Institucionālie jautājumi

Eiropas Savienība ir unikāla organizācija. To veido neatkarīgas valstis, kas kopīgi īsteno savu suverenitāti dažās galvenajās jomās. Eiropas Savienībai kā ikvienai valdībai ir likumdošanas vara, izpildvara un neatkarīga tiesu sistēma.

Skatīt visu tekstuSkatīt visu tekstu

ES iestāžu pilnvaras izriet no ES dibināšanas līgumiem, kurus apspriedušas un ratificējušas dalībvalstis. Jomās, uz kurām neattiecas līgumi, ES valstis var pašas īstenot savu suverenitāti.

Svarīgākie Līgumi ir Romas līgums (1957), ar ko izveidoja Eiropas Ekonomikas kopienu (EEK), un Māstrihtas līgums (Līgums par Eiropas Savienību), kas stājās spēkā 1993. gadā. Vēl ir Vienotais Eiropas akts (1987), kas iezīmēja Eiropas vienotā tirgus sākumu, Amsterdamas līgums (1999) un Nicas līgums (2003). Jaunākais ir Lisabonas līgums, kas stājās spēkā 2009. gada 1. decembrī un grozīja dažus iepriekšējos līgumus.

ES tulki tulko visās 23 oficiālajās valodās.

Iestāžu trīsstūris

Par politikas veidošanu un lēmumu pieņemšanu ir atbildīgas trīs iestādes:

Eiropas Savienības Padome,
Eiropas Komisija un
Eiropas Parlaments.

Ceturtā iestāde, Eiropadome, nosaka politisko virzību un prioritātes, bet tai nav likumdošanas uzdevuma.

Eiropas Savienības Padome

Tā ir ES galvenā lēmējinstitūcija, tāpēc tai no visām trim ir vislielākā vara. Padome, kurā katras valsts ministri tiekas vairākas reizes mēnesī, ir dalībvalstu “balss” . Tai ir gan likumdošanas uzdevums, ko tā veic kopā ar Eiropas Parlamentu, gan izpildvaras uzdevums, ko tā veic kopā ar Eiropas Komisiju. Kompetentie ministri tajā pulcējas, lai apspriestu politiku dažādās jomās (ārējās attiecības, ekonomikas un finanšu jautājumi, transports, enerģētika, lauksaimniecība u.c.). Parasti tā tiek saukta par Ministru padomi.

Lielāko daļu lēmumu pieņem ar balsu vairākumu, lai gan tādos delikātos jautājumos kā nodokļi, patvēruma piešķiršana un imigrācija vai arī ārlietu un aizsardzības politika nepieciešama vienprātība.

Eiropas Parlaments Strasbūrā © Van Parys Media

Eiropas Parlamenta ēka Strasbūrā

Eiropas Komisija

Komisija ir neatkarīga no dalībvalstu valdībām un pārstāv Eiropas Savienības kā vienota veseluma intereses. Tai ir divi pamatuzdevumi. Tā ierosina pasākumu un tiesību aktu pieņemšanu un gādā par ES līgumu un likumu noteikumu ievērošanu. Dažreiz to dēvē par “līgumu sargu”.

Jaunu Komisiju ieceļ ik pēc pieciem gadiem tā, lai tās pilnvaru laiks lielā mērā sakristu ar Eiropas Parlamenta pilnvaru laiku. Komisijas locekļi — pa vienam no katras valsts — stājas amatā tikai tad, kad Eiropas Parlaments viņus ir apstiprinājis.

Eiropas Parlaments

Tāpat kā citiem parlamentiem visos laikos arī Eiropas Parlamentam ir nācies cīnīties par savām tiesībām pārstāvēt tautu. Pirmo reizi ES pilsoņi to tiešās vēlēšanās ievēlēja 1979. gadā. Pašreizējā Parlamentā, ko 2009. gada jūnijā ievēlēja uz pieciem gadiem, ir 736 deputāti no visām 27 ES dalībvalstīm.

Parlamenta galvenais uzdevums ir pieņemt tiesību aktu projektus, ko tam iesniedz Eiropas Komisija. Parlaments var prasīt Eiropas Komisijas atkāpšanos, izsakot tai neuzticību.

Eiropadome

Eiropadomē ES dalībvalstu valdību vadītāji tiekas vismaz četras reizes gadā. Papildu sanāksmes, kad tādas ir nepieciešamas, sasauc Eiropadomes priekšsēdētājs. Sanāksmju mērķis ir motivēt un noteikt politikas prioritātes. Lēmumus parasti pieņem vienprātīgi.

Šī Padome ieguvusi ES iestādes statusu un ievēlētu priekšsēdētāju līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā.

Likuma aizstāvēšana

Eiropas Savienības Tiesa gādā, lai visās dalībvalstīs ES tiesību aktus interpretētu un piemērotu vienādi.

Tiesas kompetencē ir arī izšķirt juridiskus strīdus starp dalībvalstīm, ES iestādēm, uzņēmumiem un privātpersonām. Tiesa atrodas Luksemburgā, un tajā darbojas viens tiesnesis no katras ES valsts.

Citas iestādes un struktūras

Papildus četrām galvenajām iestādēm Eiropas Savienībā ir sešas citas iestādes, kas veic īpašus uzdevumus:

Revīzijas palāta pārrauga, vai ES budžets, kuru finansē Eiropas nodokļu maksātāji, tiek iztērēts pareizi;
Eiropas Centrālā banka atrodas Frankfurtē, un tās pārziņā ir eiro un ES monetārā politika;
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Reģionu komiteja ir padomdevējas iestādes, kas Briselē pārstāv interešu grupas un pašvaldības;
Eiropas Investīciju banka Luksemburgā finansē projektus vismazāk attīstītajos ES reģionos un palīdz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem;
Eiropas Ombuds izskata iedzīvotāju, uzņēmumu un citu struktūru sūdzības.