You are here:

Audiovizuālā nozare un mediji

Uz audiovizuālo produkciju — filmām, televīziju, videoierakstiem —, tāpat kā uz citām precēm un pakalpojumiem, attiecas ES noteikumi, kas paredz to brīvu un taisnīgu apriti vienotajā Eiropas tirgū neatkarīgi no piedāvāšanas veida (tradicionālajā televīzijā, pieprasījumvideo, internetā, utt.).

Tas ir ES audiovizuālās un mediju politikas Izvēlieties saites tulkojumu   English (en) , konkrētāk — audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas Izvēlieties saites tulkojumu   English (en) — mērķis. 

Audiovizuālajā un kultūras nozarē ES iegulda 1, 4 miljardus eiro, īstenojot programmu “Radošā Eiropa” Izvēlieties saites tulkojumu   English (en) .

Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva

Mērķi

Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvā ir noteikts, ka ES valstīm savstarpēji jāsaskaņo savi tiesību akti, lai:

  • visās valstīs ieviestu salīdzināmus noteikumus par jaunajiem audiovizuālajiem medijiem,
  • aizsargātu bērnus un patērētājus,
  • nodrošinātu mediju plurālismu, Izvēlieties saites tulkojumu   English (en)
  • cīnītos pret rasismu un reliģisku naidu,
  • saglabātu kultūras daudzveidību,
  • nodrošinātu nacionālo plašsaziņas līdzekļu regulatoru neatkarību.

Metodes

Valstis tiek mudinātas ievērot standartu minimumu šādās jomās:

  • reklāma — ir dažādi noteikumi un ierobežojumi, kas attiecas uz konkrētiem produktiem, piemēram, alkoholu, tabakas izstrādājumiem un zālēm; turklāt stundas laikā drīkst raidīt ne vairāk kā 12 minūtes reklāmas,
  • lielu pasākumu translācija — jānodrošina, lai tādus pasākumus kā olimpiskās spēles un pasaules futbola čempionāts varētu vērot plaša publika, nevis tikai maksas kanālu skatītāji,
  • bērnu aizsardzība — filmas vai raidījumi ar vardarbīgu vai pornogrāfisku saturu jārāda tikai naktī vai jāierobežo tām piekļuve ar vecākvadības rīku palīdzību,
  • Eiropas filmu un audiovizuālā satura izplatīšana — vismaz puse televīzijas raidlaika būtu jāatvēl Eiropas filmām un televīzijas programmām.Arī pieprasījumvideo pakalpojumiem vajadzētu atbalstīt Eiropā radītos darbus,
  • pieejamība  — mediju uzņēmumiem vajadzētu nodrošināt audiovizuālā satura pieejamību personām ar redzes vai dzirdes traucējumiem. 

2013. gadā Komisija sarīkoja sabiedrisko apspriešanu par tradicionālās televīzijas un internettelevīzijas konverģenci Izvēlieties saites tulkojumu   English (en) . Tika publicētas šajā apspriešanā saņemtās atsauksmes Izvēlieties saites tulkojumu   English (en) , un nākamais solis būs direktīvas REFIT novērtējums. 

Atbalsts Eiropas filmām un raidījumiem

Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva veicina kultūras daudzveidību, atbalstot Eiropas filmu un cita audiovizuālā satura producēšanu un izplatīšanu:

  • raidorganizācijām vismaz puse raidlaika jāatvēl Eiropas filmām un programmām (izņemot ziņas, sportu, spēles, reklāmu, teleteksta un televeikala pakalpojumus),
  • arī pieprasījumvideo pakalpojumiem vajadzētu popularizēt Eiropā tapušos darbus, atvēlot katalogos pietiekoši daudz vietas Eiropa tapušiem darbiem vai citādi veicinot to apriti. 

Starptautiskā mērogā ES ir parakstījusi UNESCO konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu un ir panākusi atbrīvojumu no PTO brīvās tirdzniecības noteikumiem (“kultūras izņēmums”), kurš ES valstīm ļauj ierobežot tādu kultūras preču kā filmu importu.

Sabiedriskā apraide

ES valstis ir apņēmušās nodrošināt sabiedrisko apraidi, jo 1999. gada Amsterdamas līgumā ir atzīts, ka sabiedriskajai apraidei ir liela nozīme, lai parūpētos par tām demokrātiskajām, sociālajām un kultūras vajadzībām, ko nepiedāvā tirgus, un ka tā palīdz nepieļaut viena vai vairāku lielu dalībnieku dominēšanu nozarē.

Tāpēc uz valdības dotācijām, kas domātas sabiedriskajām raidorganizācijām, neattiecas ES stingrie noteikumi par valsts subsīdijām, ja vien finansējumu izmanto sabiedrisko pakalpojumu mērķiem un tas sabiedriskajām raidorganizācijām nerada netaisnīgas priekšrocības salīdzinājumā ar privātajām.

Programma “Radošā Eiropa”

Septiņu gadu programma “Radošā Eiropa” tiecas nostiprināt Eiropas kultūras un audiovizuālo nozari, nodrošinot finansējumu vismaz:

  • 250 000 mākslinieku un kultūras darbinieku,
  • 2000 kinoteātriem,
  • 800 filmām,
  • 4500 grāmatu tulkojumiem.

Tiks sarūpēti arī līdz 750 miljoniem eiro, ko piešķirs šīs nozares mazajiem uzņēmumiem kā banku aizdevumus ar garantijām.

Galvenie programmas “Radošā Eiropa” mērķi:

  • veicināt Eiropas kultūras un valodu daudzveidību,
  • stimulēt radošās nozares ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju,
  • palīdzēt radošajai un kultūras nozarei pilnvērtīgāk izmantot digitālās tehnoloģijas un veidot jaunus uzņēmējdarbības modeļus,
  • nodrošināt radošajiem darbiem plašāku auditoriju gan Eiropā, gan pasaulē.

Eiropas filmu mantojuma saglabāšana

ES vēlas saglabāt un aizsargāt nozīmīgākos kultūras darbus — arī filmas. Lai to izdarītu, ir pieņemts ieteikums par Eiropas kino mantojumu Izvēlieties saites tulkojumu   English (en) , kurā ES valstis aicinātas apkopot, kataloģizēt, saglabāt un atjaunot filmas.Tad arī nākamās paaudzes varēs baudīt šos darbus.