Jaunumi

Eiropas Parlaments 23. martā apstiprināja nelielu Līguma labojumu, kura mērķis bija Eiropas stabilitātes mehānisma ieviešana. EP deputāti bija gandarīti saņemt dalībvalstu pozitīvās atsauksmes par starpvaldību mehānisma tuvināšanu ES regulējumam.

Jauni komitoloģijas noteikumi

2011. gada 11. martā stājas spēkā jaunie komitoloģijas noteikumi par to, kā dalībvalstis kontrolē, kā Eiropas Komisija īsteno tai piešķirto izpildvaru. Jaunajos noteikumos šim nolūkam paredzētas divas metodes: konsultēšanās procedūra un pārbaudes procedūra.

Dota zaļā gaisma Eiropas pilsoņu iniciatīvai

Padome 16. februārī pieņēma regulu, kurā noteikts, ka no 2012.gada ES pilsoņi varēs aicināt Komisiju sagatavot tiesību aktu projektus, ja šādas iniciatīvas atbalstītāju skaits ir kopumā vismaz miljons cilvēku, kas pārstāv ievērojamu skaitu dalībvalstu.

Eiropas Komisija piekrīt ierobežotām Līguma izmaiņām

Eiropas Komisija 15. janvārī sniedza labvēlīgu atzinumu par Eiropadomes lēmumu līdz 2013. gadam grozīt Lisabonas līgumu, lai varētu ieviest Eiropas stabilitātes mehānismu, kura mērķis ir saglabāt eirozonas finanšu stabilitāti.

Towards a permanent stability mechanism

On December 17, the heads of state and government of the 27 EU countries agreed on a limited amendment to the Treaty on the establishment of a future permanent mechanism to safeguard the financial stability of the euro area as a whole. This amendment should enter into force on 1 January 2013.

Lai aizsargātu eiro zonas stabilitāti, 28. oktobrī valstu un valdību vadītāji vienojās izveidot pastāvīgu mehānismu, kā izvairīties no krīzēm. Eiropadomes priekšsēdētājs van Rompejs konsultēsies ar dalībvalstīm par ierobežotām izmaiņām līgumā. Tās vajadzīgas, lai šādu mehānismu būtu iespējams ieviest. Galīgo lēmumu paredzēts pieņemt nākamajā Eiropadomes sanāksmē, kas notiks 16.-17. decembrī, lai līguma izmaiņas varētu ratificēt vēlākais līdz 2013. gada vidum.

Beļģija iepazīstinājusi ar vērienīgu programmu, kuru tā plāno īstenot savas sešu mēnešu prezidentūras laikā 2010. gada otrajā pusē. Beļģija pārņem prezidētājvalsts pienākumus no Spānijas 1. jūlijā.

Drīz varēs sākt darbu vēl 18 Eiropas Parlamenta deputāti

Lisabonas līgumā noteikts, ka Eiropas Parlamenta deputātu skaits jāpalielina par 18. Šīs izmaiņas apstiprināšana tuvojas noslēgumam, jo tai ir piekritis gan pats Eiropas Parlaments, gan dalībvalstu pārstāvji, kas piedalījās 23. jūnijā notikušajā starpvaldību konferencē. Tā kā pēdējo Parlamenta vēlēšanu laikā Lisabonas līgums vēl nebija spēkā, tolaik varēja ievēlēt tikai 736 deputātus. Lai varētu ieviest šo līgumā paredzēto izmaiņu, tā vēl jāratificē dalībvalstīm.

26. aprīlī ārlietu ministri panāca politisku vienošanos par priekšlikumu izveidot Eiropas Ārējās darbības dienestu – EĀDD.Tas būs ES diplomātiskais dienests, kurā ietilps arī Savienības delegācijas trešās valstīs.

Ar Lisabonas līgumu ir ieviesta Eiropas pilsoņu iniciatīva, lai Eiropas Savienībā vairotu demokrātiju, ļaujot iedzīvotājiem tieši ietekmēt ES politiku.

Priekšsēdētāja Barrozu jaunā komanda iegūst Parlamenta atbalstu.

Dienaskārtības prioritātes būs arī ekonomikas atplaukšana, ES vieta pasaulē un cilvēktiesības.

Līgumā Eiropas Parlamentam piešķirta plašāka rīcības brīvība Eiropas nākotnes veidošanā, jo nostiprināta tā likumdošanas vara. Tagad Parlamentam koplēmuma procedūrā ir līdzvērtīgas tiesības ar Padomi tādās jomās kā imigrācija, ES budžets un enerģētika. Tas tādēļ, lai uzlabotu ES atbildīgumu savu pilsoņu priekšā.

