Klimata politika


Lai klimata pārmaiņas nesasniegtu bīstamu līmeni, starptautiskā sabiedrība ir vienojusies, ka globālā sasilšana nedrīkst pārsniegt 2°C virs temperatūras, kāda bija pirms industrializācijas. Tāpēc ES pieliek lielas pūles, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas ES dalībvalstīs un lai mudinātu arī citus lielus piesārņotājus uzņemties atbildību. Tā arī izstrādā stratēģiju, lai cīnītos ar nenovēršamajām klimata pārmaiņu sekām.

Kājāmgājējs tūrists uz kalnu ledāja © Digital Vision/Karl Weatherly

Kājāmgājējs tūrists uz kalnu ledāja.

Videi nekaitīgu izaugsmi nosaka izvirzītie mērķi

Sākot iegrožot klimata pārmaiņas jau tagad, var ietaupīt naudu un aiztaupīt cilvēkiem ciešanas ilgtermiņā. Augošais pieprasījums pēc videi nekaitīgām tehnoloģijām arī dod iespēju modernizēt Eiropas ekonomiku un panākt vidi saudzējošu izaugsmi un darbvietas.

Eiropas Savienība 2020. gadam ir sev noteikusi juridiski saistošus klimata un enerģētikas mērķus, lai:

  • vismaz par 20 % Eiropas Savienībā samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas salīdzinājumā ar 1990. gadu;
  • līdz 20 % palielinātu to ES energopatēriņa daļu, ko veido atjaunīgie energoresursi;
  • uzlabojot energoefektivitāti, par 20 % samazinātu primārās enerģijas patēriņu salīdzinājumā ar paredzēto patēriņa līmeni.

ES ir piedāvājusi līdz 2020. gadam vēl vairāk samazināt emisijas, proti, nevis par 20 %, bet par 30 %, ja citas lielas ekonomikas arī uzņemtos līdzīgas saistības samazināt savus izmešus.

Lai novērstu bīstamas klimata pārmaiņas, ilgtermiņā būs vēl daudz vairāk jāsamazina siltumnīcgāzu emisijas pasaulē. ES ir uzņēmusies saistības samazināt savas emisijas par 80–95 % no 1990. gada līmeņa, un to izdarīt līdz 2050. gadam, ja vien attīstītajās valstis iesaistītos kopīgajos pūliņos.

Eiropas Komisija skaidro, kā visrentablāk nonākt pie šī rezultāta, savā “Ceļvedī virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. g.” .

Emisijas kvotu tirdzniecība: emisijas jāsamazina ar minimālām izmaksām

ES klimata pārmaiņu iegrožošanas stratēģijas stūrakmens ir emisijas kvotu tirdzniecības sistēma. Pateicoties tai, tiek pakāpeniski samazinātas rūpnieciskās emisijas ar minimālām izmaksām.

Saskaņā ar šo sistēmu, ko sāka izmantot 2005. gadā, ik gadus tiek samazināts maksimāli pieļaujamais emisiju daudzums energoietilpīgajām rūpniecības nozarēm, kā elektroenerģijas ražošanas, tērauda un cementa rūpniecībai. Katra CO2 tonna, ko uzņēmumi rada, samazina viņu emisijas tiesības. Tāpēc tiem ir pastāvīgs stimuls samazināt emisijas. Dažas nozares noteiktu tiesību daļu saņem par velti, bet arvien biežāk uzņēmumiem tās ir jāiegādājas izsolē vai oglekļa emisiju tirgū.

Sagatavošanās klimata pārmaiņu sekām

Pat ja siltumnīcefekta gāzu radīšana šodien tiktu pārtraukta pilnībā, tās gāzes, kuras ir jau nonākušas atmosfērā, vēl gadu desmitiem turpinātu mainīt klimatu. Tāpēc mums nav izvēles — klimata pārmaiņām ir jāpielāgojas. Ir nepieciešami dažādi pasākumi. Mēs varam, piemēram, grozīt ēku būvniecības noteikumus, lai tajos ņemtu vērā klimatiskos apstākļus nākotnē, attīstīt pretplūdu aizsardzības infrastruktūru un sausumizturīgus kultūraugus.

Uz augšu

Klimata politika

Publicēta 2013. gada jūlijā

Šī publikācija izdota sērijā “Ieskats Eiropas Savienības politikā”


Uz augšu



KONTAKTI

Ja jums ir vispārīgi jautājumi

Zvaniet pa tālr.
00 800 6 7 8 9 10 11 Sīkāk par šo pakalpojumu

Sūtiet jautājumus pa e-pastu

Iestāžu kontaktinformācija un ziņas par to apmeklējumiem, kontakti presei

Saistītas politikas jomas

Atsauksmes

Vai atradāt meklēto?

Ko jūs meklējāt?

Vai jums ir kādi ieteikumi?