Ārpolitika un drošības politika


Eiropas Savienībai ir pašai sava ārpolitika un drošības politika, kas attīstījusies pakāpeniski daudzu gadu gaitā. To īstenojot, ES pauž vienotu viedokli pasaulei un vienoti rīkojas starptautiskajā arēnā.

ES 28 dalībvalstīm ir daudz lielāka ietekme un svars, darbojoties kopā kā Eiropas Savienībai, nekā tās varētu iegūt katra atsevišķi, īstenojot 28 atšķirīgas politikas.

ES kopējo ārpolitiku un drošības politiku vēl vairāk nostiprināja Lisabonas līgums (2009), ar kuru saskaņā tika izveidots jauns amats — Eiropas Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos — un arī ES diplomātiskais dienests — Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD).

Miers un drošība

ES ārpolitikas un drošības politikas uzdevums ir saglabāt mieru un nostiprināt starptautisko drošību, veicināt starptautisko sadarbību, izvērst un nostiprināt demokrātiju un tiesiskumu, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu.

Vēlētāju novērotāji no ES vēlēšanu iecirknī Sjerraleonē © ES

ES vēlēšanu novērotāji Sjerraleonē (2012). ES atbalsta demokrātiju un cilvēktiesības visā pasaulē.

Diplomātija un partnerība

ES ir visai ietekmīgs spēks starptautiskajos jautājumos, sākot ar globālo sasilšanu un beidzot ar konfliktiem Tuvajos Austrumos. ES kopējās ārpolitikas un drošības politikas galvenais instruments ir diplomātija, ko vajadzības gadījumā papildina tirdzniecība, atbalsts, drošības un aizsardzības līdzekļi, lai risinātu konfliktus un panāktu vienošanos par starptautiskajiem jautājumiem. ES ir pasaulē visdāsnākā attīstības palīdzības sniedzēja, tāpēc tai ir īpaši cieša sadarbība ar jaunattīstības valstīm.

28 valstu veidotās Eiropas Savienības ekonomikas, tirdzniecības, kā arī finanšu apgrozījuma apjoms vien jau to ierindo starp pasaules mēroga vadošajiem spēkiem. Tai ir pasaulē vislielākais tirdzniecības apjoms, bet tās valūta eiro ieņem otro vietu pasaulē. ES ir nozīmīga loma globālo jautājumu risināšanā, un tās ietekme palielinās, ES valstīm arvien biežāk pieņemot kolektīvus ārpolitikas lēmumus.

ES uztur attiecības ar visiem pasaules vadošajiem politiskajiem spēkiem (arī jaunajiem), kuriem katram ir savs priekšstats par pasaules kārtību un savas intereses. Tā cenšas nodrošināt, lai partnerattiecību pamatā būtu savstarpējs izdevīgums un intereses, abām pusēm paredzot gan tiesības, gan pienākumus.

ES regulāri rīko augstākā līmeņa tikšanās ar ASV, Japānu, Kanādu, Krieviju, Indiju un Ķīnu. Attiecības ar šīm un citām valstīm skar daudzas jomas, piemēram, izglītību, vidi, drošību un aizsardzību, noziedzību un cilvēktiesības.

Miera uzturēšana

Uz vairākiem karstajiem punktiem pasaulē ES ir nosūtījusi miera uzturēšanas spēkus. 2008. gada augustā ES palīdzēja panākt karadarbības pārtraukšanu Gruzijas un Krievijas konfliktā un situācijas uzraudzībai nosūtīja ES novērošanas misiju Gruzijā English, kā arī sniedza humāno palīdzību cilvēkiem, kuri kauju dēļ bija spiesti pamest mājas.

Eiropas Savienībai ir liela ietekme arī Balkānos, kur tā finansē palīdzības projektus septiņās valstīs, lai palīdzētu stabilizēt sabiedrību. Kosovā 2008. gada decembrī ES izvietoja 1900 cilvēku lielu tiesībaizsardzības darbinieku un policistu komandu (“EULEX Kosovo” English), lai palīdzētu nodrošināt likuma varu un kārtību.

