Navigācijas ceļš

Daudzvalodība


Papildus 24 ES oficiālajām valodām Eiropā runā daudzās reģionālajās un mazākumtautību valodās. ES tiecas aizsargāt valodu daudzveidību un sekmēt svešvalodu apguvi.

Oficiālās valodas

ES 28 dalībvalstu karogi © ES

Pašreiz ES ir 24 oficiālās valodas.

Tās ir šādas: angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, horvātu, igauņu, itāliešu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, nīderlandiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru.

Paklausieties, kā skan ES oficiālās valodas

Kā ES pilsonis varat sazināties ar ES iestādēm jebkurā no šīm valodām un atbildi saņemt tajā pašā valodā. Visas ES regulas un citus leģislatīvos dokumentus publicē visās šajās valodās, izņemot īru valodu (saskaņā ar pagaidu vienošanos īru valodā tulko tikai regulas, ko kopīgi pieņēmuši ES Padome un Eiropas Parlaments).

Eiropas Parlamentā ievēlētie deputāti arī ir tiesīgi izteikties jebkurā no ES oficiālajām valodām.

Vietnē “EUROPA” izmantotās valodas

Tīmeklī ir tik daudz informācijas par ES un tās darbību, ka nevar nodrošināt visas šīs informācijas pieejamību katrā oficiālajā valodā. ES visās valodās piedāvā vispārīgu pamatinformāciju par tās politiku dažādās jomās, kā arī dokumentus par finansējuma saņemšanas iespējām. Pārējo saturu nodrošina tajās ES valodās, kurās runā visvairāk cilvēku.

Reģionālās un mazākumtautību valodas

ES vietējās reģionālajās vai mazākumtautību valodās runā apmēram 40 miljoni cilvēku. To vidū ir katalāņu, basku, frīzu, sāmu, velsiešu valoda un jidišs.

ES politika ir aizsargāt un veicināt minoritāšu valodas, finansējot attiecīgas šim mērķim atbilstošas iniciatīvas.

Valodu apguve

Vairākas plauktā novietotas daudzvalodu vārdnīcas © iStockphoto

Varētu būt ļoti noderīgi ar svešvalodām iepazīstināt visjaunākā vecuma bērnus.

Viens no ES daudzvalodības politikas mērķiem ir panākt, lai katrs eiropietis papildus dzimtajai valodai runātu vēl divās valodās. Visefektīvāk šo mērķi var sasniegt, iepazīstinot bērnus ar divām svešvalodām jau agrīnā vecumā. Fakti rāda, ka iznākums var būt raitāka valodu apguve un labākas dzimtās valodas zināšanas.

ES atbalsta valodu apguvi šādu iemeslu dēļ:

  • uzlabojot bērnu, jauniešu un pieaugušo valodu prasmi, viņiem būs iespēja mācīties un/vai strādāt citās ES valstīs, kā arī uzlabot savas kopējās karjeras izredzes;
  • svešvalodu zināšanas sekmē saprašanos dažādas kultūras pārstāvošu cilvēku starpā, kas ir svarīgi daudzvalodīgā dažādu kultūru Eiropā;
  • uzņēmumiem ir vajadzīgi darbinieki, kas spēj veiksmīgi tirgoties visā Eiropā;
  • valodu nozare — rakstiskā un mutiskā tulkošana, valodu mācīšana, valodu tehnoloģijas utt. — ir viena no visstraujāk augošajām ekonomikas jomām.

Nesenais Eirobarometra pētījums par eiropiešiem un valodām, kurās viņi runā, (2012) parāda, ka eiropiešiem ir ļoti pozitīva attieksme pret daudzvalodību. 98 % uzskata, ka svešvalodu zināšanas ir noderīgas viņu bērnu nākotnei. 88 % domā, ka svešvalodu zināšanas ir noderīgas pašiem. 72 % atbalsta ES mērķi panākt, lai katrs zinātu vismaz divas svešvalodas, un 77 % uzskata, ka labākām valodu zināšanām ir jākļūst par politikas prioritāti.

Uz augšu

Uz augšu



Esiet informēti

Facebook

  • Mutiskā tulkošana ES iestādēsEnglish (en)
  • Rakstiskā tulkošana Eiropai English (en)

Twitter

  • Mutiskā tulkošana ES iestādēsEnglish (en)

Uz augšu

KONTAKTI

Ja jums ir vispārīgi jautājumi

Zvaniet pa tālr.
00 800 6 7 8 9 10 11 Sīkāk par šo pakalpojumu

Sūtiet jautājumus pa e-pastu

Iestāžu kontaktinformācija un ziņas par to apmeklējumiem, kontakti presei

Atsauksmes

Vai atradāt meklēto?

Ko jūs meklējāt?

Vai jums ir kādi ieteikumi?