Juridisks paziņojums | Sīkdatnes | Par EUROPA | Meklēt | Kontakti
Lisabonas līgumsIzlaist valodas izvēles joslu (īsinājumtaustiņš=2)
EUROPA > Lisabonas līgums > Jautājumi un atbildes
Eiropa 21. gadsimtāEiropa 21. gadsimtā

Jautājumi un atbildes

Sadevušās rokas ar Eiropas aprisēm zilā krāsā.Kāpēc Eiropai ir vajadzīgs Lisabonas līgums?

Eiropas Savienībai jāveic reformas un jāmodernizējas, lai pilnībā realizētu savu potenciālu. Eiropas Savienība, kurā ietilpst 27 dalībvalstis, darbojas pēc noteikumiem, kas noteikti 15 valstu Savienībai. Pēdējo desmit gadu laikā Eiropas Savienība ir centusies optimizēt savus instrumentus, kuri tai ir pieejami, un nostiprināt savu rīcības spēju.

Tajā pašā laikā ES dalībvalstis arvien vairāk ir aicinātas sadarboties, lai atrisinātu jautājumus, kas skar mūs visus, tādus kā klimata pārmaiņas, energoapgādes drošība un starptautiskais terorisms. ES ir paplašinājusies, un tās pienākumi ir mainījušies, tāpēc būtu loģiski modernizēt tās darbības veidu. Sen gaidītie Līgumā iekļautie uzlabojumi ES sniegs nepieciešamos līdzekļus šodienas pasaules izaicinājumu pārvarēšanai.

Līgumam ir trīs pamatmērķi: uzlabot lēmumu pieņemšanas procesa efektivitāti, nostiprināt demokrātiju, palielinot Eiropas Parlamenta un valstu parlamentu ietekmi, un vairot ārējo darbību saskaņotību. Visi šie pasākumi ļaus ES labāk aizstāvēt tās pilsoņu intereses no dienas dienā.

Uz augšu
Pāris pastaigājas pūlīKādas izmaiņas Lisabonas līgums atnes pilsoņiem?

Lisabonas līgums nostiprina Eiropas Savienības rīcības spēju, uzlabojot tās ārējo darbību saskaņotību, paplašinot tās iekšējās politikas darbības jomu, uzlabojot tās efektivitāti, lai gūtu rezultātus un sasniegumus par labu tās iedzīvotājiem.

Eiropas Savienība var arī ietekmīgāk un vienotāk paust savus uzskatus pasaules arēnā, pateicoties augstajam pārstāvim ārlietu un drošības politikā, kurš ir arī Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, un jaunam Eiropas dienestam, kura pārziņā ir ārlietas un kuram jāatbalsta jaunais pārstāvis ar divkāršu atbildības jomu. Līgums piedāvā arī praktiskāk ievirzītu diplomātisko un konsulāro palīdzību pilsoņiem, kas apmeklē ārpuskopienas valstis.

Eiropas līgums ir atbilde uz Eiropas iedzīvotāju raizēm. Piemēram, tas pilnā mērā ņem vērā politiskās saistības atrisināt problēmas, kas nav nošķiramas no klimata pārmaiņām un energoapgādes drošības. Pirmo reizi līgumos ir sadaļa par enerģiju, kas Eiropas Savienības politikai šajā jomā nosaka šādus mērķus: garantēt enerģijas tirgus netraucētu darbību, īpaši attiecībā uz energoapgādi, energoefektivitāti un jaunu un atjaunojamu enerģijas avotu attīstību.

