Pārtikas nekaitīgums ES


ES pārtikas nekaitīguma politikas mērķis ir garantēt

  1. nekaitīgu, uzturvielām bagātu pārtiku un dzīvnieku barību,
  2. augsta līmeņa dzīvnieku veselību un labturību un augu aizsardzību,
  3. pietiekami caurskatāmu informāciju par pārtikas izcelsmi, saturu, marķējumu un izmantojumu.

Cilvēki vāc ražu © Corbis

Gan importētai, gan pašu audzētai pārtikai ir jāatbilst augstiem ES standartiem.

ES pārtikas politikas trīs stūrakmeņi:

  • visaptveroša likumdošana par pārtikas un dzīvnieku barības nekaitīgumu un pārtikas produktu higiēnu,
  • pārbaudītas zinātniskas atziņas, uz kurām pamatot lēmumus,
  • likumdošanas izpilde un kontrole.

Ja ir pamatota sevišķa patērētāju aizsardzība, var tikt noteikti īpaši pasākumi, kas regulē

  • pesticīdu, pārtikas piedevu, krāsvielu, antibiotiku un hormonu izmantojumu,
  • pārtikas piedevas, piemēram, konservantus un aromatizētājus,
  • izstrādājumus, kas nonāk saskarē ar pārtikas produktiem, piemēram, plastmasas iesaiņojumu,
  • to sastāvdaļu marķēšanu, kas var izraisīt alerģijas, un veselīguma norādes, piemēram, “zems tauku saturs” un “augsts šķiedrvielu saturs”.

Daudzveidības nodrošināšana ES pārtikas produktu tirgū

ES pieliek daudz pūļu, lai tradicionālie produkti augsto pārtikas standartu dēļ netiktu izstumti no tirgus, lai neapsīktu jauninājumi un lai neciestu kvalitāte.

Kad, pievienodamās ES, vienotajā tirgū ienāk jaunas dalībvalstis, tām var būt vajadzīgi pārejas noteikumi, kas ļauj pielāgoties ES augstajiem pārtikas drošības standartiem. Tajā pašā laikā tām nav atļauts eksportēt pārtikas produktus, kas neatbilst šiem standartiem.

Kas attiecas uz pārtiku, kura satur ģenētiski modificētus organismus (ĢMO), ir saistīta ar klonēšanu vai nanotehnoloģiju (jaunā pārtika), Komisija atbalsta atbildīgu inovāciju. Tā ir vislabākā drošības garantija ES pilsoņiem un vislielākais ekonomiskās izaugsmes stimuls.

Brūns suns ar pasi zobos.

Viņš var saņemt pasi un ceļot kopā ar jums.

Dzīvnieku drošība

Dzīvniekus var brīvi pārvietot visā ES. Taču veselības un labturības standarti, kas ir spēkā saimniecībā, jāievēro arī transportēšanas laikā. Dzīvnieku slimību uzliesmojumu gadījumā ES ir mehānismi un procedūras, lai ātri rīkotos un aizliegtu produktus, ja nepieciešams.

ES “lolojumdzīvnieku pase” ļauj cilvēkiem ņemt līdzi ceļojumā lolojumdzīvniekus (kaķus, suņus un baltos seskus). Tomēr, lai apturētu slimību izplatīšanos, arī uz lolojumdzīvniekiem, tāpat kā uz citiem dzīvniekiem, attiecas piesardzības pasākumi.

Augu veselība

Visus augus un augu materiālus var pārvietot visā ES, ja vien tie ir brīvi no kaitēkļiem. Importētā augu materiāla pārbaudes un uzraudzība ES teritorijā palīdz atklāt jaunus kaitēkļus agrīnā posmā.

Tas nozīmē, ka var tikt veikti profilaktiski pasākumi, tādējādi izvairoties no koriģējošiem pasākumiem, piemēram, pesticīdu izmantošanas. Koku stādiem izsniegta augu pase parāda, ka tie audzēti veselīgos apstākļos.

