Navigācijas ceļš


Transports

Konkurētspējīgāks un resurstaupīgs transports

Transports ir vitāli svarīgs mūsu sabiedrībai un ekonomikai — tas ir pamatu pamats izaugsmei un jaunām darbavietām. Transporta nozarē ir nodarbināti apmēram 10 miljoni cilvēku, un tajā tiek saražoti aptuveni 5 % no IKP. No transporta sistēmu efektivitātes atkarīga arī Eiropas uzņēmumu konkurētspēja pasaules tirgū. Loģistikas izdevumi (transporta un uzglabāšanas izmaksas) Eiropas uzņēmumiem veido 10-15 % no galaprodukcijas izmaksām. Transporta pakalpojumu kvalitāte ievērojami ietekmē cilvēku dzīves kvalitāti. Katra mājsaimniecība ik gadu transportam izlieto vidēji 13,2 % no sava budžeta.

Galvenās problēmas

Palielinoties mūsu sabiedrības mobilitātei, ES jāveido tāda politika, kas palīdzētu atrisināt galvenās problēmas, ar ko saskaras transporta sistēmas:

Divi ātrgaitas vilcieni ar dažādu Eiropas dzelzceļa uzņēmumu logotipiem © ES

Jauni ātrgaitas maršruti visā ES, lai Eiropas iedzīvotājiem būtu iespējams drošs, ātrs, ērts un videi nekaitīgs transports.

  • sastrēgumi gan autoceļu, gan gaisa satiksmē. Eiropai tie izmaksā aptuveni 1 % no gada IKP. Palielinās kravas pārvadājumu īpatsvars: 2030. gadā to apjoms būšot par 40 % lielāks nekā 2005. gadā, bet 2050. gadā par 80 % lielāks. Pieaugums būs vērojams arī pasažieru pārvadājumos: 2030. gadā gaidāma to palielināšanās par 34 % salīdzinājumā ar 2005. gadu, bet 2050. gadā par veselu 51 %;
  • atkarība no naftas resursiem. Transports ir kļuvis energoefektīvāks, tomēr vēl joprojām 96 % no nepieciešamās enerģijas iegūst no naftas. Turpmākajās desmitgadēs naftas resursi pamazām izsīks, turklāt naftu aizvien vairāk iegūs politiski nestabilos pasaules reģionos. Paredzams, ka 2050. gadā naftas cena būs vairāk nekā divkāršojusies, salīdzinot ar 2005. gadu, kad tā bija 59 ASV dolāri par barelu;
  • siltumnīcefekta gāzu emisija. Līdz 2050. gadam ES plāno transporta nozarē samazināt tās līmeni par 60 % salīdzinājumā ar 1990. gadu. Tas noteikti jāizdara, ja vēlamies globālo sasilšanu ierobežot līdz 2 ºC. Lai sasniegtu šo mērķi, kopumā līdz 2050. gadam ES emisijas ir jāsamazina par 80-95%, salīdzinot ar 1990. gadu;
  • infrastruktūra. ES tā nav viendabīga. ES austrumu valstīs trūkst ātrgaitas vilcienu līniju, bet parastās dzelzceļa līnijas bieži ir sliktā stāvoklī;
  • konkurence. ES transporta nozare sastopas ar aizvien lielāku konkurenci strauji augošajā pasaules transporta tirgū.

Nozīmīgākos apkopotos statistikas datus par transportu sk. “Transports 2050: 50 fakti un attēli”

Efektīvs, ilgtspējīgs, integrēts transports

Konkurence un lietpratīgs regulējums

Lai ES transporta sistēmas kļūtu konkurētspējīgākas, ES ir atvērusi valstu tirgus konkurencei, sevišķi autoceļu un aviopārvadājumus, zināmā mērā arī dzelzceļa pārvadājumus.

Autoceļi — tagad pārvadājumus ar kravas automobiļiem var veikt citās valstīs, un tiem no starpvalstu reisiem savā valstī vairs nav jāatgriežas bez kravas.

Dzelzceļš — 2003. gadā pirmais liberalizācijas pasākumu kopums atvēra konkurencei 70-80 % tālsatiksmes dzelzceļa kravas pārvadājumu. Tagad Komisija ierosina konkurencei atvērt arī dzelzceļa pasažieru pārvadājumus. Vajadzēs likvidēt arī visus administratīvos un juridiskos šķēršļus, kas attiecas uz dzelzceļu un citiem transporta veidiem.