Jaunas iespējas radītas, piemēram, pārrobežu aspektu pārvaldībai sabiedrības veselības un civilajā aizsardzībā un pārrobežu sporta aktivitāšu atbalstam. Lisabonas līguma prioritāšu centrā ir brīvība, tiesiskums un drošība. Tagad Eiropas Savienība var labāk cīnīties pret noziedzīgiem grupējumiem, kas pāri robežām slepus pārvadā nelegālos imigrantus, sekmēt un atbalstīt noziedzības novēršanas pasākumus un veicināt cīņu pret terorismu, iesaldējot aktīvus. Tas apstiprina arī ES apņemšanos izstrādāt kopīgu imigrācijas politiku. Lisabonas līgumā ir arī "solidaritātes klauzula", kas nosaka, ka Savienība un dalībvalstis solidarizējas, ja kādu dalībvalsti teroristi izraudzījuši par sava uzbrukuma mērķi vai to piemeklējusi dabas vai cilvēku darbības izraisīta katastrofa.

Šie jaunie noteikumi ļauj Eiropas Savienībai labāk īstenot savu politiku, kuras mērķis ir garantēt tās ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju, panākt uzlabojumu nodarbinātībā un sociālajos apstākļos, nostiprināt individuālo un kolektīvo drošību, labāk aizsargāt vidi un piedāvāt labākus apstākļus veselības aizsardzībai, attīstīt kohēziju un solidaritāti starp dalībvalstīm, veicināt zinātnes un tehnikas progresu un, visbeidzot, nostiprināt tās rīcības spēju pasaules arēnā.

Lisabonas līgums arī izveido stabilu institucionālo sistēmu: lēmumus var pieņemt ātrāk un caurskatāmāk, tiek nostiprināta demokrātiskā kontrole, un tiek labāk ievēroti attiecīgā līmenī pieņemtie lēmumi. Pilsoņiem būs pilnīgāks priekšstats, par ko kurš atbild un kāpēc rīkojas Eiropas Savienība.

Ir ieviests noteikums, ka miljons iedzīvotāju no dažādām dalībvalstīm var tieši aicināt Komisiju kādā no ES kompetences jomām izstrādāt iniciatīvu, kurā viņi ir ieinteresēti.

Uz augšu
Plenārsēde Eiropas Parlamenta ēkā.Vai valstu parlamentiem ir lielāka ietekme Eiropas lietās?

Jā. Līgums pirmo reizi atzīst, ka valstu parlamenti ir Eiropas Savienības demokrātijas sistēmas daļa. Valstu parlamenti var tiešāk iesaistīties Eiropas Savienības darbā, pateicoties speciāliem nosacījumiem.

Proti, valstu parlamenti var gādāt par subsidiaritātes principa ievērošanu, t.i., par to, lai lēmumus pieņemtu pēc iespējas tuvu pilsoņiem un ka gadījumā, ja kādu darbību īsteno Kopienas līmenī, subsidiaritāte ir pamatota, ņemot vērā citus varbūtējus risinājumus valsts, reģionu vai vietējā līmenī. Tie var iesaistīties likumdošanas sākuma stadijā pirms Eiropas tiesību akta priekšlikuma rūpīgas izvērtēšanas Eiropas Parlamentā un Ministru padomē.

Uz augšu
Divi cilvēki sarunājas, izmantojot no auklas un konservu kārbām uzmeistarotu tālruni.Vai pilsoņi var iesniegt Eiropas Savienības iestādes iniciatīvu priekšlikumus?

Jā. Lisabonas līgums ievieš Eiropas pilsoņu iniciatīvu. Jaunais līdzdalības demokrātijas noteikums paredz, ka viens miljons iedzīvotāju no vairākām dalībvalstīm var uzņemties iniciatīvu un aicināt Komisiju izstrādāt attiecīgu priekšlikumu par jautājumiem, kuros, pēc viņu domām, ir vajadzīgs ES līmeņa tiesību akts Lisabonas līguma izpildei. Kārtība, kādā īstenojama šī procedūra, tiks noteikta tiesību aktos.

Uz augšu
Jaunas sievietes ar megafonu.Vai Lisabonas līgums padara demokrātiskāku lēmumu pieņemšanas procesu?

