Transports

ES transporta nozares izaicinājumi

Palielinoties mūsu sabiedrības mobilitātei, ES mēģina palīdzēt atrisināt mūsu transporta sistēmu galvenās problēmas.

• Sastrēgumi ietekmē gan satiksmi uz autoceļiem, gan aviosatiksmi. Eiropai tie izmaksā 1 % no tās IKP, un nākotnē tiklab preču, kā pasažieru transports kļūs vēl intensīvāks.
• Atkarība no naftas resursiem. Kaut arī transports ir kļuvis energoefektīvāks, tomēr vēl joprojām 96 % no nepieciešamās enerģijas šajā nozarē iegūst no naftas. Turpmākajās desmitgadēs naftas resursi pamazām izsīks, turklāt naftu aizvien vairāk iegūs politiski nestabilajos pasaules reģionos. Paredzams, ka 2050. gadā naftas cena būs divkāršojusies, salīdzinot ar 2005. gadu.
• Siltumnīcefekta gāzu emisija. Līdz 2050. gadam ES emisijas transporta nozarē jāsamazina par 60 % (un kopumā par 80–95 %) salīdzinājumā ar 1990. gadu. Mērķis ir ierobežot globālo sasilšanu līdz 2 ºC.
• Infrastruktūra. ES tā nav viendabīga. ES austrumu valstīs trūkst ātrgaitas dzelzceļu līniju, bet parastās dzelzceļa līnijas bieži ir sliktā stāvoklī.
• Konkurence. ES transporta nozarei jāiztur aizvien asāka konkurence strauji augošajā pasaules transporta tirgū.

Skatiet transporta statistikas pārskatu te:
Savstarpēju savienojumu nodrošināšana, lai izturētu konkurenci. Transporta infografika
Transports 2050: 50 fakti un attēli

ES pašreizējie sasniegumi

Pēdējos 20 gados ES politika palīdzējusi ES transporta nozarei paveikt daudz ko:

• debesīs, jūrā un uz ceļiem ir lielāka drošība;
• saprātīgs darbalaiks transporta nozarē nodarbinātajiem;
• lielāka transporta veidu izvēle tūristiem un darījumu cilvēkiem;
• piesārņojuma samazināšana;
• tehnoloģiski jauninājumi tīrākam transportam.

20 sasniegumu gadi transportā (brošūra angliski)

Konkurences pieaugums ES transporta nozarē un tā sekas

Autoceļi. Pārvadātāji var īstenot savu uzņēmējdarbību citās valstīs, kas nav to mītnes valsts, un tiem no starpvalstu reisiem savā valstī vairs nav jāatgriežas bez kravas. Šī jaunā elastība veicina konkurenci, uzlabo tiklab preču, kā pasažieru pārvadājumu pakalpojumu kvalitāti, pazemina cenas un padara šos pārvadājumus efektīvākus, un tādējādi arī mazina piesārņojumu. Kopēji tehniskie standarti arī sekmējuši drošību.

Aviotransports kļūst arvien ērtāks un lētāks, veidojas jaunas aviosabiedrības, jauni maršruti, un simtiem jaunu pakalpojumu savieno lielu skaitu lidostu visā Eiropā. ES Iniciatīva “Eiropas vienotā gaisa telpa” gādās par šīs tendences saglabāšanos. Saskaņā ar tā saucamajiem “atvērto debesu” līgumiem jebkura ES aviosabiedrība var veikt lidojumus no jebkuras brīvi izvēlētas Eiropas lidostas uz jebkuru citas valsts pilsētu. Šī veida līgums jau tika noslēgts ar ASV, Rietumbalkāniem, Maroku, Jordāniju, Gruziju un Moldāviju, un šiem sekos vēl citi šādi līgumi.

Dzelzceļš. Jebkura apstiprināta dzelzceļa sabiedrība tagad var piedāvāt pakalpojumus visā ES. Pēdējos gados īpaši attīstījies ātrgaitas dzelzceļu satiksmes tīkls, līdz ar to pasažieri varējuši ietaupīt laiku un naudu. Tiek ieviesti arvien jauni uzlabojumi.

Eiropas transporta nozares nākotne (video)

Jūras transports. Jūras transports nodrošina 75 % starptautiskās tirdzniecības starp Eiropu un citām valstīm un 40 % preču pārvadājumu Eiropā, un Eiropas ūdensceļus katru gadu izmanto 400 miljoni pasažieru. Jūras transporta tirgus atvēršana ļāvusi jūras transporta sabiedrībām brīvi īstenot uzņēmējdarbību un braucienus citās valstīs.