Uguņošana par godu jaunajam ES līgumam pilsētā, kur viss sākās.

ES dalībvalstu līderi par ES pirmo prezidentu ievēlējuši Beļģijas premjerministru. Savukārt ES tirdzniecības komisāre Katrīna Eštone no Lielbritānijas būs atbildīga par ārlietām.

Lisabonas līgums gatavs stāties spēkā

Noslēdzies pēdējais posms, lai Lisabonas līgums varētu oficiāli stāties spēkā, — Čehija ir nodevusi savu ratifikācijas dokumentu glabāšanai Romā. Nu ir izdarīts viss, lai Līgums varētu stāties spēkā 2009. gada 1. decembrī. Neilgi pirms tam 19. novembrī notiks neoficiāls ārkārtas sammits, kurā no dalībvalstu piedāvāto kandidātu vidus izraudzīsies augstāko, ar Lisabonas līgumu ieviesto ES amata vietu izpildītājus — Eiropadomes priekšsēdētāju (t.s. ES prezidentu) un ES augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos.

Eiropas iedzīvotājiem drīz būs jauna iespēja, kā panākt, lai Komisija risinātu viņiem svarīgus jautājumus. Taču kā jaunā pilsoņu iniciatīva darbosies praksē?

Pēdējais mozaīkas gabaliņš savā vietā

Čehijas prezidentam Vāclavam Klausam parakstot Lisabonas līgumu, tas tagad ir apstiprināts visās ES valstīs. Čehija nosūtīs ratifikācijas dokumentu uz Itāliju, kura tos glabā. Ja tas notiks novembrī, Līgums stāsies spēkā 1. decembrī. Pašreizējā ES prezidentvalsts Zviedrija varēs sasaukt ES sammitu, lai sagatavotu Līguma īstenošanu.

Ceļš uz Lisabonu

Briseles Eiropadomes sanāksmē ES valstu vadītāji vienojās Čehijai piedāvāt iespēju parakstīt ES Pamattiesību hartu, paredzot dažas atrunas. Šāds izņēmuma statuss ir piešķirts arī Polijai un Lielbritānijai. Čehijas Konstitucionālā Tiesa ir pasludinājusi, ka Līgums atbilst šīs valsts konstitūcijai, un valsts prezidents Vāclavs Klauss ir to parakstījis. Līgums stāsies spēkā ne agrāk par decembri.

Soli tuvāk Līgumam

Varšavā notikušā ceremonijā Polijas prezidents Lehs Kačiņskis ratificēja Līgumu, klātesot ES Padomes priekšsēdētājam Fredrikam Reinfeltam, Eiropas Komisijas priekšsēdētājam Žozē Manuelam Barrozu un Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam Jeržijam Buzekam. Pašlaik trūkst tikai Čehijas prezidenta paraksta, lai Līgums varētu stāties spēkā.

Īrijas pilsoņi nobalsojuši par Lisabonas līgumu. Otrā referenduma rezultāts bija pozitīvs, jo lielais vairums nobalsoja par labu dokumentam. Ratifikācija būs beigusies, kad Līgumu parakstīs prezidente Mērija Makalīze. Šobrīd Līgumu ir apstiprinājušas visas dalībvalstis un 24 ir pabeigušas visu Līguma ratifikācijas procesu.

16. oktobrī, proti, divas nedēļas pēc tam, kad Īrijas iedzīvotāji referendumā izteica piekrišanu Lisabonas līgumam, Īrijas prezidente Mērija Makalīza to parakstīja. Tagad, kad ratificētais dokuments Romā nodots glabāšanā, Īrijā ratifikācijas process ir beidzies. Lai Līgums varētu stāties spēkā, tas jāratificē visām dalībvalstīm. Pašlaik Līgumu ratificējušas 26 dalībvalsts, un Čehija ir vienīgā valsts, kas to vēl nav izdarījusi.

Īrijā 2. oktobrī notiks otrā tautas nobalsošana par Lisabonas līgumu. Ar referenduma rezultātiem, tiklīdz tie būs pieejami, varēs iepazīties šeit.

Pēdējais solis Vācijas ratifikācijas procesā

Prezidents Kēlers ir parakstījis likumus, kas vajadzīgi, lai pabeigtu ratifikācijas procesu, kā arī pašu ratifikācijas dokumentu. Līdz ar to Līguma ratifikācijas process Vācijā ir pabeigts. Pašlaik Līgumu jau apstiprinājušas 26 dalībvalstis, un 24 jau deponējušas ratifikācijas dokumentus Romā.

Vācijas Bundesrāts vienbalsīgi pieņēma jauno likumdošanu, kas ļauj Vācijai pabeigt Lisabonas līguma ratificēšanu. Tagad ir palicis pēdējais solis, — prezidentam Kēleram ir jāparaksta ratifikācijas akts.