Jā. Lisabonas līgums palielina to politikas jomu skaitu, kur tieši ievēlētajam Eiropas Parlamentam ES tiesību akti ir jāapstiprina kopā ar Padomi, ko veido valstu ministri (koplēmuma procedūra).

Lisabonas līgums nostiprina Eiropas Savienības demokrātisko kontroli, piešķirot lielāku ietekmi Eiropas Parlamentam un valstu parlamentiem.

Tas paredz skaidrāku pilnvaru sadalījumu starp Eiropas Savienību un dalībvalstīm, un līdz ar to pilsoņiem būs vieglāk saprast, "kurš ko dara".

Uz augšu
Apaļā galda sanāksme ar ES valstu karogiem vidū.Vai varat izskaidrot jauno balsošanas sistēmu ES Ministru padomē?

Standarta balsošanas sistēma Ministru padomē būs "kvalificētā balsu vairākuma" sistēma. Tās pamatā ir divkārša vairākuma princips. Ministru padomes lēmumiem ir vajadzīgs 55% dalībvalstu atbalsts (šobrīd 15 dalībvalstu atbalsts no 27), kas pārstāv vismaz 65% no ES iedzīvotājiem. Lai novērstu situāciju, kad lēmumu pieņemšanu bloķē pavisam neliels skaits visvairāk apdzīvoto dalībvalstu, ir arī paredzēts, ka bloķējošajā mazākumā ir jābūt vismaz četrām dalībvalstīm, pretējā gadījumā uzskatīs, ka kvalificētais balsu vairākums ir sasniegts arī tad, ja nav izpildīts iedzīvotāju skaita kritērijs.

Eiropadome panāca vienošanos, ka jaunā sistēma stāsies spēkā 2014. gadā. Pirmajos trijos gados līdz 2017. gadam jebkura dalībvalsts var prasīt, lai tiesību aktu pieņemtu saskaņā ar kvalificētā balsu vairākuma sistēmu, kas definēts Nicas līgumā.

Uz augšu
Balsošanas tablo.Vai lēmumus biežāk pieņem ar kvalificēto balsu vairākumu?

Jā. Lisabonas līgums paplašina lēmumu pieņemšanu ar kvalificēto balsu vairākumu, attiecinot to uz jaunām politikas jomām. Eiropas Savienība ir lielā mērā ieinteresēta ieviest vienkāršāku pieeju lēmumu pieņemšanā, aptverot tādus jautājumus kā cīņa pret klimata pārmaiņām, enerģijas drošība un neatliekamā humānā palīdzība krīzes reģioniem visā pasaulē. Dažas citas izmaiņas skar tādus jautājumus kā pilsoņu iniciatīvas, diplomātiskā un konsulārā aizsardzība, kā arī procedūras jautājumus. Vienprātības princips saglabājas tādās jomās kā nodokļi, ārpolitika, aizsardzība un sociālā drošība.

Uz augšu
Saliekama mozaīkspēle ar ES simbolu.Kādas ir galvenās institucionālās izmaiņas, kuras ieviesis Līgums?

Atšķirībā no līdzšinējiem līgumiem Lisabonas līgumā ir paredzēta iespēja saglabāt vienu Eiropas Komisijas komisāru no katras dalībvalsts.

Eiropas Parlamenta deputātu skaits nepārsniedz 751. Ir noteikts, ka no vienas dalībvalsts jābūt vismaz 6 deputātiem, tomēr nepārsniedzot 96.

Ir izveidots jauns pastāvīgs amats — Eiropadomes priekšsēdētājs. Eiropadome to izraugās uz diviem ar pusi gadiem. Tas nodrošina lielāku nepārtrauktību un stabilitāti Eiropadomes darbā.

Līgums paredz arī Eiropas Savienības ārlietu un drošības politikas augstā pārstāvja amata izveidi. Šī persona ir arī Komisijas priekšsēdētāja vietnieks un vada Ārējo attiecību padomi. Tas nostiprina ārējo darbību saskaņotību un gādā par ES "tēlu" un redzamību pasaulē.

