Juridisks paziņojums | Sīkdatnes | Par EUROPA | Meklēt | Kontakti
Lisabonas līgumsIzlaist valodas izvēles joslu (īsinājumtaustiņš=2)
EUROPA > Lisabonas līgums > Īss Līguma apskats
Sākuma lappuseSākuma lappuse

Īss Līguma apskats

Miniatūra cilvēka figūriņa uz Līguma lappuses

2009. gada 1. decembrī Lisabonas līgums stājās spēkā, tādējādi vainagojot vairākus gadus ilgās sarunas par institucionālajiem jautājumiem.

Lisabonas līgums groza pašreizējos ES un EK līgumus, neaizstādams tos. Tas Eiropas Savienībai sniedz tiesisko regulējumu un instrumentus, lai rastu atbildes uz turpmākajiem izaicinājumiem un iedzīvotāju prasībām.

  1. Demokrātiskāka un pārredzamāka Eiropa, nostiprinot Eiropas Parlamenta un valstu parlamentu lomu, dodot pilsoņiem vairāk iespēju paust savu viedokli un gādājot par skaidrāku atbildības sadalījumu Eiropas un valstu līmenī.
    • Lielāka Eiropas Parlamenta ietekme. ES pilsoņu tieši ievēlētais Eiropas Parlaments ir ieguvis jaunas pilnvaras attiecībā uz ES likumdošanas, ES budžetu un starptautiskajiem nolīgumiem. Politikas veidošanā vairāk vietas atvēlēts koplēmuma procedūrai; tādējādi vairumā ES likumdošanas procedūru Eiropas Parlaments ir ieguvis līdzvērtīgas pozīcijas ar Padomi, kas pārstāv dalībvalstis.
    • Plašāka valstu parlamentu iesaiste. Valstu parlamentiem ir lielākas iespējas iesaistīties ES darbā, sevišķi, izmantojot jaunu mehānismu, ar kuru uzraudzīs subsidiaritātes principa īstenošanu, proti, vai ES rīkojas tikai tādos gadījumos, kad rezultātus var labāk sasniegt ar ES līmeņa rīcību. Papildus Eiropas Parlamenta nostiprinātajai lomai tas veicinās demokrātiju un vairos leģitimitāti Eiropas Savienības darbībā.
    • Lielāka nozīme iedzīvotāju viedoklim. Pateicoties Pilsoņu iniciatīvai, viens miljons pilsoņu no dažādām dalībvalstīm var aicināt Komisiju izstrādāt jaunus priekšlikumus kādā politikas jomā.
    • Kurš ko dara? Attiecības starp dalībvalstīm un Eiropas Savienību kļūs skaidrākas, pateicoties precīzam kompetences sadalījumam.
    • Izstāšanās no Eiropas Savienības. Lisabonas līgumā pirmo reizi skaidri formulēta iespēja dalībvalstij izstāties no ES.
  2. Efektīvāka Eiropa, izmantojot vienkāršotas darba metodes un balsošanas noteikumus, racionāli veidotas un modernas institūcijas 27 dalībvalstu Eiropas Savienībā un uzlabojot rīcībspēju vairākās ES šobrīd prioritārās jomās.
    • Efektīva lēmumu pieņemšana. Kvalificētā vairākuma balsojuma sistēma Padomē ir ieviesta arī jaunās politikas jomās, lai lēmumus pieņemtu ātrāk un efektīvāk. No 2014. gada kvalificēto vairākumu aprēķinās, pamatojoties uz dalībvalstu un to iedzīvotāju dubulto vairākumu, tādējādi atspoguļojot Eiropas Savienības dubulto leģitimitāti. Dubultais vairākums būs sasniegts, ja lēmumu pieņems 55 % dalībvalstu, kuru iedzīvotāju skaits atbilst vismaz 65 % no ES iedzīvotāju kopskaita.
    • Stabilāka un racionālāka institucionālā sistēma. Lisabonas līgums paredz izveidot pastāvīgu Eiropadomes priekšsēdētāja amatu, kuru ievēlēs uz 2,5 gadiem, ņemt vērā Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus, ievēlot Komisijas priekšsēdētāju, noteikt jaunu shēmu Eiropas Parlamenta sastāvam nākotnē, turklāt Līgumā ir skaidrāki noteikumi par ciešāku sadarbību un finansēm.
