Pieejamības rīki
Vietnes rīki
Valodu atlasītājs
Navigācijas ceļš
Paplašināšanās ir process, kurā valstis pievienojas ES. Kopš ES dibināšanas 1957. gadā ES dalībvalstu skaits pieaudzis no sešām līdz 27 dalībvalstīm .
Jau no sākuma bija ieplānots uzņemt arvien jaunas valstis. ES dibinātāji bija pietiekami droši par savu ideju, lai ES veidotu atvērtu visām Eiropas valstīm, kuras vēlas pievienoties.
Pēdējos 50 gados izmainoties Eiropas politiskajai ainai, ES ir palīdzējusi valstīm, kurām ir potenciāls kļūt par dalībvalstīm — sekmējusi ekonomisko izaugsmi un stiprinājusi demokrātiskos spēkus valstīs, kuras izveidojās pēc diktarūras beigām.

Rumāņi svin pievienošanos ES 2007. gada 1. janvārī.
Sešas ES dibinātājvalstis 1957. gadā bija Beļģija, Francija, Vācija, Itālija, Luksemburga un Nīderlande.
Vairums Rietumeiropas valstu pievienojās laikā no 1973. gada.
Divās paplašināšanās kārtās 2004. un 2007. gadā Eiropas Savienībai, sabrūkot valdošajiem režīmiem, 1989. gadā pievienojās bijušās komunistiskās valstis no Centrāleiropas un Austrumeiropas.
Līgumā par Eiropas Savienību ir noteikts, ka uz dalību ES var pretendēt ikviena Eiropas valsts, kas ievēro demokrātijas principus un veicina tos.
Tomēr praksē valstis var pievienoties tikai tad, ja tās izpilda visus dalības pamatnosacījumus:

Turcija ir Eiropas Savienības kandidātvalsts.
Procesā ir trīs posmi (katrā no tiem ir vajadzīgs visu esošo ES dalībvalstu apstiprinājums):
Kad sarunas un reformas ir pabeigtas un abas puses ir apmierinātas, valsts var pievienoties ES — un atkal tikai tad, ja visas esošās ES dalībvalstis piekrīt.
Pašreiz ES ir piedāvājusi iespēju pievienoties deviņām valstīm: Albānijai, Turcijai, Īslandei un visām bijušās Dienvidslāvijas valstīm (izņemot Slovēniju, kura jau ir ES dalībvalsts).
No tām piecām valstīm piešķirts oficiālas kandidātvalsts statuss:
Horvātija
ir pievienošanās procesā. Gaidāms, ka tā kļūs par ES dalībvalsti 2013. gada vidū.