Vācijas Bundestāgs pieņēma četrus likumus par parlamenta kompetenci ES lietās. Par šiem likumiem nobalsoja 446, pret — 46 deputāti, bet divi deputāti atturējās. Nākamais pasākums ir balsošana Bundesrātā, kas plānota 18. septembrī. Ratifikācija būs pabeigta, kad Līgumu parakstīs valsts prezidents Horsts Kēlers.

Nupat publicēta viegli uztveramā valodā sarakstīta brošūra par Lisabonas līgumu. Tajā izskaidrots, kā līgums ietekmēs visu ES iedzīvotāju ikdienu. Īpaša uzmanība pievērsta svarīgākajiem Lisabonas līguma aspektiem, piemēram, jaunajai lēmumu pieņemšanas procedūrai, izmaiņām ES iestādēs un ES lomai pasaulē.

Īrijas premjerministrs Braiens Kouens izziņoja oficiālo dienu, kad notiks otrs Īrijas referendums par Lisabonas līgumu, proti, 2. oktobrī.  Turklāt Īrijas valdība publicēja balto grāmatu, kurā izskaidrotas ar Lisabonas līgumu ieviestās izmaiņas veidā, kādā darbojas ES. Tajā arī iekļautas juridiski saistošas garantijas un solījumi, ko Īrija saņēmusi. Pateicoties šai grāmatai, īriem šim līgumam vajadzētu kļūt skaidrākam un saprotamākam.

Zviedrija pārņem ES Padomes rotējošo sešu mēnešu prezidentūru. Tās darba kārtībā ir Lisabonas līgums, ekonomikas atveseļošana un klimata pārmaiņas.

Vācijas Konstitucionālā tiesa atzina, ka Lisabonas līgums atbilst Vācijas konstitūcijai. Tomēr tā arī norādīja, ka ratifikācijas procedūra jāaptur, līdz būs pielāgotas attiecīgās Vācijas tiesību normas par parlamenta līdzdalības tiesībām ES jautājumos. Jaunais likums tiks apspriests bundestāgā un bundesrātā, bet balsojums notiks rudenī.

Briseles sammitā jūnijā ES valstu līderi piešķīra Īrijai juridiskas garantijas nodokļu lietās, militārās neitralitātes jomā un jautājumā par abortiem. Šīs garantijas apstiprina Īrijas suverenitāti minētajās jomās. Tādējādi tiek gatavota augsne otrajam Īrijas referendumam par Lisabonas līgumu, kas notiks šā gada rudenī.

Galvenie izaicinājumi: finanšu un ekonomikas krīze, Lisabonas līgums un klimata pārmaiņas.

Čehijas Senāts dod zaļo gaismu Lisabonas līgumam

Čehijas Republikas parlamenta augšpalātas balsojumā par Lisabonas līguma ratifikāciju 54 no 79 klātesošajiem senatoriem nobalsoja “par”, līdz ar to līgums ir apstiprināts. Lai ratifikāciju pabeigtu pilnībā, līgums vēl jāparaksta Čehijas prezidentam V. Klausam. Līdz šim līgumu ratificējušas divdesmit sešas ES dalībvalstis.

Čehijas Deputātu palāta apstiprinājusi Līgumu

Čehijas parlamenta Deputātu palāta apstiprinājusi Līgumu ar 125 balsīm “par” un 61 balsi “pret”. Tomēr ratifikācijas process būs beidzies tikai pēc tad, kad Līgumu apstiprinās Senāts un prezidents Vāclavs Klauss to parakstīs. Diskusijas Senātā plānots aizvadīt aprīlī.

Čehija ir pārņēmusi Eiropas Savienības prezidentūras stafeti uz turpmākajiem sešiem mēnešiem. Čehija ir vienīgā valsts, kurai tuvāko mēnešu laikā vēl jārīko balsojums par Līgumu. Pagaidām Līguma ratifikācijas procesu ir pabeigušas 23 dalībvalstis.

Briselē notikušajā augstākā līmeņa sanāksmē ES dalībvalstu ministri apsprieda turpmāko rīcības plānu attiecībā uz Lisabonas līgumu. Viņi vienojās, ka pēc Līguma stāšanās spēkā tiks pieņemts lēmums, ka katrai ES dalībvalstij ir tiesības izvirzīt Eiropas Komisijas komisāru. Turklāt Īrijas valdība apmaiņā pret partneru sniegtajām garantijām ir apņēmusies līdz nākamā gada novembrim sarīkot jaunu referendumu.

