You are here:

Budžets

ES gada budžets sasniedz 145 miljardus eiro (2015. gada skaitļi) — nozīmīga summa absolūtā izteiksmē, bet tā atbilst tikai apmēram 1 % no ES valstīs ik gadus radītās bagātības.

Budžetam ir izdevumi limiti, kurus nosaka daudzgadu finanšu shēma Izvēlieties saites tulkojumu   Deutsch (de) English (en) français (fr) . Tā nosaka gada izdevumu limitus dažādās politikas jomās konkrētā periodā (parasti 7 gados).

Budžeta līdzekļus tērē jomās, kur visas Eiropas interesēs saprātīgi ir apvienot resursus, tādās kā

  • labāki transporta, enerģētikas un telesakaru savienojumi starp dalībvalstīm,
  • apkārtējās vides aizsardzība visā Eiropā,
  • ES ekonomikas konkurētspējas palielināšana pasaules mērogā,
  • atbalsts, ko piešķir Eiropas zinātniekiem un pētniekiem, lai viņi apvienotos pāri robežām.

ES budžets skaitļos Izvēlieties saites tulkojumu   Deutsch (de) English (en) français (fr)

Kurš lemj, kā izlieto naudu?

Lēmumu par gada budžetu, ievērojot daudzgadu finanšu shēmā Izvēlieties saites tulkojumu   Deutsch (de) English (en) français (fr) noteiktos limitus, pieņem demokrātiskā procesā.

Kas notiek pēc tam, kad budžets ir izlietots?

Kam tiek tērēti līdzekļi?

Lielākā budžeta daļa tiek izlietota, lai atbalstītu izaugsmi un nodarbinātību. Lielu daļu izmanto lauksaimniecībai un lauku attīstībai.

Lielāko izdevumu jomas (2015)

46%gudrai un iekļaujošai izaugsmei ES, sadalīti šādi:

  • 34 % – atbalsts vāji attīstītiem Eiropas reģioniem un neaizsargātajām sabiedrības grupām
  • 12% – Eiropas uzņēmumu konkurētspējas palielināšana.

41% – nekaitīgas pārtikas nodrošinājumam, inovatīvai lauksaimniecībai un efektīvam un ilgtspējīgam zemes un mežu izmantojumam.

Kā budžets ir sadalīts pa budžeta izdevumu kategorijām? (2015. gada skaitļi)

Eiropas Savienībā

Dažas programmas un to budžeti 2015. gadā

Aiz ES robežām

Eiropas Savienībai kā pasaules mēroga partnerim ir zināmi pienākumi citur pasaulē:

  • veicināt ekonomikas un sociālo attīstību,
  • uzturēt mieru,
  • palīdzēt dabas katastrofu un konfliktu upuriem.

Ārpussavienības valstis, kas saņem atbalstu no ES budžeta, dalās trijās pamata grupās:

  • jaunattīstības pasaules daļas, ar kurām atsevišķām dalībvalstīm ir stipras vēsturiskās saites (jo īpaši Āfrika un Karību jūras un Klusā okeāna reģions);
  • kaimiņvalstis — Austrumeiropā, Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos;
  • valstis, kas gatavojas pievienoties ES (kandidātvalstis vai potenciālās kandidātvalstis).

2015. gada programmu piemēri:

Kam ir labums no ES budžeta?

Apmēram 94 % budžeta finansē reālas darbības uz vietas ES valstīs un citur pasaulē. Ikviens no 508 miljoniem ES pilsoņu tādā vai citādā veidā gūst labumu no ES budžeta. Līdzekļi, kas nāk no budžeta, palīdz miljoniem studentu, tūkstošiem zinātnieku, daudzām pilsētām, reģioniem un nevalstiskajām organizācijām.

Kāds ir darbības tekošo izdevumu apjoms?

Apmēram 6 % budžeta. Runa ir par visu iestāžu (pamatā Eiropas Komisijas, Parlamenta un ES Padomes) administratīvajām izmaksām, tostarp tām, kas saistītas ar mutisko un rakstisko tulkošanu, kurai pateicoties informāciju dara pieejamu visās ES oficiālajās valodās.

Reformas ietvaros lielākā iestāde — Komisija — katru gadu samazina personālu par 1 % un vienlaicīgi palielina darba laiku. Rezultātā personālu samazinās par 5 %.