ES paplašināšanās

Valstu bloks, kas arvien paplašinās

Paplašināšanās ir process, kurā valstis pievienojas ES. Kopš ES dibināšanas 1957. gadā ES dalībvalstu skaits pieaudzis no sešām līdz 27 dalībvalstīm .

Skatīt visu tekstuSkatīt visu tekstu

Labklājības un demokrātijas izplatīšana

Jau no sākuma bija ieplānots uzņemt arvien jaunas valstis. ES dibinātāji bija pietiekami droši par savu ideju, lai ES veidotu atvērtu visām Eiropas valstīm, kuras vēlas pievienoties.

Pēdējos 50 gados izmainoties Eiropas politiskajai ainai, ES ir palīdzējusi valstīm, kurām ir potenciāls kļūt par dalībvalstīm — sekmējusi ekonomisko izaugsmi un stiprinājusi demokrātiskos spēkus valstīs, kuras izveidojās pēc diktarūras beigām.

Rumāņi svin pievienošanos ES 2007. gada 1. janvārī.

Austrumu un rietumu apvienošana

Sešas ES dibinātājvalstis 1957. gadā bija Beļģija, Francija, Vācija, Itālija, Luksemburga un Nīderlande.

Vairums Rietumeiropas valstu pievienojās laikā no 1973. gada.

Divās paplašināšanās kārtās 2004. un 2007. gadā Eiropas Savienībai, sabrūkot valdošajiem režīmiem, 1989. gadā pievienojās bijušās komunistiskās valstis no Centrāleiropas un Austrumeiropas.

Kas var pievienoties?

Līgumā par Eiropas Savienību ir noteikts, ka uz dalību ES var pretendēt ikviena Eiropas valsts, kas ievēro demokrātijas principus un veicina tos.

Tomēr praksē valstis var pievienoties tikai tad, ja tās izpilda visus dalības pamatnosacījumus:

politiskos – tajās jābūt stabilām institūcijām, kas garantē demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības;
ekonomiskos – kandidātvalstīm ir jānodrošina darboties spējīga tirgus ekonomika un jāspēj tikt galā ar Eiropas Savienības tirgū valdošo konkurenci un tirgus apstākļiem;
tiesiskos – kandidātvalstīm ir jāpieņem ES spēkā esošās tiesības un prakse, un jo īpaši politiskās, ekonomiskās un monetārās savienības pamatmērķi.

Turcija ir Eiropas Savienības kandidātvalsts.

Kā tas darbojas?

Procesā ir trīs posmi (katrā no tiem ir vajadzīgs visu esošo ES dalībvalstu apstiprinājums):

Valstij tiek piedāvāta iespēja pievienoties ES. Tas nozīmē, ka tai jāpiešķir oficiālas kandidātvalsts statuss.

Valsts kļūst par oficiālu kandidātvalsti, tomēr tas joprojām nenozīmē, ka ir sāktas oficiālās sarunas.

Attiecīgā kandidātvalsts gatavojas oficiālajām pievienošanās sarunām. Tas ir process, kurā veic reformas, kuras ir nepieciešamas, lai pieņemtu ES spēkā esošo likumdošanu.

Kad sarunas un reformas ir pabeigtas un abas puses ir apmierinātas, valsts var pievienoties ES — un atkal tikai tad, ja visas esošās ES dalībvalstis piekrīt.

Kuras valstis varētu pievienoties nākamās?

Pašreiz ES ir piedāvājusi iespēju pievienoties deviņām valstīm: Albānijai, Turcijai, Īslandei un visām bijušās Dienvidslāvijas valstīm (izņemot Slovēniju, kura jau ir ES dalībvalsts).

No tām piecām valstīm piešķirts oficiālas kandidātvalsts statuss:

Turcijai
Serbija
Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika
Īslandei
Melnkalnei

Horvātija ir pievienošanās procesā. Gaidāms, ka tā kļūs par ES dalībvalsti 2013. gada vidū.

Uz augšu

ES iestādes

Eiropas Komisija
- Paplašināšanās nodaļa
- Tehniskās palīdzības informācijas apmaiņas birojs (TAIEX)
- Eiropas Ārējās darbības dienests
Eiropas Parlaments
- Ārlietu komiteja
Eiropas Savienības Padome
- Vispārējie jautājumi
- Ārlietas
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
- Ārlietas