Vienots tirgus


ES vienotajā tirgū (to dažreiz sauc arī par iekšējo tirgu) cilvēku pārvietošanās un preču, pakalpojumu un naudas brīva aprite notiek tikpat brīvi kā vienas valsts teritorijā. Šo apriti vairs neapgrūtina valstu robežas un citi šķēršļi, kas pastāvēja pagātnē.

ES pilsoņi nu var studēt, dzīvot, iepirkties, strādāt un pensionēties jebkurā ES dalībvalstī. Varam palikt arī pašu mājās, kur ir pieejams plašs preču klāsts no visas Eiropas.

Vairs nav robežkontroles uz ES dalībvalstu iekšējām robežām

Elektriķis © Bilderbox

Vairums mājsaimniecību Eiropā var brīvi izvēlēties elektroenerģijas piegādātāju.

Lai izveidotu šo vienoto tirgu, bija jānovērš simtiem tehnisku, juridisku un birokrātisku šķēršļu, kuru dēļ agrāk nebija iespējama brīva tirdzniecība un brīva pārvietošanās starp ES dalībvalstīm. No 1992. gada līdz 2008. gadam vienotajā tirgū radās 2,77 miljoni jaunu darbvietu un bija 2,1 % liela tautsaimniecības izaugsme.

Tā kā uzņēmumiem nu ir iespēja izvērsties visa ekonomiskā bloka teritorijā, tie ir paplašinājuši darbību, līdz ar to palielinājusies konkurence. Pateicoties tai, samazinājušās cenas un patērētājiem ir plašāka izvēle.

Tālsarunas ar citām Eiropas valstīm tagad maksā tikai niecīgu daļu no tā, ko nācās tērēt pirms 10 gadiem, tāpat ievērojami kritušās ir lidmašīnas biļešu cenas, un ir atvērti daudzi jauni aviolīniju maršruti. Tagad daudzām mājsaimniecībām un uzņēmumiem ir iespēja izvēlēties elektrības un gāzes piegādātāju.

Tajā pašā laikā ES turpina strādāt pie tā, lai šāda lielāka atvērtība nemazinātu godīgumu, kā arī patērētāju un vides aizsardzību. Šajā darbā tai palīdz ES dažādās konkurences un reglamentējošās iestādes.

Plašas iespējas uzņēmumiem

Eiropas uzņēmumiem, kuru noieta tirgus ir ES, ir pieejami gandrīz 500 miljoni patērētāju. Tas ir stabils pamats viņu konkurētspējai pasaules ekonomikā arī turpmāk. Turklāt šāds milzīgs vienots tirgus, protams, ir pievilcīgs ārzemju investoriem.

Šāda ekonomikas integrācija var būt vērtīgs aizsardzības līdzeklis cīņā pret periodisku lejupslīdi, dodot ES dalībvalstīm iespēju savstarpēji tirgoties, nevis pieturēties pie šauri protekcionistiskiem pasākumiem, kas ekonomikas krīzi tikai padziļinātu.

Daži šķēršļi joprojām saglabājušies

Ķirurgi © Shutterstock

Kvalificēti speciālisti var strādāt jebkurā ES valstī.

Integrācija vēl nav pabeigta, un joprojām ir daudzas jomas, kuru potenciāls netiek izmantots pilnībā:

  • valstu nodokļu sistēmu sadrumstalotība bremzē tirgus integrāciju un efektivitāti;
  • pakalpojumu tirgus atveras ievērojami lēnāk nekā preču tirgi (kaut arī kopš 2006. gada uzņēmumi var piedāvāt daudz pārrobežu pakalpojumu, arī atrodoties savā valstī);
  • finanšu pakalpojumu, enerģētikas un transporta nozarē dažādu valstu tirgi vēl ir norobežoti un nav savienoti;
  • e-komercija starp ES dalībvalstīm attīstās lēnāk nekā valstu iekšienē, turklāt ievērojami atšķiras dažādu valstu noteikumi, standarti un prakse;
  • jāvienkāršo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas noteikumi, lai kvalificēti speciālisti varētu vieglāk atrast darbu citās ES dalībvalstīs.

Finanšu pakalpojumu tirgus ir īpašs gadījums, jo ES cenšas nostiprināt finanšu nozari un padarīt to drošāku, veidojot finanšu pakalpojumu uzraudzības iestādes, nosakot regulējumu sarežģītiem finanšu produktiem un pieprasot, lai bankām būtu lielāks kapitāls. Tādējādi tiek gādāts, lai neatkārtotos 2009. gada krīzei līdzīgas problēmas.

Ārējo robežu kontrole

Šengenas zonā iekšējās robežas netiek uzraudzītas. Pašlaik Šengenas zonā ir 26 valstis: Norvēģija, Islande, Šveice, Lihtenšteina un visas ES dalībvalstis izņemot Apvienoto Karalisti, Bulgāriju, Horvātiju, Īriju, Kipru un Rumāniju.

Šengenas zonas valstis vairs neveic pārbaudes uz savām iekšējām robežām, toties stingrāk uzrauga ārējās robežas.

Lai gādātu par drošību šajā zonā, kur neveic pārbaudi uz iekšējām robežām, Šengenas zonas valstis padziļinājušas policijas sadarbību, pirmām kārtām šādās jomās: tūlītēja pakaļdzīšanās un pārrobežu uzraudzība. Ar Šengenas Informācijas sistēmas palīdzību valsts robežkontroles, muitas un policijas iestādes var izplatīt paziņojumus par meklēšanā esošiem vai pazudušiem cilvēkiem un nozagtiem transportlīdzekļiem vai dokumentiem.

Uz augšu

Iekšējais tirgus

Publicēta 2013. gada augustā

Šī publikācija izdota sērijā “Ieskats Eiropas Savienības politikā”


Uz augšu


Videomateriāli


Esiet informēti

Twitter

  • Eiropas Komisija - Iekšējais tirgus un pakalpojumiEnglish (en)

Uz augšu

KONTAKTI

Ja jums ir vispārīgi jautājumi

Zvaniet pa tālr.
00 800 6 7 8 9 10 11 Sīkāk par šo pakalpojumu

Sūtiet jautājumus pa e-pastu

Iestāžu kontaktinformācija un ziņas par to apmeklējumiem, kontakti presei

Atsauksmes

Vai atradāt meklēto?

Ko jūs meklējāt?

Vai jums ir kādi ieteikumi?