Juridisks paziņojums | Sīkdatnes | Par EUROPA | Meklēt | Kontakti
Lisabonas līgumsIzlaist valodas izvēles joslu (īsinājumtaustiņš=2)
EUROPA > Lisabonas līgums > Īss Līguma apskats > Demokrātiskāka un pārredzamāka Eiropa
Eiropa 21. gadsimtāEiropa 21. gadsimtā

Demokrātiskāka un pārredzamāka Eiropa

Eiropas Savienības darbības pamatā ir trīs demokrātijas principi: demokrātiska vienlīdzība, pārstāvības demokrātija un līdzdalības demokrātija.

Lisabonas līgumā ir iedzīvināts demokrātiskas vienlīdzības princips, proti, ka iestādēm vienādi jāizturas pret visiem pilsoņiem. Nostiprināta arī pārstāvības demokrātija, piešķirot lielāku ietekmi Eiropas Parlamentam un radot lielākas iesaistīšanās iespējas valstu parlamentiem; savukārt līdzdalības demokrātiju vairos jauni iedzīvotāju un institūciju sadarbības mehānismi, piemēram, pilsoņu iniciatīva.

Turklāt Lisabonas līgumā skaidrāk definētas attiecības starp dalībvalstīm un Eiropas Savienību.

Nostiprinātas Eiropas Parlamenta pilnvaras

Eiropas Parlaments, kura deputātus reizi piecos gados ievēl tiešās vispārējās vēlēšanās, pārstāv ES dalībvalstu pilsoņus.Katrs jaunais Līgums allaž ir paplašinājis Eiropas Parlamenta pilnvaras.Lisabonas līgums nav izņēmums — tajā nostiprinātas Eiropas Parlamenta pilnvaras likumdošanas, budžeta un starptautisko nolīgumu jomā.

Likumdošanā vēl vairākās jomās ieviesta koplēmuma procedūra (pārsaukta par parasto likumdošanas procedūru). Tas nozīmē, ka dažos jautājumos, kuros līdz šim Eiropas Parlamentu neiesaistīja vai tikai konsultējās ar to, Parlaments tagad iegūst reālu likumdevēja varu, kas līdzvērtīga Padomes varai. Legālā imigrācija, tiesu iestāžu sadarbība krimināltiesību jomā (Eurojust, noziedzības novēršana, krimināltiesību normu, noziedzīgo nodarījumu definīciju un sodu tuvināšana), policijas iestāžu sadarbība (Eiropols), daži tirdzniecības politikas vai kopējās lauksaimniecības politikas aspekti — tie ir tikai daži piemēri. Tādējādi Eiropas Parlaments iesaistīsies gandrīz visu tiesību aktu pieņemšanā.

Budžeta jomā Lisabonas līgums nostiprina jau ieviesto praksi saistībā ar daudzgadu finanšu shēmu, — tā turpmāk būs jāapstiprina Eiropas Parlamentam. Turklāt Lisabonas līgumā paredzēts, ka Parlaments un Padome kopā noteiks visus izdevumus, atsakoties no šobrīd pastāvošā dalījuma neobligātajos un obligātajos izdevumos (piemēram, tiešais atbalsts lauksaimniecībai). Šis risinājums atjaunos līdzsvaru starp abām institūcijām Eiropas Savienības budžeta apstiprināšanā.

Visbeidzot, Lisabonas līgumā noteikts, ka vispirms jāiegūst Eiropas Parlamenta labvēlīgs atzinums, lai varētu noslēgt starptautiskos nolīgumus, kas attiecas uz jautājumiem, kuri ietilpst parastās likumdošanas procedūras jomā.

Lielāka ietekme valstu parlamentiem

Lisabonas līgumā atzīta un nostiprināta valstu parlamentu nozīme, kuri, neskarot Eiropas institūciju pilnvaras, turpmāk varēs vairāk piedalīties ES darbā. Jaunā tiesību normā skaidri norādītas valstu parlamentu tiesības un pienākumi Eiropas Savienībā, īpaši izdalot to informēšanu, subsidiaritātes kontroli, novērtēšanas mehānismus brīvības, drošības un tiesiskuma telpā un līgumu pārskatīšanu.