Čehijas Konstitucionālā tiesa pieņēmusi lēmumu, ka Lisabonas līgums nav pretrunā ar šīs valsts konstitūciju. Līdz ar to Līguma ratifikācija var turpināties. 2009. gada 1. janvārī pienāks Čehijas kārta kļūt par Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsti.

Zviedrija, apspriedusies ar valsts iestādēm un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, ir apstiprinājusi Lisabonas līgumu. Galavārdu teica riksdags — Zviedrijas likumdošanas instance. 2009. gada otrajā pusē Zviedrija uz sešiem mēnešiem pārņems ES Padomes prezidentūras stafeti. Pašlaik Līgumu apstiprinājušas 25 dalībvalstis.

Eiropadome atgriezīsies pie Lisabonas līguma jautājuma decembrī

Īrijas premjerministrs iepazīstināja ar savu Īrijas referenduma analīzi. Padome vienojās vēlreiz atgriezties šī jautājuma decembrī, lai definētu risinājuma elementus un nostādni 2009. gadam.

Nikolā Sarkozī un Braiena Kouena tikšanās

Īrijas premjerministrs Braiens Kouens un Eiropadomes priekšsēdētājs Nikolā Sarkozī apsprieda situāciju attiecībā uz Lisabonas līgumu pirms gaidāmās Eiropadomes sanāksmes. Kouens norādīja, ka viņš izmantos šo iespēju, lai iepazīstinātu ar Īrijas valdības pasūtītu analītisku referenduma rezultātu pētījumu un no tā izrietošajiem secinājumiem.

Līdz ar pozitīvu balsojumu parlamentā Itālija pievienojusies valstīm, kuras apstiprinājušas Lisabonas līgumu. Vairāk nekā pirms 50 gadiem (1957. gadā) Romā parakstīja vienu citu slavenu dokumentu – Romas līgumu. Tas bija vēsturisks līgums, kas ielika pamatus ES. 

Sarkozī vizīte Īrijā

Francijas prezidents Nikolā Sarkozī un Īrijas premjerministrs Braiens Kouens apspriedās par Lisabonas līgumu un nesen Īrijā notikušo referendumu.

Spānija kļuvusi par vienu no pēdējām valstīm, kas apstiprinājušas Lisabonas līgumu. Spānijas deputātu lielais vairākums jūnijā nobalsoja par Līgumu ar 322 balsīm "par" un tikai 6 balsīm "pret". Arī valsts senatori tagad ir pateikuši savu "jā" Līgumam.

Pētījumā analizē Īrijas referendumu par Lisabonas līgumu

Pēc 2008. gada 12. jūnijā notikušā Īrijas referenduma par līgumu rīkoja iedzīvotāju aptauju, lai uzzinātu iemeslus, kāpēc balsoja "par", kāpēc — "pret" un kāpēc referendumā nepiedalījās. Līdzīgas aptaujas iepriekš ir veiktas arī citās valstīs.

Beļģija, viena no sešām ES dibinātājvalstīm, pabeigusi Lisabonas Līguma parlamentārās ratificēšanas procesu. Ar šo jauno balsojumu to dalībvalstu skaits, kuras apstiprinājušas Līgumu, sasniedzis 22 dalībvalstis.

Francijas prezidents Nikolā Sarkozī uzrunā Eiropas Parlamentu Strasbūrā

Nīderlandes parlaments pēc pozitīva balsojuma abās palātās ir apstiprinājis Lisabonas līgumu. Tādējādi Nīderlande, kuras pilsētā Māstrihtā 1992. gadā svinīgā ceremonijā parakstīja Līgumu par Eiropas Savienību, vēlreiz ir paudusi savu uzticību Eiropas ideāliem.

Kipra, viena no desmit valstīm, kas pievienojās ES 2004. gadā, ir apstiprinājusi Lisabonas līgumu. "Paplašinātā un nostiprinātā Eiropas Savienība, kuras pamatā ir šis līgums, piešķirs visām dalībvalstīm jaunu ekonomisku, politisku un stratēģisku dimensiju, kas darīs stiprāku katru dalībvalsti", nesen paziņoja Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Barrozu.

Īrijas "nē" Lisabonas līgumam nozīmē jaunu izaicinājumu Francijai, kura pārņem savā pārziņā ES lietas.

Eiropadome atgriezīsies pie Lisabonas līguma oktobrī; ratifikācija turpinās

Eiropadomē noritēja plašas diskusijas par Īrijas "nē" Lisabonas līgumam. ES līderi nolēma, ka jāturpina Lisabonas līguma ratifikācija valstīs, kur tā vēl nav notikusi, un ka jāatgriežas pie šī jautājuma oktobra Eiropadomes sanāksmē. Šobrīd Līgumu ir apstiprinājušas 19 valstis.

