Informācijas tehnoloģijas

Varam sazināties vienmēr un visur

Modernās komunikācijas tehnoloģijas ir izmainījušas eiropiešu dzīvi, darbu un savsstarpējās attiecības, un ES ieguldījums bijis vitāli svarīgs.

Skatīt visu tekstuSkatīt visu tekstu

Digitālās revolūcijas veicināšana

Kaut arī informācijas revolūciju, ko iemieso mobilie tālruņi, internets, ātrgaitas digitālās datu pārraides sistēmas, virza tehnoloģijas un tirgus spēki, ES ir bijusi šī procesa centrā:

nosakot tirgu atvēršanas tempu;
nodrošinot taisnīgu tirgus pieejamību visiem uzņēmumiem;
aizsargājot patērētāju intereses;
ieviešot tehniskos standartus.

Līdz ar to iedzīvotāji un uzņēmumi var izmantot lētākus, uzticamākus un kvalitatīvākus pakalpojumus. Patērētājiem ir lielāka pakalpojumu sniedzēju un pakalpojumu izvēle, un pieprasījums pēc mobilajiem tālruņiem un interneta šajā sakarībā ir strauji pieaudzis.

Sabiedrības vairākums, tāpat kā šis zēns, regulāri lieto internetu.

No regulējuma līdz konkurencei

Digitalizācija satuvinājusi komunikāciju un apraides tehnoloģijas, un ES 2003. gadā vajadzēja ieviest noteikumus, kas aptver visus elektroniskās saziņas tīklus un pakalpojumus.

Pašlaik šos noteikumus pārskata, īpaši pievēršoties tam:

lai visi klienti par pieejamu cenu varētu izmantot pamatpakalpojumus (tālruni, faksu, internetu, varētu par velti izsaukt palīdzību ārkārtas gadījumos) un no klientu loka nebūtu atstumti cilvēki ar īpašām vajadzībām;
lai vairāk stimulētu konkurenci, izskaužot dominējošo stāvokli, ko kādreizējie valstu telekomunikāciju monopoluzņēmumi ir saglabājuši attiecībā uz noteiktiem pakalpojumiem, piemēram, ātrgaitas internetu.

Lai gan katras dalībvalsts iestādes noteikumus piemēro neatkarīgi, šīs iestādes saskaņo politiku ES līmenī, piemēram, darbojoties Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādē (Berec), bijušajā Eiropas Reglamentējošo iestāžu grupā (ERG) .

Šīs pārskatīšanas mērķis ir turpināt noteikumu vienkāršošanu. Ir doma, ka BEREC varētu daļēji pārņemt reglamentējošo funkciju un līdz ar to kļūt par aģentūru, kuras ziņā būtu visa Eiropa.

Ekonomikas virzošais spēks

Informācijas tehnoloģijām atvēlēta svarīga loma Eiropas ekonomiskās izaugsmes stratēģijā, kurā ietilpst “Digitālo programmu ”. Šajā programmā ieskicēta politika un pasākumi, lai digitālās revolūcijas ieguvumi cik vien tas ir iespējams būtu visu cilvēku ieguvumi.

Šī mērķa sasniegšanai Komisija cieši sadarbojas ar valstu valdībām un attiecīgajām organizācijām un uzņēmumiem. Ik gadus šīs ieinteresētās personas pulcējas Digitālās programmas asamblejā , lai novērtētu progresu un jaunos izaicinājumus .

Novēršot plaisu ciparu tehnoloģiju izplatībā

Lai gan vairāk neka puse eiropiešu regulāri izmanto internetu un mobilos tālruņus izmanto pat vēl vairāk cilvēku, ES vēlas pēc iespējas vairāk likt lietā informācijas tehnoloģiju izmantojuma priekšrocības.

Lai ES ekonomika būtu efektīva un konkurētspējīga,

jāgādā, lai uzņēmumiem un pilsoņiem būtu pieejama lēta, augstas kvalitātes komunikāciju infrastruktūra un visdažādākie pakalpojumi;
katram pilsonim jāapgūst vajadzīgās prasmes, lai varētu dzīvot un strādāt šajā jaunajā informācijas laikmetā.

Daži no šī mērķa sasniegšanai paredzētajiem pasākumiem ir šādi:

jāgādā, lai maksa (viesabonēšanas tarifi ), ko operatori iekasē par mobilo tālruņu izmantojumu ārzemēs ES būtu godīga;
jāatbalsta interneta un jauno digitālo pakalpojumu pieejamība nabadzīgākajos (bieži vien attālākajos) ES reģionos;
jāattīsta ātrdarbīgi platjoslas tīkli mājsaimniecību vajadzībām;
jāattīsta e-darījumu pakalpojumi uzņēmumiem un e-pārvaldes pakalpojumi.

Platjoslas tīkli ir izšķiroši svarīgi

Panākumiem izšķirošs ir platjoslas interneta pieslēgums, kas nodrošina ātrus, lētus un pastāvīgus sakarus internetā. Apmēram 30% no ES mājsaimniecībām ir platjoslas interneta pieslēgums, tomēr šis rādītājs ir zemāks dalībvalstīm, kas ES pievienojās, sākot no 2004. gada.

Šobrīd mērķis ir panākt, lai skolām, augstskolām, bibliotēkām, muzejiem un līdzīgām iestādēm būtu piekļuve platjoslas tīkliem. Tagad ES kādiem 96 % skolu ir interneta pieslēgums, bet 67 % skolu ir ātrdarbīga platjoslas interneta pieslēgums.

ES valstu valdības arī ir sākušas piedāvāt pilsoņiem veselības aizsardzības pakalpojumus tiešsaistē, tostarp informāciju par slimību profilaksi, slimību vēstures, konsultācijas un medicīnisko izdevumu elektronisku atlīdzināšanu.

Uz augšu

ES iestādes un struktūras

Eiropas Komisija
- Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektorāts (CNECT)
Eiropas Parlaments
- Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja
Eiropas Savienības Padome
- Transports, telekomunikācijas un enerģētika
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
- Transports, enerģētika, infrastruktūra un informācijas sabiedrība

Reģionu komiteja

Izglītības, jaunatnes, kultūras un pētniecības komisija (EDUC)

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs
- Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs
ES aģentūras
- Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūra (ENISA)