Lauksaimniecība


ES kopējai lauksaimniecības politikai ir daudz mērķu: tā palīdz lauksaimniekiem ne tikai ražot pārtikas produktus, bet arī aizsargāt vidi, uzlabot dzīvnieku labturību un uzturēt ilgtspējīgas lauku kopienas.

Priekšplānā kvalitāte, nevis kvantitāte

Parmas siers © Van Parys Media

Īstam Parmas sieram ir ES kvalitātes marķējums.

Kopš 20. gs. 60. gadiem ES lauksaimniecības politika ir ievērojami mainījusies, lai palīdzētu lauksaimniekiem stāties pretim jauniem izaicinājumiem. Tagad galvenā uzmanība ir pievērsta šādiem jautājumiem:

  • lai lauksaimnieki pietiekamā daudzumā spētu Eiropas patērētājiem saražot pietiekami nekaitīgu, kvalitatīvu pārtiku (graudaugus, gaļu, piena produktus, augļus, dārzeņus, vīnu u.c.), sekmēt lauku ekonomikas dažādību un atbilstoši augstākajiem standartiem rūpēties par apkārtējo vidi un saviem dzīvniekiem;
  • lai, ieviešot brīvprātīgus ES kvalitātes marķējumus, palīdzētu patērētājiem apzināti izvēlēties pārtiku. Šie marķējumi, kas norāda ģeogrāfisko izcelsmi, tradicionālu sastāvdaļu vai metožu (arī bioloģiskās ražošanas metožu) izmantojumu, sekmē arī ES lauksaimniecības produktu konkurētspēju pasaules tirgos;
  • lai sekmētu inovāciju lauksaimniecībā un pārtikas pārstrādē (ar ES pētniecības projektu palīdzību) un tā palielinātu produktivitāti un samazinātu ietekmi uz vidi, piem., izmantojot lauksaimniecības kultūru blakusproduktus un atkritumu produktus enerģijas ražošanā;
  • lai veicinātu godīgas tirdzniecības sakarus ar jaunattīstības valstīm, pārtraucot subsidēt lauksaimniecības produktu eksportu un jaunattīstības valstīm atvieglojot savu produktu eksportu uz ES.
Tirgus © Bilderbox

ES lauksaimniecības politikas pamatprincips ir plašs produktu klāsts un godīgas cenas.

Nākotnes problēmas

Nākotnes izaicinājumi ir nepieciešamība divkāršot pārtikas ražošanu pasaulē līdz 2050. gadam, pieaugot iedzīvotāju skaitam un gaļas patēriņam turīgāko patērētāju vidū, un tajā pašā laikā risināt problēmas, ko rada klimata pārmaiņas (bioloģiskās daudzveidības zudums, augsnes noplicināšanās un ūdens kvalitāte).

Ņemot vērā šīs problēmas un ieklausoties Eiropas pilsoņu vēlmēs, 2013. gada reformās mēs uzmanību ES lauksaimniecības politikā pievērsām:

  • ekoloģiskākai lauksaimniecības praksei;
  • inovācijai, pētniecībai un zināšanu izplatīšanai;
  • taisnīgākai atbalsta sistēmai lauksaimniekiem;
  • tam, lai pārtikas apritē lauksaimniekiem būtu ietekmīgāka loma.

Liela ES budžeta daļa

Lauksaimniecība ir politikas joma, kur ES dalībvalstis ir nolēmušas visu atbildību uzticēt Eiropas Savienībai, kā arī apvienot lielu publiskā finansējuma daļu. Tātad lauksaimniecības izdevumus pārvalda ES, nevis katra valsts atsevišķi. 

Tā iecerēts panākt stabilu pārtikas nodrošinājumu visu dalībvalstu iedzīvotājiem. Tajā pašā laikā lauksaimnieki saņem palīdzību saimniecību modernizēšanā un tādu problēmu risināšanā kā nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi un tirgus krīzes.

ES budžeta daļa lauksaimniecības izdevumiem ir krasi samazinājusies no gandrīz 70 % 20. gs. 70. gados (vislielākais budžets) līdz aptuveni 40 % šodien. Tas daļēji atkarīgs no tā, ka ir palielinājusies ES atbildība citās jomās, un daļēji no tā, ka reformu rezultātā ir samazinājušās izmaksas. Kopš 2004. gada ES ir uzņēmusi 13 jaunas dalībvalstis, nepalielinot lauksaimniecības izdevumus.

Uz augšu

Lauksaimniecība

Manuskripts atjaunināts 2014. gada aprīlī.

Šī publikācija izdota sērijā “Ieskats Eiropas Savienības politikā”


Uz augšu



Esiet informēti

Facebook

  • Eiropas Komisija - LauksaimniecībaEnglish (en)

Uz augšu

KONTAKTI

Ja jums ir vispārīgi jautājumi

Zvaniet pa tālr.
00 800 6 7 8 9 10 11 Sīkāk par šo pakalpojumu

Sūtiet jautājumus pa e-pastu

Iestāžu kontaktinformācija un ziņas par to apmeklējumiem, kontakti presei

Atsauksmes

Vai atradāt meklēto?

Ko jūs meklējāt?

Vai jums ir kādi ieteikumi?