Ietekmīga diplomātija
ES tehniskā palīdzība robežkontroles dienestiem uz Ukrainas un Moldovas robežas.
ES ir viens no dzinējspēkiem tādu starptautisko jautājumu risināšanā kā globālā sasilšana un konflikts Tuvajos Austrumos. ES kopējās ārpolitikas un drošības politikas galvenais instruments joprojām ir diplomātija, ko vajadzības gadījumā papildina tirdzniecība, atbalsts, drošības un aizsardzības līdzekļi, lai risinātu konfliktus un panāktu vienošanos par starptautiskajiem jautājumiem.
Miera uzturēšana un stabilizēšanas pasākumi
Uz vairākiem karstajiem punktiem pasaulē ES ir nosūtījusi miera uzturēšanas spēkus. 2008. gada augustā ES panāca karadarbības pārtraukšanu Gruzijas un Krievijas konfliktā un situācijas uzraudzībai nosūtīja ES novērošanas misiju Gruzijā 
, kā arī sniedza humāno palīdzību cilvēkiem, kuri kauju dēļ bija spiesti pamest mājas.
Eiropas Savienībai ir liela ietekme arī Balkānos, kur tā finansē palīdzības projektus septiņās valstīs, lai palīdzētu stabilizēt sabiedrību. Kosovā ES 2008. gada decembrī izvietoja 1900 cilvēku lielu tieslietu un policijas darbinieku komandu, lai palīdzētu nodrošināt likuma varu un kārtību (“EULEX Kosovo” ).
Intervences līdzekļi
ES miera uzturētāji ierodas Čadā.
Eiropas Savienībai nav pastāvīgas armijas. Kopējā drošības un aizsardzības politika toties paredz vajadzības gadījumos izveidot īpašus spēkus, kuros iesaistās ES dalībvalstis un kuri piedalās:
- kopējās atbruņošanās operācijās,
- humānās palīdzības un glābšanas pasākumos,
- militāro konsultāciju un palīdzības sniegšanā,
- konfliktu novēršanā un miera uzturēšanā,
- krīžu pārvaldības kaujas grupās, tostarp miera atjaunošanai un stabilizācijai pēc konflikta novēršanas.
Šo uzdevumu īstenošana palīdz cīņā pret terorismu, paredzēts arī atbalsts ārpussavienības valstīm, kas apkaro terorismu savā teritorijā.
Pēdējos desmit gados ES ir īstenojusi 23 civilās misijas un militārās operācijas trijos kontinentos, lai palīdzētu novērst krīzes situāciju, sākot ar miera atjaunošanu pēc cunami Ačehā un beidzot ar bēgļu aizsardzību Čadā un cīņu pret pirātiem. ES nozīme drošības uzturēšanā arvien palielinās.
Kopš 2007. gada janvāra ES var piedalīties ātrās reaģēšanas operācijās (ja to nolēmusi ES Padome), iesaistot divas atsevišķas kaujas grupas, pa 1500 kareivju katrā, vajadzības gadījumā sākot abas operācijas gandrīz vienlaikus.
Valdību atbildība
Drošības politika un ārpolitika ir jomas, kurās galvenās lēmējpilnvaras ir ES valstu valdībām, lai gan procesā iesaistīts ir arī Eiropas Ārējās darbības dienests un — mazākā mērā — Eiropas Komisija un Eiropas Parlaments. Svarīgākos lēmumus pieņem vienbalsīgi.
ES ir ieviesusi elastīgas balsošanas procedūras, lemjot par kopējo ārpolitiku un drošības politiku, taču lēmumi par militāro spēku iesaistīšanu vai aizsardzību joprojām jāpieņem vienbalsīgi.
Ārējās attiecības
Globāla misija
Divdesmit septiņu valstu veidotās Eiropas Savienības ekonomikas, tirdzniecības, kā arī finanšu apgrozījuma apjoms vien jau to ierindo starp pasaules mēroga vadošajiem spēkiem. Tai ir pasaulē lielākais tirdzniecības apjoms, bet tās valūta ieņem otro vietu pasaulē. ES ir noslēgusi tirdzniecības un partnerības nolīgumus ar visu pasauli un ik gadu izlieto vairāk nekā 7 miljardus eiro, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm.
ES ir nozīmīga loma pasaules izšķirīgo jautājumu risināšanā, un tās ietekme palielinās, ES valstīm arvien biežāk pieņemot kolektīvus ārpolitikas lēmumus.
Attiecību veidošana ar Vidusāzijas valstīm.
