Pieejamības rīki
Vietnes rīki
Valodu atlasītājs
Navigācijas ceļš
Cilvēka cieņa, brīvība, demokrātija, vienlīdzība, tiesiskums un cilvēktiesību ievērošana ir vērtības, kuras jau no paša sākuma ir Eiropas Savienības dibināšanas līgumos. Tagad tās ir nostiprinātas arī ar Pamattiesību hartu.
Eiropas Savienības dalībvalstīm un valstīm, kuras vēlas tai pievienoties, jāievēro cilvēktiesības. Tāpat tas jādara arī valstīm, kuras ar ES noslēgušas tirdzniecības un sadarbības nolīgumus.

Cilvēktiesības ir vispārējas.
Ar savu cilvēktiesību politiku Eiropas Savienība

Cilvēkiem var būt atšķirīgi priekšstati par to, kas ir cilvēktiesības.
2012. gadā ir pieņemts stratēģiskais satvars un rīcības plāns cilvēktiesību un demokrātijas jomā, lai ES cilvēktiesību politika būtu efektīvāka un konsekventāka. Tajā pašā gadā par pirmo ES īpašo cilvēktiesību pārstāvi tika iecelts Stavross Lambrinidis. Viņa uzdevums ir rūpēties, lai ES ārpolitika cilvēktiesību jomā būtu efektīva un labi pamanāma.
ES publicē ikgadēju ziņojumu par ES Pamattiesību hartas īstenošanu un cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē. Tajos ir izvērtēts ES darbs cilvēktiesību jomā.

Īpaša aizsardzība nepieciešama bērniem.
Eiropas Savienībā katras valsts konstitucionālā sistēma garantē pamattiesības valsts līmenī, bet ES Pamattiesību harta (pieņemta 2000. gadā un ES valstīm juridiski saistoša kopš 2009. gada) — ES līmenī. Ja valsts tiesās nav gūti panākumi, privātpersonas var vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Cilvēktiesību aizsardzībā ir iesaistītas visas ES iestādes — Komisija, Parlaments un Padome. Tām palīdz Pamattiesību aģentūra, kas apzina un analizē nozīmīgākās tendences cilvēktiesību jomā.
Pamattiesību harta ir cilvēktiesību apkopojums vienā dokumentā, un tā jāievēro ES iestādēm un struktūrām. Harta attiecas arī uz dalībvalstu valdībām, bet tikai gadījumos, kad tās īsteno ES tiesību aktus.

Veicinot cilvēktiesības, ES atbalsta nabadzības mazināšanu un konfliktu novēršanu.
Cilvēktiesību veicināšana ir neatņemama nabadzības mazināšanā un konfliktu novēršanā un atrisināšanā. Tāpēc attiecībās ar citām valstīm un reģioniem Eiropas Savienība cilvēktiesību jautājumu ir izvirzījusi priekšplānā.
Visos ES nolīgumos par tirdzniecību un sadarbību ar ārpussavienības valstīm ir iekļauts cilvēktiesību noteikums, kurš paredz, ka cilvēktiesības ir būtisks divpusējo attiecību elements. Šobrīd ir vairāk nekā 120 šādu nolīgumu. Par cilvēktiesību pārkāpumiem Eiropas Savienība ir noteikusi sankcijas vairākām valstīm, tostarp Baltkrievijai un Irānai.
Tā arī risina dialogus par cilvēktiesībām ar vairāk nekā 40 valstīm un organizācijām, arī Krieviju, Ķīnu un Āfrikas Savienību.
Ar Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu ES atbalsta pilsoniskās sabiedrības grupas un privātpersonas, kas aizstāv demokrātiju, cīnās pret spīdzināšanu un rasismu. Šī instrumenta budžets 2007.‒2013. gadam ir 1,1 miljards eiro.