma sistēmu, kas sāks darboties 2006. gada sākumā.

ES kopējā metodika tiesību aktu uzlikto administratīvo izmaksu novērtēšanai

Eiropadome pauž gandarījumu par Komisijas Paziņojumu par ES kopējo metodiku tiesību aktu uzlikto administratīvo izmaksu novērtēšanai [3] un aicina Komisiju sākt saskaņoti novērtēt administratīvo slogu saskaņā ar pārskatāmības kritērijiem kā daļu no integrētajiem ietekmes novērtējumiem, ko sāks 2006. gada janvārī. Šajā sakarā tā uzsver, cik būtiska šī metodika var izrādīties, apzinot tiesību aktus, kurus nepieciešams vienkāršot, un aicina Komisiju izskatīt iespējas noteikt izmērāmus mērķus konkrētās nozarēs, lai samazinātu administratīvo slogu. Eiropadome atzīst, ka ir svarīgi, lai dalībvalstis uz lūguma pamata un proporcionālā veidā varētu sniegt informāciju, kas vajadzīga ES tiesību aktos noteikto administratīvo izmaksu novērtēšanai.


________________________

III PIELIKUMS



EIROPADOMES DEKLARĀCIJA

  1. Eiropadome no jauna apņemas sekmēt drošību, pārticību un mieru Tuvo Austrumu un Vidusjūras reģionā, balstoties uz tiesiskuma, demokrātijas un cilvēktiesību ievērošanu.

  1. Eiropadome apzinās grūtības, ar ko saskaras Tuvo Austrumu un Vidusjūras reģiona valstis. Tā mudina visus partnerus strīdus risināt mierīgā ceļā, atteikties no draudiem vai spēka lietošanas, izbeigt naida kurināšanu un sekmēt reģionālo drošību. Eiropadome mudina tos pievienoties starptautiskajiem ieroču neizplatīšanas, kontroles un atbruņošanās nolīgumiem un pildīt tos, kā arī veicināt Tuvo Austrumu reģiona atbrīvošanos no masu iznīcināšanas ieročiem un to piegādes līdzekļiem. Tā steidzina tos cīnīties pret terorismu un terorisma sadarbības tīkliem. ES ir apņēmusies sadarboties ar visām valstīm, lai risinātu šīs problēmas.


Irāna

  1. Eiropadome stingri nosoda prezidenta Ahmedinejad aicinājumu iznīcināt Izraēlu un izteikumus, noliedzot holokaustu. Šie izteikumi ir pilnībā nepieņemami, un tiem nav vietas civilizētās politikas debatēs. Eiropadome atgādina, ka šā gada novembrī ANO Ģenerālā asambleja vienprātīgi, tostarp arī ar Irānas atbalstu, pieņēma rezolūciju, kurā "nosoda jebkuru viedokli, kas sliecas noliegt Holokaustu kā vēsturisku faktu pilnībā vai daļēji", aicinot visas dalībvalstis izglītot savus iedzīvotājus par holokaustu. Eiropadome vēlreiz apstiprina, ka Izraēlas valstij ir tiesības pastāvēt ar drošām un atzītām robežām. Eiropadome atgādina, ka visas ANO valstis ir apņēmušās atturēties no draudiem vai izmantot spēku pret jebkuras valsts teritoriālo integritāti vai politisko neatkarību. ES aicina Irānas vadību atbalstīt starptautisko vienprātību, ka palestīniešu un Izraēlas konflikta atrisinājumam jābūt divu valstu izveidei, atbalstīt miera centienus starp Izraēlu un tās kaimiņvalstīm un pārtraukt sniegt atbalstu grupējumiem, kas iesaistās terora aktos vai mudina tajos iesaistīties.

  1. Eiropadome pauž dziļas bažas par to, ka Irāna nespēj ticami apliecināt, ka tās kodolprogrammas ir domātas tikai un vienīgi mierīgiem mērķiem. Esfahan urāna apstrādes rūpnīcas darba atsākšana, tās pastāvīgais pārskatāmības trūkums un atteikšanās veikt pasākumus, kas prasīti vairākās SAEA valdes rezolūcijās, tikai pastiprina Eiropas dziļās bažas par Irānas nodomiem. Lai arī ES turpina darbu pie diplomātiska risinājuma rašanas, šāda iespēja nebūs pieejama mūžīgi, un Eiropadome mudina Irānu reaģēt konstruktīvi, tostarp īstenojot visus uzticības veicināšanas pasākumus, ko prasījusi SAEA valde, un atturoties no turpmākas vienpusējas rīcības, kas varētu situāciju pasliktināt.

