You are here:

Cilvēktiesības

Cilvēktiesības

Cilvēka cieņa, brīvība, demokrātija, vienlīdzība, tiesiskums un cilvēktiesību ievērošana ir vērtības, kuras ir ierakstītas Eiropas Savienības dibināšanas līgumos. ES Pamattiesību harta ir skaidrs un spēcīgs ES pilsoņu tiesību apliecinājums.

Pamattiesību aizsardzība Eiropas Savienībā

Katras valsts konstitūcija garantē pamattiesības valsts līmenī, bet ES Pamattiesību harta (pieņemta 2000. gadā un ES valstīm juridiski saistoša kopš 2009. gada) — ES līmenī. Cilvēktiesību aizsardzībā ir iesaistītas visas ES iestādes — Komisija, Parlaments un Padome. Harta:

  • nosaka, kādas pamattiesības ir saistošas ES iestādēm un struktūrām;
  • attiecas uz dalībvalstu valdībām, kad tās īsteno ES tiesību aktus.

Visiem, kas vēlas izmantot tiesisko aizsardzību, jāvēršas savas valsts tiesā. Ja visas citas iespējas ir izsmeltas, viņi var vērsties Eiropas Savienības Tiesā.

Harta ir saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, kuru ir ratificējušas visas ES valstis.

Pamattiesību aģentūra Izvēlieties saites tulkojumu   Deutsch (de) English (en) français (fr) apzina un analizē nozīmīgākās tendences šajā jomā.

Cilvēktiesību veicināšana pasaulē

Lai ES cilvēktiesību politika būtu efektīvāka un konsekventāka, ir izstrādāts 2012. gada stratēģiskais satvars cilvēktiesību un demokrātijas jomā PDF. Rīcības plāns par cilvēktiesībām un demokrātiju (2015–2020) ir apstiprināts pamats tiešām kolektīvam darbam, kurā piedalās gan ES valstis, gan ES iestādes. 2012. gadā ES pirmo reizi iecēla ES īpašo pārstāvi cilvēktiesību jautājumos — Stavrosu Lambrinidi. Viņa uzdevums ir veidot ES cilvēktiesību politiku attiecībā uz ārpussavienības valstīm un pievērst tai sabiedrības uzmanību.

Eiropas Savienības pamatā ir stingra apņemšanās visā pasaulē veicināt un aizstāvēt cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskumu. ES attiecībās ar ārpussavienības valstīm un reģioniem cilvēktiesības ir izvirzītas pašā priekšplānā. Sekmējot darbu cilvēktiesību jomā, var labāk novērst un atrisināt konfliktus un galu galā mazināt nabadzību.

ES politika ir šāda:

  • strādāt, lai sekmētu sieviešu, bērnu, minoritāšu un pārvietoto personu tiesības;
  • iestāties pret nāvessodu, spīdzināšanu, cilvēku tirdzniecību un diskrimināciju;
  • aizstāvēt pilsoniskās, politiskās, ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības;
  • aizstāvēt cilvēktiesību vispārējo un nedalāmo dabu, pilntiesīgi un aktīvi darbojoties kopā ar partnervalstīm, starptautiskajām organizācijām, reģionālajām organizācijām un grupām un apvienībām visos sabiedrības līmeņos.

Visos ES nolīgumos par tirdzniecību un sadarbību ar ārpussavienības valstīm (pašreiz vairāk nekā 120) ir iekļauts cilvēktiesību noteikums, kurš paredz, ka cilvēktiesības ir būtisks ES divpusējo attiecību elements. Vairākos gadījumos par cilvēktiesību pārkāpumiem Eiropas Savienība ir noteikusi sankcijas

Tā arī risina dialogus par cilvēktiesībām ar vairāk nekā 40 valstīm un organizācijām, arī Krieviju, Ķīnu un Āfrikas Savienību. ES gada ziņojumā par cilvēktiesībām un demokrātiju Izvēlieties saites tulkojumu   English (en) ir izvērtēts ES darbs cilvēktiesību jomā visā pasaulē. 

Ar Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu Izvēlieties saites tulkojumu   English (en) (EIDHR) ES atbalsta pilsoniskās sabiedrības grupas, apvienības un privātpersonas, kas aizstāv cilvēktiesības un pamatbrīvības izpausmes, demokrātiju un tiesiskumu. Šī instrumenta budžets 2014.‒2020. gadam ir 1,3 miljardi eiro.