Ārējās attiecības


Jau Eiropas Savienības ekonomikas, tirdzniecības un finanšu īpatsvars vien apliecina tās pasaules mēroga lielvaras statusu. ES, pasaulē lielākais tirdzniecības bloks un pasaulē otrās nozīmīgākās valūtas īpašniece, katru gadu iegulda vairāk nekā 7 miljardus eiro, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm. Tā noslēgusi tirdzniecības un partnerattiecību nolīgumus ar lielāko daļu valstu vairumā reģionu.

Būdama ekonomikas gigants, pateicoties gandrīz pusmiljardam tās iedzīvotāju, Eiropas Savienībai ir svarīga loma globālajās lietās, un tās ietekme pieaug, ES dalībvalstīm arvien biežāk lēmumus ārpolitikā pieņemot kā blokam.

Zēni Vidusāzijā © EuropeAid

ES izvērš attiecības ar Vidusāzijas republikām.

ES regulāri rīko augstākā līmeņa tikšanās ar ASV, Japānu, Kanādu un pēdējā laikā arī ar Krieviju, Indiju un Ķīnu. ES attiecības ar šīm un citām valstīm skar daudzas jomas, tostarp izglītību, vidi, noziedzību un cilvēktiesības.

Lielākais tirdzniecības partneris — ASV

ES vēlas efektīvas un līdzsvarotas partnerattiecības ar ASV, savu lielāko tirdzniecības partneri. 2007. gadā abas puses izveidoja Transatlantisko ekonomikas padomi — politisku struktūru, kas pārrauga, kā nostiprināt attiecības ekonomikas jomā. Nesen ES un ASV izveidoja ciešākas sadarbības plānu krīzes vadības un konfliktu novēršanas jomā. ES vēlas ar ASV sadarboties arī klimata pārmaiņu jomā un lai uzlabotu banku sistēmu pēc finanšu krīzes.

Nafta un gāze. Krievija

ES un Krievija gatavo jaunu sadarbības nolīgumu. Sarunas sākās 2008. gada jūlijā, bet pēc Krievijas un Gruzijas konflikta tika pārtrauktas uz vairākiem mēnešiem. Abas sarunu puses vēlas panākt ciešāku sadarbību visās jomās, atzīstot arvien spēcīgākos savstarpējos sakarus. ES sevišķi vēlas ar Krieviju sadarboties ciešāk, lai nodrošinātu enerģijas piegādes. Krievija Eiropai piegādā lielu daļu naftas un gāzes, bet šīs piegādes vairākkārt pārtrauca Krievijas domstarpības ar tranzītvalstīm, galvenokārt Ukrainu.

Vīrietis balso © ECHO

Vēlēšanu procesa novērotāji ir visās pasaules malās, jo ES vēlas aizstāvēt cilvēktiesības.

Tuvošanās austrumiem

Tāpat kā ar Krieviju, ES cenšas nostiprināt saikni ar sešām citām valstīm austrumu virzienā: Gruziju, Armēniju, Azerbaidžānu, Moldovu, Ukrainu un Baltkrieviju. Plānā aicināts palielināt finansējumu šīm valstīm un piedāvāta tām iespēja noslēgt brīvās tirdzniecības nolīgumus, ja tās veiks politiskas un ekonomiskas reformas. Valstis, kam tiek piedāvāta šī "austrumu partnerība", ir Eiropas naftas un gāzes tranzītvalstis. Taču tām visām ir nopietnas problēmas ar demokrātiju un tiesiskumu. Pēc Krievijas un Gruzijas kara 2008. gada augustā, kurš tika izbeigts, pateicoties ES, tā uztraucas arī par šī reģiona stabilitāti.

Ciešākas attiecības ar Vidusjūras un Vidējo Austrumu reģionu

ES 2008. gada jūlijā atklāja Savienību Vidusjūras reģionam, lai nostiprinātu attiecības ar Vidusjūras valstīm un ar tās kaimiņvalstīm Ziemeļāfrikā. Jaunais forums ietver gandrīz 800 miljonus cilvēku no visām 27 ES dalīvalstīm un 16 citām valstīm, tik dažādām kā Izraēla, Turcija un Sīrija. Tas sāks jaunus projektus, lai Vidusjūras reģionam dotu jaunu sparu, piemēram, attīrītu no piesārņojuma, atjaunotu ostas, uzlabotu kuģniecību un izvērstu saules enerģijas izmantošanu. Būs pārstāvētas Arābu valstu līga un Palestīnas pašpārvalde.

Reģionu attiecības. Āzija un Latīņamerika

Papildus divpusējām attiecībām Eiropas Savienība gādā arī par ciešākām attiecībām ar reģionu grupām, īpaši Āziju un Latīņameriku. Ar vairākām Āzijas valstīm, kas piedzīvo strauju attīstību, ES ir izveidojusi “pastiprinātas partnerattiecības” — nolīgumus, lai sabalansētu attiecību ekonomiskos, politiskos, sociālos un kultūras aspektus.

Cerībās uz dalību ES — Balkāni

Septiņas Balkānu reģiona valstis vēlas iestāties Eiropas Savienībā. Horvātija un Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika jau ir oficiāli apstiprinātas par ES kandidātvalstīm. Piecas pārējās Rietumbalkānu valstis ES uzskata par potenciālām kandidātvalstīm. Tās ir Albānija, Bosnija un Hercegovina, Kosova, Melnkalne un Serbija. Kosova 2008. gadā pasludināja savu neatkarību no Serbijas, bet pasaulē joprojām nav vienprātības par tās statusu. ES aktīvi meklē diplomātisku risinājumu, vienlaikus sniedzot praktisku palīdzību. Tiesiskuma nostiprināšanai ES tur ir nosūtījusi aptuveni 1900 tieslietu ekspertus un policistus.

Uz augšu

Uz augšu

Uz augšu



KONTAKTI

Ja jums ir vispārīgi jautājumi

Zvaniet pa tālr.
00 800 6 7 8 9 10 11 Sīkāk par šo pakalpojumu

Sūtiet jautājumus pa e-pastu

Iestāžu kontaktinformācija un ziņas par to apmeklējumiem, kontakti presei

Atsauksmes

Vai atradāt meklēto?

Ko jūs meklējāt?

Vai jums ir kādi ieteikumi?