Muitas savienība ir vienota tirdzniecības zona, kurā visu preču aprite notiek netraucēti un nav atkarīga no tā, vai preces ražotas ES, vai ievestas no ārpussavienības valstīm. Somijā ražotu mobilo tālruni var nosūtīt uz Ungāriju, nemaksājot nodokļus un neizejot muitas kontroli.
Par televizoru, kas ievests, piemēram, no Dienvidkorejas, jāmaksā nodoklis, kad tas pirmo reizi šķērso ES robežu (bet pēc tam nodoklis vairs nav jāmaksā, un nav arī pārbaužu).
Viltotu preču paraugs.
Tomēr muita ES joprojām ir svarīga, it īpaši tāpēc, ka bloka teritorijā importē lielu daudzumu citās pasaules daļās ražotu preču. ES muitas dienesti pārbauda gandrīz 20 % kopējā pasaules importa, proti, vairāk nekā divus miljardus tonnu preču ik gadu. Lai to izdarītu, muitnieki gadā izskata vairāk nekā 100 miljonus muitas deklarāciju.
Kā muita aizsargā ES iedzīvotājus
Muitas “labo darbu” saraksts ir garš:
- tā gādā, lai tiktu ievēroti noteikumi par vides un veselības aizsardzību (piemēram, nosūta atpakaļ piesārņotu pārtiku un elektropreces, kas ir potenciāli bīstamas);
- seko līdzi tam, lai paaugstināta riska tehnoloģijas (tādas, ko varētu izmantot, lai izgatavotu atomieročus vai ķīmiskos ieročus) eksports notiktu likumīgi;
- cīnās pret preču viltošanu un pirātismu, tādējādi ne vien aizsargājot mūsu veselību un gādājot par drošību, bet arī pasargājot darbavietas uzņēmumos, kur attiecīgās preces ražo likumīgi;
- gādā, lai personas, kas pārvadā lielas summas skaidrā naudā (vai tamlīdzīgas vērtības), neatmazgā naudu vai neizvairās no nodokļu maksāšanas;
- palīdz policijai un imigrācijas dienestiem apkarot cilvēku tirdzniecību un narkotiku, pornogrāfijas un šaujamieroču tirdzniecību — visi šie likumpārkāpumi parasti saistīti ar organizēto noziedzību un terorismu;
- muita aizsargā apdraudētas sugas, piemēram, pārbauda, vai nenotiek tirdzniecība ar ziloņkaulu, aizsargājamiem dzīvniekiem, putniem un augiem;
- muita aizsargā arī Eiropas kultūras mantojumu, nepieļaujot mākslas vērtību kontrabandu.
Cīņa pret krāpniecību
Vēl viens ļoti būtisks muitas uzdevums ES ir cīņa pret krāpniecību, pirmām kārtām pret šādiem trim krāpšanas veidiem:
- tā kā ES ir zemāki muitas tarifi daudzām precēm, ko ieved no nabadzīgām valstīm, dažiem importētājiem ir kārdinājums mēģināt kvalificēties šiem tarifiem, uzrādot viltotus izcelsmes sertifikātus, kuros norādīts, ka preces nākušas no kādas nabadzīgas valsts;
-
melīgas PVN deklarācijas un krāpšanās ar maksājumiem. Daži negodīgi uzņēmēji tādējādi cenšas atskaitīties par darījumiem, kas patiesībā nav notikuši;
-
izvairīšanās no akcīzes nodokļa tādām precēm kā cigaretes, tādējādi valstij atņemot ienākumus, kas vajadzīgi vitāli svarīgām sabiedrības interesēm.
Tajā pašā laikā muitas darbiniekiem ir jāievēro fizisku personu (proti, patērētāju) tiesības iegādāties preces savām vajadzībām citā ES dalībvalstī. Mums visiem ir tiesības, uz robežas nemaksājot papildu maksājumus, vest mājās draugiem un ģimenei (vai pat pārdošanai, bet ar noteikumu, ka netiek gūta peļņa) tādas preces kā alus un vīns.
Mērķis ir atvieglot dzīvi uzņēmējiem
ES pastāvīgi cenšas atjaunināt procedūras un tās automatizēt, lai atvieglotu gan iekšējo, gan ārējo tirdzniecību.
Pēc pāris gadiem uzņēmējiem vairs nebūs “jākrāmējas” ar muitas deklarācijām papīra formātā, jo visu ES dalībvalstu muitas tīkli tiks pilnībā savienoti elektroniski, tādējādi tirgotājiem visā ES būs iespēja muitas lietas nokārtot vienuviet.
Palīdzība politikas veidotājiem
Muitas darbinieki dod arī būtisku ieguldījumu statistikas datu vākšanā. Šādu dati palīdz pieņemt lēmumus par to, vai piemērot ierobežojumus precēm, kuras, iespējams, negodīgā veidā konkurē ar ES ražotām precēm. Viņi ievāc tirdzniecības plūsmas datus, kas ES politisko lēmumu pieņēmējiem palīdz apzināt ekonomikas tendences.