  1. Eiropadome uzsver: tas, vai ES ilgtermiņa attiecības ar Irānu uzlabosies vai pasliktināsies, būs atkarīgs no panākumiem visu problemātisko jautājumu risināšanā. Ņemot vērā Irānas kopš maija veiktās provokatoriskās politiskās darbības, Padome piekrīt, ka ES nepieciešams rūpīgi izvērtēt diplomātiskās iespējas un turpināt precizēt ES nostāju, ņemot vērā Irānas deklarācijas un darbības. Eiropadome atkārtoti apstiprina dziļās bažas par cilvēktiesību un politisko pamatbrīvību neievērošanu un aicina Irānu ar konkrētiem pasākumiem pierādīt, ka tā ievēro šos principus, tostarp pilnībā atbrīvojot Akbar Ganji un citus politiskos ieslodzītos. ES solidaritātes gaisotnē Eiropadome aicina Irānu izbeigt visus diskriminējošos ierobežojumus pret atsevišķām dalībvalstīm.


Irāka

  1. Eiropadome atkāroti apstiprina ES nepārtrauktu atbalstu Irākas politiskajai pārejai atbilstīgi ANO DP Rezolūcijām Nr. 1546 un Nr. 1637 un tās apņemšanos atbalstīt Irākas tautu drošas, stabilas, vienotas un pārticīgas Irākas veidošanā. Tā pauž lielu gandarījumu par 15. decembra vēlēšanām kā soli pretim demokrātijai un stabilitātei Irākā, un mudina pēc vēlēšanām ātri izveidot jaunu valdību. Eiropadome atzīst, ka Irākā saglabājas šķelšanās. Tā aicina visas puses Irākā apņemties izvērst tikai mierīgas darbības un aktīvi veicināt samierināšanos. Tā kategoriski nosoda teroristu zvērības. Eiropas Savienība ir gatava atbalstīt Irākas tautu, turpinot paplašināt vienprātību par viņu valsts nākotni, tostarp pārskatot Konstitūciju un turpinot veidot jaunu un atvērtu politisku sistēmu laikmetam pēc Sadama Huseina režīma gāšanas. Eiropadome atzinīgi novērtē sanāksmi par Irāku, ko rīkoja Arābu līga 19. līdz 21. novembrī, un atbalsta ieceri sasaukt konferenci par valsts vienotību 2006. gada sākumā. Eiropadome stingri mudina reģiona valstis, jo īpaši Sīriju un Irānu, atbalstīt politisko procesu Irākā un veidot labas kaimiņattiecības, tostarp sadarbojoties ar Irāku, lai novērstu teroristu pārrobežu kustību un atbalstu tiem.

  1. Eiropadome atkārtoti apstiprina savu apņemšanos atbalstīt Irākas atjaunošanu, tostarp ar ES Tiesiskuma misijas starpniecību. Eiropadome pauž bažas attiecībā uz nesenajiem ziņojumiem par cilvēktiesību pārkāpumiem Irākā un mudina Irākas iestādes šos jautājumus risināt nekavējoties un pārskatāmā veidā. Tā uzsver, ka ES kategoriski iebilst pret nāvessoda piemērošanu. Tā saglabā savu apņemšanos izvērst regulāru politisku dialogu ar Irāku saskaņā ar ES un Irākas Kopīgo politisko deklarāciju. ES cer turpināt paplašināt un izvērst attiecības ar Irāku, tostarp izveidojot līgumattiecības, kad būs izveidota atbilstoši konstitūcijai ievēlēta valdība.



