20 % enerģijas ietaupījums līdz 2020. gadam

Arvien vairāk jumtu klāj saules baterijas.
Energoefektivitāte ir svarīgs mērķis, kas jāsasniedz līdz 2020. gadam, un tā ir
- svarīga, lai sasniegtu mūsu ilgtermiņa mērķus enerģētikas un klimata jomā,
- visrentablākais veids, kā
- samazināt emisijas,
- uzlabot energodrošību un konkurētspēju,
- saglabāt zemas enerģijas cenas.
Brīva enerģijas aprite
Elektroenerģija un gāze tiek transportēta pa tīkliem un vadiem, kas daudzos gadījumos šķērso valstu robežas. Lēmumi par enerģētikas politiku, pieņemti vienā valstī, nenovēršami ietekmē arī citas valstis.
Pasākumi, kas vajadzīgi brīvai enerģijas apritei ES tirgū, daudzējādi palīdz iedzīvotājiem un uzņēmumiem:
- konkurētspējīgas un uzticamākas cenas,
- lielāka izvēle patērētājiem,
- lielāka piegāžu drošība,
- drošība tiem, kas iegulda jaunā atjaunojamo resursu iegūšanas tehnoloģijā un infrastruktūrā.
Droša apgāde ar nekaitīgu enerģiju par saprātīgu cenu

Šādu marķējumu izmanto visā ES.
Funkcionējošs iekšējais tirgus ar pietiekamu pārvades un glabāšanas infrastruktūru ir vislabākā piegādes drošības garantija, jo var darboties tirgus mehānismi un enerģiju var piegādāt tur, kur tā vajadzīga. Tomēr, neaizsargāto patērētāju aizsardzībai un apgādes krīžu gadījumiem jāparedz drošības tīkls. ES enerģētikas politika tiecas pasargāt Eiropas iedzīvotājus no šāda riska.
Tehnoloģiska pārkārtošanās
Bez jaunas teholoģijas ES nespēs īstenot ieceres līdz 2050. gadam samazinat oglekļa dioksīda izmešus elektroenerģijas un transporta nozarē. Stratēģiskajā energotehnoloģiju plānā
ir izklāstīta vidēja termiņa stratēģija, kas ir piemērojama visās nozarēs.
Jāpaātrina svarīgāko tehnoloģiju izstrādes un demonstrējuma projekti, piemēram:
- otrās paaudzes biodegvielas,
- viedās elektrosistēmsa, viedās pilsētas un automatizētie tīkli,
- CO2 uztveršana un uzglabāšana,
- elektroenerģijas uzglabāšana un elektromobilitāte,
- nākamās paaudzes kodoltehnoloģijas,
- atjaunīgie avoti apsildei un dzesēšanai,
ES pētniekiem un uzņēmumiem jāpieliek pūles, lai paliktu priekšgalā plaukstošanā starptautiskajā energotehnoloģiju tirgū, un atsevišķu tehnoloģiju izstrādē jāpastiprina sadarbība ar ārpussavienības valstīm.
Spēcīgas starptautiskās partnerattiecības
Eiropas enerģijas tirgus ir pasaulē lielākais reģionālais tirgus (ar vairāk nekā 500 miljoniem patērētāju) un lielākais enerģijas importētājs. Vairāki uzdevumi, kas jārisina ES, — klimata pārmaiņas, piekļuve naftai un gāzei, tehnikas attīstība, energoefektivitāte — ir jārisina arī vairumam valstu, un šeit liela loma ir starptautiskajai sadarbībai. Starptautiskajai enerģētikas politikai jāīsteno kopējie mērķi — piegāžu drošība, konkurētspēja un ilgtspēja. Attiecības ar ražotājvalstīm un tranzītvalstīm ir svarīgas, bet arvien svarīgākas kļūst attiecības ar lielajām enerģijas patērētājām valstīm un jo īpaši jaunajām un jaunattīstības valstīm.