Juridisks paziņojums | Sīkdatnes | Par EUROPA | Meklēt | Kontakti
Lisabonas līgumsIzlaist valodas izvēles joslu (īsinājumtaustiņš=2)
EUROPA > Lisabonas līgums > Īss Līguma apskats > Modernas un efektīvas institūcijas
Eiropa 21. gadsimtāEiropa 21. gadsimtā

Modernas un efektīvas institūcijas

Lisabonas līgums būtiski negroza ES institucionālo arhitektūru, kuras pamatā arī turpmāk būs trīsstūris: Parlaments, Padome, Komisija. Tomēr tas ievieš atsevišķus jaunus elementus, kas nostiprina institūciju efektivitāti, saskaņotību un pārredzamību, darot to Eiropas pilsoņu labā.

Tagad ir septiņas Eiropas Savienības institūcijas: Eiropas Parlaments, Eiropadome, Padome, Komisija, Eiropas Kopienu Tiesa, Eiropas Centrālā banka un Revīzijas palāta. Kas ir mainījies ar Lisabonas līgumu?

Eiropas Parlaments

Eiropas Parlaments ir dalībvalstu pilsoņu pārstāvības institūcija. Lisabonas līgums nostiprina tā likumdošanas, budžeta pilnvaras un pilnvaras starptautisko nolīgumu apstiprināšanas jomā. Līgums groza arī tā sastāvu: Eiropas deputātu skaits nevar pārsniegt 751 (750 un priekšsēdētājs), un vietas dalībvalstu starpā sadala, balstoties uz regresīvās proporcionalitātes principu. Citiem vārdiem, šis princips nozīmē, ka vairāk apdzīvoto valstu deputāti pārstāv lielāku skaitu pilsoņu nekā mazāk apdzīvoto valstu deputāti. Līgumā arī paredzēts, ka vienai dalībvalstij nevar būt mazāk par 6 deputātiem vai vairāk par 96.

Eiropadome

Eiropadome, kuras atbildībā ir politiskās ievirzes, tagad ir viena no ES institūcijām, tomēr jauni pienākumi tai nav paredzēti. Taču ir izveidots jauns pastāvīgs amats – Eiropadomes priekšsēdētājs. Eiropadome to izrauga uz diviem ar pusi gadiem, un tā galvenais uzdevums ir gādāt par Eiropadomes darbu sagatavošanu un nepārtrauktību un sekmēt vienprātību. Eiropadomes priekšsēdētāja amats nav savienojams ar citiem valsts pilnvarojumiem.

Padome

Padome ir dalībvalstu valdību pārstāvības institūcija. Tās uzdevumi lielā mērā paliek nemainīgi. Padome joprojām dala likumdošanas un budžeta pilnvaras ar Eiropas Parlamentu un patur savu galveno lomu kopējās ārpolitikas un drošības jomā, kā arī ekonomiskās politikas saskaņošanā.

Būtiskas izmaiņas Lisabonas līgums ievieš lēmumu pieņemšanas procesā.  Pirmkārt, ir noteikts, ka Padome lēmumus pieņem ar kvalificēto balsu vairākumu, izņemot gadījumus, kad Līgums paredz citu procedūru – vienprātīgu balsojumu. Praksē tas nozīmē, ka kvalificēto balsu vairākumu attiecina uz vairākām jaunām politikas jomām (piemēram, imigrāciju un kultūru).

Turklāt, no 2014. gada ieviešot divkāršā - dalībvalstu (55 %) un iedzīvotāju (65 %) - vairākuma balsojumu, kas atspoguļo ES divkāršo leģitimitāti, nostiprinās gan pārredzamību, gan efektivitāti. Šo jauno aprēķina metodi papildinās "Janinas kompromisam" līdzīgs mehānisms, kuram pateicoties neliels skaits (bloķējošajam mazākumam tuvs skaits) dalībvalstu varētu izteikties pret kādu lēmumu. Tādā gadījumā Padomei ir jādara viss, kas ir tās spēkos, lai saprātīgā laikposmā panāktu abām pusēm pieņemamu risinājumu.

Eiropas Komisija

Komisijas galvenais uzdevums ir Eiropas Savienības kopējo interešu īstenošana. Lisabonas līgumā paredzēta iespēja, ka arī turpmāk katrai dalībvalstij būs savs komisārs. Savukārt saskaņā ar agrākajiem Līgumiem komisāru skaits jāsamazina, un ar laiku tas būtu mazāks par dalībvalstu skaitu.

Cits svarīgs jauninājums – Lisabonas līgums Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus tieši sasaista ar Komisijas priekšsēdētāja kandidāta izvēli.

Komisijas priekšsēdētāja ietekme ir nostiprināta, paredzot iespēju, ka viņš var komisārus atstādināt no amata.

Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikā un Komisijas priekšsēdētāja vietnieks

Īpašas instances izveide - Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikā - ir viens no svarīgajiem institucionālajiem jauninājumiem, ko ievieš Lisabonas līgums. Tas nodrošinās lielāku saskaņotību ES ārējās darbībās.

Šim augstajam pārstāvim ir divkārša atbildība – viņam ir gan Padomes pilnvarojums rīkoties ārlietu un drošības politikā, gan arī darbojas kā Komisijas priekšsēdētāja vietnieks ārējo attiecību jomā. Atbilstīgi savam pienākumam virzīt ārpolitiku un kopējo aizsardzības politiku viņš vada dalībvalstu ārlietu ministru sanāksmes Padomē. Turklāt viņš ir ES pārstāvis starptautiskajā arēnā kopējās ārējās un drošības politikas jomā, un viņam palīdz Eiropas Ārējās darbības dienests, ko veido Padomes, Komisijas un valstu diplomātisko dienestu ierēdņi.

Citas institūcijas

Pašreizējo līgumu noteikumi par Eiropas Centrālo banku un Revīzijas palātu nav būtiski grozīti. Lisabonas līgums paplašina Eiropas Kopienu Tiesas darbības jomu, īpaši tādās jomās kā sadarbība krimināllietās un policijas iestāžu sadarbība, kā arī ievieš atsevišķus grozījumus procedūrās.

Valstu parlamenti

Kaut arī dalībvalstu parlamenti nav ES institucionālās struktūras sastāvdaļa, tiem ir svarīga loma ES sekmīgā darbībā. Valstu parlamentu loma Lisabonas līgumā ir atzīta un nostiprināta. Piemēram, ja pietiekami liels skaits dalībvalstu parlamentu pauž viedokli, ka kādu likumdošanas iniciatīvu būtu lietderīgāk īstenot vietējā, reģionālajā vai valsts līmenī, Komisijai savs priekšlikums ir vai nu jāatsauc, vai arī jāpaskaidro, kāpēc tā uzskata, ka attiecīgā iniciatīva atbilst subsidiaritātes principam.

Juridisks paziņojums | Sīkdatnes | Par EUROPA | Meklēt | Kontakti | Lapas sākums