Samazināt oglekļa dioksīda emisiju
Arvien vairāk jumtu klāj saules baterijas.
2008. gada decembrī ES līderi pieņēma tiesību aktu kopumu, lai samazinātu ES devumu globālajā sasilšanā un nodrošinātu stabilu un pietiekamu energoapgādi. Tā ir līdz šim visvērienīgākā Eiropas enerģētikas politikas reforma, kuras rezultātā Eiropa kļūs par pasaulē vadošo spēku atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanas un CO2 izmešu samazināšanas jomā.
Ar šīs politikas palīdzību ES nolēmusi līdz 2020. gadam par 20 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju (salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni). To paredzēts panākt, vairāk izmantojot no atjaunojamiem avotiem iegūtu enerģiju un iegrožojot energopatēriņu. Tādējādi arī mazināsies atkarība no gāzes un naftas importa un ekonomiku varēs labāk pasargāt no sekām, ko izraisa enerģijas cenu svārstības un nestabila enerģijas piegāde.
Steidzami jārisina enerģētikas problēmas
ES vairāk nekā 50 % patērēto energoresursu importē no valstīm, kas nav ES sastāvā, un šis īpatsvars palielinās. Liela daļa šo resursu nāk no Krievijas, kuras strīdi ar tranzītvalstīm pēdējos gados vairākkārt izraisījuši dabasgāzes piegādes pārtraukumus.
Tāpēc kļūst skaidrs, ka ES ciešāk jāpārrauga naftas un gāzes piegāde un jābūt gatavai ārkārtas stāvoklim enerģētikā. Gadu desmitiem ES dalībvalstis ir uzturējušas naftas rezerves ārkārtas gadījumiem. Tagad ES veic sagatavošanās darbus, lai šīs rezerves vieglāk varētu izmantot, kā arī precizē, kādos gadījumos tas būtu iespējams.
Enerģētika jaunās sliedēs
Lūk, šādu marķējumu var redzēt visā ES.
Vēl viena svarīga prioritāte ir dienvidu gāzes transporta koridora izveide no Kaspijas jūras reģiona cauri Turcijai. Tā izbūve varētu sākties jau 2010. gadā.
ES ir apņēmusies arī uzlabot energoapgādes tīklus — elektropārvades līnijas un cauruļvadus, pa kuriem elektrību, dabasgāzi un naftu piegādā mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Šos tīklus paredzēts pielāgot atjaunojamiem enerģijas avotiem, piemēram, vēja enerģijai.
ES enerģētikas stratēģijā aicināts arī turpmāk uzlabot energoefektivitāti, teiksim, renovējot dzīvojamās mājas un komerciālas lietošanas ēkas. Izteikts arī priekšlikums no 2012. gada ieviest autoriepu energoefektivitātes marķējumu.
Lielāka izvēle patērētājiem
Tiek izstrādāti arī tiesību akti, lai elektrības un gāzes sadales tīklus nošķirtu no enerģijas ražotājiem. Kopš 2007. gada jūlija visas ES mājsaimniecības drīkst brīvi izvēlēties gāzes un elektroenerģijas piegādātāju, taču iespējas bieži vien ir visai ierobežotas, jo reģiona vai valsts tirgū dominē viens vienīgs uzņēmums. Papildus labvēlīgajai ietekmei uz konkurenci šāda jomu nodalīšana visnotaļ sekmētu atjaunojamo enerģijas avotu, piemēram, vēja un saules enerģijas izmantojumu.
