Svarīgi saglabāt resursus
ES zivsaimniecības nozare ir ceturtā lielākā pasaulē. Ik gadu iegūst aptuveni 6,4 miljonus tonnu zivju. Zivsaimniecībā un zivju pārstrādē ir nodarbināti vairāk nekā 350 000 cilvēku.
ES zivsaimniecības politikas prioritāte ir panākt zivsaimniecības ilgtspējību. Mūsdienās zvejas nozares mērķi jāizpilda, neapdraudot zivju krājumus, lai to pietiktu arī nākamajām paaudzēm.
Jāsaglabā veselīgas ekosistēmas un jānodrošina labi dzīves apstākļi cilvēkiem, kuru dzīve ir atkarīga no zvejniecības. Vērā jāņem arī patērētāju intereses.
Eiropas Zivsaimniecības fonda rīcībā no 2007. līdz 2013. gadam ir 4,3 miljardi eiro, lai atbalstītu zvejniecības nozari un palīdzētu ES dalībvalstīm īstenot kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) 2002. gada reformu. Šo naudu var izlietot ilgtspējīgai zivsaimniecības, akvakultūras uzņēmumu, pārstrādes un tirdzniecības nozaru attīstībai un saimnieciskās darbības dažādošanai zvejnieku kopienās.
Palīdzēt saglabāt zivju krājumus priekšdienām ir nozīmīgs ES zivsaimniecības politikas uzdevums.
Starptautiskā sadarbība un palīdzība
ES zvejniecības partnerattiecību nolīgumi ar ārpussavienības valstīm un sarunas reģionālajās un starptautiskajās zvejniecības organizācijās palīdz panākt, lai visas pasaules ūdeņi tiktu apsaimniekoti saskaņā ar noteikumiem, pārredzami un ilgtspējīgi un lai tajos nebūtu pārmērīgas nozvejas.
Šīs vienošanās ES zvejniekiem arī atļauj zvejot attālos ūdeņos un tādējādi palīdz apgādāt ES tirgu, ārpussavienības valstīm, kuru vidū ir arī jaunattīstības valstis, par to piedāvājot finansiālu atlīdzību, kuru tās var ieguldīt savā zivsaimniecības nozarē un zivju krājumu veidošanā.
Naftas rūpniecība ir svarīgs darbavietu avots jūrniecības ekonomikā.
Akvakultūras nozares attīstība
Visā pasaulē pieaug pieprasījums pēc zivīm un citiem akvakultūras produktiem. ES akvakultūras nozare var palīdzēt šo pieprasījumu izpildīt. Pašlaik Eiropas Savienībā vienu ceturtdaļu zivju un citu zivju produktu iegūst zivju audzētavās un cita veida akvakultūras saimniecībās. Visvairāk audzētās ES akvakultūras sugas ir ēdamgliemene (mīdija), varavīksnes forele un Atlantijas lasis. Aiz tām ierindojas austere, jūras karūsa, karpa, cietgliemene, jūras asaris.
Akvakultūra ir liela un plaukstoša pārtikas rūpniecības nozare, kuras attīstības temps visā pasaulē pārsniedz 5 % gadā (2006-2008). Taču Eiropas Savienībā akvakultūras nozare nav dinamiska. Tāpēc Eiropas Komisija to atbalsta un popularizē.
Jūras dimensija
Eiropas Savienībai ir pasaulē vislielākā jūras teritorija (1200 ostas) un pasaulē vislielākā tirdzniecības flote. 90 % no starptautiskās tirdzniecības un 40 % no iekšzemes tirdzniecības noris, izmantojot jūras pārvadājumus.
ES zivsaimniecības politikā vienmēr ir ņemti vērā vides aspekti. Pēdējā laikā jūrniecības politika ir kļuvusi vēl daudzpusīgāka, tā aptver visus jūras izmantošanas veidus. Mērķis ir papildināt Eiropas bagāto jūras pētniecības, tehnoloģijas izmantošanas un inovācijas pieredzi un turpināt šīs tradīcijas, kā arī īstenot stratēģiju gudrai, ilgtspējīgai un ietverošai izaugsmei “Eiropa 2020”.
Integrētā jūrlietu politika ietver jūras transportu, ar jūru saistīto uzņēmumu konkurētspēju, nodarbinātību, zinātnisko izpēti, zivsaimniecību un jūras vides aizsardzību. Tās vispārējais mērķis ir panākt ekonomisko attīstību, vienlaikus nodrošinot vides ilgtspēju.
Uzsverot jūru lielo nozīmi mūsu sabiedrībai un ekonomikā, Eiropas Savienība ik gadu 20. maijā atzīmē Eiropas Jūras dienu.
pants