Uz augšu
Svece ar ES karogu fonā.Kā Pamattiesību harta uzlabo Eiropas pilsoņu tiesības?

Lisabonas līgums atsaucas uz Hartu kā uz reālu to tiesību katalogu, kuras, pēc ES domām, visiem ES pilsoņiem jāspēj īstenot attiecībā pret ES institūcijām un ES tiesību aktos paredzētajām garantijām. Sešas Hartas nodaļas aptver šādus aspektus: individuālās tiesības, kas saistītas ar cieņu; brīvības, vienlīdzība, solidaritāte, tiesības, kas saistītas ar pilsoņa statusu un tiesiskumu.  Šīs tiesības būtībā ir pārņemtas no citiem starptautiskiem instrumentiem, tādiem kā Eiropas Cilvēktiesību konvencija, nodrošinot tām juridisku izpausmi Eiropas Savienībā.

Eiropas Savienības institūcijām ir jāievēro hartā iekļautās tiesības. Tie paši pienākumi attiecas uz dalībvalstīm, kad tās piemēro ES tiesību aktus. Hartas pareizu piemērojumu nodrošina Tiesa.

Hartas iekļaušana negroza Eiropas Savienības pilnvaras, bet piedāvā pilsoņiem lielākas tiesības un brīvību.

Uz augšu
Simbolisks temperatūras slēdzis uz miniglobusa.Vai Lisabonas līgums pārņem vides aizsardzībā paveikto? Vai tas aplūko klimata pārmaiņu jautājumu?

Jā, katrā ziņā. Lisabonas līgums nosaka, ka viens no Eiropas Savienības mērķiem ir Eiropas ilgtspējīga attīstība, kuras pamatā ir augsta līmeņa vides aizsardzība un vides kvalitātes uzlabošana. Lai gan ilgtspējīgas attīstības ideja ir iekļauta arī esošajos līgumos, Lisabonas līgums šo mērķi nostiprina un formulē precīzāk. Ilgtspējīga attīstība arīdzan ir apstiprināta kā viens no Eiropas Savienības pamatmērķiem attiecībās ar pārējām pasaules valstīm.

Vide ir viena no Eiropas Savienības un dalībvalstu dalītās kompetences jomām.ES, īstenojot darbības šajā jomā, ir skaidri mērķi: saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, aizsargāt cilvēku veselību, sekmēt apdomīgu un racionālu dabas resursu izmantojumu, starptautiskā līmenī veicināt pasākumus, kas risina reģionu vai pasaules mēroga vides problēmas.

Klimata pārmaiņas ir viens no nopietnākajiem vides, sociālajiem un ekonomiskajiem izaicinājumiem, ar ko cilvēcei šobrīd nākas saskarties.Starptautiskā līmenī risināta cīņa pret klimata pārmaiņām Lisabonas līgumā ir atzīta par īpašu ES vides politikas mērķi. Atbalsts starptautiskiem pasākumiem cīņai pret klimata pārmaiņām Lisabonas līgumā ir pievienots ES vides politikas mērķiem.Tādējādi Līgumā ir skaidri atzīta ES vadošā loma vides jautājumos pasaules arēnā.

Uz augšu
Pirkstu nospiedumu ņemšana.Kādi uzlabojumi ir tieslietu un iekšlietu jomā?

Tiesiskuma, brīvības un drošības jomā Lisabonas līgums atvieglo Eiropas līmeņa rīcību, gandrīz visos gadījumos paredzot izmantot Kopienas metodi, t.i., lēmuma pieņemšanu ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma. Līgums arī pastiprina Eiropas Parlamenta lomu, palielina demokrātisko kontroli no valstu parlamentu puses, kā arī nostiprina Eiropas Kopienu Tiesas kontroles funkcijas. Uz Dāniju, Īriju un Lielbritāniju attiecas īpašas shēmas.