Lielbritānija balso par Līgumu

Ar balsojumu Lordu palātā Lielbritānijas parlaments ir oficiāli apstiprinājis Lisabonas līgumu. Vispirms šā gada martā Līguma tekstu pieņēma Pārstāvju palāta — otra Lielbritānijas parlamenta palāta.

Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Poteringa paziņojums
Eiropadomes priekšsēdētāja J. Janšas paziņojums [EN]
Komisijas priekšsēdētāja Barrozu paziņojums [EN]

Rātsnama laukums Tallinas vecpilsētā

Vēl viena valsts — Igaunija — apstiprinājusi jauno Līgumu parlamentārajā balsojumā. Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets nesen izteicās par to, kā Lisabonas līgums var nostiprināt Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesa efektivitāti. Viņš arī domā, ka, pateicoties Līgumam, "Eiropas Savienība kļūs vienotāka un tuvāka tās iedzīvotājiem".

Grieķija apstiprina Lisabonas līgumu

Grieķija ir apliecinājusi savu atbalstu Lisabonas līgumam, kuru apstiprināja Grieķijas parlamenta deputāti. Šis balsojums ir vēl viens svarīgs posms, ceļā uz jaunā Līguma stāšanos spēkā 2009. gada 1. janvārī.

Somija ir par līguma apstiprināšanu

Lisabonas līgumu nu ir apstiprinājis Somijas parlaments. Pēc Somijas premjerministra Mati Vanhanena vārdiem, līguma teksts "gandrīz pilnībā īstenos reformas, kuras Somija uzskata par svarīgām," ļaujot ES "izveidoties par savienību, kam ir labāka rīcībspēja starptautiskā arēnā un efektīvākas lēmumu pieņemšanas procedūras".

Luksemburga apstiprina Lisabonas līgumu

Luksemburgas Lielhercogistes Deputātu palāta šodien apstiprināja jauno līgumu. Luksemburga jau daudzus gadus seko savam Eiropas aicinājumam, jo tā līdz ar Vāciju, Franciju, Itāliju, Nīderlandi un Beļģiju ir viena no Eiropas Savienības dibinātājvalstīm.

Vācija dod zaļo gaismu Lisabonas līgumam

Līdz ar Vācijas parlamenta pozitīvo balsojumu savu atbalstu jaunajam līgumam ir apstiprinājusi vēl viena ES valsts. "Šis līgums būs gan ieguvums Eiropai, gan triumfs Vācijai," komentēja Vācijas kanclere Angela Merkele. A. Merkelei nesen piešķirta Šarlemaņa balva par izcilo ieguldījumu ES krīzes pārvarēšanā. Ar viņas gādību ES vadītāji panāca vienošanos par līguma teksta projektu 2007. gada pirmajos sešos mēnešos, kad Vācija prezidēja ES.

ES "Oficiālā Vēstneša" iespiestajā versijā tagad iznācis konsolidēts teksts diviem ES pamatlīgumiem, proti, Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam (kas pārdēvēts par Līgumu par Eiropas Savienības darbību), kurā izdarīti grozījumi ar Lisabonas līgumu.

Lietuvas parlaments apstiprinājis Līgumu

Lisabonas līguma apstiprināšana Lietuvā ir jauns solis ceļā uz teksta ratificēšanu. Kopā ar Čehiju, Igauniju, Ungāriju, Latviju, Maltu, Poliju, Slovākiju un Slovēniju Lietuva nesen ir kļuvusi par pilntiesīgu tā sauktās Šengenas zonas dalībnieci, ieviešot pārvietošanās brīvību un atceļot iekšējo robežkontroli visu to valstu pilsoņiem, kuras parakstījušas Šengenas līgumu.

Latvija nobalso par labu Lisabonas līgumam

Latvijas parlaments nobalsojis par labu ES līguma tekstam, līdz ar to jauno līgumu tagad pieņēmusi vēl viena valsts. Nesen, uzrunājot Latvijas parlamenta deputātus, ārlietu ministrs Māris Riekstiņš atzīmēja, ka līdz ar līguma pieņemšanu uzlabosies ES institūciju darba efektivitāte, un pirmo reizi ES vēsturē pilsoņi var aicināt Komisiju nākt klajā ar jauniem politiskiem priekšlikumiem.

Ar "jā" balsojumu parlamentā Īrija ir sākusi Lisabonas līguma ratifikācijas procesu. Nākamais solis būs referendums 12. jūnijā, kurā Īrijas iedzīvotājus aicinās balsot par vai pret jauno līgumu.

