Institucionālās lietas


Eiropas Savienība ir vēl nebijis politisks veidojums, kurā suverēnas dalībvalstis ir apvienojušas pilnvaras svarīgās pārvaldes jomās, lai sasniegtu kopīgus mērķus. Ikviens kādas dalībvalsts pilsonis ir arī ES pilsonis, un viņam ir tiesības piedalīties Eiropas Savienības demokrātiskajos procesos.

Līdzīgi kā valstīm, Eiropas Savienībai ir sava likumdevēja struktūra (Eiropas Parlaments), izpildvara (Eiropas Komisija) un neatkarīga tiesu vara (Eiropas Savienības Tiesa). ES Padome ir otra likumdevēja iestāde, kurai ir arī izpildvaras funkcijas.

ES iestāžu pilnvaras ir noteiktas dibināšanas līgumos, par kuriem ir vienojušās un kurus ir apstiprinājušas dalībvalstis. Valstu valdības var brīvi īstenot savu suverenitāti politikas jomās, uz kurām neattiecas šie līgumi.

Divi svarīgākie līgumi ir:

  • Romas līgums (1958), ar kuru izveidoja toreizējo Eiropas Ekonomikas Kopienu (EEK),
  • Māstrihtas līgums (1993), ko pazīst arī kā Līgumu par Eiropas Savienību.
ES tulks darbā © ES

ES tulki strādā visās 24 oficiālajās valodās.

Vēl ir Vienotais Eiropas akts (1987), ar ko aizsāka Eiropas vienoto tirgu, Amsterdamas līgums (1999) un Nicas līgums (2003). Visjaunākais ir Lisabonas līgums (2009), ar kuru ieviestas izmaiņas dažos agrākajos līgumos.

Iestāžu trīsstūris

Par politikas veidošanu un lēmumu pieņemšanu ir atbildīgas trīs iestādes:

  • Eiropas Parlaments,
  • Eiropas Savienības Padome,
  • Eiropas Komisija.

Ceturtā institūcija ir Eiropadome, kas nosprauž politiskās ievirzes un prioritātes, bet tai nav likumdošanas funkcijas.

Eiropas Parlaments Strasbūrā © Van Parys Media

Eiropas Parlamenta ēka Strasbūrā

Eiropas Parlaments

Eiropas Parlamentu izveidoja kā iestādi, kas tiešā veidā pārstāv ES pilsoņus. Līdztekus izmaiņām ES dibināšanas līgumos ir mainījušās arī Parlamenta pilnvaras. Pirmo reizi ES pilsoņi to ievēlēja tiešās vēlēšanās 1979. gadā. Pašreizējais Parlamenta sastāvs tika ievēlēts uz pieciem gadiem 2009. gada jūnijā. Tajā ir 766 deputāti no visām 28 dalībvalstīm.

Parlamenta galvenais uzdevums ir kopā ar Padomi pieņemt Komisijas izvirzītos tiesību aktu priekšlikumus. Tas arī pārrauga un apstiprina ES budžetu. Parlaments veic arī demokrātisku Komisijas darba uzraudzību, un tam ir tiesības atlaist Komisiju, izsakot tai neuzticību.

Eiropadome

ES valstu un valdību vadītāji vismaz četrreiz gadā tiekas Eiropadomes sanāksmēs. Eiropadomes priekšsēdētājs pēc vajadzības var sasaukt papildu sanāksmes. Šīs sanāksmes, kurās nosaka politiskās prioritātes, rosina turpmāko rīcību. Lēmumus parasti pieņem vienprātīgi.

Eiropadome Lisabonas līgumā ir ieguvusi ES institūcijas statusu. Tās priekšsēdētāju ievēlē.

Eiropas Savienības Padome

Padomē, kurā vairākas reizes gadā tiekas visu ES dalībvalstu ministri, izskan dalībvalstu valdību viedoklis. Tai ir gan likumdošanas funkcija, ko tā pilda kopā ar Eiropas Parlamentu, gan izpildvaras funkcija, ko tā īsteno kopā ar Eiropas Komisiju. Tajā tiekas attiecīgo jomu ministri, lai apspriestu ārējās attiecības, ekonomiku un finanses, transporta, enerģētikas, lauksaimniecības u.c. politiku un lemtu par šiem jautājumiem. To parasti dēvē par Ministru padomi vai vienkārši Padomi.

Lielāko daļu lēmumu pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu danskDeutschελληνικάEnglishespañolfrançaisitalianoNederlandsportuguêssuomisvenska, lai gan vairākos jautājumos (kā nodokļi, patvērums un imigrācija vai arī ārlietu un drošības politika) nepieciešama vienprātība.

Eiropas Komisija

Komisija ir neatkarīga no dalībvalstu valdībām, tā pārstāv Eiropas Savienības kā vienota veseluma intereses. Tai ir 4 pamatfunkcijas:

  • ierosināt ES politiku un tiesību aktus,
  • nodrošināt ES līgumu un tiesību aktu ievērošanu (t.s. līgumu sargātājas funkcijas),
  • vadīt un īstenot ES politiku un tai paredzēto budžetu,
  • pārstāvēt ES pasaulē.

Reizi 5 gados ieceļ jaunu Komisijas sastāvu. Tas notiek pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Komisijas priekšsēdētāju ievēl Parlaments, balsojot par Eiropadomes izvirzīto kandidātu. Katra dalībvalsts izvirza pa vienam komisāram, no kuru vidus izvēlas Komisijas priekšsēdētāju un viņa vietniekus. Komisāru kandidātus pirms iecelšanas amatā izvērtē Eiropas Parlaments.

Likuma varas aizstāvēšana

Eiropas Savienības Tiesa gādā par to, lai ES tiesību aktus visās dalībvalstīs interpretētu un piemērotu vienādi.

ES Tiesa var arī izšķirt juridiskus strīdus starp dalībvalstīm, ES iestādēm, uzņēmumiem un privātpersonām. Tā atrodas Luksemburgā, un tajā darbojas tiesneši no visām ES valstīm.

Pārējās iestādes un struktūras

ES ir vēl 8 citas struktūras, kurām ir savi īpaši uzdevumi.

Par ES tiesību īstenošanu dažādās jomās gādā Eiropas Savienības 40 aģentūras, kurām ir dažādi veidi un darbinieku skaits un kuras atrodas dažādās bloka valstīs.

Uz augšu

Uz augšu



KONTAKTI

Ja jums ir vispārīgi jautājumi

Zvaniet pa tālr.
00 800 6 7 8 9 10 11 Sīkāk par šo pakalpojumu

Sūtiet jautājumus pa e-pastu

Iestāžu kontaktinformācija un ziņas par to apmeklējumiem, kontakti presei

Atsauksmes

Vai atradāt meklēto?

Ko jūs meklējāt?

Vai jums ir kādi ieteikumi?