Kuģu radītais piesārņojums un kriminālsodi

KOPSAVILKUMS:

Direktīva 2005/35/EK par kuģu radīto piesārņojumu un par sankciju ieviešanu par pārkāpumiem

KOPSAVILKUMS

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

• Ar to izveido ES mēroga noteikumus par soda sankciju piemērošanu naftas vai citu piesārņojošo vielu noplūdes gadījumā no kuģiem, kas kuģo ES teritoriālajos ūdeņos.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

• Pašreizējie tiesību akti nosaka, ka kuģu radītās piesārņojošās noplūdes ir noziedzīgs nodarījums pēc būtības. Saskaņā ar šo direktīvu tas attiecas uz naftas vai citu piesārņojošo vielu noplūdi no kuģiem. Nebūtiskas noplūdes netiek automātiski uzskatītas par noziedzīgiem nodarījumiem, izņemot, ja atkārtotas noplūdes izraisa ūdens kvalitātes pasliktināšanos.
• Par piesārņojošo vielu noplūdi atbildīgajām personām var piemērot kriminālsodus, ja šādas personas tādējādi rīkojušās ar nodomu, aiz neuzmanības* vai rupjas nolaidības. Personas kūdīšana, atbalstīšana vai līdzdalība piesārņojošo vielu noplūdē arī var novest pie kriminālsodiem.
• Direktīva attiecas uz visu veidu kuģiem neatkarīgi no to karoga.
• Piesārņojošās noplūdes ir aizliegtas:
  • ES valsts iekšējos ūdeņos, tostarp ostās;
  • ES valsts teritoriālajos ūdeņos;
  • starptautiskai kuģošanai izmantotajos jūras šaurumos, ievērojot tranzīta tiesības, kā to nosaka 1982. gada ANO Konvencija par jūras tiesībām;
  • ES valsts ekskluzīvā ekonomiskajā zonā (EEZ)*;
  • atklātā jūrā.

Izņēmumi

• Šo režīmu nepiemēro noplūdēm no karakuģim vai citiem kuģim, kas pieder kādai valstij vai ko kāda valsts ekspluatē un izmanto tikai nekomerciālos valsts nolūkos.
• Piesārņojošo vielu aizlieguma izņēmumus var piemērot tajos gadījumos, kad ir apdraudēta cilvēku vai kuģu drošība.

Juridiskās personas

Ar Direktīvu 2009/123/EK ieviesa grozījumus Direktīvā 2005/35/EK, lai uzlabotu noteikumus par kuģu radīto piesārņojumu un nodrošinātu, ka personām, kas ir atbildīgas par piesārņojošu vielu noplūdēm, piemēro atbilstīgus sodus. Tā nosaka, ka ES valstīm ir pienākums ieviest noteikumus par juridisko personu, kas ir privāttiesību subjekti*, piemēram, uzņēmumu, atbildību.

• Uzņēmumiem var piemērot kriminālsodus, ja persona, kas ieņem vadošu amatu uzņēmumā, ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu uzņēmuma labā neatkarīgi no tā, vai šī persona ir rīkojusies individuāli vai kā uzņēmuma daļa.
• Uzņēmums tiek saukts pie atbildības arī par nodarījumiem, ko persona izdarījusi aiz nevērības, jo īpaši nepietiekamas uzraudzības vai kontroles dēļ.
• Uzņēmuma atbildība neizslēdz kriminālvajāšanu pret nodarījumā iesaistītajām personām.

Sodu piemērošana

Direktīva 2009/123/EK arī nosaka, ka ES valstu iestādēm ir pienākums nodrošināt, lai tiktu piemēroti efektīvi, samērīgi un atturoši sodi, tostarp arī par nebūtiskām noplūdēm. Tām ir pienākums sadarboties gadījumos, kad kuģis tiek atzīts par vainīgu nelikumīgas noplūdes izdarīšanā to atbildības teritorijā, pirms kuģis piestāj citas ES valsts ostā.

KOPŠ KURA LAIKA ŠĪ DIREKTĪVA IR PIEMĒROJAMA?

Tā ir piemērojama kopš 2005. gada 1. oktobra. ES valstu aktos tā bija jāiekļauj līdz 2007. gada 1. aprīlim.

KONTEKSTS

Divu kuģu nogrimšana (Prestige 2002. gada novembrī un Erika 1999. gada decembrī) uzsvēra nepieciešamību pastiprināt sadarbību attiecībā uz kuģu radīto piesārņojumu. Tomēr kuģu avārijas nav galvenais piesārņojuma avots – lielākā daļa piesārņojuma rodas tīšu noplūžu (tvertņu tīrīšanas un atkritumeļļu izliešanas) rezultātā.

Šie noteikumi ir jāiekļauj tajos ES tiesību aktos, uz kuriem attiecas 1973. gada Starptautiskā konvencija par kuģu radītā piesārņojuma novēršanu un tās 1978. gada protokols (pazīstama kā Marpol konvencija). Tas ļauj saskaņot šīs konvencijas noteikumu piemērošanu.

GALVENIE TERMINI

* Neuzmanīga rīcība: rīcība, kas tiek veikta, zinot, ka tā var radīt kaitējumu.

* Ekskluzīvā ekonomiskā zona (EEZ): ar to kopumā saprot teritoriju, kurā valsts uzņemas jurisdikciju pār tās piekrastē esošo jūras resursu izpēti un izmantošanu. Parasti šī zona ir uzskatāma kā josla 200 jūdžu attālumā no krasta.

* Juridiskās personas, kas ir privāttiesību subjekti: visas juridiskās personas, piemēram, uzņēmumi, izņemot valstis, valsts iestādes un starptautiskās sabiedriskās organizācijas.

AKTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/35/EK (2005. gada 7. septembris) par kuģu radīto piesārņojumu un par sankciju ieviešanu par pārkāpumiem (OV L 255, 30.9.2005., 11.–21. lpp.)

Direktīvas 2005/35/EK turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

SAISTĪTIE AKTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1406/2002 (2002. gada 27. jūnijs) par Eiropas Jūras drošības aģentūras izveidošanu (OV L 208, 5.8.2002., 1.–9. lpp.). Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/59/EK (2000. gada 27. novembris) par ostas iekārtām, kas paredzētas kuģu atkritumu un kravu atlieku uzņemšanai. Komisijas deklarācija (OV L 332, 28.12.2000., 81.–90. lpp.). Skatīt konsolidēto versiju.

Pēdējo reizi atjaunots: 25.04.2016