Austrija apstiprina Lisabonas līgumu

Austrijas parlamenta apakšpalāta un augšpalāta apstiprinājusi savu atbalstu jaunajam Līgumam. Vairums Parlamenta deputātu pauda gandarījumu par Līguma jaunievedumiem, kas uzlabos Eiropas Savienības darbību un darīs to demokrātiskāku.

Lisabonas Līgums: Dānija arī saka "jā"

Dānija ir pateikusi savu "jā" Līgumam, un līdz ar to Līguma tekstu jau ir apstiprinājušas 10 valstis. Dānija pievienojās ES pirmajā vēsturiskajā paplašināšanās kārtā 1973. gadā kopā ar Īriju un Apvienoto Karalisti.

Portugāle apstiprina savu atbalstu jaunajam Līgumam

Valsts, kur 27 ES valstis parakstīja Lisabonas līgumu 2007. gada 13. decembrī, ir oficiāli paziņojusi par savu dokumenta apstiprinājumu. No pērnā gada jūlija, kad Portugāle pārņēma ES prezidentūru, tā izvirzīja jaunā Eiropas reformu līguma pieņemšanu par absolūtu prioritāti.

Trīs iemesli, kāpēc mums vajadzīgs Lisabonas līgums

Viesodamies Īrijā, Komisijas priekšsēdētājs Barrozu Dublinā uzstājās Īrijas nacionālajā forumā par Eiropu un minēja trijus galvenos iemeslus, kāpēc Eiropai ir vajadzīgs Lisabonas līgums, — lai Eiropa veidotos efektīvāka, lai nostiprinātos demokrātija un pārredzamība un lai tās viedoklis iegūtu plašāku skanējumu visā pasaulē.

Tiešsaistē ir pieejams konsolidēts abu ES pamatlīgumu teksts — gan Līgums par Eiropas Savienību, gan Eiropas Kopienas dibināšanas līgums (tagad saukts Līgums par Eiropas Savienības darbību) ar grozījumiem, ko paredz Lisabonas līgums. 9. maijā to publicēs arī iespiestā veidā „Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”.

Slovākija apstiprina Līgumu

Vēl viena ES dalībvalsts, Slovākija, teikusi savu jāvārdu Līgumam, kuru šodien apstiprināja valsts parlamentā. Slovākija ir viena no desmit valstīm, kuras pievienojās ES 2004. gadā. Valstī ir vienpalātas parlaments, ko veido 150 deputāti, kurus ievēl uz četriem gadiem.

Divu dienu vizītē Dublinas parlamentā Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Hanss-Gerts Poterings aicināja balsot „jā” gaidāmajā Īrijas referendumā par Lisabonas līgumu (Reformu līgumu). Uzrunājot Īrijas senātu, viņš tomēr norādīja, ka „šo lēmumu var pieņemt vienīgi Īrijas vēlētāji”. Viņš arī pateicās Īrijai par tās ieguldījumu Eiropas vienotības sekmēšanā. Vizītes laikā viņš tikās ar Īrijas premjerministru Bertie Ahern, prezidenti Mary McAleese un valsts galveno politisko partiju līderiem.

Eiropas Savienība un tās vieta pasaulē

ES ārējo attiecību un Eiropas kaimiņattiecību politikas komisāre Benita Ferrero‑Valdnere, uzrunājot Eiropas koledžas studentus Brigē (Beļģija), iepazīstināja ar savām prioritātēm turpmāko mēnešu laikā. Viens no galvenajiem izaicinājumiem būs sagatavoties Lisabonas līguma īstenošanai un izmaiņām, ko tas ieviesīs ārējo attiecību jomā.

Nošķirt faktus no mītiem: Līgums bez mistifikācijas

Uzstājoties Īrijas Eiropas lietu institūtā, Komisijas priekšsēdētāja vietniece Margota Valstrēma aicināja Īrijas cilvēkus balsot referendumā, kas notiks jūnijā, pamatojot izvēli ar faktiem un zināšanām par Līgumu.

Polijas parlaments apstiprina Lisabonas līgumu

Polija, lielākā no desmit valstīm, kuras pievienojās ES 2004. gadā, pateikusi Līgumam "jā". "Runa ir par pirmo paplašinātās Eiropas Savienības līgumu. Pirmo reizi valstis, kas citkārt bija piederīgas divām dažādām "Eiropām" vienoti aizstāv kopīgu līgumu, kuru tās kopīgi apspriedušas un parakstījušas", nesen paziņoja Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Ž.M. Barrozu.

Nesen īstenota aptauja parāda, ka eiropieši arvien vairāk apzinās, cik svarīgi ir aizsargāt vidi, un vēlas, lai vides aizsardzības politikas lēmumus pieņemtu Eiropas Savienības līmenī. Lisabonas līgums saskanēs ar viņu vēlmēm, nosakot augstas vides aizsardzības normas kā Eiropas Savienībā, tā ārpus tās robežām un izvirzot vides aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību par diviem ES lielajiem mērķiem.