ES uztur attiecības ar visiem pasaules vadošajiem politiskajiem spēkiem (arī jaunajiem), kuriem katram ir savs priekšstats par pasaules kārtību un savas intereses. Tā cenšas nodrošināt, lai partnerattiecību pamatā būtu savstarpējs izdevīgums un intereses, abām pusēm paredzot gan tiesības, gan pienākumus. ES regulāri rīko augstākā līmeņa tikšanās ar ASV, Japānu, Kanādu, Krieviju, Indiju un Ķīnu. Attiecības ar šīm un citām valstīm skar daudzas jomas, piemēram, izglītību, vidi, drošību un aizsardzību, noziedzību un cilvēktiesības.
ASV
ES ir iesaistījusies efektīvās un līdzsvarotās partnerattiecības ar ASV, savu lielāko tirdzniecības partneri. Abas lielvaras sadarbojas dažādās jomās:
-
Transatlantiskā ekonomikas padome
pārrauga ekonomisko attiecību nostiprināšanu,
- pamatlīgums par sadarbības nostiprināšanu krīžu pārvaldībā paredz ciešāku sadarbību starp ASV un ES, piemēram, Kosovā un Kongo Demokrātiskajā Republikā, kā arī turpmākajās ES kopējās drošības un aizsardzības politikas misijās,
- ES cenšas nostiprināt sadarbību klimata pārmaiņu jomā un globālās banku sistēmas uzlabošanā.
Krievija
Tā kā saiknes starp ES un Krieviju kļūst ciešākas, abas puses cenšas izvērst sadarbību visās jomās, piemēram:
- energoapgādē,
- investīcijās un inovācijā,
- drošības jautājumos, tostarp saistībā ar konfliktu pārtraukšanu un terorisma un organizētās noziedzības apkarošanu,
- vides aizsardzībā, tostarp klimata pārmaiņu jautājumā.
Saistībā ar ES kopējo drošības un aizsardzības politiku var konstatēt, ka ar Krieviju veidojas īpašas attiecības — tās izpaužas kā kopīgi plāni drošības jomā, kuros paredzēti praktiski pasākumi sadarbības pastiprināšanai. Krievija kopš 2003. gada piedalās dažās ES misijās (piemēram, Bosnijā un Hercegovinā, Čadā).
Vēlēšanu novērotāji darbojas it visur pasaulē, jo ES vēlas aizstāvēt cilvēktiesības.
Skats uz austrumiem
Tāpat kā ar Krieviju, ES nostiprina attiecības arī ar Gruziju, Armēniju, Azerbaidžānu, Moldovu, Ukrainu un Baltkrieviju. ES ir norūpējusies par šā reģiona stabilitāti pēc Krievijas un Gruzijas kara 2008. gada augustā. Toreiz puses ar ES starpniecību vienojās par bruņotā konflikta pārtraukšanu, bet pašlaik Gruzijā darbojas ES novērotāju misija. ES piedāvā šīm valstīm vērā ņemamu finansējumu un iespēju noslēgt brīvās tirdzniecības nolīgumus, ja tās veiks politiskas un ekonomiskas reformas demokrātijas nostiprināšanai.
Ciešākas attiecības ar Vidusjūras un Tuvo Austrumu valstīm
Forums “Savienība Vidusjūrai 
” tiecas nostiprināt attiecības ar Tuvo Austrumu valstīm un ES kaimiņvalstīm Ziemeļāfrikā. Jaunais forums ietver gandrīz 800 miljonus cilvēku no visām 27 ES dalībvalstīm un 16 citām valstīm, tik atšķirīgām kā Izraēla, Turcija un Sīrija. Tiks īstenoti kopīgi projekti, lai Vidusjūras reģionam dotu jaunu sparu, piemēram, attīrītu vidi no piesārņojuma, atjaunotu ostas, uzlabotu kuģniecību un izvērstu saules enerģijas izmantošanu. Būs pārstāvētas arī Arābu valstu līga un Palestīnas pašpārvalde.
Āzija un Latīņamerika
Eiropas Savienība gādā arī par ciešākām attiecībām ar reģionu grupām, īpaši Āzijā un Latīņamerikā. Ar vairākām Āzijas valstīm, kas piedzīvo strauju attīstību, ES izveidojusi t.s. padziļinātās partnerattiecības — nolīgumus, lai labāk saskaņotu savstarpējo attiecību ekonomiskos, politiskos, sociālos un kultūras aspektus.
Cerībās uz dalību ES — Balkāni
Horvātija un Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika jau ir oficiāli apstiprinātas par ES kandidātvalstīm. Albānija, Bosnija un Hercegovina, Melnkalne un Serbija ir potenciālās kandidātvalstis.
Kosova 2008. gadā pasludināja savu neatkarību no Serbijas, bet pasaulē joprojām nav vienprātības par tās statusu. ES aktīvi meklē diplomātisku risinājumu, vienlaikus sniedzot praktisku palīdzību.
