Ārpolitika un drošības politika


ES ārpolitika un drošības politika, kas attīstījusies daudzu gadu laikā, ļauj ES paust viedokli un rīkoties kā vienotam veselam. Sadarbojoties ES 28 dalībvalstis iegūst daudz lielāku ietekmi nekā tad, ja tās turētos katra pie savas politikas.

2009. gadā noslēgtais Lisabonas līgums nostiprināja šo politikas jomu, izveidojot:

Miers un drošība

ES ārpolitika un drošības politika tiecas:

  • saglabāt mieru un nostiprināt starptautisko drošību;
  • veicināt starptautisko sadarbību;
  • izvērst un nostiprināt:
    - demokrātiju,
    - tiesiskumu,
    - cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu.

Diplomātija un partnerattiecības

Vēlēšanu novērotājs no ES vēlēšanu iecirknī Pakistānā 2013. gadā © ES

Pakistānas parlamenta vēlēšanu novērotāji no ES

ES ir visai ietekmīgs spēks dažādos jautājumos, kuru loks ietver, piemēram, gan Irānas kodolprogrammu un situācijas stabilizēšanu Somālijā, gan stāvokli pie Āfrikas raga un globālo sasilšanu. ES kopējā ārpolitika un drošības politika, kuras mērķis ir risināt konfliktus un veicināt starptautisko sapratni, ir veidota uz diplomātijas pamatiem, ko nereti papildina tirdzniecība, humānā palīdzība, drošība un aizsardzība.

Tā kā ES ir pasaulē vislielākā attīstības finansējuma sniedzēja, tās situācija ir īpaši piemērota, lai veidotu sadarbību ar jaunattīstības valstīm.

28 nāciju bloks ir ierindojams starp lielvarām kaut vai iedzīvotāju skaita un ekonomikas rādītāju dēļ. Eiropas Savienībai ir pasaulē vislielākais tirdzniecības apjoms, bet tās valūta eiro ir otrā nozīmīgākā pasaulē. Ievirze, ka ārpolitikas lēmumus pieņem kopīgi, saliedē dalībvalstis.

ES ir izveidojusi partnerības ar pasaules nozīmīgākajiem politiskajiem spēkiem, arī jaunietekmes valstīm. Tā cenšas nodrošināt, lai šīs attiecības veidotos uz savstarpējas ieinteresētības un izdevīguma principiem, tiesības un pienākumus paredzot abām pusēm.

ES regulāri rīko augstākā līmeņa tikšanās ar ASV, Japānu, Kanādu, Krieviju, Indiju un Ķīnu. Starptautiskās attiecības ietver šādas jomas:

  • izglītība,
  • vide,
  • drošība un aizsardzība,
  • noziedzības apkarošana,
  • cilvēktiesības.

Miera uzturēšana

Uz vairākiem karstajiem punktiem pasaulē ES ir nosūtījusi miera uzturēšanas spēkus. 2008. gada augustā tā palīdzēja panākt karadarbības pārtraukšanu Gruzijas un Krievijas konfliktā un situācijas uzraudzībai nosūtīja ES novērotājus (ES novērošanas misija Gruzijā RUEnglish), kā arī sniedza humāno palīdzību cilvēkiem, kuri kauju dēļ bija spiesti pamest mājas.

Balkānos ES finansē sabiedrības stabilizācijas projektus 7 valstīs. Ir izveidoti policijas un tiesu iestāžu spēki (EULEX Kosovo SREnglish), kas palīdz nodrošināt likuma varu un kārtību.

Intervences līdzekļi

EULEX misijas darbinieks Kosovā izplata informatīvus materiālus © ES

EULEX izplata informāciju par ES lomu Balkānu atjaunošanā

ES nav pastāvīgas armijas. Kopējā drošības un aizsardzības politika françaisEnglish toties paredz, ka ES dalībvalstis vajadzības gadījumos izveido īpašus spēkus, kuri piedalās:

  • kopējās atbruņošanas operācijās,
  • humānās palīdzības un glābšanas pasākumos,
  • militāro konsultāciju un palīdzības sniegšanā,
  • konfliktu novēršanā un miera uzturēšanā,
  • krīžu pārvaldībā, piemēram, miera panākšanā un pēckonfliktu stabilizācijā.

Kopš 2003. gada ES ir īstenojusi 30 civilās misijas un militārās operācijas trijos kontinentos. Tas allaž notiek krīzes situācijās, piemēram:

  • miera atjaunošanas pasākumi cunami izpostītajā Indonēzijā,
  • bēgļu aizsargāšana Mali un Centrālāfrikas Republikā,
  • cīņa pret pirātiem Somālijā un pie Āfrikas raga françaisEnglish.

ES nozīme drošības uzturēšanā kļūst arvien lielāka.

Kopš 2007. gada janvāra tā ir īstenojusi ātrās reaģēšanas operācijas, iesaistot divas atsevišķas kaujas grupas, pa 1500 kareivju katrā. Vajadzības gadījumā divas operācijas var sākt gandrīz vienlaikus. Lēmumus par šo spēku izmantošanu pieņem ES dalībvalstu ministri, tiekoties ES Padomes sanāksmēs.

Austrumu partnerība

Eiropas Savienībai paplašinoties, par tās kaimiņiem ir kļuvušas vairākas Austrumeiropas valstis un Dienvidkaukāza valstis. To drošība, stabilitāte un labklājība arvien vairāk skar arī mūs. Svarīgs ES ārējo attiecību elements ir ciešāka sadarbība ar Austrumeiropas partnervalstīm — Armēniju, Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Gruziju, Moldovu un Ukrainu.