“EULEX Kosovo” misijas dalībnieks pasniedz informatīvu brošūru automašīnā sēdošam vīrietim © ES

“EULEX Kosovo” misijas dalībnieks dala informatīvus materiālus par ES dalību miera atjaunošanā Rietumbalkānos.

Intervences līdzekļi

Eiropas Savienībai nav pastāvīgas armijas. Kopējā drošības un aizsardzības politika toties paredz, ka ES dalībvalstis vajadzības gadījumos izveido īpašus spēkus, kuri piedalās:

  • kopējās atbruņošanas operācijās,
  • humānās palīdzības un glābšanas pasākumos,
  • militāro konsultāciju un palīdzības sniegšanā,
  • konfliktu novēršanā un miera uzturēšanā,
  • krīžu pārvaldības kaujas grupās, tostarp miera atjaunošanai un stabilizācijai pēc konflikta novēršanas.

Šo uzdevumu īstenošana palīdz cīņā pret terorismu. Dažkārt tiek sniegts arī atbalsts ārpussavienības valstīm, kas apkaro terorismu savā teritorijā.

EUPOL virsnieki sarunā ar afgāņu bērnu © ES

Afganistānā ES atbalsta tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku un policistu mācības.

Pēdējos desmit gados ES ir īstenojusi 23 civilās misijas un militārās operācijas trijos kontinentos. Tas bija vajadzīgs, lai palīdzētu novērst krīzes situāciju, sākot ar miera atjaunošanu pēc cunami Ačehā un beidzot ar bēgļu aizsardzību Čadā un cīņu pret pirātiem Somālijā un Āfrikas ragā English (en) français (fr) . ES nozīme drošības uzturēšanā arvien palielinās.

Kopš 2007. gada janvāra ES var piedalīties ātrās reaģēšanas operācijās, iesaistot divas atsevišķas kaujas grupas, pa 1500 kareivju katrā, vajadzības gadījumā sākot abas operācijas gandrīz vienlaikus. Lēmumus par dislokāciju pieņem ES dalībvalstu ministri, tiekoties ES Padomes sanāksmēs.

Skats uz austrumiem

Tāpat kā ar Krieviju, ES nostiprina attiecības arī ar Gruziju, Armēniju, Azerbaidžānu, Moldovu, Ukrainu un Baltkrieviju. 2008. gada augustā notikušais Krievijas un Gruzijas karš radīja bažas par reģiona stabilitāti. Karš beidzās ar to, ka puses ar ES starpniecību vienojās par bruņotā konflikta pārtraukšanu, un uz Gruziju tika nosūtīta ES novērotāju misija. ES piedāvā šīm valstīm vērā ņemamu finansējumu un iespēju noslēgt brīvās tirdzniecības nolīgumus, ja tās veiks politiskas un ekonomiskas reformas demokrātijas nostiprināšanai.

Ciešākas attiecības ar Vidusjūras un Tuvo Austrumu valstīm

Pēc Arābu pavasara notikumiem 2011. gadā ES pārskatīja Eiropas kaimiņattiecību politiku Deutsch (de) English (en) español (es) français (fr) hrvatski (hr) , lai izrādītu solidaritāti tiem, kas aicina ieviest demokrātiju. Šīs politikas mērķis ir nostiprināt ES attiecības ar tās austrumu un dienvidu kaimiņiem, un tā piedāvā politisku sadarbību, ekonomikas integrāciju un aktīvāku mobilitāti. Tā sola plašāku ES atbalstu tiem kaimiņiem, kas apņēmušies veikt politiskas un ekonomiskas reformas. Gaidāma arī ciešāku kontaktu veidošanās ar šo kaimiņvalstu iedzīvotājiem.

Ir izveidota ES un Tunisijas darba grupa, lai koordinētu ES un starptautiskās sabiedrības palīdzību Tunisijai tās ceļā uz demokrātiju un ekonomikas pārveidi. 2012. gada novembrī izveidota arī līdzīga ES un Ēģiptes darba grupa.

