Informācijas tehnoloģija


Digitāla ekonomika, ja vien tā ir efektīva, atvērta un inovatīva, var pārveidot uzņēmumus un sabiedrību kopumā. Panākumu atslēga ir labākas kvalitātes ražojumi un pakalpojumi, izmantojot jaunus un efektīvākus procesus.

Zēns pārlūko internetu © Bilderbox

Viens no lielā vairuma regulāro interneta lietotāju

Digitālā ekonomika attīstās septiņkārt straujāk nekā reālā ekonomika. Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) veido 4,8 % ES ekonomikas. Uz tām attiecināmi 25 % uzņēmumu kopējo izdevumu pētniecības un izstrādes jomā, savukārt ieguldījumi šajā nozarē rada pusi no ražīguma pieauguma ES.

Digitālās tehnoloģijas atbalsta inovāciju un konkurētspēju kā valsts, tā privātajā sektorā un veicina zinātnisko progresu visās jomās.

Tomēr šīs nozares attīstību kavē pārāk daudzējāds politiskais ietvars. Tāpēc Komisija pieliek pūles, lai to uzlabotu,

  • atverot digitālo tīklu ES;
  • nodrošinot taisnīgu piekļuvi visiem uzņēmumiem;
  • aizsargājot patērētāju intereses;
  • nosakot tehniskos standartus;
  • investējot ar IKT saistītā pētniecībā un inovācijā.

Ar Digitālo programmu Eiropai English iecerēts panākt, ka Eiropā atkal atsākas ekonomikas izaugsme un ES iedzīvotājiem un uzņēmumiem ir iespēja maksimāli izmantot informācijas tehnoloģijas. Vienotā digitālā tirgus izveide ilgtermiņā sniegs ekonomiskas un sociālas priekšrocības.

Digitālā programma jau ir nodrošinājusi progresu triju lielu mērķu sasniegšanā:

  • paātrināt kvalitatīvu saziņu un samazināt tās izmaksas;
  • nostiprināt ES rūpniecību, atbalstot stratēģisko pētniecību;
  • veicināt digitālās prasmes, nodarbinātību un uzņēmējdarbības garu.

Digitālā ekonomika var radīt pozitīvu loku. Piedāvājot pievilcīgu saturu un pakalpojumus sadarbspējīgā tīmekļa vidē bez robežām, tiek stimulēts plūsmas ātruma un jaudas pieprasījums. Šī pieprasījuma attīstība komerciāli pamato ieguldījumus ātrākos tīklos un novatorisku pakalpojumu izveidi.

Komisija izvirzījusi 13 mērķus, un katrs no tiem ir domāts tam, lai tuvinātu ES tās globālajam mērķim, kas paredz labklājīgas un konkurētspējīgas digitālās sabiedrības izveidi.

  1. Līdz 2013. gadam piekļuve platjoslas internetam visā ES teritorijā.
  2. Līdz 2020. gadam platjoslas internets, kas pārsniedz 30 MB sekundē, visā ES teritorijā.
  3. Līdz 2020. gadam 50 % ES iedzīvotāju abonē platjoslas internetu, kas pārsniedz 100 MB sekundē.
  4. Līdz 2015. gadam 50 % ES iedzīvotāju iepērkas tiešsaistē.
  5. Līdz 2015. gadam 20 % ES iedzīvotāju iegādājas preces un pakalpojumus citās ES valstīs.
  6. Līdz 2015. gadam 33 % MVU pārdevumus un iepirkumus īsteno tiešsaistē.
  7. Līdz 2015. gadam gandrīz izlīdzinās viesabonēšanas un nacionālo tarifu atšķirības.
  8. Līdz 2015. gadam regulāru interneta izmantojumu palielināt no 60 % līdz 75 % (neaizsargātāko personu vidū — no 41 % līdz 60 %).
  9. Līdz 2015. gadam uz pusi (no 30 % līdz 15 %) samazināt to iedzīvotāju daļu, kuri nekad nav izmantojuši internetu.
  10. Līdz 2015. gadam panākt, ka e-pārvaldes pakalpojumus izmanto 15 % ES iedzīvotāju un puse no tiem iesniedz aizpildītas veidlapas.
  11. Līdz 2015. gadam nodrošināt visu to pārrobežu sabiedrisko pamatpakalpojumu pieejamību tiešsaistē, par kuriem ES valstis panāca vienošanos 2011. gadā.
  12. Divkāršot publiskos ieguldījumus ar IKT saistītā pētniecībā un izstrādē tā, lai līdz 2020. gadam to kopējā summa sasniegtu 11 miljardus eiro.
  13. Līdz 2020. gadam par 20 % samazināt apgaismojuma energopatēriņu.

Saskaņā ar rīcībā esošajiem datiem par 2014. gadu Eiropas Komisijai un dalībvalstīm ir labas izredzes sasniegt 72 mērķus (pavisam Komisija digitālajā jomā ir izvirzījusi 101 mērķi), un tas ir labs rezultāts. ES iedzīvotāji un uzņēmumi arvien vairāk izmanto internetu un iepērkas tiešsaistē. Viņu digitālās prasmes uzlabojas un uzticēšanās internetam pieaug.

Vidējais rādītājs ES
Platjosla2014Mērķis
Platjoslas vispārēja pieejamība100 %100% (2013. g. sasniegtais līmenis)
Vienots digitālais tirgus
Personas, kuras iepērkas tiešsaistē47 %50 % (2015. g.)
Personas, kuras komerciālus pārrobežu darījumus veic elektroniski12 %20 % (2015. g.)
MVU, kuri pārdevumus veic tiešsaistē14 %33 % (2015. g.)
Digitālā integrācija
Regulārs interneta izmantojums72 %75 % (2015. g.)
Neaizsargātās personas, kuras regulāri izmanto internetu57 %60 % (2015. g.)
Cilvēki, kuri nekad nav izmantojuši internetu20 %15 % (2015. g.)
Sabiedriskie pakalpojumi
Iedzīvotāji, kuri kontaktējas ar valsts un pašvaldību iestādēm tiešsaistē42 %50 % (2015. g.)
Personas, kuras nosūta tiešsaistē aizpildītas veidlapas21 %25 % (2015. g.)

Lasiet vairāk par mērķiem un to īstenojumu English

Uz augšu

Uz augšu



Esiet informēti

Facebook

  • Eiropas digitalizācijas programmaEnglish (en)
  • “Europeana” (Eiropas digitālā bibliotēka)English (en)

Twitter

  • Digitalizācijas programmaEnglish (en)
  • ES atklāto datu politikaEnglish (en)
  • Drošāks internetsEnglish (en)

Uz augšu

KONTAKTI

Ja jums ir vispārīgi jautājumi

Zvaniet pa tālr.
00 800 6 7 8 9 10 11 Sīkāk par šo pakalpojumu

Sūtiet jautājumus pa e-pastu

Iestāžu kontaktinformācija un ziņas par to apmeklējumiem, kontakti presei

Saistītas politikas jomas

Atsauksmes

Vai atradāt meklēto?

Ko jūs meklējāt?

Vai jums ir kādi ieteikumi?