ES paplašināšanās


Par paplašināšanos sauc procesu, kurā valstis pievienojas ES. Kopš ES dibināšanas 1957. gadā ES dalībvalstu skaits ir palielinājies no 6 līdz 28.

Uzplaukuma un demokrātijas veicināšana

Pēdējo 50 gadu laikā ES paplašināšanās ir sekmējusi ekonomikas izaugsmi un nostiprinājusi demokrātijas varu valstīs, kas atguvās no diktatūras.

Divas meitenes sēž pie strūklakas, viena sev aplikusi Horvātijas karogu © ES

Horvātijas pievienošanās ES — uzņemšanas ceremonija Strasbūrā.

Austrumu un Rietumu apvienošanās

1957. gadā sešas ES dibinātājvalstis bija Beļģija, Francija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande un Vācija.

Sākot no 1973. gada, tai pievienojās vēl vairākas citas Rietumeiropas valstis.

Pēc komunistiskā režīma sabrukuma 1989. gadā par ES dalībvalstīm kļuva arī daudzas Viduseiropas un Austrumeiropas valstis. Šī paplašināšanās notika divās kārtās: 2004. un 2007. gadā. Horvātija 2013. gadā bija 28. valsts, kas pievienojās ES.

ES dalībvalstu saraksts un to pievienošanās gads

Kas var pievienoties ES?

Līgumā par Eirpas Savienību noteikts, ka ikviena Eiropas valsts var lūgt, lai to uzņem ES, ja tā ievēro ES demokrātiskās vērtības un ir apņēmusies tās veicināt.

Taču valsts var pievienoties ES tikai tad, ja tā izpildījusi visus dalības kritērijus:

  • politiskos — tajā jābūt stabilām institūcijām, kas garantē demokrātiju, likuma varu un cilvēktiesību ievērošanu,
  • ekonomiskos — tajā jābūt darbotiesspējīgai tirgus ekonomikai, un tai jāspēj tikt galā ar Eiropas Savienības tirgū valdošo konkurenci un tirgus apstākļiem,
  • juridiskos — tai jāpārņem ES tiesību aktu kopums un tiesību prakse, īpaši politiskās, ekonomiskās un monetārās savienības galvenie mērķi.
Tirgus Turcijā © Bilderbox

Turcija ir ES kandidātvalsts.

Kā tas notiek?

Pievienošanās process notiek 3 posmos (ja valsts visos posmos saņem līdzšinējo ES dalībvalstu piekrišanu):

  1. valstij piedāvā dalības iespēju,
  2. valsts kļūst par oficiālu ES kandidātvalsti,
  3. kandidātvalsts sāk oficiālas pievienošanās sarunas, kurās parasti izveidojas to reformu aprises, kas jāveic, lai ieviestu ES tiesības.

Kad sarunas un vajadzīgās reformas ir galā un abas puses ir apmierinātas ar to iznākumu, valsts var pievienoties ES — ja tam piekrīt visas pārējās ES dalībvalstis.

Kuras valstis būs nākamās, kas pievienosies?

Pašlaik ES ir piedāvājusi izredzes uz pievienošanos vēl 8 valstīm: Albānijai, Turcijai, Islandei un visām bijušās Dienvidslāvijas valstīm (izņemot Slovēniju un Horvātiju, kas jau ir ES dalībvalstis).

Piecām no tām ir piešķirts oficiāls kandidātvalsts statuss:

  • Turcijai, Deutsch (de) English (en) français (fr)
  • Serbijai Deutsch (de) English (en) français (fr)
  • bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai, Deutsch (de) English (en) français (fr)
  • Islandei, Deutsch (de) English (en) français (fr)
  • Melnkalnei. Deutsch (de) English (en) français (fr)

Uz augšu

Paplašināšanās

Publicēta 2013. gada augustā

Šī publikācija izdota sērijā “Ieskats Eiropas Savienības politikā”


Uz augšu



Esiet informēti

Facebook

  • Eiropas Komisija - PaplašināšanāsEnglish (en)

Twitter

  • Eiropas Komisija – PaplašināšanāsEnglish (en)

Uz augšu

KONTAKTI

Ja jums ir vispārīgi jautājumi

Zvaniet pa tālr.
00 800 6 7 8 9 10 11 Sīkāk par šo pakalpojumu

Sūtiet jautājumus pa e-pastu

Iestāžu kontaktinformācija un ziņas par to apmeklējumiem, kontakti presei

Saistītas politikas jomas

Atsauksmes

Vai atradāt meklēto?

Ko jūs meklējāt?

Vai jums ir kādi ieteikumi?