Jūrlietas un zivsaimniecība


Daudzu ES iedzīvotāju iztika ir atkarīga no jūras un tās resursiem — protams, zivīm, bet arī no jūras energoresursiem, proti, vēja ģeneratoru parkiem jūrā, naftas un gāzes atradnēm. ES tirdzniecības flotei tirdzniecības nolūkiem ir vajadzīga piekļuve pasaules okeāniem. Piekrastes rajonos plaukst tūrisms — vēl viena liela ekonomikas nozare.

Uz spēles ir likts daudz, tāpēc jūras resursi mums jāizmanto atbildīgi, nepieļaujot pārmērīgu nozveju un nodrošinot, lai naftas un gāzes ieguve nekaitētu jūras un piekrastes videi.

Zivsaimniecība un zivju krājumu saglabāšanas svarīgums

ES zvejniecība ir ceturtā lielākā pasaulē. Katru gadu tā sagādā 6,4 miljonus tonnu zivju. Zvejniecībā un zivju pārstrādē ir nodarbināti vairāk nekā 350 000 cilvēku.

ES dara visu, kas ir tās spēkos, lai gādātu par zvejas ilgtspējību gan ekonomiskā, gan vides aizsardzības ziņā, tajā pašā laikā aizsargājot patērētāju intereses un ņemot vērā zvejnieku vajadzības.

ES kopējās zivsaimniecības politikas reformai, kas stājās spēkā 2014. gada janvārī, ir tieši šādi mērķi — nodrošināt zvejniekiem iztiku, tomēr apturot pārzveju un zivju krājumu nemitīgu noplicināšanu.

Jauno regulējumu atbalsta ar Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda naudu. No 2014. līdz 2020. gadam tas finansēs projektus, kuru mērķi ir šādi:

  • ieviest novatoriskas zvejas metodes;
  • radīt jaunus noieta tirgus jūras veltēm;
  • uzlabot dzīves kvalitāti piekrastes rajonos.

Tas zvejniekiem palīdzēs pārorientēties uz ilgtspējīgu zveju, bet piekrastes kopienām — dažādot savus ienākumu avotus.

Starptautiska sadarbība

ES sadarbojas ar ANO struktūrām un piedalās reģionālu un starptautisku zivsaimniecības organizāciju apspriedēs, lai visā pasaulē gādātu par caurskatāmu, ilgtspējīgu ūdeņu regulējumu, kas nepieļauj pārzveju.

Pateicoties divpusējiem līgumiem ar ārpussavienības valstīm, ES zvejniekiem ir pieejamas zivis arī attālos ūdeņos, tomēr ar tādiem pašiem ilgtspējas noteikumiem, kādi ir spēkā ES. Tas palīdz nodrošināt ES tirgum vajadzīgo apjomu. Savukārt partnervalstis (starp tām ir arī jaunattīstības valstis) saņem naudu, kuru tās var ieguldīt savā zivsaimniecības nozarē un savu zivju krājumu vairošanā.

Ilgtspējīga zivju un jūras velšu audzēšana

Arvien pieaug neatbilstība starp jūras produktu patēriņu ES un zvejniecības nodrošinātajiem produktu apjomiem. Šo neatbilstību daļēji var mazināt akvakultūra. Pašreiz ceturtā daļa ES nozvejoto vai saražoto zivju un jūras produktu jau nāk no zivju audzētavām un cita veida akvakultūras saimniecībām. Visvairāk audzētās ES akvakultūras sugas ir ēdamgliemene (mīdija), varavīksnes forele un Atlantijas lasis. Aiz tām ierindojas austere, jūras karūsa, karpa, cietgliemene, jūras asaris.

Eiropas akvakultūrā tiek uzturēti ļoti augsti vides, dzīvnieku veselības un patērētāju aizsardzības standarti. Tomēr pēdējos gados nozarē vērojama stagnācija. Komisija plāno šo tendenci novērst un stimulēt svaigas, veselīgas un tepat Eiropā audzētas pārtikas piegādi.

Nelegāla zveja

Nelegāla, nereģistrēta un neregulēta zveja nopilcina zivju krājumus, izposta jūras dzīvotnes, kropļo konkurenci, godīgos zvejniekus nepelnīti noliek zaudētāju pozīcijā un vājina piekrastes kopienas, it īpaši jaunattīstības valstīs.