Ciešākas attiecības ar Vidusjūras un Tuvo Austrumu valstīm

Afgāņu policijas praktikante klasē sarunājas ar EUPOL policisti © ES

Līderības kursi policistēm Afganistānas Policijas koledžā

2011. gadā sākoties Arābu pavasarim, ES pārskatīja Eiropas kaimiņattiecību politiku DeutschEnglishfrançais, lai solidarizētos ar tautām, kas tiecas pēc demokrātijas. Šīs politikas mērķis ir nostiprināt ES attiecības ar austrumu un dienvidu kaimiņiem, un tajā ietilpst:

  • politiskā asociācija,
  • ekonomikas integrācija,
  • pastiprināta mobilitāte iedzīvotājiem.

ES turpināja atbalstīt pāreju uz demokrātiju Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos, neraugoties uz izteiktu politisko nestabilitāti un ekonomiskajām problēmām.

ES un Tunisijas darba grupa koordinē ES un starptautiskās sabiedrības palīdzību Tunisijai tās ceļā uz demokrātiju un ekonomikas nostiprināšanu. 2012. gada novembrī tika izveidota arī līdzīga ES un Ēģiptes darba grupa.

ES atbalsta starptautiskos miera centienus Tuvajos Austrumos, taču tur tai ir cita pieeja. ES atbalsta modeli, kurā līdzās pastāvētu divas valstis — Palestīna un Izraēla. ES, ANO, ASV un Krievija (t.s. četrotne) sadarbojas, lai abas puses mudinātu panākt vienošanos.

2013. gada sākumā lielu spriedzi starptautiskā mērogā izraisīja Irānas kodolprogramma. Novembrī Irāna ar starptautisko sabiedrību noslēdza vienošanos, un tas bija pirmais solis, lai atrisinātu šo jautājumu. Šos panākumus palīdzēja gūt ES, kas vadīja miera sarunas starptautiskās sabiedrības vārdā.

Āzija un Latīņamerika

Eiropas Savienība veido ciešākas attiecības ar reģionu grupām Āzijā un Latīņamerikā. Ar vairākām Āzijas valstīm, kas piedzīvo strauju attīstību, ES izveidojusi t.s. padziļinātās partnerattiecības — nolīgumus, kuros apvienoti savstarpējo attiecību ekonomiskie, politiskie, sociālie un kultūras aspekti.

Balkāni — nākamās ES dalībvalstis

Horvātija 2013. gada jūlijā kļuva par Eiropas Savienības 28. dalībvalsti, savukārt bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Melnkalne un Serbija ir oficiāli atzītas par ES kandidātvalstīm. Dalībai ES ir pieteikušās arī Albānija un Bosnija un Hercegovina.

2013. gadā tika panākti ievērojami uzlabojumi dialogā starp Serbiju un Kosovu. Lai gan Kosova 2008. gadā pasludināja neatkarību no Serbijas, tās starptautiskais statuss ir neskaidrs. Sarunās, ko vadīja Eiropas Savienība, abas puses 2013. gada aprīlī panāca būtisku vienošanos. Šis līgums ilustrē bijušās Augstās pārstāves Ketrīnas Eštones un Serbijas un Kosovas premjerministru neatlaidību, kā arī ES nelokāmo gribu panākt mieru un izlīgumu Rietumbalkānos. Vienošanās arī liecina, ka Eiropas valstis un tautas joprojām vēlas veidot ciešākas attiecības ar ES.

Kā tiek pieņemti lēmumi par ES ārpolitiku

Eiropadome ir galvenā ES lēmumu pieņēmēja. Tās sanāksmēs pulcējas valstu un valdību vadītāji no 28 dalībvalstīm. Šīs sanāksmes notiek četrreiz gadā, un tajās nosaka politikas principus un vispārīgās ievirzes.

Federikas Mogerīni foto Eiropas Parlamentā

Federika Mogerīni, Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas priekšsēdētāja vietniece

Augstās pārstāves uzdevums ir gādāt par saskanīgāku ES ārpolitiku un drošības politiku. Viņa vada Ārlietu padomes sanāksmes, kas notiek reizi mēnesī. Tajās tiekas ES 28 dalībvalstu ārlietu ministri. Augstā pārstāve piedalās arī Eiropadomes sanāksmēs un tur ziņo par ārlietām.

Par ārpolitiku un drošības politiku ES dalībvalstis lēmumus parasti pieņem, savstarpēji vienojoties.

Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) uzdevums ir palīdzēt Augstajai pārstāvei. Tas ir ES diplomātiskais dienests. Eiropas Savienību pasaulē pārstāv 139 delegāciju un biroju veidots tīkls, kas cenšas veicināt un aizstāvēt Eiropas vērtības un intereses.

Uz augšu

Uz augšu



Esiet informēti

Facebook

  • Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta informācijas centrsEnglish (en)

Twitter

  • Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta informācijas centrsEnglish (en)

Uz augšu

KONTAKTI

Ja jums ir vispārīgi jautājumi

Zvaniet pa tālr.
00 800 6 7 8 9 10 11 Sīkāk par šo pakalpojumu

Sūtiet jautājumus pa e-pastu

Iestāžu kontaktinformācija un ziņas par to apmeklējumiem, kontakti presei

Saistītas politikas jomas

Atsauksmes

Vai atradāt meklēto?

Ko jūs meklējāt?

Vai jums ir kādi ieteikumi?