Libāna

  1. Eiropadome atkārtoti apliecina savu atbalstu Libānas vienotībai, stabilitātei un neatkarībai, un atgādina tās kaimiņvalstīm to pienākumus ievērot Libānas suverenitāti. Eiropadome stingri nosoda atentātu pret Gibran Tueni un viņa ceļabiedru noslepkavošanu. Šī slepkavība ir nesenākā no tām, kas pastrādātas nežēlīgā kampaņā pret Libānas iedzīvotājiem, žurnālistiem, politiskajiem līderiem un pret to tiesībām uz vārda brīvību. Tāpat Eiropadome ar izteiktām bažām atzīmē secinājumus, kas pausti Detlev Mehlis kunga vadītās ANO Starptautiskās neatkarīgās izmeklēšanas komisijas (UNIIC) otrajā ziņojumā. Tā atzīmē to, ka apstiprinās nopietnas norādes attiecībā uz Libānas un Sīrijas drošības dienestu iesaistīšanos Rafiq Hariri noslepkavošanā un pauž bažas par nepilnīgo sadarbību starp Komisiju un Sīrijas varas iestādēm. Tā mudina Sīriju bez nosacījumiem sadarboties ar UNIIC, atbalstot tās centienus nodot tiesai atbildīgos par Rafiq Hariri noslepkavošanu. Eiropadome pauž gandarījumu par Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes 15. decembra rezolūcijas 1644 vienprātīgu pieņemšanu, ar ko paplašina UNIIC pilnvaras; pilnvaro UNIIC sniegt tehnisku palīdzību Libānas iestādēm, palīdzot tām izmeklēt citus terora aktus, kas pastrādāti Libāna kopš 2004. gada 1. oktobra; un atzīst Libānas valdības lūgumu par to, ka personas, kas apsūdzētas saistībā ar Rafiq Hariri slepkavību, būtu jātiesā starptautiskā tribunālā.

  1. Eiropadome atkārtoti apstiprina pilnīgu atbalstu Libānas valdībai un mudina to paplašināt tās pilnvaras visā valstī, un steidzamā kārtā izvērst saimnieciskas un politiskas reformas, kā vienojās Kodolgrupa sanāksmē, kas notika septembrī Ņujorkā. Eiropadome pauž gandarījumu par Starptautisko konferenci, kas notiks 2006. gada sākumā. Tā atgādina visām iesaistītām pusēm par to pienākumu pilnībā īstenot ANO DP Rezolūciju Nr. 1559, tostarp visu militāro grupējumu izformēšanu un atbruņošanu.


Tuvo Austrumu miera process

  1. Eiropadome atkārtoti apstiprina savu apņemšanos pilnībā īstenot Kvarteta ceļa karti. Tā pauž gandarījumu par Izraēlas iziešanu no Gazas un Rietumkrasta daļām, uzskatot par būtisku soli pretim ceļa kartes īstenošanai. ES Robežu palīdzības misijas izveide, lai uzraudzītu Rafas robežas šķērsošanu, un ES palīdzība, nostiprinot Palestīniešu robežu pārvaldības spējas, atspoguļo ES stingru apņemšanos atbalstīt iesaistītās puses to darbā, virzoties uz ilgstošu, sarunu ceļā panāktu risinājumu. Eiropadome aicina ātri īstenot visus aspektus, kas paredzēti 15. novembra nolīgumā par pārvietošanos un piekļuvi. Tā pauž atzinību par Kvarteta īpašā sūtņa centieniem un uzsver to, cik būtiska ir nepārtraukta starptautiskās sabiedrības iesaistīšanās Miera procesā.

  1. Eiropadome uzsver, ka visiem palestīniešu grupējumiem, tostarp Hamas, būtu jāatsakās no vardarbības, jāatzīst Izraēlas tiesības pastāvēt un jāatbruņojas. Tiem, kas vēlas piedalīties politiskajā procesā, nevajadzētu iesaistīties bruņotās darbībās, jo šādas darbības pašos pamatos ir pretrunā demokrātiskas valsts veidošanai. Šajā sakarā Eiropadome pauž gandarījumu par Palestīniešu pašpārvaldes paziņojumiem, kuros nosodīta vardarbība un izteikti mudinājumi ar terorismu saistītām grupām atteikties no šīs pieejas un iesaistīties demokrātiskā procesā. Tā mudina Palestīniešu pašpārvaldi veikt stingrus pasākumus, sodot tos, kuri izmanto iebiedēšanu vai rīko vardarbīgus aktus, un uzņemties pilnu kontroli par drošību tās pārziņā esošajā reģionā. ES joprojām apņemas atbalstīt palestīniešu reformas un stiprināt palestīniešu drošības spēkus un civilās policijas spējas, tostarp ar ES Civilās policijas misijas starpniecību un sadarbojoties ar ASV Drošības koordinatoru.

  1. Eiropadome uzsver nozīmi, kāda ir Palestīniešu likumdevējas padomes vēlēšanām, kas paredzētas 2006. gada janvārī. Tā mudina Izraēlu un Palestīniešu pašpārvaldi pilnībā sadarboties, gatavojoties vēlēšanām un rīkojot tās, īpaši attiecībā uz visu kandidātu, vēlēšanu rīkotāju un vēlētāju pārvietošanās brīvību, jo īpaši Jeruzalemes austrumu daļā, un pauž gandarījumu par ES Vēlēšanu novērošanas misijas uzsākšanu.


