Audiovizuālā joma un plašsaziņas līdzekļi

Augsti standarti un plaša izvēle

Tā kā par audiovizuālo politiku ir liela komercinterese un šī nozare ir saistīta ar sarežģītiem kultūras daudzveidības, valsts dienesta un sociālās atbildības jautājumiem, to veido valstis pašas. Tā kā audiovizuālā politika ir saistīta ar patstāvīgām, spraigām, intensīvām komerciālām interesēm un sarežģītiem kultūras daudzveidības, sabiedrisko pakalpojumu un sociālās atbildības jautājumiem, to forumulē valstis pašas. ES uzdevums ir noteikt pamata noteikumus un vadlīnijas, lai aizstāvētu kopējās intereses, piemēram, atvērtus ES tirgus un godīgu konkurenci.

Skatīt visu tekstuSkatīt visu tekstu

Televīzija un pakalpojumi pēc pieprasījuma

Kopš 1989. gada ES veiksmīgi regulē pārrobežu TV apraidi. Kopš tā laika noteikumus ir nācies atjaunināt, lai ņemtu vērā pieaugošo TV pakalpojumu klāstu, tostarp pieprasījuma TV, kas tiek piedāvāti, izmantojot veselu virkni ierīču, piemēram, mobilos tālruņus un planšetdatorus (skat. audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu).

ES noteikumi aizsargā bērnus no nevēlamas informācijas.

Šī direktīva prasa, lai ES valstis savstarpēji saskaņotu savu likumdošanu, lai

ES tirgū varētu brīvi tirgot televīzijas programmas un pieprasījumvideo;
ja iespējams, vismaz puse televīzijas kanālu apraides laika būtu veltīts Eiropā veidotām filmām un programmām un arī pakalpojumi pēc pieprasījuma popularizētu Eiropā radītos darbus;
tiktu aizsargāta kultūras daudzveidība un citas svarīgas sabiedrības intereses;
tādus lielus pasākumus kā Olimpiskās spēles un Pasaules kausa izcīņa futbolā varētu skatīties plaša publika, nevis tikai maksas kanālu skatītāji;
bērni un jaunieši būtu aizsargāti pret vardarbību vai pornogrāfiju atainojošām programmām, rādot tās vēlu vakarā un/vai ierobežojot piekļuvi tām ar TV vadības pultī ierīkotu ierīci;
personām, kas kādā televīzijas pārraidē saņēmušas nepelnītu kritiku, būtu tiesības atbildēt;
visos audiovizuālo mediju pakalpojumos ievērotu pamata noteikumus par reklāmām (cilvēka cieņas un goda aizsardzība, alkohola, tabakas un zāļu reklāmas ierobežojumi u.tml.);
kanālos reklāmas aizņemtu ne ilgāk par 12 minūtēm no stundas (maksimāli pieļaujamais ilgums).

ES atbalsta Eiropas kinematogrāfistus.

Sabiedriskā apraide

ES dalībvalstis iestājas par sabiedrisko apraidi, jo 1999. gada Amsterdamas līgumā ir atzīts, cik liela nozīme sabiedriskajai apraidei ir demokrātisko, sociālo un kultūras vajadzību apmierināšanā un ka tā nepieļauj, lai audiovizuālajā nozarē dominētu viens vai vairāki lieli dalībnieki.

Valdības sabiedriskās raidorganizācijas var atbalstīt finansiāli, ja finansējums tiek izmantots, lai nodrošinātu sabiedrisko pakalpojumu, nekavē parasto komercdarbību un neizkropļo konkurenci starp raidorganizācijām.

Eiropas informācijas saturs (kultūras izņēmums)

Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva pieprasa raidorganizācijas rādīt minimālo Eiropas programmu kvotu, un tas atspoguļo bažas, ka lauvas tiesu Eiropas tirgū var paņemt amerikāņu ražotās filmas. Lai arī ES valstis saražo vairāk filmu nekā ASV, Eiropas kinoteātri 75% ienākumu gūst no amerikāņu filmām.

Eiropas Savienība ir parakstījusi UNESCO Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu un, mēģinot aizsargāt savu kultūras dažādību un popularizēt vietējos darbus, ir panākusi atbrīvojumu no Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem par brīvo tirdzniecību. To dēvē par "kultūras izņēmumu", un tas dalībvalstīm dod tiesības noteikt kultūras preču, piemēram, filmu, importa ierobežojumus.

MEDIA 2007-2013

Programma “MEDIA” nodrošina finansiālu atbalstu kvalitatīvām Eiropas filmām un televīzijas programmām. Mērķis ir sekmēt darbu radīšanu un izplatīšanu Eiropā un popularizēt Eiropas filmas, citus audiovizuālos darbus un jaunas digitālās tehnoloģijas.

Jaunā programma “MEDIA Mundus” (2011-2013) , kuras budžets ir 15 miljoni eiro, izmanto audiovizuālās nozares augošo interesi par globālu sadarbību un iespējas, ko tā paver. Tā paplašina patērētāju izvēles iespējas, Eiropas un starptautiskajam tirgum piesaistot kulturāli daudzveidīgākus produktus. Tā arī rada uzņēmējdarbības iespējas audiovizuālās nozares profesionāļiem no Eiropas un visas pasaules.

Uz augšu

ES iestādes un struktūras

Eiropas Komisija
- Audiovizuālā un plašsaziņas līdzekļu politika
- MEDIA programmas
Eiropas Parlaments
- Kultūras un izglītības komiteja
Eiropas Savienības Padome
- Izglītība, jaunatne, kultūra un sports