Lauksaimniecība

Priekšplānā kvalitāte, nevis kvantitāte ...

Mainoties apstākļiem Eiropā, gadu gaitā ir mainījušies arī ES lauksaimniecības politikas akcenti. Pašreiz uzmanība pievērsta tam:

• lai Eiropā lauksaimnieki pietiekamā daudzumā varētu ražot patērētājiem nekaitīgus, kvalitatīvus pārtikas produktus (graudus, gaļu, piena produktus, augļus, dārzeņu, vīnu u.c. ), sekmēt lauku ekonomikas daudzveidību un atbilstoši visaugstākajiem standartiem rūpēties par apkārtējo vidi un saviem dzīvniekiem;
• lai, ieviešot brīvprātīgās ES kvalitātes zīmes, palīdzētu patērētājiem apzināti izvēlēties savu pārtiku. Šīs zīmes, kas norāda uz ģeogrāfisko izcelsmi, tradicionālu sastāvdaļu vai metožu (tostarp bioloģiskās saimniekošanas metožu) izmantojumu, sekmē arī ES lauksaimniecības produktu konkurētspēju pasaules tirgos;
• lai sekmētu jauninājumus lauksaimniekošanā un pārtikas pārstrādē (ar ES pētniecības projektu palīdzību) un tā palielinātu produktivitāti un mazinātu ietekmi uz vidi, piem., enerģijas ražošanā izmantojot lauksaimniecības kultūru blakusproduktus un atkritumu produktus;
• veicinātu godīgas tirdzniecības sakarus ar jaunattīstības valstīm — samazinot ES lauksaimniekiem domātās eksporta subsīdijas un tā atvieglojot savas produkcijas pārdošanu jaunattīstības valstīm.

Skats nākotnē

Nākotnes izaicinājumi ir nepieciešamība līdz 2050. gadam divkāršot pārtikas produktu ražošanu pasaulē, pieaugot iedzīvotāju skaitam un gaļas patēriņam turīgāko patērētāju vidū, tajā pašā laikā risināt klimata pārmaiņu ietekmes jautājumu (bioloģiskās daudzveidības zudums, augsnes noplicināšanās un ūdens kvalitāte).

Atbilstīgi šiem izaicinājumiem un eiropiešu vēlmēm no 2013. gada ES lauksaimniecības politikā uzmanību vairāk pievērsīs:

• ilgtspējīgai lauksaimniecības praksei;
• inovācijai, pētniecībai un zināšanu izplatīšanai;
• taisnīgākai atbalsta sistēmai Eiropas lauksaimniekiem.

Kāpēc tik liela ES budžeta daļa aiziet lauksaimniecības atbalstam

Salīdzinājumā ar citām politikas jomām lauksaimniecības politiku pārvalda centralizētāk — Eiropas līmenī. Tas nozīmē, ka naudu, kuru jūsu valsts valdība tērētu lauksaimniecībai, jūsu valsts vietā pārvalda ES.

Tomēr lauksaimniecības izdevumu daļa ES budžetā ir krasi samazinājusies (no maksimālā līmeņa 70 % 1970. gados līdz apmēram 40 % pašreiz). Tas atspoguļo citu ES pienākumu nozīmes pieaugumu un ietaupījumus reformu rezultātā. Kopš 2004. gada ES iestājušās 12 jaunas dalībvalstis, lauksaimniecības izdevumiem nekādi nepieaugot.

Uz augšu

ES iestādes un struktūras

• Eiropas Komisija
  • Lauksaimniecība un lauku attīstība
• Eiropas Parlaments
  • Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja
• Eiropas Savienības Padome
  • Lauksaimniecība un zivsaimniecība
• Eiropas Ekonomikas un sociālā komiteja
  • Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides nodaļa
• Reģionu komiteja
  • Dabas resursu komisija
• ES aģentūras
  • Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde
  • Kopienas Augu šķirņu birojs
  • Eiropas Vides aģentūra (EVA)

Finansējuma saņemšanas iespējas

• Dotācijas
• Konkursi (publiskais iepirkums)

Publikācijas, biļeteni un statistika

• Publikācijas
• Biļeteni
• Statistika

Likumdošana

• ES tiesību aktu kopsavilkumi par lauksaimniecību
• Lauksaimniecības jomā spēkā esošie tiesību akti (pilns teksts)
• Līguma par Eiropas Savienības darbību 38.-44. pants (lauksaimniecība un zivsaimniecība)