  1. Eiropadome mudina Izraēlas valdību izbeigt visas tādas darbības palestīniešu teritorijās, kas ir pretrunā starptautiskajām tiesībām, tostarp apmetņu celšanu, palestīniešu māju nojaukšanu un nodalījuma mūra celtniecību okupētajā teritorijā. Šīs darbības draud padarīt jebkuru risinājumu, kas pamatojas uz divu dzīvotspējīgu valstu līdzāspastāvēšanu, fiziski neiespējamu. Īpašas bažas rada izraēliešu darbības Jeruzalemes austrumu daļā un ap to, jo īpaši attiecībā uz iespējām panākt galīgo vienošanos par Jeruzalemi.


Reģiona stabilitāte

  1. Eiropadome mudina visas iesaistītas valstis nekavējoties veikt praktiskus pasākumus, lai atbalstītu reģiona stabilitāti. Šajos pasākumos ietverts atbalsts miera veicināšanai starp Izraēlu un tās kaimiņvalstīm, atvērtas politikas procesa veicināšanai Irākā un Libānā un ANO DP Rezolūcijas Nr. 1559 un citu būtisku rezolūciju īstenošanai Libānā, kā arī ietverta atbalsta pārtraukšana grupējumiem, kas izmanto vardarbību, novēršot to pārvietošanos, veidošanos un nodrošināšanu ar ieročiem un mudinot tos atturēties no terorisma.



Politiskas, sociālas un saimnieciskas reformas

  1. Eiropadome uzsver savu apņēmību atbalstīt politiskas, sociālas un saimnieciskas reformas. Tā uzsver nozīmi, kādu tā piešķir ES Stratēģiskās partnerības pilnīgai īstenošanai ar Vidusjūras reģionu un Tuvajiem Austrumiem, un savu apņemšanos sadarboties visām valstīm reģionā, tostarp Persijas līča Sadarbības padomes valstīm, Jemenu, Irānu un Irāku.


Barselonas process

  1. Eiropadome atgādina, ka pamats attiecībām ar Vidusjūras reģiona valstīm ir Barselonas process, kas uzlabots ar Eiropas kaimiņattiecību politiku. Eiropadome pauž gandarījumu par panākumiem, kas gūti, īstenojot Eiropas kaimiņattiecību politikas rīcības plānus, kas noslēgti ar Izraēlu, Jordāniju, Maroku, Palestīniešu pašpārvaldi un Tunisiju; tā ņem vērā sarunu sākumu ar Ēģipti un sākotnējās konsultācijas ar Libānu; kā arī aicina Komisiju izstrādāt valsts ziņojumu par Alžīriju, lai rīkotu sarunas par rīcības plānu.


  1. Eiropadome pauž gandarījumu par desmito jubilejas Euromed samitu, kas notika Barselonā 27. un 28. novembrī, un kuras laikā pieņēma vienotu Piecu gadu darba programmu un Rīcības kodeksu par terorisma apkarošanu. Piecu gadu darbu programmā ietverti vidēja termiņa mērķi attiecībā uz politikas un drošības partnerību; ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un reformām; izglītību un apmaiņām sociālā un kultūras jomā; kā arī migrāciju, sociālo integrāciju, tiesiskumu un drošību. Tā iesaka, lai katra prezidentvalsts, konsultējusies ar Komisiju un dalībvalstīm, iesniedz ziņojumu Padomei, precizējot savus plānus saistībā ar darba programmas īstenošanu, un aicina Komisiju periodiski informēt Padomi par tās īstenošanu. Rīcības kodekss par terorisma apkarošanu ir būtisks sasniegums, sadarbojoties politiskajā un drošības jomā ar Vidusjūras reģiona partneriem.


Lībija

  1. Eiropadome ņem vērā panākumus darbā pie ES un Lībijas attiecību veidošanas, reizē mudinot nepārtraukt centienus, kas vērsti uz to, lai risinātu ES bažas un citus neatrisinātus divpusējus jautājumus. Tā atgādina, ka ES vēlas, lai Lībija kļūtu par pilntiesīgu locekli Barselonas procesā, kurā tai varētu būt būtiska nozīme. Lībijas līdzdalība Barselonas procesā, kā arī turpmākā virzība uz asociācijas nolīguma parakstīšanu prasītu to, lai Lībijas pilnībā pieņem Barselonas deklarāciju un Barselonas acquis.




[1] Dok. 13976/05

[2] http://ec.europa.eu/secretariat_general/impact/index_en.htm

[3] Dok. 13629/05


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website