Bulgārija apstiprina jauno Līgumu

Līdz ar Līguma pieņemšanu Bulgārijas parlamentā, ES spērusi vēl vienu soli ceļā uz ātru un sekmīgu Līguma teksta ratifikāciju. Bulgārija pievienojās Eiropas Savienībai 2007. gada janvārī kopā ar Rumāniju, kas pieņēma Līgumu šī gada 4. februārī.

Parlaments svin 50. gadskārtu kopš 1958. gada 19. marta, kad Strasbūrā notika pirmā Eiropas Parlamentārās asamblejas sanāksme. Katrs jaunais ES pamatlīgums ir pakāpeniski paplašinājis Parlamenta pilnvaras. Lisabonas līgums šai ziņā nav izņēmums — tas piešķīris Parlamentam lielākas pilnvaras likumdošanas, budžeta un starptautisku nolīgumu jomā.

Divpadsmit iemeslu, lai apstiprinātu Līgumu

Dublinā organizētajā konferencē „Lisabonas līgums — lielākas pilnvaras pilsoņiem” Komisijas priekšsēdētāja vietniece Margota Valstrēma Īrijas publikai minēja divpadsmit iemeslus, kādēļ vajadzētu atbalstīt Līgumu.

Konferencē „Reģioni ekonomikas pārmaiņām — labākās pieredzes kopīga izmantošana” pulcēsies vairāk nekā 600 reģionu pārstāvju no visas ES, lai dalītos pieredzē un apmainītos ar viedokļiem par ilgtspējīgu attīstību un konkurētspēju. Turpinot nostiprināt Eiropas reģionālo politiku, Līgumā „ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija un solidaritāte dalībvalstu starpā” atzīta par vienu no galvenajiem ES mērķiem.

Vērtējot Lisabonas līgumu, Eiropas Parlamenta deputātu vairākums šodien mudināja dalībvalstis ratifikāciju pabeigt līdz 2009. gadam: Līgums palielinās Eiropas Savienības demokrātisko leģitimitāti, uzlabos tās spēju lemt un konsekventi darboties ārpolitikā. Savukārt laikus veikta ratifikācija ļaus ES pilsoņiem nākamajās Parlamenta vēlēšanās izdarīt apzinātu izvēli.
Ziņojums par Lisabonas līgumu

Komisijas 2009. gada prioritātes, domājot par konkrētiem rezultātiem ES pilsoņu labā

Ekonomikas reformas, darba vietu radīšana, cīņa pret klimata pārmaiņām un energoapgādes nedrošību, imigrācija un ES pilsoņu drošības nostiprināšana būs Komisijas 2009. gada politiskās stratēģijas centrā. "2009. gads būs svarīgs Eiropas Savienībai; to iezīmēs Lisabonas līguma iespējama stāšanās spēkā, jauns Eiropas Parlaments un jauna Eiropas Komisija", paziņoja Komisijas priekšsēdētājs Ž. M. Barrozu.

Francija apstiprina Lisabonas līgumu

Pēc pozitīva balsojuma Nacionālajā asamblejā un šodien Senātā saņemtā apstiprinājuma Francija ir pabeigusi Līguma apstiprināšanas procesu. Šī valsts 2008. gada jūlijā pārņems no Slovēnijas ES Padomes prezidentūras stafeti. Abas valstis sadarbojas, lai panāktu Līguma stāšanos spēkā 2009. gada janvārī.
Komisijas priekšsēdētāja Žozē Manuela Barrozu paziņojums
Fragmenti no Komisijas priekšsēdētāja Žozē Manuela Barrozu preses brīfinga (rm)

Piesakieties jaunajā tīmekļa vietnē "Debate Europe", lai paustu savas domas un tiešsaistē sazinātos ar ES komisāriem.

Slovēnijas parlaments apstiprina Lisabonas līgumu

Slovēnijas parlaments šodien apstiprināja jauno Līgumu. Slovēnija saskaņā ar rotējošās prezidentūras sistēmu vada Eiropas Savienības Padomi šā gada pirmos sešus mēnešus. No desmit valstīm, kas pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gadā, tā pirmā uzņemas šo pienākumu.

Maltas jāvārds Līgumam

Malta bija viena no 10 valstīm, kas pievienojās ES 2004. gadā, un nu tā ir apstiprinājusi jauno Līgumu. Tā kopā ar Kipru nesen iestājās eiro zonā un ieviesa vienoto valūtu, — tādējādi valstu skaits, kur lieto eiro, vairs nav 13, bet 15.

