Audiovizuālā nozare un mediji


Uz audiovizuālo produkciju — filmām, televīziju, videoierakstiem un audioierakstiem —, tāpat kā uz citām precēm un pakalpojumiem, attiecas ES noteikumi, kas paredz to brīvuapriti vienotajā Eiropas tirgū neatkarīgi no piedāvāšanas veida (tradicionālajā televīzijā, video pēc pieprasījuma, internetā, utt.).

Tas ir ES audiovizuālās un mediju politikas English, konkrētāk — audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas English — mērķis. Audiovizuālajā un kultūras nozarē ES iegulda apmēram 1,4 miljardus eiro, izmantojot programmu “Radošā Eiropa” English (en) .

Pamatnoteikumi

Bērns skatās televizoru © Shutterstock

ES noteikumi pasargā bērnus no nevēlamas informācijas.

Mērķi

Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvā ir noteikts, ka ES valstīm savstarpēji jāsaskaņo savi tiesību akti, lai:

  • visās valstīs ieviestu salīdzināmus noteikumus attiecībā uz jaunajiem audiovizuālajiem medijiem,
  • aizsargātu bērnus un patērētājus,
  • nodrošinātu mediju plurālismu English
  • cīnītos pret rasismu un reliģisku naidu,
  • saglabātu kultūras daudzveidību,
  • nodrošinātu nacionālo plašsaziņas līdzekļu regulatoru neatkarību.

Metodes

Valstis tiek mudinātas ievērot standartu minimumu šādās jomās:

  • reklāma un pārdošanas veicināšana — ir pamatnoteikumi, īpašie noteikumi un ierobežojumi, kas attiecas uz konkrētiem produktiem, piemēram, alkoholu, tabakas izstrādājumiem un zālēm; pastāv arī ierobežojums, ka stundas laikā drīkst raidīt ne vairāk kā 12 minūtes reklāmas,
  • lielu pasākumu translācija — jānodrošina, lai tādus pasākumus kā olimpiskās spēles un pasaules futbola čempionāts varētu vērot plaša publika, nevis tikai maksas kanālu skatītāji,
  • bērnu aizsardzība — programmas ar vardarbīgu un pornogrāfisku saturu jāraida vēlu vakarā vai jāierobežo tām piekļuve, izmantojot vecākvadības rīkus,
  • Eiropas filmu un audiovizuālā satura veicināšana — vismaz puse televīzijas raidlaika jāatvēl Eiropas filmām un televīzijas programmām. Arī pieprasījumvideo pakalpojumiem vajadzētu popularizēt Eiropā radītos darbus,
  • atbalsts cilvēkiem ar invaliditāti — plašsaziņas līdzekļi tiek mudināti nodrošināt audiovizuālo materiālu pieejamību arī dzirdes un redzes invalīdiem.

Komisija 2013. gadā arī rīkoja sabiedrisko apspriešanu, lai izvērtētu, kāda ietekme ir tradicionālās televīzijas un interneta sadarbspējai English.

Atbalsts Eiropā veidotiem audiovizuālajiem darbiem

Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva English veicina kultūras daudzveidību, atbalstot Eiropas filmu un cita audiovizuālā satura ražošanu un izplatīšanu:

  • raidorganizācijām vismaz puse raidlaika jāatvēl Eiropas filmām un programmām (izņemot ziņas, sportu, spēles, reklāmu, teleteksta un televeikala pakalpojumus),
  • arī pieprasījumvideo pakalpojumiem vajadzētu popularizēt Eiropā tapušos darbus: ES valstis var pieprasījumvideo katalogos noteiktu daļu rezervēt Eiropā tapušam audiovizuālajam saturam vai citādi nodrošināt, lai šis saturs attiecīgajos katalogos būtu labi redzams. Tās var arī paredzēt noteiktu piemaksu pieprasījumvideo pakalpojumu sniedzējiem par šādu darbu iegādi un producēšanu.

Starptautiskā mērogā ES ir parakstījusi UNESCO konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu un ir panākusi atbrīvojumu no PTO brīvās tirdzniecības noteikumiem (“kultūras izņēmums”), kurš ES valstīm ļauj noteikt ierobežojumus tādu kultūras preču kā filmu importam.

Sabiedriskā apraide

ES valstis ir apņēmušās nodrošināt sabiedrisko apraidi, jo 1999. gada Amsterdamas līgumā ir atzīts, ka sabiedriskajai apraidei ir liela nozīme demokrātisko, sociālo un kultūras vajadzību segšanā, ko nepiedāvā tirgus, un ka tā palīdz izvairīties no viena vai vairāku lielu dalībnieku dominēšanas nozarē.

Tāpēc uz valsts dotācijām, kas domātas sabiedriskajām raidorganizācijām, neattiecas ES stingrie noteikumi par valsts subsīdijām, ja finansējumu izmanto sabiedrisko pakalpojumu mērķiem un tas sabiedriskajām raidorganizācijām nerada netaisnīgas priekšrocības salīdzinājumā ar privātajām.

Programma “Radošā Eiropa”

Septiņu gadu programma “Radošā Eiropa” English (en) tiecas nostiprināt Eiropas kultūras un radošo nozari, nodrošinot finansējumu vismaz:

  • 250 000 mākslinieku un kultūras darbinieku,
  • 2000 kinoteātriem,
  • 800 filmām,
  • 4500 grāmatu tulkojumiem.

Tajā paredzēta arī jauna finanšu garantiju shēma, kas ļaus nozares mazajiem uzņēmumiem saņemt bankas aizdevumus par kopējo vērtību līdz pat 750 miljoniem eiro.

Kinostudija © Shutterstock

ES atbalsta Eiropas kinematogrāfistus.

Programmas mērķi:

  • sargāt un veicināt Eiropas kultūras un valodu daudzveidību un bagātību,
  • sekmēt ekonomisko izaugsmi,
  • palīdzēt kultūras un radošajai nozarei pielāgoties digitālajam laikmetam un globalizācijai,
  • pavērt jaunas starptautiskās iespējas un tirgus, nodrošināt piekļuvi jaunai publikai.

Kinematogrāfijas mantojums

ES mudina dalībvalstis sadarboties, saglabājot un aizsargājot nozīmīgus kultūras darbus. Tas attiecas arī uz kino. Tālab tā ir izdevusi ieteikumu metodiski apkopot, kataloģizēt, saglabāt un atjaunot Eiropas filmu mantojumu English, lai to varētu nodot nākamajām paaudzēm.

Uz augšu

Uz augšu



KONTAKTI

Ja jums ir vispārīgi jautājumi

Zvaniet pa tālr.
00 800 6 7 8 9 10 11 Sīkāk par šo pakalpojumu

Sūtiet jautājumus pa e-pastu

Iestāžu kontaktinformācija un ziņas par to apmeklējumiem, kontakti presei

Atsauksmes

Vai atradāt meklēto?

Ko jūs meklējāt?

Vai jums ir kādi ieteikumi?