Jūrlietas un zivsaimniecība


Daudzu ES iedzīvotāju iztika ir atkarīga no jūras un tās resursiem — protams, zivīm, bet arī no jūras energoresursiem, proti, vēja ģeneratoru parkiem jūrā, naftas un gāzes atradnēm. ES tirdzniecības flotei tirdzniecības nolūkiem ir vajadzīga piekļuve pasaules okeāniem. Piekrastes rajonos plaukst tūrisms — vēl viena liela ekonomikas nozare.

Uz spēles ir likts daudz, tāpēc jūras resursi mums jāizmanto atbildīgi, nepieļaujot pārmērīgu nozveju un nodrošinot, lai naftas un gāzes ieguve nekaitētu jūras un piekrastes videi.

Zivsaimniecība un zivju krājumu saglabāšanas svarīgums

ES zvejniecība ir ceturtā lielākā pasaulē. Katru gadu tā sagādā 6,4 miljonus tonnu zivju. Zvejniecībā un zivju apstrādē ir nodarbināti vairāk nekā 350 000 cilvēku.

ES dara visu, kas ir tās spēkos, lai gādātu par zvejas ilgtspējību gan ekonomiskā, gan vides aizsardzības ziņā, tajā pašā laikā aizsargājot patērētāju intereses un ņemot vērā zvejnieku vajadzības.

ES kopējās zivsaimniecības politikas reformai, kas stājās spēkā 2014. gada janvārī, ir tieši šādi mērķi — nodrošināt zvejniekiem iztiku, tomēr apturot pārzveju un zivju krājumu nemitīgu noplicināšanu.

Jauno regulējumu atbalsta ar Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda naudu. No 2014. līdz 2020. gadam tas finansēs projektus, kuru mērķi ir šādi:

  • ieviest novatoriskas zvejas metodes;
  • radīt jaunus noieta tirgus jūras veltēm;
  • uzlabot dzīves kvalitāti piekrastes rajonos.

Tas zvejniekiem palīdzēs pārorientēties uz ilgtspējīgu zveju, bet piekrastes kopienām — dažādot savas saimniekošanas metodes.

Zvejnieki izkrauj lomu © Van Parys Media

Zivju krājumu saglabāšana ir viena no ES zivsaimniecības politikas prioritātēm.

Starptautiskā sadarbība un palīdzība

ES sadarbojas ar ANO struktūrām un piedalās reģionālu un starptautisku zivsaimniecības organizāciju apspriedēs, lai visā pasaulē gādātu par caurskatāmu, ilgtspējīgu ūdeņu regulējumu, kas nepieļauj pārzveju.

Pateicoties divpusējiem līgumiem ar ārpussavienības valstīm, ES zvejniekiem ir pieejamas zivis arī attālos ūdeņos, tomēr ar tādiem pašiem ilgtspējas noteikumiem, kādi ir spēkā ES. Tas palīdz nodrošināt ES tirgum vajadzīgo apjomu. Savukārt partnervalstis (starp tām ir arī jaunattīstības valstis) saņem naudu, kuru tās var ieguldīt savā zivsaimniecības nozarē un savu zivju krājumu vairošanā.

Ilgtspējīga zivju un jūras velšu audzēšana

Arvien pieaug neatbilstība starp jūras produktu patēriņu ES un zvejniecības nodrošinātajiem produktu apjomiem. Šo neatbilstību daļēji var mazināt akvakultūra. Pašreiz ceturtā daļa ES nozvejoto vai saražoto zivju un jūras produktu jau nāk no zivju audzētavām un cita veida akvakultūras saimniecībām. Visvairāk audzētās ES akvakultūras sugas ir ēdamgliemene (mīdija), varavīksnes forele un Atlantijas lasis. Aiz tām ierindojas austere, jūras karūsa, karpa, cietgliemene, jūras asaris.

Eiropas akvakultūrā tiek uzturēti ļoti augsti vides, dzīvnieku veselības un patērētāju aizsardzības standarti. Tomēr pēdējos gados nozarē vērojama stagnācija. Komisija plāno šo tendenci novērst un stimulēt svaigas, veselīgas un tepat Eiropā audzētas pārtikas piegādi.

Vēja turbīnas © ES

Jūras vēja parki ir tīras enerģijas avots un veicina jaunu darbvietu rašanos un ekonomikas izaugsmi.

Jūrlietu dimensija

Eiropas Savienībai ir pasaulē lielākā jūras teritorija (1200 ostu) un pasaulē lielākā tirdzniecības flote. 90 % no tirdzniecības apjoma ar ārpussavienības valstīm un 40 % tirdzniecības ES teritorijā notiek pa jūru. Jūrniecības nozarēs strādā vairāki miljoni cilvēku, un to apgrozījums ir gandrīz 200 miljardi eiro.

Pēdējos gados ES ir paplašinājusi jūrlietu politiku, to attiecinot arī uz visiem veidiem, kā mēs izmantojam jūras telpu. Tā cenšas izmantot Eiropas seno jūrniecības mantojumu stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanā (tā ir stratēģija, kā panākt gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi).

Pašreizējās jūrlietu politikas elementi ir šādi:

  • jūras satiksmes drošība;
  • jūras teritoriālā plānošana;
  • zināšanas par jūras vidi;
  • konkurētspējīgi jūrniecības uzņēmumi;
  • zinātniskā izpēte;
  • zivsaimniecība;
  • jūras vides aizsardzība.

Mērķis ir nodrošināt ekonomisko attīstību un vienlaicīgi gādāt par vides ilgtspēju.

Lai uzsvērtu jūru kā sabiedrības un ekonomikas svarīga elementa nozīmi, katru gadu 20. maijā ES svin Eiropas Jūras dienu English.

Uz augšu

Jūrlietas un zivsaimniecība

Manuskripts pabeigts 2014. gada janvārī.

Šī publikācija izdota sērijā “Ieskats Eiropas Savienības politikā”


Uz augšu


Videomateriāli


KONTAKTI

Ja jums ir vispārīgi jautājumi

Zvaniet pa tālr.
00 800 6 7 8 9 10 11 Sīkāk par šo pakalpojumu

Sūtiet jautājumus pa e-pastu

Iestāžu kontaktinformācija un ziņas par to apmeklējumiem, kontakti presei

Saistītas politikas jomas

Atsauksmes

Vai atradāt meklēto?

Ko jūs meklējāt?

Vai jums ir kādi ieteikumi?