Pieejamības rīki
Vietnes rīki
Valodu atlasītājs
Navigācijas ceļš
Katra ES dalībvalsts īsteno pati savu izglītības politiku, bet ES tām palīdz, izvirzot vienotus mērķus un izplatot paraugpraksi. ES ekonomikas veiksme nākotnē ir atkarīga no iedzīvotāju izglītības līmeņa, jo tikai tā varam sacensties globalizētajā ekonomikā, kas pamatojas uz zināšanām.
ES arī finansē programmas, kas cilvēkiem palīdz ārzemēs studēt, mācīties, praktizēties vai veikt brīvprātīgo darbu. Tā veicina arī svešvalodu apguvi un e-mācības.
Posmā no 2007. gada līdz 2013. gadam ES ir piešķīrusi gandrīz 13 miljardus eiro mūžizglītībai un apmaiņas programmām visā pasaulē. Galvenās programmas:
— finansē profesionālo izglītību, galvenokārt praksi jauniem mācekļiem un stažieriem uzņēmumos, kas atrodas ārzemēs, kā arī profesionālo mācību iestāžu un uzņēmumu sadarbības projektus;
— kopš 1987. gada apmaiņā uz ārzemju augtskolām devušies 2,5 miljoni studentu un augtskolu mācībspēku. Programma ”Erasmus Mundus”
domāta maģistrantūras studentiem un pasniedzējiem no visas pasaules, kuri vēlas iegūt maģistra vai doktora grādu Eiropas universitātēs;
— izglītības programmas pieaugušajiem, galvenokārt starptautiskās partnerības, sadarbības tīkli;
— veicina sadarbību starp dažādām skolām un skolotājiem, kā arī vidusskolēnu apmaiņu un skolu partnerību internetā (e-sadraudzību);
Profesionālās kvalifikācijas atzīšana visā ES ir prioritāra.
Daudzas no šīm programmām ir pieejamas arī ārpussavienības valstu studentiem, pasniedzējiem un mācību iestādēm (jo īpaši tām, kas ir ES kaimiņvalstīs vai valstīs, kuras plāno iestāties ES). ES arī atbalsta apmaiņu un kursus par Eiropas integrāciju aptuveni 80 valstīs visā pasaulē.
Vienotais dokumentu paraugs “Europass” palīdz iedzīvotājiem darīt zināmas savas zināšanas un prasmes standartizētā formātā, kuram pateicoties, darba devējiem ir vieglāk saprast citās valstīs iegūtu kvalifikāciju, bet darba ņēmējiem — pieteikties uz vakancēm ārzemēs. Daži no šiem dokumentiem ir šādi:

Studijām ārvalstīs paredzētā ES programma ir nodēvēta 16. gadsimta zinātnieka Erasma vārdā.
Papildus “Europass” parauga dokumentiem ES gādā, lai būtu vieglāk salīdzināt dažādās valstīs spēkā esošās kvalifikācijas sistēmas, — ES izveidojusi kopīgu Eiropas kvalifikāciju sistēmu (EKS)
. Katra jaunā Eiropas Savienībā piešķirtā kvalifikācija tagad atbilst vienam no astoņiem minētās kvalifikācijas sistēmas līmeņiem.
33 Eiropas valstis (tostarp visas ES dalībvalstis) ar tā sauktā Kopenhāgenas procesa
palīdzību diskutē par arodapmācību un izglītību, tostarp arī Eiropas kredītpunktu sistēmu un kvalitātes nodrošināšanas tīklu.
Augstākās izglītības jomā ES sadarbojas ar 20 citām valstīm tā sauktajā Boloņas procesā, lai izveidotu Eiropas augstākās izglītības telpu
. Šis process veicina studiju periodu, līdzvērtīgas kvalifikācijas un vienādu kvalitātes standartu savstarpēju atzīšanu.
Eiropas Inovācijas un tehnoloģijas institūts
(EIT) palīdz pētījumu rezultātiem atrast komerciālu pielietojumu, veicinot augstskolu, pētniecības organizāciju, uzņēmumu un fondu sadarbību. Institūta prioritātes ir, piemēram, klimata pārmaiņas, atjaunojamie energoresursi un jaunā informācijas un komunikāciju tehnoloģiju paaudze. Posmā no 2008. gada līdz 2013. gadam tas saņēmis 309 miljonus lielu ES finansējumu.
Iniciatīvas “Jaunatne kustībā”
mērķis ir uzlabot jauniešu iespējas izglītoties un atrast darbu:
ES jaunatnes stratēģijas
(2009) princips ir visiem jauniešiem nodrošināt vienādas iespējas izglītoties un būt veiksmīgiem darba tirgū, un tā rosina jaunus cilvēkus būt aktīviem pilsoņiem un piedalīties sabiedrības dzīvē.
Programma “Jaunatne darbībā”
sekmē aktīvu iesaistīšanos sabiedriskajā dzīvē un atbalsta projektus, kas vairo jauniešu izpratni par ES pilsonību, piemēram, iesaistoties Eiropas brīvprātīgo dienestā
un veicot brīvprātīgo darbu citā valstī. Laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam ES šiem pasākumiem atvēlējusi gandrīz 900 miljonus eiro.