Lisabonas līgumā izvirzītie mērķi ietver arī cīņu pret klimata pārmaiņām, enerģijas taupīšanu un no atjaunojamiem avotiem iegūtas enerģijas plašāku izmantošanu. Tādējādi Līgums vairo ES spēju rīkoties jomās, kas ir svarīgas tās iedzīvotājiem. Saskaņā ar šo stratēģiju Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar jaunu pasākumu kopumu, lai palīdzētu ES sasniegt vērienīgos ekoloģiskos mērķus, kurus tā ir noteikusi.

Tagad ES grāmatveikalā „EU Bookshop” ir iespējams saņemt Lisabonas līgumu un Pamattiesību hartu iespiestā veidā. Varat pasūtīt savu eksemplāru vai lejupielādēt tekstu .pdf formātā, kas ir bezmaksas. Kad Līgums būs stājies spēkā, publicēs tā konsolidēto versiju.

Iepazīstinot Eiropas Parlamentu ar savas valsts prezidentūras prioritātēm, Slovēnijas premjerministrs un ES Padomes priekšsēdētājs Janezs Janša apstiprināja, ka viens no galvenajiem šīs prezidentūras mērķiem ir panākt Lisabonas līguma stāšanos spēkā 2009. gada 1. janvārī.
Žozē Manuela Barrozu runa

Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu: Ciešāka Eiropas integrācija globalizācijas laikmetā, Brige

Pateicoties Lisabonas līgumam, ES spēs labāk risināt globalizācijas izaicinājumus un mazināt sociālā līdzsvara trūkumu, sacīja Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu, apmeklējot Eiropas koledžu Parmā.

Slovēnija un Francija cer, ka Līgumu ratificēs līdz 2008. gada beigām

Slovēnija, kurai tagad pienākusi kārta uz sešiem mēnešiem uzņemties ES Padomes prezidentvalsts pienākumus, un Francija, kura tos pildīs gada otrajā pusē, cer, ka Lisabonas līgumu ratificēs līdz 2008. gada beigām. Abas valstis sadarbosies, lai paātrinātu šo procedūru, un pašas plāno Līgumu apstiprināt 2008. gada februārī.

Tikai dažas dienas pēc tam, kad Lisabonas līgumu parakstīja 27 ES vadītāji, tas izturēja pirmās ugunskristības, iegūstot Ungārijas parlamenta apstiprinājumu pirmdien, 17. decembrī.

Ar decembra Eiropadomes sanāksmi 14. decembrī Briselē noslēdzās Portugāles prezidentūra ES Padomē. Vairākums deputātu atzinīgi novērtēja paveikto — tās laikā dalībvalstis vienojušās par Lisabonas Līgumu, Eiropas satelītu navigācijas projekta Galileo finansējumu, notikušas augstākā līmeņa sanāksmes ar Brazīliju un Āfriku.
Speech by Commission President José Manuel Barroso

Atgriežoties no Portugāles galvaspilsētas, kur tika parakstīts Lisabonas līgums, Eiropas valstu vadītāji uz vienu dienu pulcējās Briselē, kur notika to 2007. gada pēdējā sanāksme.

27 paraksti Eiropas reformai

13. decembris ir datums, ko derētu paturēt prātā, jo tad Portugāles galvaspilsētā pulcējas 27 Eiropas Savienības valstu pārstāvji, lai parakstītu Lisabonas līgumu. Jaunais līgums, ko ES valstu vadītāji apstiprināja 18.‑19. oktobrī, palīdzēs Eiropai pieveikt 21. gadsimta izaicinājumus. Pēc līguma parakstīšanas to vajadzēs ratificēt visās dalībvalstīs. Vērojiet ceremoniju tiešraidē!

Cilvēka cieņa, brīvība, vienlīdzība, solidaritāte un tiesiskums — tās ir vērtības, ko visu triju ES institūciju priekšsēdētāji svinīgi pasludināja 12. decembrī, dienu pirms Lisabonas līguma parakstīšanas. Jaunajā Līgumā iekļautā Pamattiesību harta apkopos visas personiskās, politiskās, ekonomiskās, sociālās un pilsoņu tiesības vienā tekstā, kurš būs juridiski saistošs un kura statuss būs līdzvērtīgs Līgumiem.

Valstu deputāti no visas ES 3.-4. decembrī ieradās Briselē, lai tiktos ar Eiropas Parlamenta deputātiem un kopīgi apspriestu Lisabonas līgumu un Eiropas nākotni. Galvenie darba kārtības jautājumi tostarp bija parlamentu lomas nostiprināšana ES un Līgumā paredzētie līdzekļi, kas ļaus attaisnot iedzīvotāju uzticēšanos.