Pieejamības rīki
Vietnes rīki
Valodu atlasītājs
Navigācijas ceļš
Eiropas Savienībai ir pašai sava ārpolitika un drošības politika, kas attīstījusies pakāpeniski daudzu gadu gaitā. To īstenojot, ES pauž vienotu viedokli pasaulei un vienoti rīkojas starptautiskajā arēnā.
Darbojoties vienoti Eiropas Savienībā, tās 27 dalībvalstīm ir daudz lielāka ietekme un svars, nekā tās varētu iegūt katra atsevišķi, īstenojot 27 atšķirīgas politikas.
ES kopējo ārpolitiku un drošības politiku vēl vairāk nostiprināja Lisabonas līgums, kas stājās spēkā 2009. gadā. Saskaņā ar šo līgumu tika izveidots jauns amats: Eiropas Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos. Saskaņā ar Lisabonas līgumu izveidoja arī ES diplomātisko dienestu — Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD).
Miers un drošība
ES ārpolitikas un drošības politikas mērķis ir saglabāt mieru un vairot drošību pasaulē, veicināt starptautisko sadarbību, attīstīt un konsolidēt demokrātiju, sekmēt tiesiskumu, kā arī cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu.

ES vēlēšanu novērotāji Sjerraleonē (2012. g.). ES atbalsta demokrātiju un cilvēktiesības visā pasaulē.
Diplomātija un partnerība
ES ir viens no ietekmīgiem spēkiem starptautiskajos jautājumos, sākot ar globālo sasilšanu un beidzot ar konfliktiem Tuvajos Austrumos. ES kopējās ārpolitikas un drošības politikas galvenais instruments ir diplomātija, ko vajadzības gadījumā papildina tirdzniecība, atbalsts, drošības un aizsardzības līdzekļi, lai risinātu konfliktus un panāktu vienošanos par starptautiskajiem jautājumiem. ES ir pasaulē visdāsnākais attīstības palīdzības sniedzējs, tāpēc tai ir īpaši cieša sadarbība ar jaunattīstības valstīm.
Divdesmit septiņu valstu veidotās Eiropas Savienības ekonomikas, tirdzniecības, kā arī finanšu apgrozījuma apjoms vien jau to ierindo starp pasaules mēroga vadošajiem spēkiem. Tai ir pasaulē lielākais tirdzniecības apjoms, bet tās valūta eiro ieņem otro vietu pasaulē. ES ir nozīmīga loma pasaules izšķirīgo jautājumu risināšanā, un tās ietekme palielinās, ES valstīm arvien biežāk pieņemot kolektīvus ārpolitikas lēmumus.
ES uztur attiecības ar visiem pasaules vadošajiem politiskajiem spēkiem (arī jaunajiem), kuriem katram ir savs priekšstats par pasaules kārtību un savas intereses. Tā cenšas nodrošināt, lai partnerattiecību pamatā būtu savstarpējs izdevīgums un intereses, abām pusēm paredzot gan tiesības, gan pienākumus.
ES regulāri rīko augstākā līmeņa tikšanās ar ASV, Japānu, Kanādu, Krieviju, Indiju un Ķīnu. Attiecības ar šīm un citām valstīm skar daudzas jomas, piemēram, izglītību, vidi, drošību un aizsardzību, noziedzību un cilvēktiesības.
Uz vairākiem karstajiem punktiem pasaulē ES ir nosūtījusi miera uzturēšanas spēkus. 2008. gada augustā ES panāca karadarbības pārtraukšanu Gruzijas un Krievijas konfliktā un situācijas uzraudzībai nosūtīja ES novērošanas misiju Gruzijā
, kā arī sniedza humāno palīdzību cilvēkiem, kuri kauju dēļ bija spiesti pamest mājas.
Eiropas Savienībai ir liela ietekme arī Balkānos, kur tā finansē palīdzības projektus septiņās valstīs, lai palīdzētu stabilizēt sabiedrību. Kosovā 2008. gada decembrī ES izvietoja 1900 cilvēku lielu tiesībaizsardzības darbinieku un policistu komandu (EULEX Kosovā
), lai palīdzētu nodrošināt mieru un kārtību.

ES tiesiskuma misijas Kosovā pārstāvis dala informatīvu materiālu par ES dalību miera atjaunošanā Rietumbalkānos.
Eiropas Savienībai nav pastāvīgas armijas. Kopējā drošības un aizsardzības politika toties paredz vajadzības gadījumos izveidot īpašus spēkus, ko veido ES dalībvalstis un kuri piedalās:
Šo uzdevumu īstenošana palīdz cīņā pret terorismu. Dažkārt tiek sniegts arī atbalsts ārpussavienības valstīm, kas apkaro terorismu savā teritorijā.

