Pētniecība un inovācija

ES mēroga konkurence šā finansējuma saņemšanai pulcinās Eiropas labākos pētniekus un novatorus, lai cīnītos ar mūsdienu lielākajām problēmām, kas saistītas ar enerģētiku, pārtikas nodrošinājumu, klimata pārmaiņām un sabiedrības novecošanu. Pētniecība un inovācijas palīdz radīt darba vietas, labklājību un celt dzīves kvalitāti. Lai gan ES daudzu tehnoloģiju izmantojuma ziņā ir pasaules līdera pozīcijās, tā saskaras ar arvien lielākām problēmām, ko rada ne tikai tradicionālie konkurenti, bet arī valstis, kurās ir strauja ekonomikas izaugsme.

Mūsu dzīves līmenis nākotnē ir atkarīgs no tā, cik labi spēsim sekmēt inovāciju preču ražošanā, pakalpojumos, uzņēmējdarbībā un sociālajos procesos un modeļos. Tāpēc inovācijai ir atvēlēta galvenā vieta stratēģijā “Eiropa 2020”, kur viena no svarīgākajām iniciatīvām ir “Inovācijas savienība” .

Inovācijas savienība ievirzīs ES centienus un sadarbību ar ārpussavienības valstīm tā, lai sasniegtu lielos mērķus, kas minēti augstāk. Ar valsts pasākumiem tiks stimulēts privātais sektors un likvidēti šķēršļi, kas neļauj idejas realizēt tirgū, piemēram, finansējuma trūkums, sadrumstalota pētniecība un tirgi, nepietiekams valsts iepirkums inovācijā un lēna standartu izstrāde.

Eiropas Pētniecības telpas izveide

ES iecerējusi līdz 2014. gadam izveidot vienotu Eiropas pētniecības telpu, kurā zinātnieki varēs brīvi strādāt jebkurā ES valstī un būs ciešāka pārrobežu sadarbība.

Pamatprogramma

Septītajai pamatprogrammai ir četri virzieni.

• Sadarbība — sadarbība veselības aizsardzības, pārtikas ražošanas, lauksaimniecības, zivsaimniecības, biotehnoloģijas, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, enerģētikas, vides (ieskaitot klimata pārmaiņas), transporta (ieskaitot aeronautiku), sociālekonomikas un humanitāro zinātņu, kosmosa un drošības izpētē. Šeit ietilpst arī nanozinātnes, nanotehnoloģijas, materiāli un jaunas ražošanas tehnoloģijas.
• Idejas — jaunu jomu izpētes atbalsts no Eiropas Pētniecības padomes.
• Cilvēki — cilvēkresursi, piemēram, stipendijas jauniem zinātniekiem, mūžizglītības un karjeras attīstības stipendijas, uzņēmumu un akadēmisko mācībspēku partnerattiecības un apbalvojumi par izcilību.
• Kapacitāte — finansējums pētniecības infrastruktūrai, mazo uzņēmumu pētniecībai un attīstībai, zināšanu un zinātnes kopas, kā arī zinātnei kopumā.

Kopīgais pētniecības centrs

Kopīgais pētniecības centrs ir septiņu dažādās ES dalībvalstīs izveidotu pētniecības institūtu tīkls. Tas ne tikai pēta kodolenerģiju un kodoldrošību, bet arī ir izstrādājis tādas tehnoloģijas kā attālās izpētes metodi, kas ļauj paredzēt gaidāmās pārtikas krīzes jaunattīstības valstīs, kur būs vajadzīga ES pārtikas palīdzība.

Eiropas Pētniecības padome

Eiropas Pētniecības padome atbalsta jaunu zinātnes jomu izpēti, kas mudina vislabākos patiesi radošos zinātniekus, stipendiātus un inženierus raudzīties tālāk aiz vispārpieņemtajām zināšanu un disciplīnu robežām. (Tā ir jauna izpratne par pamatjomu zinātnisko izpēti, kas atzīst zinātnes un tehnikas pamatjomu izpētes lielo nozīmi ekonomikā un sociālajā labklājībā, bet tajā pašā laikā atzīst arī to, ka izpēte, kas šķērso izpratnes robežu, ir savā būtībā riskants pasākums, kas ļauj ielūkoties jaunās un aizraujošākās pētniecības jomās.) Eiropas Pētniecības padomes finansējums tiek piešķirts pētnieku projektiem, kas nozīmē, ka zinātniekiem tiek piedāvāts atklāt jaunas iespējas un virzienus jebkurā izpētes nozarē, nevis sekot politiķu noteiktajām prioritātēm.

Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts

Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta mērķis ir pētniecības rezultātu komerciāls pielietojums, izveidojot zināšanu un jauninājumu kopienas.

Tas ir jauns partnerības modelis, kurā piedalās universitātes, pētniecības organizācijas, uzņēmumi, fondi un citi dalībnieki. Pašreizējās prioritātes ir, piemēram, klimata pārmaiņas, atjaunojamie energoresursi un nākamās paaudzes informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.

“Apvārsnis 2020” — finansējums pētniecībai un inovācijai 2014.-2020. gadā

“Apvārsnis 2020” ir jaunā ES programma, kas piešķir finansējumu pētniecībai un inovācijai 2014.-2020. gadā. Kopējais finansējums minētajam laika periodam ir aptuveni 80,2 miljardi eiro, un tas būs pieejams pētniecības institūtiem, universitātēm, radošiem privātuzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem.

Iegūs visas ES ekonomikas nozares, tostarp, lauksaimniecība, zivsaimniecība, pārtikas rūpniecība, veselības aizsardzība, transports, enerģētika (it īpaši atjaunojamo energoresursu nozare) un informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.

Uz augšu

ES iestādes un struktūras

• Eiropas Komisija
  • Uzņēmējdarbības un rūpniecības departaments un kosmosa izpēte
  • Pētniecība un inovācija
  • Kopīgais pētniecības centrs
  • Septītā pamatprogramma
• Eiropas Parlaments
  • Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja
• Eiropas Savienības Padome
  • Konkurētspēja: iekšējais tirgus, rūpniecība un pētniecība
  • COST (ES mēroga sadarbība zinātnes un tehnoloģisko pētījumu jomā)
• Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
  • Vienotais tirgus, ražošana un patēriņš
• Reģionu komiteja
  • Izglītības, jaunatnes, kultūras un pētniecības komisija (EDUC)
• ES aģentūras
  • Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūra
  • Pētniecības izpildaģentūra

Finansējuma saņemšanas iespējas

• Dotācijas
• Konkursi

Publikācijas, biļeteni un statistika

• Publikācijas
• Biļeteni
• Statistika

Tiesību akti

• ES tiesību akti par pētniecību un inovāciju (kopsavilkumi)
• Spēkā esošie tiesību akti par pētniecību un inovāciju
• Līguma par Eiropas Savienības darbību 179.-190. pants