Daudzvalodība

Pārskats par ES politiku valodu jomā

Papildus 23 ES oficiālajām valodām Eiropā runā daudzās reģionālajās vai minoritāšu valodās. ES tiecas aizsargāt šo valodu daudzveidību un sekmēt valodu apguvi.

Skatīt visu tekstuSkatīt visu tekstu

Oficiālās valodas

Eiropas Savienības 27 dalībvalstu karogi © ES

Pašlaik ir 23 Eiropas Savienības oficiālās valodas.

Pašlaik ES ir šādas oficiālās valodas: angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valoda.

Paklausieties, kā skan ES oficiālās valodas

Pilsoņi var sūtīt dokumentus ES iestādēm jebkurā no šīm valodām un saņemt atbildi tajā pašā valodā. Arī visas ES regulas un citus tiesību aktus publicē katrā no šīm valodām.

Tāpat arī iedzīvotāju vēlētie pārstāvji Eiropas Parlamentā ir tiesīgi runāt jebkurā no ES oficiālajām valodām.

Portālā “EUROPA” izmantotās valodas

Tā kā informācijas apjoms, kas tīmeklī pieejams par ES un tās darbību, ir milzīgs, nevar nodrošināt, lai visa šī informācija būtu pieejama katrā no oficiālajām valodām. Visās valodās ES piedāvā pamatinformāciju par tās politiku un iespējām saņemt finansējumu. Pārējā informācija ir lasāma visplašāk lietotajās ES valodās.

Reģionālās un mazākumtautību valodas

ES apmēram 40 miljoni cilvēku runā vairāk nekā 60 reģionālajās vai pirmiedzīvotāju valodās. To vidū ir katalāņu, basku, frīzu, sāmu, velsiešu un ebreju valoda.

ES aizsargā un sekmē mazākumtautību valodas. Šī mērķa īstenošanai finansējums piešķirts daudzām iniciatīvām.

Valodu apguve

Vairākas daudzvalodu vārdnīcas grāmatu plauktā © iStockphoto

Tam, ka bērni sāk apgūt svešvalodas, kad viņi vēl ir pavisam mazi, var būt lielas priekšrocības.

Mērķis ir panākt, lai ES katrs papildus savai dzimtajai valodai prastu runāt vēl divās svešvalodās. Lai sekmētu šī mērķa sasniegšanu, ES atbalsta divu svešvalodu mācību nodarbības maziem bērniem. Ir pamats domāt, ka rezultātā bērni valodu apgūs ātrāk un padziļināsies arī dzimtās valodas zināšanas.

ES atbalsta valodu apguvi, tāpēc ka:

tā var sekmēt kopienu veidošanos starp privātpersonām un tautībām un ir būtiski svarīga saticīgai dzīvei daudzvalodu un dažādu kultūru Eiropā,
uzņēmumiem ir vajadzīgi darbinieki, kas runā daudzās valodās, lai varētu efektīvi tirgoties visā Eiropā,
valodu nozare — rakstiskā un mutiskā tulkošana, valodu mācīšana, valodu tehnoloģijas u.tml. — ir viena no visstraujāk augošajām ekonomikas jomām.

Pētījumā , kuru veica 2006. gadā, 28 % respondentu paziņoja, ka jau runā divās svešvalodās, un 56 % respondentu apgalvoja, ka var runāt vienā. Tikai nelielai eiropiešu daļai valodu apguve šķiet maznozīmīga. 2006. gadā tādu cilvēku bija tikai 8 %.