You are here:

Konkurence

ES konkurences noteikumi ir izstrādāti, lai nodrošinātu taisnīgus un vienlīdzīgus uzņēmējdarbības apstākļus, tajā pašā laikā atstājot vietu inovācijai, vienotiem standartiem un mazo uzņēmumu attīstībai.

Saskaņā ar ES noteikumiem uzņēmumi nedrīkst:

  • kopīgi noteikt cenas un sadalīt tirgu savā starpā,
  • ļaunprātīgi izmantot dominējošo stāvokli , lai no tirgus izstumtu mazākos konkurentus,
  • apvienoties , ja rezultātā tie pārņems kontroli tirgū .
    Praksē šis noteikums gan novērš tikai nelielu apvienošanās gadījumu skaitu. Lieli uzņēmumi, kas darbojas Eiropas Savienībā, nedrīkst apvienoties, iepriekš nesaņemot Eiropas Komisijas atļauju, pat ja tie ir reģistrēti ārpus ES.

Mazo uzņēmumu aizsardzība

Lielie uzņēmumi, sadarbojoties ar mazajiem, nedrīkst izmantot savu ietekmi, lai uzspiestu nosacījumus, kas apgrūtinātu piegādātāju vai klientu komercsadarbību ar lielo uzņēmumu konkurentiem. Uzņēmumus, kas piekopj šādas metodes, Eiropas Komisija var sodīt (un bieži vien to dara), jo tās noved pie augstākām cenām vai ierobežo izvēli patērētājiem.

ES izmeklē konkurences noteikumu pārkāpumus ne tikai preču tirdzniecībā, bet arī profesionālajā (ārsti, juristi u. c.) un pakalpojumu jomā, ieskaitot tādus finanšu pakalpojumus kā banku mazumtirdzniecības un kredītkaršu pakalpojumus.

Nekādu atbalstu neperspektīviem uzņēmumiem

Komisija uzrauga arī to, cik lielu palīdzību uzņēmumiem sniedz ES dalībvalstu valdības. Valsts atbalsts var izpausties, piemēram, kā:

  • aizdevumi un dotācijas,
  • nodokļu atlaides,
  • preces un pakalpojumi par atvieglotiem tarifiem,
  • valsts garantijas, kas uzlabo uzņēmuma kredītreitingu salīdzinājumā ar tā konkurentiem.

Pastāv risks, ka šādu palīdzību var saņemt privileģētas aprindas, kurām ir labi sakari, un ka tas notiek uz godīgi konkurējošo uzņēmumu un nodokļu maksātāju rēķina. Šādu nepelnītu subsīdiju izbeigšana ir lēts un efektīvs veids, kā Eiropā panākt godīgāku konkurenci un veicināt ekonomikas izaugsmi.

Elastīgi noteikumi

Šos noteikumus piemēro elastīgi un liekot lietā veselo saprātu. Galvenais jautājums ir tāds, vai no tā iegūs patērētāji un vai netiks nodarīts kaitējums citiem uzņēmumiem. Piemēram, valdībām ir atļauts palīdzēt grūtībās nonākušiem vai jauniem uzņēmumiem, ja pastāv reāla iespēja, ka tie beigās gūs peļņu, un ja šādi tiek izglābtas vai pat radītas jaunas darbvietas. Toties nav atļauts palīdzēt neveiksmīgiem uzņēmumiem, par kuriem nav cerību, ka tie varētu būt dzīvotspējīgi.

Ir iespējami vēl daži izņēmumi, piemēram:

  • uzņēmumi, kas kopīgi izstrādā vienotu tehnisko standartu visam tirgum,
  • mazāki uzņēmumi, kas sadarbojas, lai varētu konkurēt ar lieliem uzņēmumiem,
  • pētniecības un inovācijas iniciatīvas,
  • reģionālās attīstības projekti.

Nesen izskatītās lietas

2014. gadā Eiropas Komisija lika maksāt gandrīz 430 miljonus eiro lielu sodu Francijas farmācijas uzņēmumam “Servier” un vēl pieciem ģenērisko zāļu ražotājiem, kas savā starpā bija vienojušies aizsargāt “Servier” plaši pārdotās asinsspiediena zāles perindoprilu, lai tām Eiropas Savienībā nerastos konkurence no citu ģenērisko zāļu puses.

Komisija arī izmeklēja karteļu lietu atvasināto finanšu instrumentu jomā, kuru cenas tiek noteiktas, atsaucoties uz dažiem etaloniem (EURIBOR (EIRD), JPY Libor, Euroyen TIBOR (YIRD) un Swiss franc Libor (CHIRD)).

Pēdējos gados Komisija ir pieņēmusi vairākus lēmumus pret tādām bankām kā “Barclays”, “Deutsche Bank”, RBS, “Société Générale”, UBS, “Citigroup” un “JPMorgan”. Sodanaudu kopējā summa bija ap 1,8 miljardiem eiro (dažām bankām sodu samazināja, jo tās sadarbojās ar izmeklētājiem un piekrita izlīgumam).

Kontroles mehānisms

Komisijas plašās pilnvaras izmeklēt un izbeigt ES konkurences noteikumu pārkāpumus pilnībā uzrauga Eiropas Savienības Tiesa , turklāt pastāv arī dažādas iekšējās pārbaudes un kontroles mehānismi. Uzņēmumi un ES dalībvalstu valdības regulāri pārsūdz Komisijas lēmumus un dažkārt spēj panākt to atcelšanu.