Pieejamības rīki
Vietnes rīki
Valodu atlasītājs
Navigācijas ceļš
Ik nedēļu televizoru ekrānos un laikrakstu titullapās redzam konfliktu un katastrofu ainas. Šajās situācijās Eiropas Savienībai ir viens mērķis — pēc iespējas ātrāk palīdzēt tiem, kam tā nepieciešama, neatkarīgi no tā, vai krīzi izraisījis konflikts vai dabas katastrofa.
Eiropas Savienības klātbūtne ir jūtama visas pasaules karstajos punktos, tostarp Lībijā, Afganistānā, okupētajā palestīniešu teritorijā un daudzās Āfrikas un Dienvidaustrumāzijas daļās. Tā arī vada glābšanas darbus teritorijās, kurās ir ieilgusi krīzes situācija un valda pēckonflikta nestabilitāte. Palīdzēt visneaizsargātākajām tautām pasaulē ir starptautiskās sabiedrības morāls pienākums, un Eiropas Komisija jau sen ir parādījusi apņemšanos palīdzēt krīzē cietušajiem. Komisijas Humānās palīdzības ģenerāldirektorāts sniedz palīdzību glābšanas darbos, un cietušie cilvēki to saņem neatkarīgi no viņu valsts vai reliģiskās piederības, dzimuma un tautības.

ES glābšanas operācijas pārzina ECHO — Eiropas Komisijas Humānās palīdzības un civilās aizsardzības ģenerāldirektorāts. ECHO darbību nosaka tas, ka pasaulē arvien biežāk izceļas smagas krīzes un ka ES vēlas uzņemties vadību civilās aizsardzības un humānās palīdzības sniegšanā cietušajiem gan savā teritorijā, gan citur pasaulē. Pēdējos gados humānās palīdzības vidējais budžets ir bijis aptuveni 900 miljoni eiro.
ECHO pamatuzdevums ir palīdzēt glābt dzīvību, mazināt ciešanas un aizsargāt cietušo cilvēku godu un cieņu. Ārkārtas palīdzības sūtījumos var ietilpt teltis, segas, pārtika, zāles, medicīniskās iekārtas, ūdens attīrīšanas sistēmas un degviela. Birojs arī finansē medicīniskās palīdzības brigādes, atmīnēšanas speciālistus un transporta un loģistikas atbalstu. Kopš 1992. gada birojs aktīvi darbojies vairāk nekā 130 valstīs.

Civilās aizsardzības speciālists fotografē dzīvās dabas postījumu, ko radījuši toksiskie dubļi Ungārijā.
Papildus humānajai palīdzībai ECHO palīdz koordinēt civilo aizsardzību visā ES. Tas vada Monitoringa un informācijas centru, kas īsteno ES civilās aizsardzības mehānismu un ir pieejams visu diennakti. Šī centra palīdzību var lūgt jebkura valsts Eiropas Savienībā vai ārpus tās, kuru skārusi liela katastrofa. Centrs ir kā saziņas centrāle starp 31 dalībvalsti (27 ES dalībvalstīm, kā arī Īslandi, Lihtenšteinu, Norvēģiju un Horvātiju), cietušo valsti un ekspertiem, kas nosūtīti uz norises vietu. Tas arī informē par jaunāko situāciju. Turklāt centram ir arī koordinēšanas funkcija, jo tas dalībvalstu palīdzību pieskaņo katastrofas piemeklētās valsts vajadzībām.

Sievietes saņem palīdzību Darfūras bēgļu nometnēs.
ES un ECHO pašu spēkiem nevar sagādāt nepieciešamos resursus, lai sniegtu ārkārtas palīdzību, mobilizētu glābšanas vienības, ierīkotu lauka slimnīcas notikumu vietās un izbūvētu pagaidu komunikāciju sistēmas. Lai arī šos darbus finansē un koordinē ECHO, civilās aizsardzības mērķiem ir vajadzīga arī ES valstu palīdzība. Tomēr humānās palīdzības pasākumos ECHO izmanto nevalstisko organizāciju (NVO), ANO speciālo aģentūru un Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness palīdzību darbā ar ārkārtas situāciju likvidēšanas programmām.
Humānajā palīdzībā katram sadarbības partnerim ir sava īpaša loma. NVO, tāpat kā Sarkanais Krusts, nereti darbojas reģionos, kuros ir pilsoņu karš. Sarežģītās krīzes situācijās, kas skārušas plašus apgabalus un saistītas ar iedzīvotāju masveida pārvietošanos, liela apjoma palīdzību visiem cietušajiem spēj piegādāt tikai lielākās ANO aģentūras, tādas kā Pasaules pārtikas programma vai Augstā komisāra bēgļu lietās birojs. Pateicoties aģentiem visā pasaulē, Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja bieži vien var visātrāk nosūtīt palīdzību reģioniem, kurus negaidīti piemeklējušas dabas katastrofas.
Kas ietilpst ES humānajā palīdzībā
Palīdzība, ko organizē katastrofu gadījumā, un ārkārtas palīdzība gandrīz kā likums ir īslaicīgas. ES finansētās operācijas parasti nav ilgākas par sešiem mēnešiem. Tomēr ES vēlas nodrošināt, lai cilvēki, kam humānā palīdzība pārtraukta, spētu paši tikt galā ar situāciju vai viņiem būtu pieejama cita veida ilgstošāka palīdzība attīstības jomā. Pastāv risks, ka pēc humānās palīdzības nav paredzēts nekas stafetes pārņemšanai.
Lai šo risku mazinātu, ES aicina savus partnerus šajā jomā paralēli to projektiem izstrādāt palīdzības izbeigšanas stratēģiju, kā rezultātā tie pēc palīdzības beigšanas vai nu atkal uztic kontroli vietējām iestādēm, vai, ja tas nav iespējams, nodrošina, ka stafeti pārņem citas palīdzības struktūras.
ES prioritāri koncentrē savas ārkārtas palīdzības darbības Tuvajos un Vidējos Austrumos, Āzijā un īpaši Āfrikā.