Navigācijas ceļš


Uzņēmējdarbība

Kaut arī Eiropas uzņēmumi ir moderni un bieži vien veiksmīgi, tie nevar apmierināties ar sasniegto, jo ražošanas tehnoloģija strauji mainās un ārzemju konkurenti kļūst aizvien spēcīgāki.

ES uzņēmējdarbības politikas mērķis ir gādāt par to, lai mēs spētu turēt līdzi sāncenšiem un radīt jaunas darbavietas. Īpašu uzmanību tā pievērš ražotāju un nelielu uzņēmumu vajadzībām.

Lai arī pēdējās desmitgadēs ir strauji pieaudzis pakalpojumu nozares ieguldījums Eiropas ekonomikā, tā joprojām balstās pirmām kārtām uz ražošanu, kas veido 75 % ES eksporta.

ES uzņēmējdarbības politikas prioritāte ir radīt investīcijām piemērotu vidi, turklāt ne tikai stratēģiski svarīgās nozarēs (kā aviācija un biotehnoloģija), bet arī tradicionālās nozarēs, piemēram, tekstilrūpniecībā un autobūvē.

Autorūpnīca © Rolls Royce

Progresīvās tehnoloģijas ir ļoti svarīgas uzņēmējdarbībai un rūpniecībai.

Nākotnes rūpniecība

ES tautsaimniecības turpmākā izaugsme ir atkarīga no nozarēm, kas ir balstītas uz zināšanām un izgudrojumiem. Tām vajadzīgs, lai pastāvētu stabila rūpniecības bāze un iespējas izmantot jaunas tehnoloģijas.

Tas nozīmē, ka jāpārvar plaisa starp akadēmisko vidi un uzņēmumiem, lai labas idejas, kas dzimušas laboratorijā, varētu pārveidot visā pasaulē konkurētspējīgās precēs.

Ar to nodarbojas Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts English , veidojot tā sauktās zināšanu un inovācijas kopienas, proti, cieši integrētus dažāda lieluma augstskolu, pētniecības organizāciju un uzņēmumu tīklus, kuros valsts sadarbojas ar privāto sektoru.

Palīdzība mazajiem uzņēmumiem

Kaut arī daudziem vārds "uzņēmējdarbība" atsauc prātā pirmām kārtām milzīgus starptautiskus uzņēmumus, kas pārdod ikdienā lietojamas preces, patiesībā Eiropas Savienībā lielākā daļa uzņēmumu (92 %) ir mazas firmas, kurās ir mazāk par 10 darbiniekiem.

Šādi nelieli uzņēmumi nodarbina divas trešdaļas ES darba ņēmēju. Tāpēc ir loģiski, ka ES uzņēmējdarbības programmās un finansējuma sadalē tiem pievērš īpašu uzmanību. Daži piemēri:

  • konkurētspējas un inovācijas programma, kas laikposmā no 2007. g. līdz 2013. g. ieguldīs 3,6 miljardus eiro,  — pirmām kārtām energoefektivitātē, atjaunīgas enerģijas ražošanā, kā arī informācijas un saziņas tehnoloģijā;
  • Septītā pētniecības pamatprogramma, kas ir galvenā programma, no kuras budžeta atbalsta zinātni DeutschEnglishespañolfrançaisitalianopolski (gan akadēmiskus, gan rūpniecībai paredzētus pētījumus). Šīs programmas budžets ir septiņi miljardi eiro gadā.

Mērķi ir šādi: rosināt cilvēkus pievērsties uzņēmējdarbībai, veicināt iemaņas, mazajiem uzņēmumiem atvieglot iekļūšanu tirgū un uzlabot to spēju nodarboties ar pētniecību un izstrādi.

Mazi uzņēmumi, kuriem vajadzīga informācija un padomi, tos var saņemt Eiropas uzņēmējdarbības atbalsta tīklā, kurā ietilpst aptuveni 500 dienestu, kuros var saņemt visu nepieciešamo palīdzību vienuviet. Šo tīklu daļēji finansē ES.

Sieviete pie papīru kaudzes © Imageselect

Samazināt uzņēmumu administratīvo slogu ir prioritārs ES uzdevums.

Eiropas vienotais tirgus

Viens no iemesliem, kāpēc minētā politika līdz šim ir bijusi veiksmīga, ir tāds, ka ES tirgus ir vienots, proti, ir brīva preču aprite pāri robežām.

Tādējādi uzņēmumiem ir vairāk klientu un tātad arī lielākas izaugsmes iespējas. No otras puses, tiem nākas saskarties ar asāku konkurenci, un uzņēmumi nekad nevar “gulēt uz lauriem”.

Tomēr ES vēl ir atlicis daudz darāmā, lai aizsargātu līdzšinējos sasniegumus un vienotā tirgus priekšrocības būtu sajūtamas aizvien lielākā skaitā nozaru.

Tiesību akti, uz kuriem balstās ES vienotais tirgus, ir nemitīgi jāpielabo, lai turētos līdzi tehnoloģiskajam progresam un neļautu dalībvalstīm pārmērīgi aizsargāt savas valsts rūpniecību.

Joprojām ir daudz darāmā, lai pilnībā integrētu galveno uzņēmējdarbības atbalsta pakalpojumu tirgu, piemēram, sakaru, transporta, energoapgādes un gāzes nozarē. Konkurence un cenu pazemināšanās šo pakalpojumu jomā nozīmē zemākas galīgās cenas precēm tirgū.

ES noteikumi palīdz nodrošināt pareizo līdzsvaru

Visbeidzot, ir jāpanāk pareizs līdzsvars starp nepieciešamību pēc noteikumiem (lai saglabātu tirgus atvērtību un aizsargātu patērētājus, vidi, darba ņēmējus utt.) un ierobežojumiem, ko tie uzliek uzņēmumiem.

Pašlaik abi svaru kausi vēl nav līdzsvarā, un tālab Eiropas Komisija ir noteikusi sev mērķi līdz 2012. gadam samazināt uzņēmumiem noteiktos administratīvos šķēršļus par 25 %.

Tomēr jāatceras arī tas, ka ES vienotie noteikumi arī palīdz uzņēmējiem, jo tiem vairs nav jāveic administratīvās procedūras visās dalībvalstīs. Kā piemēru var minēt sistēmu “REACH” Deutsch (de) English (en) français (fr) . Tā ir vienota datubāze, kurā uzņēmumi reģistrē ķimikālijas vienreiz, un tiem vairs nav tas jādara katrā valstī atsevišķi.

Uz augšu

Uz augšu




Uz augšu

Atjaunot rakstzimju standartizmeruPalielinat rakstzimju izmeru par 150 %Palielinat rakstzimju izmeru par 200 % | Izvēlēties zilu krāsuIzvēlēties zaļu krāsuIzvēlēties sarkanu krāsuIzveleties tumšu fonu

Pievienot grāmatzīmju sarakstam Pārsūtīt šo lapu draugam Izdrukāt šo lapu

Saistītas politikas jomas

Atsauksmes

Vai atradāt meklēto?

JāNē

Ko jūs meklējāt?

Vai jums ir kādi ieteikumi?

Neizdodas atrast? Izmēģiniet alfabētisko sarakstu!AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOOPRSŠTUŪVZŽ