Audiovizuālā nozare un plašsaziņas līdzekļi


Valdības pašas audiovizuālās jomas politiku formulē valsts līmenī. ES uzdevums ir izstrādāt pamatnoteikumus un vadlīnijas, lai aizstāvētu kopējās intereses, piemēram, atvērtu ES tirgu un godīgu konkurenci.

Televīzija un pakalpojumi pēc pieprasījuma

Kopš 1989. gada ES veiksmīgi regulē pārrobežu TV apraidi. Kopš tā laika noteikumus ir bijis jāatjaunina, lai ņemtu vērā pieaugošo TV pakalpojumu klāstu, tostarp pieprasījuma TV. Šie pakalpojumi tiek piedāvāti, izmantojot visdažādākās ierīces, piemēram, mobilos tālruņus un planšetdatorus (sk. audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu).

Bērns skatās televizoru © Shutterstock

ES noteikumi pasargā bērnus no nevēlamas informācijas.

Šī direktīva prasa, lai ES valstis savstarpēji saskaņotu savu likumdošanu tā, lai

  • ES tirgū varētu brīvi tirgot televīzijas programmas un pieprasījumvideo;
  • ja iespējams, vismaz puse televīzijas kanālu apraides laika būtu veltīts Eiropā veidotām filmām un programmām un lai arī pakalpojumi pēc pieprasījuma popularizētu Eiropā radītos darbus;
  • tiktu aizsargāta kultūras daudzveidība un citas svarīgas sabiedrības intereses;
  • lielus pasākumus, kā Olimpisko spēļu un Pasaules kausa izcīņu futbolā, varētu redzēt plaša publika, nevis tikai maksas kanālu skatītāji;
  • bērni un jaunieši būtu aizsargāti no vardarbības vai pornogrāfiju atainojošām programmām, rādot tās vēlu vakarā un/vai ierobežojot piekļuvi tām ar TV vadības pultī ierīkotu ierīci;
  • personām, kas kādā televīzijas pārraidē saņēmušas nepelnītu kritiku, būtu tiesības atbildēt;
  • visos audiovizuālo mediju pakalpojumos ievērotu pamatnoteikumus par reklāmām (cilvēka cieņas un goda aizsardzība, alkohola, tabakas un zāļu reklāmas ierobežojumi u.tml.);
  • kanālos reklāmas aizņemtu ne ilgāk par 12 minūtēm stundā (maksimāli pieļaujamais ilgums).
Kinostudija © Shutterstock

ES atbalsta Eiropas kinematogrāfistus.

Sabiedriskā apraide

ES valstis iestājas par sabiedrisko apraidi, jo 1999. gada Amsterdamas līgumā ir atzīts, cik liela nozīme sabiedriskajai apraidei ir demokrātisko, sociālo un kultūras vajadzību apmierināšanā un ka tā palīdz izvairīties no viena vai vairāku lielu dalībnieku dominances audiovizuālo darbu tirgū.

Valdības sabiedriskās raidorganizācijas var atbalstīt finansiāli, ja finansējums tiek izmantots, lai nodrošinātu sabiedrisko pakalpojumu, nekavē parasto komercdarbību un neizkropļo konkurenci starp raidorganizācijām.

Eiropas informācijas saturs (kultūras izņēmums)

Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva raidorganizācijām uzliek par pienākumu rādīt minimālo Eiropas programmu kvotu. Tas noteikts aiz bažām, ka lauvas tiesu Eiropas tirgū varētu paņemt amerikāņu ražotās filmas. Lai arī ES valstis saražo vairāk filmu nekā ASV, Eiropas kinoteātri 75 % ienākumu gūst no amerikāņu filmām.

Eiropas Savienība ir parakstījusi UNESCO Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu un, mēģinot aizsargāt savu kultūras dažādību un popularizēt vietējos darbus, ir panākusi atbrīvojumu no Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem par brīvo tirdzniecību. To dēvē par “kultūras izņēmumu”, un tas dalībvalstīm dod tiesības noteikt kultūras preču, piemēram, filmu, importa ierobežojumus.

“MEDIA” 2007.–2013. g.

Programma “MEDIA” nodrošina finansiālu atbalstu kvalitatīvām Eiropas filmām un televīzijas programmām. Mērķis ir sekmēt darbu radīšanu un izplatīšanu Eiropā un popularizēt Eiropas filmas, citus audiovizuālos darbus un jaunas digitālās tehnoloģijas.

Jaunā programma “MEDIA Mundus” (2011–2013) English, kuras budžets ir 15 miljoni eiro, izmanto audiovizuālās nozares augošo interesi par globālu sadarbību un iespējas, ko tā paver. Tā paplašina patērētāju izvēles iespējas, Eiropas un starptautiskajam tirgum piesaistot kulturāli daudzveidīgākus produktus. Tā arī rada uzņēmējdarbības iespējas audiovizuālās nozares profesionāļiem no Eiropas un visas pasaules.

2014.–2020. gada periodā pašreizējās programmas “Kultūra” DeutschEnglishfrançais un “MEDIA” tiks aizstātas ar programmu “Radošā Eiropa”. Tā paredzēs šo:

  • 210 miljonu eiro aizdevumu garantiju shēmu, lai stimulētu banku aizdevumus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem kultūras nozarē;
  • vairāk nekā 900 miljonus eiro kino un audiovizuālajai nozarei (uz ko attiecas pašreizējā programma “MEDIA”);
  • aptuveni 500 miljonus eiro kultūrai.

Uz augšu

Uz augšu



KONTAKTI

Ja jums ir vispārīgi jautājumi

Zvaniet pa tālr.
00 800 6 7 8 9 10 11 Sīkāk par šo pakalpojumu

Sūtiet jautājumus pa e-pastu

Iestāžu kontaktinformācija un ziņas par to apmeklējumiem, kontakti presei

Atsauksmes

Vai atradāt meklēto?

Ko jūs meklējāt?

Vai jums ir kādi ieteikumi?