Ievērojamus jauninājumus Lisabonas līgums ievieš subsidiaritātes kontroles jomā. Subsidiaritātes princips paredz, ka Eiropas Savienība rīkojas tikai tad, ja darbība ES līmenī ir efektīvāka nekā valstu līmenī veikta darbība (tas gan neattiecas uz ES ekskluzīvās kompetences jomām). Ikvienas valsts parlaments varēs norādīt, kāpēc, pēc tā uzskatiem, kāds priekšlikums neatbilst šim principam.Tam seko divu posmu mehānisms:

  • ja trešā daļa valstu parlamentu uzskata, ka priekšlikums neatbilst subsidiaritātes principam, Komisijai tas vēlreiz jāizvērtē un jāizlemj, vai atstāt to bez izmaiņām, grozīt vai atsaukt;
  • ja valstu parlamentu vairākums atbalsta šo nostāju, bet Komisija tomēr nolemj saglabāt priekšlikumu bez izmaiņām, sākas īpaša procedūra. Komisijai jāizskaidro sava motivācija, un tad Eiropas Parlaments un Padome lemj, vai turpināt likumdošanas procedūru.

Pārredzamība Ministru Padomē

Turklāt jānorāda, ka tagad gan valstu parlamenti, gan pilsoņi varēs uzreiz iepazīties ar katras dalībvalsts Padomes locekļu pieņemtajiem lēmumiem pēc likumdošanas debašu un apspriežu publiskošanas.

Izvērsta līdzdalības demokrātija

Eiropas pilsoņu rīcībā jau tagad ir plašs instrumentu klāsts, lai iegūtu informāciju un piedalītos Kopienas politikas veidošanas procesā. Šos instrumentus tagad papildinās pilsoņu iniciatīva. Izmantojot jaunās iniciatīvas tiesības, viens miljons pilsoņu no dažādām dalībvalstīm varēs aicināt Komisiju izstrādāt priekšlikumu kādā no ES kompetences jomām. Pilsoņu iniciatīvas īstenošanas kārtību precizēs pēc jaunā Līguma stāšanās spēkā, pieņemot atsevišķu tiesību aktu.

Lisabonas līgumā arī uzsvērts, cik svarīgas ir apspriešanas, dialogs ar nevalstiskajām organizācijām, pilsonisko sabiedrību, sociālajiem partneriem, reliģiskajām un nekonfesionālajām organizācijām.

Eiropas Savienības un dalībvalstu attiecības

Lisabonas līgumā katrā darbības jomā ir precizēts, kurai ES vai dalībvalstu instancei ir rīcības pilnvaras. Vārdu sakot, tajā atbildēts, „kurš ko dara Eiropas Savienībā”, — šo jautājumu sev nereti uzdod daudzi iedzīvotāji. Tādējādi Līgumā ieviesta vispārēja kompetences klasifikācija, izdalot trīs kategorijas:

  • ekskluzīvā kompetence. Tikai ES ir pilnvarota pieņemt tiesību aktus tādās jomās kā muitas savienība, kopējā tirdzniecības politika vai konkurence;
  • atbalsta, koordinācijas vai papildinošās darbības. ES drīkst tikai atbalstīt dalībvalstu rīcību, piemēram, ar finanšu līdzekļiem. Tas skar tādas jomas kā kultūru, izglītību vai rūpniecību;
  • dalītā kompetence attiecas uz citām jomām, piemēram, vidi, transportu un patērētāju aizsardzību. Eiropas Savienība un tās dalībvalstis dalās likumdošanas pilnvarās, ievērojot subsidiaritātes principu.

Dalībvalstis, pievienojušās Eiropas Savienībai, tajā paliek pēc brīvas gribas. Lisabonas līgumā ir ieviesta brīvprātīgas izstāšanās klauzula, atzīstot, ka dalībvalstīm ir atļauts izstāties no ES.

Juridisks paziņojums | Sīkdatnes | Par EUROPA | Meklēt | Kontakti | Lapas sākums