Uz augšu
Pasaule — stilizēta Eiropas karte.Vai Lisabonas līgums palīdz Eiropas balsij iegūt plašāku rezonansi pasaulē?

Jā, tam vajadzētu būt vienam no galvenajiem sasniegumiem. Lisabonas līgumā ir noteikti kopējie principi un mērķi Eiropas Savienības ārējām darbībām — demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesību un pamatbrīvību universālums un nedalāmība, cilvēka cieņas ievērošana, vienlīdzības un solidaritātes principi.

Lisabonas līgumā atsevišķā sadaļā ir sagrupēta lielākā daļa pašreizējo Līgumu noteikumu par ārējām attiecībām. Tādējādi ir uzlabojusies lasāmība, un Eiropas Savienības darbības ir saskaņotākas.

Kopējās ārlietu un drošības politikas augstā pārstāvja attiecīgās funkcijas ir apvienotas ar Komisijas priekšsēdētāja vietnieka funkcijām, izveidojot jaunu instanci ar „divām cepurēm” — ārlietu un drošības politikas augsto pārstāvi, kas vienlaikus būs arī Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. Tas nostiprina ārējo darbību saskaņotību un izceļ ES pasaulē, „piešķirot seju” Eiropas Savienībai un radot iespēju labāk paust Eiropas kopējās intereses.

Augstajam pārstāvim, kas ir arī Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, palīdz kopējs dienests, proti, Eiropas ārējās darbības dienests, ko veido Padomes, Komisijas un dalībvalstu diplomātisko dienestu amatpersonas.

Lisabonas līgums ievieš arī īpašu juridisko pamatu humānajai palīdzībai. Tajā uzsvērts, ka jāievēro starptautisko tiesību principi un objektivitāte, neitralitāte un nediskriminācija. Tas paredz arī izveidot Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusu.

Uz augšu
Bērns satvēris globusu.Vai Līgums kaut ko maina Āfrikai vai valstīm, kam nepieciešama palīdzība attīstībai vai humānā palīdzība?

Lisabonas līgumā ir ieviests arī īpašs juridiskais pamats humānajai palīdzībai.  Šajā tiesību normā uzsvērtas šīs politikas jomas īpatnības un starptautisko cilvēktiesību principu piemērošana, īpaši objektivitāte un nediskriminācija.

Lisabonas līgumā skaidri norādīts, ka nabadzības izskaušana un mazināšana ir galvenais mērķis ES attīstības sadarbības politikā. Šis mērķis jāievēro, ES strādājot tādās politikas jomās, kas var ietekmēt jaunattīstības valstis.  Tas arī nozīmē, ka attīstības politika ir patstāvīga politika, nevis tikai kopējās ārējās un drošības politikas papildinājums.

Ja būs vajadzīga steidzama finanšu palīdzība, Padome varēs pieņemt lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, pamatojoties uz Komisijas iesniegtu priekšlikumu. Tas nozīmē, ka nākotnē finanšu palīdzību varēs piešķirt ātrāk.

Lisabonas līgumā sadarbība attīstībai un humānā palīdzība ir atzītas par „dalītu paralēlo kompetenci". Tas nozīmē, ka Eiropas Savienība īsteno neatkarīgu politiku, neaizkavējot dalībvalstis veikt savus pasākumus šajā jomā, taču ES politika nav tikai dalībvalstu politikas papildinājums.

Uz augšu
ES karogs kopā ar Eiropas valstu karogiem.Vai Līgums vājina dalībvalstu tiesības uz neatkarīgu ārpolitiku?

Nē. Eiropas Savienība rīkosies, kad starptautiskajā arēnā būs vajadzīgs vienots viedoklis. Daudzus ārpolitikas jautājumus Eiropas Savienības dalībvalstis vislabāk var atrisināt, rīkojoties kopīgi.

