Konkurence

ES konkurences noteikumi ir izstrādāti, lai nodrošinātu taisnīgus un vienlīdzīgus uzņēmējdarbības apstākļus, tajā pašā laikā atstājot vietu inovācijai, vienotiem standartiem un mazo uzņēmumu attīstībai.

Skatīt visu tekstuSkatīt visu tekstu

Konkurencei jābūt godīgai

Kravas automašīnas izkraušana © Imageselect

Dažiem starptautiskajiem iedzīves pārvadājumu uzņēmumiem tika uzlikts sods, jo tie bija savstarpēji vienojušies par cenām.

Saskaņā ar ES noteikumiem uzņēmumi nedrīkst:

kopīgi noteikt cenas un sadalīt tirgu savā starpā,
ļaunprātīgi izmantot dominējošo stāvokli, lai no tirgus izstumtu mazākos konkurentus,
apvienoties, ja rezultātā tie pārņems kontroli tirgū. Praksē šis noteikums gan novērš tikai nelielu apvienošanās gadījumu skaitu. Lieli uzņēmumi, kas darbojas Eiropas Savienībā, nedrīkst apvienoties, iepriekš nesaņemot Eiropas Komisijas apstiprinājumu, pat ja tie ir reģistrēti ārpus ES.

Komisija var neiebilst, ka uzņēmumam ir monopols īpašos apstākļos — piemēram, kad runa ir par dārgu infrastruktūru (“dabiskie monopoli”) vai kad ir svarīgi garantēt sabiedriskos pakalpojumus. Tomēr:

monopoluzņēmumiem ir jāspēj pierādīt, ka to attieksme pret citiem uzņēmumiem ir godīga,
dabiskajiem monopoliem ir jānodrošina savas infrastruktūras pieejamība visiem lietotājiem,
sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā gūto peļņu nedrīkst izmantot, lai subsidētu komercdarbības, kas potenciāli ļautu noteikt zemākas cenas nekā konkurentiem.

Lielie uzņēmumi nedrīkst izmantot mazos

Lielie uzņēmumi, sadarbojoties ar mazajiem, nedrīkst izmantot savu ietekmi, lai uzspiestu nosacījumus, kas apgrūtinātu piegādātāju vai klientu komercsadarbību ar lielo uzņēmumu konkurentiem. Par šādu praksi Komisija var uzlikt naudas sodu (un nereti to arī dara).

ES veic izmeklēšanu par konkurences noteikumu pārkāpšanu ne tikai preču tirdzniecībā, bet arī brīvajās profesijās un pakalpojumu jomā, ieskaitot finanšu pakalpojumus, piemēram, banku mazumtirdzniecības un kredītkaršu pakalpojumus.

Pateicoties ES, autoremonta nozarē ir sīvāka konkurence.

Nekādu atbalstu neperspektīviem uzņēmumiem

Komisija uzrauga arī to, cik lielu palīdzību uzņēmumiem sniedz ES dalībvalstu valdības. Valsts atbalsts var izpausties, piemēram, kā:

aizdevumi un dotācijas,
nodokļu atlaides,
preces un pakalpojumi par atvieglotiem tarifiem,
valsts garantijas, kas uzlabo uzņēmuma kredītreitingu salīdzinājumā ar tā konkurentiem.

Valstis nekādā ziņā nedrīkst atbalstīt uz bankrota sliekšņa stāvošus uzņēmumus, kuriem nav nekādu cerību atgūt ekonomisko dzīvotspēju.

Izņēmumi

Ir iespējami daži izņēmumi:

uzņēmumiem var ļaut sadarboties, lai izstrādātu vienotus tehniskos standartus visam tirgum,
maziem uzņēmumiem var ļaut sadarboties, ja šādi tie varēs labāk konkurēt ar lielajiem,
valsts atbalstu var piešķirt, ja ir reālas izredzes, ka grūtībās nokļuvis vai jauns uzņēmums var kļūt ienesīgs (un tas ir ES interesēs — piemēram, lai saglabātu vai radītu darbvietas).

Galvenais jautājums ir tāds, vai no tā iegūs patērētāji un vai netiks nodarīts kaitējums citiem uzņēmumiem. Komisija nereti pieļauj atbalstu pētniecībai un inovācijai, reģionu attīstībai un mazajiem uzņēmumiem, jo tas palīdz sasniegt vispārējos ES mērķus.

Praktiskais ieguvums

Viena no Eiropas Komisijas slavenākajām konkurences lietām bija saistīta ar ASV datorgigantu “Microsoft”. Komisija uzlika “Microsoft” naudassodu, jo uzņēmums bija ieradis tirgot vairākas programmas kopā, nevis atsevišķi. Tika atzīts, ka “Microsoft” nav godīgi izturējies pret patērētājiem, liedzot tiem izvēli, mākslīgi uzturot augstas cenas un kavējot inovāciju datorprogrammu nozarē.

Komisija iejaucās arī autobūves nozarē un panāca pārredzamākas cenas, kas savukārt gādāja par krietni mazākām pirmsnodokļu cenu atšķirībām visā ES.

Turklāt Komisija ir devusi automašīnu tirgotājiem iespēju pārdot dažādu marku automašīnas. Tagad autotirgotāji drīkst darboties vairākās ES valstīs, un rezerves daļas pārdot un remontu veikt var arī neautorizēti dīleri.

Kontroles mehānisms

Komisijas plašās pilnvaras izmeklēt un pārtraukt ES konkurences noteikumu pārkāpumus uzrauga Eiropas Savienības Tiesa. Uzņēmumi un ES dalībvalstu valdības regulāri pārsūdz Komisijas lēmumus un dažreiz arī gūst panākumus.

Uz augšu