Institucionālās lietas


Eiropas Savienība ir vēl nebijis politisks veidojums, kurā suverēnas dalībvalstis ir deleģējušas pilnvaras svarīgās pārvaldes jomās, lai sasniegtu kopīgus mērķus. Ikviens kādas dalībvalsts pilsonis ir arī ES pilsonis, un viņam ir tiesības piedalīties Eiropas Savienības politiskajā dzīvē.

Līdzīgi kā valstīm ES ir sava likumdevēja struktūra (Eiropas Parlaments + Padome), izpildvara (Eiropas Komisija) un neatkarīga tiesu vara (Eiropas Savienības Tiesa).

ES iestāžu pilnvaras ir noteiktas dibināšanas līgumos, par kuriem ir vienojušās un kurus ir apstiprinājušas dalībvalstis. Valstu valdības var brīvi īstenot savu suverenitāti politikas jomās, uz kurām neattiecas šie līgumi.

Divi svarīgākie dibināšanas līgumi ir:

  • Romas līgums (1958), ar kuru izveidoja toreizējo Eiropas Ekonomikas Kopienu (EEK),
  • Māstrihtas līgums (1993), ko sauc arī par Līgumu par Eiropas Savienību.
ES tulks darbā © ES

ES tulki tulko visās 24 oficiālajās valodās.

Vēl ir Vienotais Eiropas akts (1987), ar ko aizsāka Eiropas vienoto tirgu, un Amsterdamas līgums (1999) un Nicas līgums (2003). Visjaunākais ir Lisabonas līgums (2009), ar kuru ieviestas izmaiņas dažos agrākajos līgumos.

Iestāžu trīsstūris

Par politikas veidošanu un lēmumu pieņemšanu ir atbildīgas trīs iestādes:

  • Eiropas Parlaments,
  • Eiropas Savienības Padome,
  • Eiropas Komisija.

Ceturtā institūcija ir Eiropadome, kas nosprauž politiskās ievirzes un prioritātes, bet tai nav likumdošanas funkcijas.

Eiropas Parlaments Strasbūrā © Van Parys Media

Eiropas Parlamenta ēka Strasbūrā

Eiropas Parlaments

Eiropas Parlamentu izveidoja kā iestādi, kas tiešā veidā pārstāv ES pilsoņus. Līdztekus izmaiņām ES pamatlīgumos ir mainījušās arī Parlamenta pilnvaras. Pirmo reizi tiešās vēlēšanās ES pilsoņi to ievēlēja 1979. gadā. Parlamenta pašreizējo sasaukumu ievēlēja 2014. gada maijā uz pieciem gadiem, un tajā ir 751 deputāts no visām 28 dalībvalstīm.

Parlamenta galvenais uzdevums ir kopā ar Padomi pieņemt Komisijas izvirzītos tiesību aktu projektus. Tas arī pārrauga un apstiprina ES budžetu. Parlaments veic arī demokrātisku Komisijas darba uzraudzību, un tam ir tiesības atlaist Komisiju, izsakot tai neuzticību.

Eiropadome

ES valstu un valdību vadītāji vismaz četrreiz gadā tiekas Eiropadomes sanāksmēs. Eiropadomes priekšsēdētājs pēc vajadzības var sasaukt papildu sanāksmes. Šīs sanāksmes, kurās nosaka politiskās prioritātes, dod impulsu turpmākajai rīcībai. Lēmumus parasti pieņem vienprātīgi.

Eiropadome Lisabonas līgumā ir ieguvusi ES institūcijas statusu. Tai paredzēts arī ievēlēta priekšsēdētāja amats.

Eiropas Savienības Padome

Padomē, kurā vairākas reizes gadā tiekas visu ES dalībvalstu ministri, izskan dalībvalstu valdību viedoklis. Tai ir gan likumdošanas funkcija, ko tā veic kopā ar Eiropas Parlamentu, gan izpildvaras funkcija, ko tā īsteno kopā ar Eiropas Komisiju. Tajā tiekas attiecīgo jomu ministri, lai apspriestu ārējās attiecības, ekonomikas un finanšu jautājumus, transporta, enerģētikas, lauksaimniecības u.c. politiku. To parasti dēvē par Ministru padomi vai vienkārši Padomi.

Lielāko daļu lēmumu pieņem ar kvalificēto balsu vairākumu, lai gan vairākos jautājumos (kā nodokļi, patvērums un imigrācija vai arī ārlietu un drošības politika) nepieciešama vienprātība.

Eiropas Komisija

Komisija ir neatkarīga no dalībvalstu valdībām, tā pārstāv Eiropas Savienības kā vienota veseluma intereses. Tai ir četras pamatfunkcijas:

  • ierosināt ES politiku un tiesību aktus,
  • nodrošināt ES līgumu un tiesību aktu ievērošanu (t.s. līgumu sargātājas funkcijas),
  • vadīt un īstenot ES politiku un tai paredzēto budžetu,
  • pārstāvēt ES pasaulē.

Reizi piecos gados ieceļ jaunu Komisijas kolēģiju. Tas notiek pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Komisijas priekšsēdētāju ievēl Parlaments, balsojot par Eiropadomes izvirzīto kandidātu. Katra dalībvalsts izvirza pa vienam komisāram, no kuru vidus izvēlas Komisijas priekšsēdētāju un viņa vietniekus. Komisāru kandidatūras pirms iecelšanas amatā izsijā Eiropas Parlaments.

Likuma varas aizstāvēšana

Eiropas Savienības Tiesa gādā par to, lai ES tiesību aktus visās dalībvalstīs interpretētu un piemērotu vienādi.

ES Tiesa var arī izšķirt juridiskus strīdus starp dalībvalstīm, ES iestādēm, uzņēmumiem un privātpersonām. Tā atrodas Luksemburgā, un tajā darbojas tiesneši no visām ES valstīm.

Citas iestādes un struktūras

ES ir vēl 8 citas struktūras, kurām ir savi īpaši uzdevumi:

Par ES tiesību īstenošanu dažādās jomās gādā Eiropas Savienības 40 aģentūras, kurām ir dažādi veidi un darbinieku skaits un kuras atrodas dažādās bloka valstīs.

Uz augšu

Uz augšu



KONTAKTI

Ja jums ir vispārīgi jautājumi

Zvaniet pa tālr.
00 800 6 7 8 9 10 11 Sīkāk par šo pakalpojumu

Sūtiet jautājumus pa e-pastu

Iestāžu kontaktinformācija un ziņas par to apmeklējumiem, kontakti presei

Atsauksmes

Vai atradāt meklēto?

Ko jūs meklējāt?

Vai jums ir kādi ieteikumi?