Afganistānā ES atbalsta tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku un policistu mācības.
Pēdējos desmit gados ES ir īstenojusi 23 civilās misijas un militārās operācijas trijos kontinentos. Tas bija vajadzīgs, lai palīdzētu novērst krīzes situāciju, sākot ar miera atjaunošanu pēc cunami Ačehā un beidzot ar bēgļu aizsardzību Čadā un cīņu pret pirātiem Somālijā un Āfrikas ragā
. ES nozīme drošības uzturēšanā arvien palielinās.
Kopš 2007. gada janvāra ES var piedalīties ātrās reaģēšanas operācijās, iesaistot divas atsevišķas kaujas grupas, pa 1500 kareivju katrā, vajadzības gadījumā sākot abas operācijas gandrīz vienlaikus. Lēmumus par militārpersonu izvietošanu pieņem ES dalībvalstu ministri, tiekoties ES Padomes sanāksmēs.
Tāpat kā ar Krieviju, ES nostiprina attiecības arī ar Gruziju, Armēniju, Azerbaidžānu, Moldovu, Ukrainu un Baltkrieviju. 2008. gada augustā notikušais Krievijas un Gruzijas karš radīja bažas par reģiona stabilitāti. Karš beidzās ar to, ka puses ar ES starpniecību vienojās par bruņotā konflikta pārtraukšanu, un uz Gruziju tika nosūtīta ES novērotāju misija. ES piedāvā šīm valstīm vērā ņemamu finansējumu un iespēju noslēgt brīvās tirdzniecības nolīgumus, ja tās veiks politiskas un ekonomiskas reformas demokrātijas nostiprināšanai.
Pēc tā sauktā arābu pavasara (2011. g. notikumiem) ES atjaunināja Eiropas kaimiņattiecību politiku, lai izrādītu solidaritāti tiem, kas aicina ieviest demokrātiju. Šīs politikas mērķis ir nostiprināt ES attiecības ar tās ziemeļu un dienvidu kaimiņiem, un tā piedāvā politisku sadarbību, ekonomikas integrāciju un aktīvāku mobilitāti. Tā sola vairāk ES atbalsta šiem kaimiņiem, kas apņēmušies veikt politiskas un ekonomiskas reformas. Sagaidāms, ka veidosies ciešāki kontakti ar šo kaimiņvalstu iedzīvotājiem.
Ir izveidota ES – Tunisijas darba grupa, lai koordinētu ES un starptautiskās sabiedrības palīdzību Tunisijai tās ceļā uz demokrātiju un ekonomikas stabilizāciju. 2012. gada novembrī izveidota arī līdzīga ES – Ēģiptes darba grupa.
ES dažādos veidos atbalsta starptautiskās sabiedrības centienus atjaunot mieru Tuvajos Austrumos. ES mērķis ir panākt, lai strīdīgajā teritorijā būtu divas atsevišķas valstis — Palestīnas valsts līdzās Izraēlai, un ES kopīgi ar ANO, ASV un Krieviju (diplomātijā šo kombināciju sauc par kvartetu) mudina abas puses noslēgt vienošanos.
ES tikpat aktīvi strādā arī Irānā, kur tā vada sarunas, kuru mērķis ir šo valsti pārliecināt, lai tā samazina savu kodolprogrammu.
Eiropas Savienība gādā arī par ciešākām attiecībām ar reģionu grupām, īpaši Āzijā un Latīņamerikā. Ar vairākām Āzijas valstīm, kas piedzīvo strauju attīstību, ES izveidojusi t.s. padziļinātās partnerattiecības — nolīgumus, kas saskaņo savstarpējo attiecību ekonomiskos, politiskos, sociālos un kultūras aspektus.
Horvātija kļūs par Eiropas Savienības 28. dalībvalsti 2013. gada jūlijā, savukārt Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika un Serbija ir oficiāli atzītas par ES kandidātvalstīm. Albānija, Bosnija un Hercegovina un Melnkalne ir iesniegušas lūgumu tās uzņemt ES.
Kosova 2008. gadā pasludināja neatkarību no Serbijas, bet pasaulē joprojām nav vienprātības par tās statusu. ES aktīvi meklē diplomātisku risinājumu, vadot dialogu starp Prištinu un Belgradu un vienlaikus sniedzot arī praktisku palīdzību.
Kā tiek pieņemti lēmumi par ES ārpolitiku
Eiropadome ir tā iestāde, kas ir galvenā ES lēmumu pieņēmēja. Eiropadomes sanāksmēs pulcējas 27 dalībvalstu valsts un valdības vadītāji. Tās notiek četras reizes gadā, un tajās tiek noteikti politikas pamatprincipi un vispārīgās nostādnes.
Augstās pārstāves Ketrinas Eštones uzdevums ir panākt, lai ES ārpolitika kļūtu vienotāka. Viņa vada Ārlietu padome sanāksmes, kas notiek reizi mēnesī. Tajās pulcējas ES 27 dalībvalstu ārlietu ministri. Augstā pārstāve piedalās arī Eiropadomes sanāksmēs un tur ziņo par ārlietām.

ES Augstā pārstāve Ketrina Eštone tiekas ar ANO ģenerālsekretāru Banu Gimunu. Abu mērķis ir veicināt mieru ar daudzpusējas sadarbības palīdzību.
Lielāko daļu lēmumu par ārlietām un drošības politiku ir jāpieņem vienbalsīgi, proti, visām ES dalībvalstīm ir jāvienojas par šādiem lēmumiem.
Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) uzdevums ir palīdzēt Augstajai pārstāvei. Tas darbojas kā ES diplomātiskais dienests, un tam ir plašs tīkls visā pasaulē — ES delegāciju un biroju kopējais skaits ir 141. To pienākums ir atbalstīt un aizsargāt Eiropas intereses.