You are here:

Lauksaimniecība

ES kopējai lauksaimniecības politikai, ir daudz mērķu:

  • tā palīdz lauksaimniekiem saražot Eiropai pietiekamu pārtikas daudzumu,
  • gādā, lai šī pārtika būtu nekaitīga (piemēram, lai būtu izsekojama tās izcelsme),
  • aizsargā lauksaimniekus no pārmērīgām cenu svārstībām un tirgus krīzēm,
  • palīdz viņiem ieguldīt saimniecību modernizēšanā,
  • uztur ilgtspējīgas lauku kopienas ar daudzveidīgu ekonomiku,
  • rada un saglabā darbvietas pārtikas rūpniecībā,
  • aizsargā vidi un dzīvnieku labturību.

Lauksaimniecības politika ir mainījusies

ES lauksaimniecības politika pēdējos gadu desmitos ir būtiski attīstījusies, lai palīdzētu lauksaimniekiem risināt jaunas problēmas un arī ņemtu vērā izmaiņas sabiedrības attieksmē. Cita citai ir sekojušas reformas, un tagad lauksaimnieki, lemjot par ražošanu, pamatojas pirmām kārtām uz tirgus pieprasījumu, nevis uz Briselē pieņemtajiem lēmumiem.

Pēdējās reformās, 2013. gadā, uzmanības centrā bija:

  • ekoloģiskāka lauksaimniecības prakse,
  • pētniecība un zināšanu izplatīšana,
  • taisnīgāka atbalsta sistēma lauksaimniekiem,
  • tas, lai pārtikas apritē lauksaimniekiem būtu lielāka ietekme.

Citi svarīgi aspekti:

  • ieviešot ES kvalitātes marķējumus, palīdzēt patērētājiem apzināti izvēlēties pārtiku. Šie marķējumi, kas apliecina ģeogrāfisko izcelsmi un tradicionālu sastāvdaļu vai metožu (arī bioloģiskās ražošanas metožu) izmantojumu, arī palīdz ES lauksaimniecības produktus padarīt konkurētspējīgus pasaules tirgos;
  • sekmēt inovāciju lauksaimniecībā un pārtikas pārstrādē (ar ES pētniecības projektu palīdzību), lai palielinātu produktivitāti un samazinātu ietekmi uz vidi, piemēram, izmantojot lauksaimniecības kultūru blakusproduktus un atkritumproduktus enerģijas ražošanā;
  • veicināt godīgas tirdzniecības sakarus ar jaunattīstības valstīm, pārtraucot subsidēt lauksaimniecības produktu eksportu un jaunattīstības valstīm atvieglojot produktu eksportu uz ES.

Nākotnes problēmas

Līdz 2050. gadam pasaulē jādivkāršo pārtikas ražošana, jo pieaug iedzīvotāju skaits un dzīvnieku izcelsmes produktu patēriņš turīgāko patērētāju vidū, un tajā pašā laikā jārisina problēmas, ko rada klimata pārmaiņas (bioloģiskās daudzveidības zudums, augsnes noplicināšanās un ūdens kvalitāte).

Mūsu politika ir dot lauksaimniekiem padomu par ieguldījumiem un inovāciju, lai viņiem palīdzētu izpildīt šo uzdevumu.

Lauksaimniecības finansēšana Eiropas Savienībā

Lauksaimniecība ir politikas joma, kurā ES valstu valdības ir nolēmušas visu atbildību uzticēt Eiropas Savienībai, kā arī apvienot lielu publiskā finansējuma daļu. Tāpēc tā vietā, lai politiku un finansiālo atbalstu vadītu katra valsts atsevišķi, par to atbild ES kā viens veselums.

ES budžeta daļa lauksaimniecības izdevumiem ir krasi samazinājusies no gandrīz 70 % 20. gs. 70. gados (vislielākais budžets) līdz aptuveni 38 % šodien. Tas daļēji atkarīgs no tā, ka ir palielinājusies ES atbildība citās jomās, un daļēji no tā, ka reformu rezultātā ir samazinājušās izmaksas. Piemēram, kopš 2004. gada ES ir uzņēmusi 13 jaunas dalībvalstis, nepalielinot lauksaimniecības izdevumus.