Humānā palīdzība un civilā aizsardzība

Eiropas Savienības klātbūtne ir jūtama visas pasaules karstajos punktos, tostarp Lībijā, Afganistānā, okupētajā palestīniešu teritorijā un daudzās Āfrikas un Dienvidaustrumāzijas daļās. Tā arī vada glābšanas darbus teritorijās, kurās ir ieilgusi krīzes situācija un valda pēckonflikta nestabilitāte. Palīdzēt visneaizsargātākajām tautām pasaulē ir starptautiskās sabiedrības morāls pienākums, un Eiropas Komisija jau sen ir parādījusi apņemšanos palīdzēt krīzē cietušajiem. Komisijas Humānās palīdzības ģenerāldirektorāts sniedz palīdzību glābšanas darbos, un cietušie cilvēki to saņem neatkarīgi no viņu valsts vai reliģiskās piederības, dzimuma un tautības.

ECHO

ES glābšanas operācijas pārzina ECHO — Eiropas Komisijas Humānās palīdzības un civilās aizsardzības ģenerāldirektorāts. ECHO darbību nosaka tas, ka pasaulē arvien biežāk izceļas smagas krīzes un ka ES vēlas uzņemties vadību civilās aizsardzības un humānās palīdzības sniegšanā cietušajiem gan savā teritorijā, gan citur pasaulē. Pēdējos gados humānās palīdzības vidējais budžets ir bijis aptuveni 900 miljoni eiro.

ECHO pamatuzdevums ir palīdzēt glābt dzīvību, mazināt ciešanas un aizsargāt cietušo cilvēku godu un cieņu. Ārkārtas palīdzības sūtījumos var ietilpt teltis, segas, pārtika, zāles, medicīniskās iekārtas, ūdens attīrīšanas sistēmas un degviela. Birojs arī finansē medicīniskās palīdzības brigādes, atmīnēšanas speciālistus un transporta un loģistikas atbalstu. Kopš 1992. gada birojs aktīvi darbojies vairāk nekā 130 valstīs.

Papildus humānajai palīdzībai ECHO palīdz koordinēt civilo aizsardzību visā ES. Tas vada Monitoringa un informācijas centru, kas īsteno ES civilās aizsardzības mehānismu un ir pieejams visu diennakti. Šī centra palīdzību var lūgt jebkura valsts Eiropas Savienībā vai ārpus tās, kuru skārusi liela katastrofa. Centrs ir kā saziņas centrāle starp 31 dalībvalsti (27 ES dalībvalstīm, kā arī Īslandi, Lihtenšteinu, Norvēģiju un Horvātiju), cietušo valsti un ekspertiem, kas nosūtīti uz norises vietu. Tas arī informē par jaunāko situāciju. Turklāt centram ir arī koordinēšanas funkcija, jo tas dalībvalstu palīdzību pieskaņo katastrofas piemeklētās valsts vajadzībām.

Partneru tīkls

ES un ECHO pašu spēkiem nevar sagādāt nepieciešamos resursus, lai sniegtu ārkārtas palīdzību, mobilizētu glābšanas vienības, ierīkotu lauka slimnīcas notikumu vietās un izbūvētu pagaidu komunikāciju sistēmas. Lai arī šos darbus finansē un koordinē ECHO, civilās aizsardzības mērķiem ir vajadzīga arī ES valstu palīdzība. Tomēr humānās palīdzības pasākumos ECHO izmanto nevalstisko organizāciju (NVO), ANO speciālo aģentūru un Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness palīdzību darbā ar ārkārtas situāciju likvidēšanas programmām.

Humānajā palīdzībā katram sadarbības partnerim ir sava īpaša loma. NVO, tāpat kā Sarkanais Krusts, nereti darbojas reģionos, kuros ir pilsoņu karš. Sarežģītās krīzes situācijās, kas skārušas plašus apgabalus un saistītas ar iedzīvotāju masveida pārvietošanos, liela apjoma palīdzību visiem cietušajiem spēj piegādāt tikai lielākās ANO aģentūras, tādas kā Pasaules pārtikas programma vai Augstā komisāra bēgļu lietās birojs. Pateicoties aģentiem visā pasaulē, Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja bieži vien var visātrāk nosūtīt palīdzību reģioniem, kurus negaidīti piemeklējušas dabas katastrofas.

Palīdzīga roka

Kas ietilpst ES humānajā palīdzībā

• Ārkārtas palīdzība naudā, par ko iegādāties un piegādāt pirmās nepieciešamības preces, piemēram, zāles, pārtiku un patvērumu, vai ar ko finansēt atjaunošanas darbus pēc katastrofas.
• Pārtikas palīdzība, kas izpaužas vai nu kā finansējums bada vai sausuma reģionu apgādei ar pārtiku, līdz iespējams atjaunot normālu ražošanu, vai kā finansējums ārkārtas pārtikas krājumu iegādei gadījumos, kur cilvēka izraisītu vai neparedzētu dabas katastrofu rezultātā pēkšņi trūkst pārtikas.
• Palīdzība bēgļiem, kuriem nācies pamest savu valsti, un cilvēkiem, kas savā valstī vai reģionā ir pārvietoti. Tās mērķis ir palīdzēt viņiem pārvarēt ārkārtas periodu, līdz tie spēj atgriezties mājās vai iekārtoties uz dzīvi jaunā valstī.
• Katastrofu riska mazināšana, tostarp sagatavošanās dabas katastrofām un katastrofu riska samazināšana visos humānās palīdzības sniegšanas aspektos.

Palīdzības izbeigšanas stratēģija un nenoteiktības zona

Palīdzība, ko organizē katastrofu gadījumā, un ārkārtas palīdzība gandrīz kā likums ir īslaicīgas. ES finansētās operācijas parasti nav ilgākas par sešiem mēnešiem. Tomēr ES vēlas nodrošināt, lai cilvēki, kam humānā palīdzība pārtraukta, spētu paši tikt galā ar situāciju vai viņiem būtu pieejama cita veida ilgstošāka palīdzība attīstības jomā. Pastāv risks, ka pēc humānās palīdzības nav paredzēts nekas stafetes pārņemšanai.

Lai šo risku mazinātu, ES aicina savus partnerus šajā jomā paralēli to projektiem izstrādāt palīdzības izbeigšanas stratēģiju, kā rezultātā tie pēc palīdzības beigšanas vai nu atkal uztic kontroli vietējām iestādēm, vai, ja tas nav iespējams, nodrošina, ka stafeti pārņem citas palīdzības struktūras.

ES prioritāri koncentrē savas ārkārtas palīdzības darbības Tuvajos un Vidējos Austrumos, Āzijā un īpaši Āfrikā.

Uz augšu

ES iestādes un struktūras

• Eiropas Komisija
  • Humānā palīdzība un civilā aizsardzība
  • Eiropas Ārējās darbības dienests
• Eiropas Parlaments
  • Ārlietu komiteja
• Eiropas Savienības Padome
  • Ārlietas
• Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
  • Ārējo attiecību nodaļa
• Reģionu komiteja
  • Pilsoniskuma, pārvaldības, institucionālo lietu un ārlietu komisija (CIVEX)

Finansējuma saņemšanas iespējas

• Dotācijas
• Konkursi

Publikācijas, biļeteni un statistika

• Publikācijas
• Biļeteni
• Statistika

Tiesību akti

• ES tiesību akti par humāno palīdzību (kopsavilkumi)
• Spēkā esošie tiesību akti par humāno palīdzību
• Līguma par Eiropas Savienības darbību 214. pants