ES dažādos veidos atbalsta starptautiskās sabiedrības centienus atjaunot mieru Tuvajos Austrumos. ES mērķis ir panākt, lai strīdīgajā teritorijā līdzās pastāvētu divas atsevišķas valstis — Palestīna un Izraēla —, un ES kopīgi ar ANO, ASV un Krieviju (diplomātijā šo kombināciju sauc par kvartetu) mudina abas puses noslēgt vienošanos.

ES tikpat aktīvi strādā arī ar Irānu, kur tā vada sarunas, kuru mērķis ir šo valsti pārliecināt, lai tā samazina savu kodolprogrammu.

Āzija un Latīņamerika

Eiropas Savienība gādā arī par ciešākām attiecībām ar reģionu grupām, īpaši Āzijā un Latīņamerikā. Ar vairākām Āzijas valstīm, kas piedzīvo strauju attīstību, ES izveidojusi t.s. padziļinātās partnerattiecības — nolīgumus, kas sabalansē savstarpējo attiecību ekonomiskos, politiskos, sociālos un kultūras aspektus.

Balkāni — nākamās ES dalībvalstis

Horvātija 2013. gada jūlijā ir kļuvusi par Eiropas Savienības 28. dalībvalsti, savukārt bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Melnkalne un Serbija ir oficiāli atzītas par ES kandidātvalstīm. Dalībai ES ir pieteikušās arī Albānija un Bosnija un Hercegovina.

Kosova 2008. gadā pasludināja neatkarību no Serbijas, bet pasaulē joprojām nav vienprātības par tās statusu. ES aktīvi meklē diplomātisku risinājumu, vadot dialogu starp Prištinu un Belgradu un vienlaikus sniedzot arī praktisku palīdzību.

Kā tiek pieņemti lēmumi par ES ārpolitiku

Eiropadome ir tā iestāde, kas ir galvenā ES lēmumu pieņēmēja. Eiropadomes sanāksmēs pulcējas 28 dalībvalstu valsts un valdības vadītāji. Tās notiek četras reizes gadā, un tajās nosaka politikas pamatprincipus un vispārīgās nostādnes.

ES Augstā pārstāve Ketrina Eštone spiež roku ANO ģenerālsekretāram Banam Kimunam © ES

ES Augstā pārstāve Ketrina Eštone tiekas ar ANO ģenerālsekretāru Banu Kimunu. Abu mērķis ir veicināt mieru ar daudzpusējas sadarbības palīdzību.

Augstās pārstāves Ketrinas Eštones uzdevums ir panākt, lai ES ārpolitika kļūtu vienotāka. Viņa vada Ārlietu padomes sanāksmes, kas notiek reizi mēnesī. Tajās pulcējas ES 28 dalībvalstu ārlietu ministri. Augstā pārstāve piedalās arī Eiropadomes sanāksmēs un tur ziņo par ārlietām.

Lielāko daļu lēmumu par ārpolitiku un drošības politiku ir jāpieņem vienbalsīgi, proti, visām ES dalībvalstīm jābūt vienisprātis par šādiem lēmumiem.

Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) uzdevums ir palīdzēt Augstajai pārstāvei. Tas darbojas kā ES diplomātiskais dienests ar plašu tīklu visā pasaulē — 140 ES delegācijām un birojiem. To pienākums ir sekmēt un aizsargāt Eiropas intereses.

Uz augšu

Uz augšu



Esiet informēti

Facebook

  • Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta informācijas centrsEnglish (en)

Twitter

  • Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta informācijas centrsEnglish (en)

Uz augšu

KONTAKTI

Ja jums ir vispārīgi jautājumi

Zvaniet pa tālr.
00 800 6 7 8 9 10 11 Sīkāk par šo pakalpojumu

Sūtiet jautājumus pa e-pastu

Iestāžu kontaktinformācija un ziņas par to apmeklējumiem, kontakti presei

Saistītas politikas jomas

Atsauksmes

Vai atradāt meklēto?

Ko jūs meklējāt?

Vai jums ir kādi ieteikumi?