    • Labāka dzīve eiropiešiem. Lisabonas līgums uzlabo ES spēju rīkoties dažādās politikas jomās, kas ir prioritāras mūslaiku ES un tās iedzīvotājiem. Tas īpaši attiecas uz brīvības, drošības un tiesiskuma politikas jomām, piemēram, cīņu pret terorismu vai noziedzību. Mazāk skartas tādas jomas kā enerģētikas politika, sabiedrības veselība, civilā aizsardzība, klimata pārmaiņas, pakalpojumi ar vispārēju nozīmi, pētniecība, kosmoss, teritoriālā kohēzija, tirdzniecības politika, humānā palīdzība, sports, tūrisms un administratīvā sadarbība.
  3. Tiesību un vērtību, brīvības, solidaritātes un drošības Eiropa, paužot ES vērtības, iekļaujot Pamattiesību hartu Eiropas primārajās tiesībās, izveidojot jaunus solidaritātes mehānismus un nodrošinot labāku aizsardzību Eiropas iedzīvotājiem.
    • Demokrātiskas vērtības. Lisabonas līgumā ir sīkāk izvērstas un nostiprinātas vērtības un mērķi, kas ir Eiropas Savienības pamatā. Šīm vērtībām jātop par Eiropas iedzīvotāju atskaites punktu un jāpauž, ko Eiropa piedāvā saviem partneriem visā pasaulē.
    • Pilsoņtiesības un Pamattiesību harta. Lisabonas līgumā saglabātas pašreizējās tiesības un ieviestas arī dažas jaunas. Tajā it īpaši garantētas Pamattiesību hartā noteiktās brīvības un principi, piešķirot juridiski saistošu spēku tās noteikumiem. Tas attiecas uz pilsoņu, politiskajām, ekonomiskajām un sociālajām tiesībām.
    • Eiropas pilsoņu brīvības. Lisabonas līgumā ir saglabātas un nostiprinātas četras brīvības, kā arī Eiropas pilsoņu politiskā, ekonomiskā un sociālā brīvība.
    • Dalībvalstu solidaritāte. Lisabonas līgumā noteikts, ka Eiropas Savienība un tās dalībvalstis rīkojas kopīgi un solidarizējas, ja kādai dalībvalstij uzbrūk teroristi vai tajā notiek dabas vai cilvēku izraisīta katastrofa. Uzsvērta arī solidaritāte enerģētikas jomā.
    • Lielāka drošība visiem. Paplašinot Eiropas Savienības rīcībspēju brīvības, drošības un tiesiskuma jomā, ES var labāk cīnīties pret noziedzību un terorismu. Jauni noteikumi par civilo aizsardzību, humāno palīdzību un sabiedrības veselību uzlabo arī Eiropas Savienības spēju reaģēt uz draudiem Eiropas pilsoņu drošībai.
  4. Eiropa kā pasaules mēroga partneris. Eiropa apkopos savus ārpolitikas instrumentus gan jaunas politikas izstrādē, gan īstenošanā. Lisabonas līgums dod ES iespēju skaidrāk paust savu viedokli attiecībās ar partneriem visā pasaulē. Eiropas ekonomiskā, humanitārā, politiskā un diplomātiskā varenība palīdz izskanēt Eiropas interesēm un vērtībām visā pasaulē, ievērojot dalībvalstu sevišķās intereses ārlietās.
    • Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietu un drošības politikas jomā, kas vienlaikus būs arī Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, gādās par lielāku ietekmi, saskaņotību un redzamību ES ārējās darbībās.
    • Jauna struktūra – Eiropas ārējās darbības dienests – nodrošinās resursus un atbalstu augstajam pārstāvim.
    • Eiropas Savienība, iegūstot juridiskas personas statusu, iemantos stiprākas pozīcijas, lai risinātu sarunas, izvērsīs ietekmi pasaules arēnā un kļūs par redzamāku partneri ārpuskopienas valstīm un starptautiskajām organizācijām.
    • Attīstoties Eiropas drošības un aizsardzības politikai, saglabāsies īpašā lēmumu pieņemšanas kārtība, tomēr radīsies aizmetņi pastiprinātai sadarbībai starp dažām dalībvalstīm, tām apvienojoties grupā.
Juridisks paziņojums | Sīkdatnes | Par EUROPA | Meklēt | Kontakti | Lapas sākums