Augstā pārstāvja amats nerada jaunas pilnvaras, tikai mērķtiecīgāk ievirza ES ārējās darbības, lai novērstu dublēšanos un jucekli. Augstais pārstāvis ārpolitikas jautājumos rīkojas, pamatojoties uz visu 27 ES dalībvalstu vienprātīgi pieņemtajiem lēmumiem. Šī instance papildina dalībvalstu ārpolitiku vai diplomātiskos pasākumus, nevis aizstāj tos.

Uz augšu
ES bruņotie spēki darbībā.Vai Līgumā ir paredzēts izveidot Eiropas armiju?

Nē. Militārā joma paliek valstu ziņā. Līgumā paredzēts, ka dalībvalstis Eiropas Savienībai var piešķirt civilos un militāros resursus, lai īstenotu kopējas drošības un aizsardzības operācijas. Tomēr ikvienai dalībvalstij ir tiesības iebilst pret šādām operācijām, un dalība tajās allaž būs brīvprātīga.

Grupa dalībvalstu, kurām ir attiecīga vēlme un vajadzīgie līdzekļi, varēs veikt atbruņošanās operācijas, humānās palīdzības, glābšanas un miera uzturēšanas uzdevumus, kā arī sniegt militāras konsultācijas. Neviena dalībvalsts nav spiesta piedalīties šādās operācijās.

Uz augšu
Strādnieku grupa.Vai Lisabonas līgums mazina ES sociālos sasniegumus?

Nekādā ziņā. Lisabonas līgums dod Eiropas Savienībai iespēju saglabāt sociālos sasniegumus un pilnveidot tos arī turpmāk, ievērojot valstu prerogatīvas. 

Starp ES mērķiem minama augstākajā mērā konkurētspējīga sociālā tirgus ekonomika, pilnīga nodarbinātība un sociālais progress. Dalībvalstu ekonomiskās politikas un nodarbinātības politikas koordinēšana ietilpst ES kompetences jomā, — tas paredz iespēju koordinēt dalībvalstu sociālo politiku.

Lisabonas līgumā ir „sociālā klauzula”, atbilstoši kurai jāņem vērā sociālie faktori (augsta nodarbinātības līmeņa sekmēšana, pienācīga sociālā aizsardzība, cīņa pret sociālo atstumtību utt.), nosakot ievirzes visās politikas jomās un īstenojot tās.

Lisabonas līgumā tiek atzītas arī pamattiesības, iekļaujot juridiski saistošu atsauci uz Pamattiesību hartu. Tajā ir solidaritātes sadaļa, kur uzskaitītas dažādas tiesības un principi, kas tieši saistīti ar sociālo jomu, piemēram, tiesības uz informāciju un konsultācijām uzņēmumos, tiesības uz darba koplīgumu apspriešanu un kolektīvu rīcību, tiesības uz brīvu piekļuvi bezmaksas darbā iekārtošanas dienestiem un aizsardzību pret nepamatotu atlaišanu, tiesības uz sociālās drošības un sociālās palīdzības pieejamību utt.

Uz augšu
Dažādu ES valstu pastkastītes.Vai Lisabonas līgums apdraud sabiedriskos pakalpojumus?

Nē. Lisabonas līgumā sabiedriskie pakalpojumi ir atzīti par vitāli svarīgu sociālās un reģionālās kohēzijas instrumentu. Tajā ir īpašs protokols, kurā noteikti galvenie principi, kā veicināt efektīvus pakalpojumus ar vispārēju nozīmi, un tas būs lielisks pamats ES turpmākajai rīcībai.

Hartā norādīts, ka Eiropas Savienība atzīst un ievēro valstu tiesību aktos un praksē noteiktās tiesības uz piekļuvi pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, lai veicinātu Eiropas Savienības sociālo un teritoriālo kohēziju.

