Navigācijas ceļš

Vienotais tirgus


ES vienotajā tirgū (to dažreiz sauc arī par iekšējo tirgu) cilvēku pārvietošanās Deutsch (de) English (en) français (fr) un preču English (en) , pakalpojumu Deutsch (de) English (en) français (fr) un naudas Deutsch (de) English (en) français (fr) aprite notiek tikpat brīvi kā vienas valsts teritorijā. Tirdzniecību traucējošu šķēršļu novēršanā svarīga loma ir savstarpējai atzīšanai English (en) .

ES pilsoņi nu var studēt, dzīvot, iepirkties, strādāt un pensionēties jebkurā ES dalībvalstī un baudīt preces no visas Eiropas.

Vairs nav robežkontroles uz ES dalībvalstu iekšējām robežām

Lai izveidotu šo vienoto tirgu, ir novērsti simtiem tehnisku, juridisku un birokrātisku šķēršļu, kuru dēļ agrāk nebija iespējama brīva tirdzniecība un brīva pārvietošanās starp ES dalībvalstīm.

Tādēļ uzņēmumi nu ir paplašinājuši darbību. Pateicoties lielākai konkurencei, samazinājušās cenas un patērētājiem paplašinājusies izvēle:

  • tālsarunas ar citām Eiropas valstīm tagad maksā tikai niecīgu daļu no tā, ko nācās tērēt pirms 10 gadiem,
  • ievērojami kritušās ir lidmašīnas biļešu cenas, un ir atvērti daudzi jauni aviolīniju maršruti,
  • tagad daudzām mājsaimniecībām un uzņēmumiem ir iespēja izvēlēties elektrības un gāzes piegādātāju.

Tajā pašā laikā ES turpina strādāt pie tā, lai šāda lielāka atvērtība nemazinātu godīgumu, kā arī patērētāju un vides aizsardzību. Šajā darbā tai palīdz ES dažādās konkurences un reglamentējošās iestādes.

Plašas iespējas uzņēmumiem

Eiropas uzņēmumiem, kuru noieta tirgus ir ES, ir pieejami gandrīz 500 miljoni patērētāju. Tas palīdz būt konkurētspējīgiem pasaules ekonomikā arī turpmāk. Vienotais tirgus ir pievilcīgs arī ārzemju investoriem.

Šāda ekonomikas integrācija var būt ļoti noderīga arī recesijas laikos, dodot ES dalībvalstīm iespēju savstarpēji tirgoties, nevis pieturēties pie šauri protekcionistiskiem pasākumiem, kas ekonomikas krīzi tikai padziļinātu.

Daži šķēršļi joprojām saglabājušies

Tomēr joprojām ir daudzas jomas, kurās integrācijai vajadzīgs vairāk laika:

  • valstu nodokļu sistēmu sadrumstalotība bremzē tirgus integrāciju un efektivitāti,
  • finanšu pakalpojumu, enerģētikas un transporta nozarē dažādu valstu tirgi vēl ir norobežoti un nav savienoti,
  • e-komercija starp ES dalībvalstīm attīstās lēnāk nekā valstu iekšienē, turklāt ievērojami atšķiras dažādu valstu noteikumi, standarti un prakse,
  • pakalpojumu tirgus atveras ievērojami lēnāk nekā preču tirgi (kaut arī kopš 2006. gada uzņēmumi var piedāvāt daudz pakalpojumu ārzemēs, arī atrodoties savā valstī),
  • jāvienkāršo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas noteikumi, lai kvalificētiem speciālistiem būtu vieglāk atrast darbu citās ES dalībvalstīs.

Finanšu pakalpojumu tirgus ir īpašs gadījums. Lai nepieļautu 2009. gada krīzes atkārtošanos, ES cenšas nostiprināt finanšu nozari un padarīt to drošāku, veidojot finanšu pakalpojumu uzraudzības iestādes, nosakot regulējumu sarežģītiem finanšu produktiem un pieprasot, lai bankām būtu lielāks kapitāls. Līdz ar banku savienības izveidi banku uzraudzības un noregulējuma mehānismi vairākās dalībvalstīs tika nodoti ES līmenim. Tiek arī plānots izveidot visas ES mēroga kapitāla tirgus savienību, lai

  • mazinātu finanšu tirgus sadrumstalotību,
  • dažādotu finansējuma avotus,
  • pastiprinātu kapitāla plūsmas starp ES valstīm,
  • padarītu finansējumu pieejamāku uzņēmumiem, jo īpaši MVU.

Ārējo robežu kontrole

ES pilsoņiem nav vajadzīga pase, ceļojot Šengenas zonā, kurā pašlaik ietilpst 26 valstis:

  • visas ES dalībvalstis izņemot Apvienoto Karalisti, Bulgāriju, Horvātiju, Īriju, Kipru un Rumāniju,
  • Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice.

Kaut arī Šengenas zonas valstis vairs neveic pārbaudes uz savām iekšējām robežām, tās ir pastiprinājušas kontroli uz ES ārējām robežām.

Lai gādātu par drošību Šengenas zonā, kur neveic pārbaudi uz iekšējām robežām, tajā ietilpstošās valstis padziļinājušas policijas sadarbību pirmkārt šādās jomās: tūlītēja pakaļdzīšanās un tādu aizdomās turamo novērošana, kuri pārvietojas no vienas valsts uz citu. Ar Šengenas Informācijas sistēmas palīdzību muita, policija un valsts robežkontroles iestādes var izplatīt paziņojumus par meklēšanā esošiem vai pazudušiem cilvēkiem un nozagtiem transportlīdzekļiem vai dokumentiem.

Uz augšu

Iekšējais tirgus

Publicēta 2013. gada augustā

Šī publikācija izdota sērijā “Ieskats Eiropas Savienības politikā”


Banku darbība un finanses

Manuskripts atjaunināts 2014. gada novembris.

Šī publikācija izdota sērijā “Ieskats Eiropas Savienības politikā”


Uz augšu



Esiet informēti

Twitter

  • Eiropas Komisija - Iekšējais tirgus un pakalpojumiEnglish (en)
  • ES finansesEnglish (en)

Uz augšu

KONTAKTI

Ja jums ir vispārīgi jautājumi

Zvaniet pa tālr.
00 800 6 7 8 9 10 11 Sīkāk par šo pakalpojumu

Sūtiet jautājumus pa e-pastu

Iestāžu kontaktinformācija un ziņas par to apmeklējumiem, kontakti presei

Atsauksmes

Vai atradāt meklēto?

Ko jūs meklējāt?

Vai jums ir kādi ieteikumi?