Agrīnās brīdināšanas sistēma

ES darbojas agrīnās brīdināšanas sistēma (RASFF), kas pasargā iedzīvotājus no pārtikas produktiem, kuri neatbilst Eiropas pārtikas nekaitīguma noteikumiem. Šajā sistēmā seko līdzi arī tam, lai pārtikas produktu sastāvā pārmērīgā daudzumā nebūtu aizliegtu vai augsta riska vielu, piemēram, veterināro zāļu atlieku gaļā vai kancerogēnu krāsvielu pārtikā.

Kolīdz tiek konstatēti draudi, brīdinājumi tiek izplatīti visā ES. Iespējams, ka vajag bloķēt tikai vienu partiju, taču vajadzības gadījumā apturēs visus konkrētā produkta sūtījumus no lauku saimniecības, ražotnes vai ievešanas ostas. Produkti, kas jau ir noliktavu un veikalu plauktos, var tikt izņemti no apgrozības.

Izsekojamība un riska pārvaldība

Ja izceļas liela dzīvnieku slimības epidēmija vai daudzi Eiropas patērētāji saindējas ar pārtiku, ES iestādes var izsekot pārtikas produktu pārvietošanai visā ražošanas ķēdē, — lai tie būtu dzīvi dzīvnieki vai dzīvnieku vai augu valsts izcelsmes produkti.

Šīs izsekojamības un riska pārvaldības funkcijas nodrošina TRACES sistēma, datorizēta robežkontroles un preču sertificēšanas sistēma.

Lēmumu zinātniska pamatotība

ES pārtikas nekaitīguma politikas pamatā ir zinātne. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) DeutschEnglishfrançaisitaliano sniedz Eiropas Komisijai un ES valstīm neatkarīgus zinātniskus padomus, kad tiek sagatavota likumdošana un ir liels ar pārtikas drošumu saistīts risks.

Komisija piemēro piesardzības principu — tā rīkojas tūlīt, ja zinātnieki apgalvo, ka ir potenciālas briesmas.

Izpilde un kontrole

Komisija gādā par pārtikas jomā pieņemto ES tiesību aktu izpildi.

  • Tā pārbauda, vai visas ES valstis savos tiesību aktos ir iestrādājušas ES likumdošanu un ievēro to.
  • Šī uzdevuma veikšanā tai palīdz Pārtikas un veterinārais birojs (PVB) English, kurš īsteno pārbaudes uz vietas kā ES iekšienē, tā ārpus tās.

Pārtikas un veterinārais birojs pārbauda atsevišķas pārtikas ražotnes. Tomēr tā galvenais uzdevums ir pārliecināties, vai ES un trešo valstu valdībām ir mehānismi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka vietējie pārtikas ražotāji ievēro augstos ES pārtikas drošuma standartus. Kopš 2013. gada tas ir paplašinājis savu darbību, aptverot medicīnas ierīces.

Uz augšu

Pārtikas nekaitīgums

Publicēts 2013. gada septembrī

Šī publikācija izdota sērijā “Ieskats Eiropas Savienības politikā”


Uz augšu



Esiet informēti

Twitter

  • Eiropas Komisija — Veselības un patērētāju aizsardzībaEnglish (en)
  • Kopīgā pētniecības centra Veselības aizsardzības un patērētāju aizsardzības institūtsEnglish (en)
  • Kopīgā pētniecības centra Veselības aizsardzības un patērētāju aizsardzības institūts (grupa, kas pēta ar pārtiku saistītus jautājumus)English (en)

Uz augšu

KONTAKTI

Ja jums ir vispārīgi jautājumi

Zvaniet pa tālr.
00 800 6 7 8 9 10 11 Sīkāk par šo pakalpojumu

Sūtiet jautājumus pa e-pastu

Iestāžu kontaktinformācija un ziņas par to apmeklējumiem, kontakti presei

Saistītas politikas jomas

Atsauksmes

Vai atradāt meklēto?

Ko jūs meklējāt?

Vai jums ir kādi ieteikumi?