Klimata pārmaiņu iegrožošana

Planētas aizsardzība

Ir pierādīts, ka mūsu planētas klimants mainās. Mēs varam paši savām acīm redzēt, kā tas notiek Eiropā un citur pasaulē, — temperatūra pieaug, nokrišņu režīms mainās, ledāji kūst, un jūras līmenis paaugstinās. Visā pasaulē postu nodara lietavas un plūdi.

Skatīt visu tekstuSkatīt visu tekstu

Jācenšas ierobežot kaitējumu

Kājāmgājējs tūrists uz kalnu ledāja.

Cilvēces darbības dēļ ir paātrinājušās klimata pārmaiņas. Tomēr vēl nav par vēlu mēģināt šo procesu palēlināt. ES iegulda daudz pūļu, lai panāktu, ka dalībvalstis samazina siltumnīcefekta gāzu izmešu daudzumu un ka to pašu dara arī valstis citur pasaulē. Tā arī izstrādā stratēģiju, kā pielāgoties klimata pārmaiņu sekām.

Viens mērķis, bet daudz dažādu pasākumu!

ES vadītāji ir vienojušies par vairākiem mērķiem, kas jāsasniedz līdz 2020. gadam. Tos sauc arī par "20-20-20" mērķiem. Tie ir šādi:

samazināt ES siltumnīcefekta gāzu emisiju vismaz par 20 % (lai tā būtu mazāka par 1990. gada līmeni);
no atjaunīgiem avotiem iegūtās enerģijas īpatsvaru ES kopējā enerģijas patēriņā palielināt līdz 20 %;
uzlabojot energoefektivitāti, par 20 % samazināt enerģijas patēriņu (salīdzinājumā ar prognozēto apjomu).

Eiropas Savienība pat ir piedāvājusi savu izmešu apjomu samazināt par 30 %, ja arī lielas ārpussavienības valstis, kurās ir attīstīta ekonomika, uzņemtos līdzīgas saistības. Sarunas par to joprojām turpinās Apvienoto Nāciju Organizācijā.

Paziņojumā “Ceļvedis virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. gadā” Eiropas Komisija arī analizēja jaunus veidus, kā līdz gadsimta vidum samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju par 80-95 %.

ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma: veids, kā ražotājiem palīdzēt samazināt izmešu daudzumu

Šī sistēma ir ES klimata pārmaiņu iegrožošanas stratēģijas stūrakmens. Ar tās palīdzību tiek pakāpeniski un cik vien iespējams rentabli samazināts rūpniecības radītās emisijas apjoms.

Saskaņā ar šo sistēmu nozarēm, kas patērē daudz enerģijas (piemēram, elektrospēkstacijām, kā arī metālrūpniecības un cementa ražošanas uzņēmumiem) nepieciešamas kvotas par katru CO₂ tonnu, ko tie saražo. Principā šie uzņēmumi zināmu daudzumu kvotu saņem par velti, tomēr tiem nepieciešams vairāk, līdz ar to tie ir spiesti šīs kvotas pirkt īpašā tirdzniecības sistēmā. Tie arī var savu emisiju kompensēt, ieguldot līdzekļus CO₂ izmešu samazināšanā jaunattīstības valstīs.

Kopš 2005. gada, kad šī ES sistēma tika izveidota, tai pievienojas aizvien vairāk uzņēmumu. Aviokompānijas šajā sistēmā piedalīsies no 2012. gada. Turpmāk palielināsies to kvotu skaits, kuras izsola (un samazināsies par velti piešķirto kvotu skaits).

Gatavošanās klimata pārmaiņu sekām

Kaut arī klimata pārmaiņas ir iespējams palēlināt, tās nevar apstādināt pavisam. Ja gribam izvairīties no postījuma un to samazināt līdz minimumam, mums ir jāpielāgojas. Tiek veikti visdažādākie pasākumi: sākot no grozījumiem celtniecības noteikumos, lai tajos būtu ņemti vērā nākotnē gaidāmie klimatiskie apstākļi, līdz pat plūdu aizsargbūvju celtniecībai un pret sausumu izturīgu labības šķirņu selekcijai.

Uz augšu

ES iestādes un struktūras

Eiropas Komisija
- Klimata pārmaiņu iegrožošana
Eiropas Parlaments
- Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja
Eiropas Savienības Padome
- Klimata pārmaiņas
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
- Lauksaimniecība, lauku attīstība un vide