Pasažieru tiesības

Pasažieriem ES ir visdažādākās tiesības.

Lejupielādējiet viedtālrunī lietotni (savā valodā) par pasažieru tiesībām

Drošība

• Laikā no 1992. gada līdz 2010. gadam letālo ceļu satiksmes negadījumu skaits uz Eiropas ceļiem ir samazinājies uz pusi (no 70 000 līdz 31 000). ES ceļu satiksmes drošības politika paredz līdz 2020. gadam šo skaitu samazināt vēl par 50 %.
• Nedrošām aviosabiedrībām ir aizliegts veikt lidojumus Eiropā.
• Tika ieviesti stingrāki noteikumi kuģošanas drošības jomā, piemēram minami noteikumi par kuģu stingrāku inspicēšanu, sodi par rupjas nolaidības rezultātā radītu piesārņojumu, kā arī vienapvalka tankkuģu ātrāka izņemšana no ekspluatācijas.
• ES nosaka drošības un drošuma standartus un finansē vienīgi tiem atbilstošus infrastruktūras projektus.
• ES sadarbojas ar tādām organizācijām, kā Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija un Starptautiskā Jūrniecības organizācija , lai veicinātu drošuma un drošības standartu pieņemšanu citur pasaulē.

Vieds un ilgtspējīgs transports

ES atbalsta jaunu ekoloģisku transporta tehnoloģiju pētījumus un ieviešanu. Jaunā ES likumdošana pazeminās pieļaujamo oglekļa dioksīda emisijas līmeni vieglajām automašīnām un veicinās ekonomiskāku degvielas patēriņu un alternatīvo degvielu izmantojumu.

Infrastruktūra un finansējums

Eiropas komunikāciju tīkla politikas pakotne, kas veltīta transporta infrastruktūrām, paredz tāda multimodāla pamattīkla izveidi, kas savienos lielākās pilsētas un ES austrumus tuvinās rietumiem. Vispārējā ES pieeja transporta infrastruktūras jomā paredz arī atbalstu citiem mērķiem, tādiem kā sociālā kohēzija un klimata pārmaiņu iegrožošana.

Transporta infrastruktūru finansē no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta . Tā budžets 2014.–2020. gadam sasniedz 50 miljardus eiro. Tā mērķis ir atbalstīt efektīvu, ilgtspējīgu un savienotu Eiropas tīklu izveidi transporta un enerģētikas jomās, kā arī platjoslas un digitālo pakalpojumu jomās.

Paralēli sabiedriskajam finansējumam ir vajadzīga jauna pieeja transporta tarifu jomā, lai izveidotu taisnīgu finansiālo vidi, kas atspoguļotu principus “piesārņotājs maksā” un “lietotājs maksā”.

Uz augšu

ES iestādes un struktūras

• Eiropas Komisija
  • Mobilitāte un transports
  • Jūrlietas un zivsaimniecība
• Eiropas Parlaments
  • Transporta un tūrisma komiteja
• Eiropas Savienības Padome
  • Transports, telekomunikācijas un enerģētika
• Eiropas Ekonomikas un sociālā komiteja
  • Transports, enerģētika, infrastruktūra un informācijas sabiedrība
• Reģionu komiteja
  • Teritoriālās kohēzijas politikas komisija
• Eiropas Investīciju banka
  • Eiropas komunikāciju tīkli
• ES aģentūras
  • Eiropas Jūras drošības aģentūra
  • Eiropas Aviācijas drošības aģentūra
  • Eiropas Dzelzceļa aģentūra
  • Konkurētspējas un jauninājumu izpildaģentūra (EACI)
  • Eiropas Globālās satelītnavigācijas sistēmas uzraudzības iestāde
  • Eiropas Transporta tīkla izpildaģentūra (TEN-T EA)

Finansējuma saņemšanas iespējas

• Dotācijas
• Konkursi (publiskais iepirkums)

Publikācijas, biļeteni un statistika

• Publikācijas
• Biļeteni
• Statistika

Likumdošana

• ES tiesību aktu kopsavilkumi par transportu
• Transporta jomā spēkā esošie tiesību akti (nesaīsināti)
• Līguma par Eiropas Savienības darbību 90.–100. pants (kopējā transporta politika)