Lisabonas līgumā vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumi atzīti par pakalpojumiem, kurus „augstu vērtē visa Eiropas Savienība”, un uzsvērta to loma sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšanā.   

Ņemot vērā šiem pakalpojumiem piešķirto lielo vērtību, Lisabonas līgums Eiropas Savienību un tās dalībvalstis aicina nodrošināt, lai šādi pakalpojumi tiktu īstenoti, pamatojoties uz noteiktiem principiem un nosacījumiem, sevišķi ekonomiskiem un finansiāliem nosacījumiem, kas ļauj tiem pildīt savu uzdevumu.

Uz augšu
Sarunu galds, izrotāts ar ES un tās dalībvalstu karogiem.Vai Lisabonas līgumā paredzēts vairot „Briselē” pieņemto lēmumu skaitu?

Lisabonas līgums rada pamatu decentralizētākai un pārredzamākai pieejai, īstenojot ES politiku, lai lēmumus pieņemtu pēc iespējas tuvāk iedzīvotājiem. Tas ES tiesiskajā regulējumā akcentē vietējo un reģionālo dimensiju un apliecina, ka Eiropas Savienībai jārespektē dalībvalstu nacionālā identitāte, kas ir neatņemama to pamatstruktūru daļa, ietverot reģionālās un vietējās pašvaldības. Līgums vienkārši racionalizē pilnvaru sadalījumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, nosakot, kurš ko dara. Tagad ir mazāk neskaidro jomu, kas raisa neziņu un apjukumu.

Uz augšu
Sieviete zīmē Eiropas karti.Vai ar Lisabonas līgumu ir izveidota Eiropas „supervalsts”?

Nē, Lisabonas līgums ir starptautisks nolīgums, par kuru vienojušās un kuru ratificējušas suverēnas dalībvalstis, kas vienojas atvēlēt kādu suverenitātes daļu, lai veidotu pārvalstisku sadarbību. Lisabonas līgumā ir atzīts, ka Eiropas Savienība atspoguļo savu dalībvalstu un pilsoņu gribu un ka tās pilnvaras ir cēlušās no dalībvalstīm.

Līgumā nav grozīta ES būtība, taču ir ieviesti ievērojami institucionāli jauninājumi, kas nostiprina ES un ļauj tai darboties efektīvāk. Tas nekaitē dalībvalstīm, gluži pretēji — ES papildina dalībvalstu darbības, kad tās nevar gana efektīvi sasniegt savus mērķus savrupībā.

Uz augšu
Bērns lasa biezu grāmatu.Kāpēc Lisabonas līgums nav vieglāk lasāms?

Izmaiņas ES dibināšanas līgumos allaž ievieš, grozot agrākos līgumus, — tā izstrādāja Vienoto Eiropas aktu, kā arī Māstrihtas, Amsterdamas un Nicas līgumus. Lisabonas līgumā izmantots tas pats paņēmiens. Divi galvenie ES līgumi tiks pārdēvēti: Līgums par Eiropas Savienību un Līgums par Eiropas Savienības darbību. Abi līgumi būs vienlīdz svarīgi.

Pieejams ir arī divu pamatlīgumu konsolidētais teksts ar labojumiem, kuri uzskaitīti Lisabonas līguma pantos.

Uz augšu
Jaunas sievietes elpā ES simbols uzplīvo viegli kā spalva.Kad un kā Lisabonas līgums stājās spēkā?

Līgums stājās spēkā 2009. gada 1. decembrī. Lai Lisabonas līgums stātos spēkā, tas bija jāratificē visām 27 dalībvalstīm. Katrai dalībvalstij saskaņā ar savām konstitucionālajām tiesībām bija jānosaka, vai ratifikācija notiks referendumā vai parlamenta balsojumā.

Uz augšu
Juridisks paziņojums | Sīkdatnes | Par EUROPA | Meklēt | Kontakti | Lapas sākums