Ekonomika un monetārās lietas


ES dalībvalstis savstarpēji koordinē savu ekonomikas politiku, lai spētu rīkoties vienoti, ja rodas grūtības, piemēram, tādas kā pašreizējā ekonomikas un finanšu krīze. 18 valstis ir nolēmušas saliedēties vēl vairāk, ieviešot eiro kā savu vienoto valūtu.

Visas ES dalībvalstis ietilpst ekonomikas un monetārajā savienībā (EMS). Tā ir ekonomiskās sadarbības sistēma. Galvenie mērķi ir šādi:

  • veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, nodarbinātību un labklājības vairošanos visiem;
  • saskaņoti reaģēt uz globālajām ekonomikas un finanšu problēmām;
  • ES valstis padarīt izturīgākas pret ārējiem satricinājumiem.

Pateicoties ES, ir lētāk sūtīt naudu ārzemēs studējošiem bērniem.

Koordinēta reakcija uz krīzi

Kopš 2008. gada oktobra, kad sākās ekonomikas un finanšu krīze, valstu valdības, Eiropas Centrālā banka (ECB) un Eiropas Komisija ir kopīgi strādājušas, lai:

  • atjaunotu stabilitāti un radītu apstākļus, kas stimulē izaugsmi un jaunu darbvietu rašanos (koordinējot uzraudzību un intervenci un atbalstot bankas);
  • aizsargātu uzkrājumus (līdz vismaz 100000 eiro katrā bankā un katram klientam palielinot valsts garantiju privātpersonu noguldījumiem);
  • nodrošinātu izmaksu ziņā pieejamus kredītus uzņēmumiem un mājsaimniecībām; 
  • izveidotu labāku ES ekonomikas un finanšu pārvaldības sistēmu.

Lai nepieļautu banku sistēmas pilnīgu sabrukumu, ES valstu valdības glāba savas valsts bankas, steidzamā kārtā piešķirot finansiālu atbalstu līdz šim nepieredzētā apjomā. No 2008. gada līdz 2011. gadam banku sistēmā kā garantijas vai tiešu kapitālu iepludināja 1,6 triljonus eiro, kas atbilst 13 % ES gada IKP. 

Lai saglabātu ES finansiālo stabilitāti un novērstu spriedzi eirozonas valstu valsts parāda tirgū, ES ir arī izveidojusi “drošības tīklu” grūtībās nonākušām ES dalībvalstīm: Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM). Tas ir aizstājis agrākos pagaidu rīkus un ir pasaulē lielākā starptautiskā finanšu iestāde. Mehānisma aizdošanas spējas ir līdz 500 miljardiem eiro, un tas ir kļuvis par neatņemamu elementu ES visaptverošajā stratēģijā, ko tā īsteno eirozonas finanšu stabilitātes nodrošināšanas jomā.

Vairāk par to, kā ES rīkojas, reaģējot uz krīzi, un kā ES ir uzlabojusi eiro un ekonomiskās un monetārās savienības (EMS) pārvaldību, varat izlasīt te: “Finanšu un ekonomikas krīze”.

Eiro priekšrocības

Tā kā lielā daļā ES ir ieviesta vienotā valūta eiro, ES bija vieglāk reaģēt uz pasaules kredītu krīzi saskaņotā veidā un bija iespējams nodrošināt lielāku stabilitāti, nekā varētu bez vienotās valūtas. Piemēram, tā kā ECB spēja samazināt procentu likmes visai eirozonai (nevis katra valsts noteica savu kursu), tagad visām ES bankām ir vienādi nosacījumi attiecībā uz savstarpējiem naudas aizņēmumiem un aizdevumiem.

Vienotā valūta, kuru lieto vairāk nekā 333 miljoni ES iedzīvotāju, nāk par labu visiem:

  • iedzīvotājiem eirozonā vairs nav jāsamaina nauda, ceļojot vai veicot darījumus. Tas ietaupa gan laiku, gan naudu;
  • starptautiskie pārskaitījumi izmaksā daudz mazāk (vai pat neizmaksā neko);
  • patērētājiem un uzņēmumiem ir vieglāk salīdzināt cenas. Tas savukārt rosina augstu cenu pieprasošus uzņēmumus cenu tomēr nolaist.

Dalība eirozonā ir cenu stabilitātes garantija. ECB nosaka bāzes procentu likmi, izraugoties tādu līmeni, lai eirozonas inflācija vidējā termiņā nepārsniegtu 2 %. Eiropas Centrālā banka arī pārvalda ES ārvalstu valūtas rezerves, un tā var arī iesaistīties ārvalstu valūtu tirgū, lai ietekmētu eiro maiņas kursu.

Kā var pievienoties eirozonai?

No tām ES dalībvalstīm, kuras pašlaik vēl neietilpst eirozonā, tiek gaidīts, ka tās paries uz eiro, kad valsts ekonomika būs šādam solim gatava. Eirozonai pakāpeniski pievienojas valstis, kas ES iestājās 2004., 2007. un 2013.  gadā. Dānija un Apvienotā Karaliste palikušas ārpus eirozonas, jo tās ir noslēgušas īpašu politisku vienošanos ar ES.

Lai varētu pievienoties eirozonai, valstī divus gadus jābūt stabilam valsts valūtas maiņas kursam. Ir arī citi stingri nosacījumi attiecībā uz

  • valūtas maiņas kursu,
  • budžeta deficītu,
  • valsts parāda apjomu,
  • inflācijas līmeni. 

Lētāki pārrobežu pārskaitījumi

ECB ne tikai gādā par cenu stabilitāti, bet arī nodrošina, lai starptautiskie eiro pārskaitījumi izmaksātu pēc iespējas lētāk gan bankām, gan to klientiem.

Ļoti lielu naudas summu pārskaitīšanai ECB un valstu centrālās bankas izmanto reāllaika maksājumu sistēmu “TARGET2”. No 2015.gada jūnija, kad ieviesīs sistēmu “TARGET2-Securities”, arī darījumus ar vērtspapīriem visā Eiropā veiks ar vienotas, eirosistēmas uzturētas platformas palīdzību. Līdz ar to vērtspapīru norēķini kļūs drošāki un efektīvāki.

ECB un Eiropas Komisija kopīgi veido vienotu eiro maksājumu telpu (SEPA), lai maksājumus varētu veikt efektīvāk un lētāk. Beigu beigās visi eiro maksājumi, gan bankas pārskaitījums, gan tiešais debets, gan maksājums ar karti, tiks apstrādāti vienādi. Nebūs no svara, vai pārskaitījums ir vietējais vai starptautiskais. Patlaban ES vēlas paplašināt noteikumus, tos attiecinot arī uz kredīta pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem.

Uz augšu

Ekonomikas un monetārā savienība un eiro

Manuskripts atjaunināts 2014. gada jūnijā.

Šī publikācija izdota sērijā “Ieskats Eiropas Savienības politikā”


Uz augšu



Esiet informēti

Twitter

  • Eiropas Komisija – Ekonomika un finanšu lietasEnglish (en)

Uz augšu

KONTAKTI

Ja jums ir vispārīgi jautājumi

Zvaniet pa tālr.
00 800 6 7 8 9 10 11 Sīkāk par šo pakalpojumu

Sūtiet jautājumus pa e-pastu

Iestāžu kontaktinformācija un ziņas par to apmeklējumiem, kontakti presei

Saistītas politikas jomas

Atsauksmes

Vai atradāt meklēto?

Ko jūs meklējāt?

Vai jums ir kādi ieteikumi?