ES cenšas likvidēt likuma robus, kas maluzvejniekiem ļauj gūt peļņu. Eiropas Savienībā drīkst importēt un no tās eksportēt tikai tādus jūras zvejas produktus, kurus karoga valsts vai eksportējošā valsts sertificējusi kā legālus. ES zvejas operatoriem, kuri nelegāli zvejo jebkur pasaulē (neatkarīgi no tā, zem kura karoga tas noticis), ir jāmaksā ievērojamas sodanaudas, kas proporcionālas loma ekonomiskajai vērtībai un neļauj viņiem gūt nekādu peļņu.

Ilgtspējīgs zivju patēriņš

Ilgtspējības aspekts piemīt arī veidam, kā jūras produktus patērējam. Tāpēc ES un dalībvalstu valdības cenšas pievērst patērētāju uzmanību arī šim jautājumam.

Kaut arī patērētājiem un viņu izdarītajai izvēlei ir liela ietekme, ir svarīgi, lai viņu centieniem atbilstu arī visi pārējie apgādes ķēdes posmi.

Piemēram, saskaņā ar jaunajiem zivju, gliemeņu, vēžveidīgo un aļģu marķēšanas noteikumiem uz visiem šiem produktiem, kurus Eiropas Savienībā pārdod patērētājiem vai sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, ir jānorāda šāda informācija:

  • sugas komerciālais un zinātniskais nosaukums,
  • tas, vai produkts nozvejots jūrā vai saldūdenī vai arī izaudzēts,
  • zvejas vai ražošanas reģions un izmantotie zvejas rīki,
  • vai produkts ticis atsaldēts un lietošanas termiņš atbilstīgi vispārīgajiem pārtikas marķēšanas noteikumiem.

Ekonomiskās priekšrocības

Jūras un okeāni ir viens no Eiropas ekonomikas galvenajiem dzinējspēkiem. Eiropas Savienībai ir visvairāk tirdzniecības ostu pasaulē (1200) un arī vislielākā tirdzniecības flote pasaulē. 90 % no tirdzniecības apjoma ar ārpussavienības valstīm un 40 % tirdzniecības ES teritorijā notiek pa jūru. Šajā nozarē ir aptuveni 5,4 miljoni darbvietu, un tā gadā rada bruto pievienoto vērtību gandrīz 500 miljardu eiro apjomā.

Tomēr dažās jomās joprojām ir ļoti daudz neizmantota inovācijas un izaugsmes potenciāla. Tāpēc pēdējos gados ES ir paplašinājusi jūrlietu politiku, to attiecinot arī uz visiem veidiem, kā tiek izmantota jūras telpa.

Ilgtermiņa mērķi ir izklāstīti Jūras nozaru izaugsmes stratēģijā. Daži no tiem:

  • attīstīt nozares, kurām ir liels potenciāls, piemēram, akvakultūru, piekrastes tūrismu, jūras biotehnoloģiju, okeāna enerģētiku un izrakteņu ieguvi jūrā;
  • nodrošināt zināšanas, juridisku noteiktību un drošību ar Eiropas jūras gultnes digitālu karti, jūras telpisko plānošanu (tādējādi padarot darbu jūrā efektīvāku un ilgtspējīgāku) un integrētu jūras uzraudzību (dodot jūras uzraudzībā iesaistītajām iestādēm jaunus rīkus, ar kuriem dalīties informācijā, un tādējādi samazinot šādas uzraudzības izmaksas un to padarot efektīvāku);
  • īpaši pielāgotas stratēģijas konkrētām jūrām (Adrijas jūra un Jonijas jūra, Ziemeļu Ledus okeāns un Atlantijas okeāns, Baltijas jūra, Melnā jūra, Vidusjūra, Ziemeļjūra), kas arī veicina kaimiņvalstu sadarbību.

Lai uzsvērtu jūru kā sabiedrības un ekonomikas svarīga elementa nozīmi, katru gadu 20. maijā ES svin English Eiropas Jūras dienu.

Uz augšu

Jūrlietas un zivsaimniecība

Manuskripts atjaunināts 2014. gada novembris.

Šī publikācija izdota sērijā “Ieskats Eiropas Savienības politikā”


Uz augšu



KONTAKTI

Ja jums ir vispārīgi jautājumi

Zvaniet pa tālr.
00 800 6 7 8 9 10 11 Sīkāk par šo pakalpojumu

Sūtiet jautājumus pa e-pastu

Iestāžu kontaktinformācija un ziņas par to apmeklējumiem, kontakti presei

Saistītas politikas jomas

Atsauksmes

Vai atradāt meklēto?

Ko jūs meklējāt?

Vai jums ir kādi ieteikumi?