Tieslietas un iekšlietas

Eiropas Savienības pilsoņiem ir tiesības dzīvot jebkurā ES valstī. Robežas šķērsošanu ir grūti pat pamanīt, kopš Šengenas līgumā tika atceltas pārbaudes uz ES iekšējām robežām (izņemot Bulgāriju, Kipru, Īriju, Rumāniju un Lielbritāniju).

Skatīt visu tekstuSkatīt visu tekstu

ES arī daudz dara, lai pasargātu iedzīvotājus no starptautiskās noziedzības un terorisma un nodrošinātu ikvienam iespēju vērsties vietējā tiesā, kā arī gādā par jūsu pamattiesību ievērošanu, lai kurā ES valstī jūs arī atrastos.

Ceļotājs ar mugursomu plecos veras tālumā © Shutterstock

Lielāko ES daļu var šķērsot bez vajadzības uzrādīt pasi un nesastopot robežkontroli.

Pamattiesību garantēšana

ES Pamattiesību hartā nosauktas visas ES pilsoņu personiskās, pilsoniskās, politiskās, ekonomiskās un sociālās tiesības. Pamattiesību aģentūra palīdz politikas veidotājiem izdot jaunus likumus un cenšas padziļināt sabiedrības izpratni par pamattiesībām.

ES rīkojas savu iedzīvotāju labā, lai viņus pasargātu no diskriminācijas ādas krāsas, tautības, reliģiskās piederības, ticības, invaliditātes, vecuma un seksuālās orientācijas dēļ. Visuresošā interneta laikmetā ES cīnās par ikviena cilvēka tiesībām uz personas datu aizsardzību.

Tiesu iestāžu sadarbība

Pirkstu nospiedumu pārbaude datubāzē © Bilderbox

ES iestādes kopīgiem spēkiem cīnās pret starptautisko noziedzību.

Ceļojot ES, jums ir tiesības neierobežoti izmantot tās valsts tiesu sistēmu, kurā atrodaties. Tas nozīmē arī to, ka noziedznieki nevar izvairīties no atbildības par pastrādāto noziegumu, vienkārši šķērsojot robežu.

Ir pastiprinājusies sadarbība starp ES valstu tiesu iestādēm, lai vienā dalībvalstī pieņemtie tiesu nolēmumi tiktu atzīti un izpildīti citā dalībvalstī. Sevišķi svarīgi tas ir civilajā tiesvedībā par laulības šķiršanu, bērna aizgādību, uzturlīdzekļu prasībām un pat bankrotu un nesamaksātiem rēķiniem, kad iesaistītās fiziskās personas dzīvo dažādās valstīs.

Lai palīdzētu cīnīties pret smagiem noziegumiem, kā korupciju, narkotiku kontrabandu un terorismu, ES ir izveidojusi Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu .

Garās noziedznieku izdošanas procedūras ir aizstātas ar Eiropas apcietināšanas orderi, lai aizdomās turētos un notiesātos noziedzniekus, kas aizbēguši uz ārzemēm, varētu ātri nogādāt atpakaļ valstī, kurā tie tiesāti vai jātiesā.

Patvērums un imigrācija

Kopēji obligātie standarti un procedūras patvēruma meklētājiem ir domāti tam, lai garantētu augsta līmeņa aizsardzību visiem, kam tā vajadzīga, tajā pašā laikā nodrošinot, ka dalībvalstu patvēruma sistēmu nevar izmantot ļaunprātīgi. Piemēram, šie standarti un procedūras nosaka, kā un kur jāizskata patvēruma pieteikumi, kādi ir standarti patvēruma meklētāju uzņemšanai, kāds statuss ir cilvēkiem, kam piešķirts patvērums, un kāda loma ir valsts varasiestādēm šo pienākumu izpildē.

ES valstis arī izstrādā saskanīgu ES imigrācijas politiku, kurā tiek izmantotas legālās imigrācijas piedāvātās iespējas, vienlaikus cīnoties ar nelegālās imigrācijas problēmām. Jāņem vērā katras ES valsts prioritātes un vajadzības, un jāmudina vietējā sabiedrībā integrēt ārpussavienības valstu pilsoņus.

ES arī cenšas izveidot partnerības ar izcelsmes un tranzīta valstīm, lai labāk organizētu legālo un mazinātu nelegālo imigrāciju, uzlabotu saikni starp migrāciju un attīstību, kā arī nostiprinātu tiesiskumu un veicinātu pamattiesību ievērošanu šajās valstīs.

Lai cilvēki varētu brīvi pārvietoties visā ES, jābūt efektīvai kontrolei visos ieceļošanas punktos uz ES ārējām robežām. ES valstis sadarbojas, lai uzlabotu drošību, efektīvāk kontrolējot ārējās robežas un tanī pat laikā atvieglojot iebraukšanu ES tiem, kuriem ir tādas tiesības. Operatīvo sadarbību starp ES valstīm vada ES ārējo robežu aģentūra FRONTEX .

ES drošības stratēģija

ES iekšlietu politikas galvenie aspekti ir cīņa pret terorismu un organizēto noziedzību, kibernoziedzību un sabiedrības radikalizēšanos ar noslieci uz vardarbību. Sevišķa uzmanība tiek pievērsta nelegālai ieroču kontrabandai, cilvēktirdzniecībai un bērnu seksuālai izmantošanai.

ES iekšējās drošības stratēģija paredz uzlabot iekšējo drošību, sadarbojoties likuma varas īstenošanā, robežu pārvaldībā, civilajā aizsardzībā un katastrofu pārvaldībā.

Stratēģijā ietilpst tiesību akti un praktiski risinājumi, kā organizētajiem noziedzniekiem — narkokaraļiem, cilvēku tirgoņiem, naudas atmazgātājiem, teroristiem — neļaut ļaunprātīgi izmantot dažādos brīvības aspektus, ko garantē Eiropas Savienība, un kā uzlabot sadarbību starp dalībvalstu policijas spēkiem, it sevišķi Eiropas Policijas biroja (Eiropola) ietvaros.

Uz augšu

ES iestādes un struktūras

Eiropas Komisija
- Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centrs
- Iekšlietas
- Tiesiskums
Eiropas Parlaments
- Pilsoņu tiesību, tieslietu un iekšlietu komiteja
Eiropas Savienības Padome
- Tieslietas un iekšlietas
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
- Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Reģionu komiteja
- Pilsoniskuma, pārvaldības, institucionālo lietu un ārlietu komisija (CIVEX)
Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs
- Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs
ES aģentūras
- Eurojust
- ES Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (FRONTEX)
- Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs (EMCDDA)
- Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūra (ENISA)
- Eiropas Policijas akadēmija (CEPOL)
- Eiropas Policijas birojs (Eiropols)
- Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra (FRA)
- Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts