You are here:

Institucionālās lietas

Eiropas Savienība ir vēl nebijis politisks veidojums, kurā suverēnas dalībvalstis ir apvienojušas pilnvaras svarīgās pārvaldes jomās, lai sasniegtu kopīgus mērķus. Ikviens kādas dalībvalsts pilsonis ir arī ES pilsonis, un viņam ir tiesības piedalīties bloka politiskajā dzīvē.

Līdzīgi kā valstīm, ES ir savi likumdevēji (Eiropas Parlaments + Padome), izpildvara (Eiropas Komisija) un neatkarīga tiesu vara (Eiropas Savienības Tiesa).

ES iestāžu pilnvaras ir noteiktas dibināšanas līgumos, par kuriem ir vienojušās un kurus ir apstiprinājušas dalībvalstis. Valstu valdības var brīvi īstenot savu suverenitāti politikas jomās, uz kurām neattiecas šie līgumi.

Divi svarīgākie dibināšanas līgumi ir:

Vēl ir Vienotais Eiropas akts (1987), ar ko nodibināja Eiropas vienoto tirgu, Amsterdamas līgums (1999) un Nicas līgums (2003). Visjaunākais ir Lisabonas līgumspdf(3 MB) Izvēlieties saites tulkojumu  (2009), ar kuru ieviestas izmaiņas dažos agrākajos līgumos.

Iestāžu trīsstūris

Par politikas veidošanu un lēmumu pieņemšanu ir atbildīgas trīs iestādes:

  • Eiropas Parlaments,
  • Eiropas Savienības Padome,
  • Eiropas Komisija.

Eiropas Parlaments

Eiropas Parlamentu izveidoja kā iestādi, kas tiešā veidā pārstāv ES pilsoņus. Līdztekus izmaiņām ES pamatlīgumos ir mainījušās arī Parlamenta pilnvaras. Pirmo reizi ES pilsoņi to ievēlēja tiešās vēlēšanās 1979. gadā. Pašreizējā Parlamenta sastāvā, ko 2014. gada maijā ievēlēja uz pieciem gadiem, ir 751 deputāts no visām 28 ES dalībvalstīm.

Parlamenta galvenais uzdevums ir kopā ar Padomi pieņemt Komisijas ierosinātos tiesību aktu projektus. Tas arī pārrauga un apstiprina ES budžetu. Parlaments veic arī demokrātisku Komisijas darba uzraudzību, un tam ir tiesības atlaist komisāru kolēģiju, izsakot tai neuzticību.

Eiropadome

ES valstu un valdību vadītāji vismaz četrreiz gadā tiekas Eiropadomes sanāksmēs. Eiropadomes priekšsēdētājs pēc vajadzības var sasaukt papildu sanāksmes. Šīs sanāksmes, kurās nosaka politiskās prioritātes, dod impulsu turpmākajai rīcībai. Lēmumus parasti pieņem vienprātīgi.

Eiropadome, kas būtībā ir valstu un valdību vadītāju sanāksme, saskaņā ar Lisabonas līgumu ir ieguvusi ES institūcijas statusu un ievēlēta priekšsēdētāja amatu.

Eiropas Savienības Padome

Padome, kurā vairākas reizes mēnesī tiekas visu ES dalībvalstu ministri, pauž dalībvalstu valdību viedokli. Tai ir gan likumdošanas funkcija, ko tā veic kopā ar Eiropas Parlamentu, gan izpildvaras funkcija, ko tā īsteno kopā ar Eiropas Komisiju. Tajā tiekas attiecīgo jomu ministri, lai apspriestu un izlemtu ārējo attiecību politiku, ekonomikas un finanšu jautājumus, transporta, enerģētikas, lauksaimniecības u.c. politiku. To parasti dēvē par Ministru padomi vai vienkārši Padomi.

Lielāko daļu lēmumu pieņem ar kvalificēto balsu vairākumu, lai gan vairākos jautājumos (kā nodokļi, patvērums un imigrācija, kā arī ārlietu un drošības politika) nepieciešama vienprātība.

Eiropas Komisija

Komisija ir neatkarīga no dalībvalstu valdībām, tā pārstāv Eiropas Savienības kā vienota veseluma intereses. Tai ir četras pamatfunkcijas:

  • ierosināt ES politiku un tiesību aktus,
  • nodrošināt ES līgumu un tiesību aktu ievērošanu (t.s. līgumu sargātājas funkcijas),
  • vadīt un īstenot ES politiku un tai paredzēto budžetu,
  • Komisijas piekritībā esošajās jomās pārstāvēt ES pasaulē.

Reizi 5 gados ieceļ jaunu komisāru kolēģiju. Tas notiek pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Komisijas priekšsēdētāju ievēl Parlaments, balsojot par Eiropadomes izvirzīto kandidātu. Katra dalībvalsts izvirza vienu komisāru, un no viņu vidus izvēlas priekšsēdētāju un viņa vietniekus. Komisāra amata kandidātus pirms iecelšanas amatā izvērtē Eiropas Parlaments.

Likuma varas aizstāvēšana

Eiropas Savienības Tiesa gādā par to, lai ES tiesību aktus visās dalībvalstīs interpretētu un piemērotu vienādi.

ES Tiesa var arī izšķirt juridiskus strīdus starp dalībvalstīm, ES iestādēm, uzņēmumiem un privātpersonām. Tā atrodas Luksemburgā, un tajā darbojas tiesneši no visām ES valstīm.

ES iestādes un struktūras

ES ir vēl 8 citas struktūras, kurām ir savi īpaši uzdevumi.

Par ES tiesību īstenošanu dažādās jomās gādā Eiropas Savienības 40 aģentūras, kuru profils ir atšķirīgs. Atšķirīgs ir arī darbinieku skaits, aģentūras atrodas dažādās ES valstīs.