Gaisa transports — liberalizācijas rezultātā ir palielinājusies konkurence, kritušās cenas un izveidoti jauni maršruti starp ES valstīm. Šo ievirzi palīdzēs turpināt ES vienotās gaisa telpas English izveide. Jaunas vēsmas vērojamas arī satiksmē pāri Atlantijas okeānam: “Atvērto debesu” nolīgums, ko ES noslēgusi ar ASV, ļauj ikvienai ES aviosabiedrībai lidot no jebkuras ES lidostas uz jebkuru pilsētu ASV.

Pasažieru tiesības

Ceļotājiem ES ir garantētas pasažieru tiesības, kas aizsargā viņu intereses, īpaši tad, ja kaut kas noiet greizi.

Drošums

Eiropas Savienība:

  • sadarbojas ar reģionālajām un valsts līmeņa iestādēm ceļu satiksmes drošības jautājumos, lai turpmāko 10 gadu laikā uz pusi samazinātu bojāgājušo skaitu;
  • ir izveidojusi Eiropas nedrošo lidsabiedrību “melno” sarakstu ;
  • ievieš stingrākus kuģošanas drošības noteikumus, tostarp par kuģu stingrāku inspicēšanu, vienapvalka tankkuģu ātrāku izņemšanu no ekspluatācijas un sodu par rupjas nolaidības rezultātā radītu piesārņojumu;
  • nosaka drošības un drošuma standartus un finansē vienīgi tiem atbilstošus jaunos infrastruktūras projektus;
  • sekmē drošības un drošuma standartu ievērošanu visā pasaulē, piemēram, sadarbojoties ar Starptautisko civilās aviācijas organizāciju English un Starptautisko jūrniecības organizāciju English.

Ekoloģiski tīrs transports

Pāris pēta nodokļu deklarāciju © Shutterstock

Londona bija pirmā galvaspilsēta, kurā noteica maksu par iebraukšanu pilsētas centrā.

Transporta nozarē, lielākoties no sauszemes transportlīdzekļiem, rodas 28 % no visām CO2 emisijām ES. Komisija izstrādā jaunus tiesību aktus, lai samazinātu pieļaujamo oglekļa dioksīda emisijas līmeni vieglajām automašīnām un veicinātu ekonomiskāka degvielas patēriņa un alternatīvo degvielu risinājumus.

Komisija arī atbalsta pētniecību un jaunu ekoloģisko transporta tehnoloģiju aktīvu izmantošanu. Stratēģiskajā transporta tehnoloģijas plānā (STTP) tā paredz pārgrupēt transporta pētniecības un izstrādes aktivitātes Eiropā, saliekot jaunus akcentus.

Komisija 2012. gadā nāks klajā ar ekoloģiski tīru transporta sistēmu stratēģiju, kas ietilps STTP. Tajā īpaši pasākumi būs veltīti tam, lai sekmētu ekoloģiski tīru transportlīdzekļu ieviešanu un ES standartu izveidi, piemēram, attiecībā uz uzlādes vai degvielas uzpildes infrastruktūras sadarbspēju.

Infrastruktūra

Liberalizācija vien vēl nespēj atrisināt tādas iesīkstējušas problēmas kā CO2 emisijas, slikta satiksme ar attālajiem reģioniem un nepietiekami savienoti valstu tīkli.

ES pašlaik pārstrādā TEN-T politiku, lai izveidotu multimodālo pamattīklu, kas savienos lielākās pilsētas un ES austrumus ar rietumiem. Infrastruktūras politikai vajadzētu papildināt arī citus mērķus, piemēram, sociālo kohēziju un klimata pārmaiņu iegrožošanu.

Nenoliedzot publiskā finansējuma lielo nozīmi transporta nozarē, ir vajadzīga jauna pieeja, kā finansēt transporta tarifus, lai līdzsvarotu finanšu vidi: tarifi ir jāpārstrukturē tā, lai pēc iespējas plašāk tiktu izmantots princips “piesārņotājs maksā” un “lietotājs maksā”.

Uz augšu

Uz augšu


Videomateriāli


Esiet informēti


Uz augšu

Atjaunot rakstzimju standartizmeruPalielinat rakstzimju izmeru par 150 %Palielinat rakstzimju izmeru par 200 % | Izvēlēties zilu krāsuIzvēlēties zaļu krāsuIzvēlēties sarkanu krāsuIzveleties tumšu fonu


Pievienot grāmatzīmju sarakstam Pārsūtīt šo lapu draugam Izdrukāt šo lapu

Atsauksmes

Vai atradāt meklēto?

Ko jūs meklējāt?

Vai jums ir kādi ieteikumi?

Neizdodas atrast? Izmēģiniet alfabētisko sarakstu!AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOOPRSŠTUŪVZŽ