RSS
Alfabētiskais rādītājs
Ši lapa ir pieejama 23 valodas
Jaunas pieejamas valodas:  BG - CS - ET - GA - LV - LT - HU - MT - PL - RO - SK - SL

We are migrating the content of this website during the first semester of 2014 into the new EUR-Lex web-portal. We apologise if some content is out of date before the migration. We will publish all updates and corrections in the new version of the portal.

Do you have any questions? Contact us.


Ienākumu no uzkrājumiem aplikšana ar nodokļiem

Eiropas Savienība (ES) vēlas panākt, lai procenti par uzkrājumiem, ko dalībvalstī saņem fiziskas personas, kuru dzīvesvieta nodokļu vajadzībām ir citā dalībvalstī, tiktu efektīvi aplikti ar nodokli saskaņā ar šīs pēdējās dalībvalsts tiesību aktiem.

AKTS

Padomes 2003. gada 3. jūnija Direktīva 2003/48/EK par tādu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, kas gūti kā procentu maksājumi par uzkrājumiem.

KOPSAVILKUMS

Direktīvas mērķis ir panākt, ka ienākumi no uzkrājumiem, kas gūti kā procentu maksājumi, kuri vienā dalībvalstī maksāti “īpašuma beneficiāram” *, kas ir fiziska persona, kuras, dzīvesvieta ir citā dalībvalstī, tiktu efektīvi aplikti ar nodokļiem saskaņā ar šīs pēdējās dalībvalsts tiesību aktiem. Līdzeklis, lai efektīva procentu maksājumu aplikšana ar nodokļiem būtu iespējama dalībvalstī, kurā atrodas īpašuma beneficiāra dzīvesvieta nodokļu vajadzībām, ir automātiska informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm attiecībā uz šiem “procentu maksājumiem” *. Šajā sakarā dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka to teritorijā reģistrēti maksājumu pārstāvji veic nepieciešamos uzdevumus, kas vajadzīgi šīs direktīvas īstenošanai (sadarbība un bankas informācijas apmaiņa), neatkarīgi no vietas, kur reģistrēts parādnieks, pret kuru vērstā parādprasība rada procentus.

Minētie ienākumi

Direktīvas darbība aprobežojas ar jomu, kas aptver to ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokļiem, kuri gūti kā procentu maksājumi par parādsaistībām, bet neietver jautājumus, kas attiecas uz nodokļu uzlikšanu pensijām un apdrošināšanas atlīdzībām. Teritoriālā līmenī direktīvas darbības joma aptver procentus, kurus maksā “maksājumu pārstāvis” *, kas izveidots teritorijā, uz kuru attiecas Līgums.

Vispārējā sistēma: informācijas apmaiņa

  • Informācija, ko sniedz maksājumu pārstāvis

Ja procentu īpašuma beneficiārs ir rezidents citā dalībvalstī nekā tā, kurā reģistrēts maksājumu pārstāvis, direktīvā noteikts, ka maksājumu pārstāvim jāsniedz kompetentajai iestādei tā reģistrācijas dalībvalstī minimālais tādas informācijas daudzums kā: īpašuma beneficiāra identitāte un faktiskā dzīvesvieta; maksājumu pārstāvja vārds vai nosaukums un adrese; beneficiāra konta numurs vai, ja tāda nav, tās parādprasības identifikācija, kas rada procentus; un informācija par procentu maksājumiem.

Turklāt minimālais informācijas daudzums par procentu maksājumiem, kas jāsniedz maksājumu pārstāvim, atšķiras direktīvā norādītām procentu kategorijām. Tomēr dalībvalstis var ierobežot minimālās informācijas daudzumu par procentu maksājumiem, pieprasot viņam ziņot vienīgi par kopējo procentu vai ienākumu summu un kopējo ieņēmumu summu, kas gūta, notiekot pārdošanai, izpirkšanai vai atmaksājumam.

  • Automātiska informācijas apmaiņa

Direktīvā noteikts, ka maksājumu pārstāvja dalībvalsts kompetentā iestāde pārsūta — vismaz reizi gadā, sešos mēnešos pēc maksājumu pārstāvja dalībvalsts nodokļu gada beigām — iepriekš minēto informāciju kompetentajai iestādei dalībvalstī, kas ir īpašuma beneficiāra dzīvesvietas valsts.

Priekšvēsture

“Nodokļu paketes” ietvaros, ar kuras palīdzību paredzēts cīnīties ar nodokļu konkurences kaitīgo ietekmi, Eiropas Savienība nolēma izveidot normatīvu instrumentu, lai pārvarētu pastāvošos šķēršļus, kas kavē efektīvu nodokļu uzlikšanu ienākumiem, kuri gūti kā procentu maksājumi par uzkrājumiem.

Šīs direktīvas pamatā ir konsenss, kas panākts 2000. gada 19. un 20. jūnija Eiropadomes sanāksmē Santamarija da Feirā. Šajā sanāksmē nolēma ieviest automātisku informācijas apmaiņas sistēmu starp dalībvalstīm. Beļģijai, Luksemburgai un Austrijai piešķīra pārejas periodu šā pasākuma ieviešanai, kura laikā tā vietā, lai sniegtu informāciju citām dalībvalstīm, tām jāpiemēro ieturējuma nodoklis ienākumiem no uzkrājumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva.

Aktā lietotie svarīgākie termini
  • Īpašuma beneficiārs: jebkura fiziska persona, kas saņem procentu maksājumu, vai jebkura fiziska persona, kuras labā tiek nodrošināta procentu maksājuma veikšana, ja vien viņa nesniedz pierādījumus, ka tas nav saņemts vai tā maksājums nav nodrošināts tieši viņas labā.
  • Maksājumu pārstāvis: jebkurš uzņēmējs, kas maksā procentus vai nodrošina, ka procenti tiek maksāti tieši īpašuma beneficiāra labā, vai nu uzņēmējam pašam esot parādniekam, pret kuru ir parādprasība, kas rada procentus, vai arī – ja parādnieks vai īpašuma beneficiārs uzdod uzņēmējam maksāt procentus vai nodrošināt, ka tie tiek maksāti; īpašos direktīvas 4. pantā paredzētos gadījumos jebkuru saimniecisku vienību, kura izveidota dalībvalstī un kurai maksā procentus vai kurai tiek nodrošināta procentu maksājumu veikšana īpašuma beneficiāra labā, arī uzskata par maksājumu pārstāvi, ja tiek veikts šāds maksājums vai arī tiek nodrošināts, ka šāds maksājums tiek veikts.
  • Procentu maksājums: procenti, kurus iemaksā kontā vai ar kuriem kreditē kontu un kuri attiecas uz visu veidu parādprasībām neatkarīgi no tā, vai tās ir nodrošinātas ar hipotēku vai nav, vai tās dod tiesības saņemt daļu no parādnieka peļņas vai ne, un jo īpaši uz ienākumiem no valsts vērtspapīriem un ienākumiem no obligācijām vai ķīlu zīmēm, tostarp prēmijām un balvām, kas attiecināmas uz šādiem vērtspapīriem, obligācijām vai ķīlu zīmēm (kavējuma naudas maksājumus par novēlotiem maksājumiem neuzskata par procentu maksājumiem); procenti, kas uzkrāti vai kapitalizēti, pārdodot, atmaksājot vai izpērkot iepriekš minētās parādprasības; ienākumi, kas rodas no procentu maksājumiem, ko tieši vai ar noteiktu saimniecisko vienību starpniecību izmaksā uzņēmumi kolektīvam ieguldījumam pārvedamos vērtspapīros (UKIPV) vai citi kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi; ienākumi, kas gūti, pārdodot, atmaksājot vai izpērkot akcijas vai daļas UKIPV, ja tie tieši vai netieši ar citu kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu vai saimniecisko vienību starpniecību iegulda vairāk nekā 40 % no saviem līdzekļiem parādprasībās.

ATSAUCES

AktsStāšanās spēkāTransponēšanas termiņš dalībvalstīsOficiālais Vēstnesis
Direktīva 2003/48/EK

16.7.2003.

Piemērošanas datums: 1.7.2005.

OV L 157, 26.6.2003.

Direktīvas 2003/48/EK turpmākie grozījumi un labojumi tika iekļauti pamattekstā. Šī konsolidētā versija ir izveidota tikai dokumentācijas nolūkos.

SAISTĪTIE AKTI

Padomes 2008. gada 13. novembra Priekšlikums Padomes direktīvai, ar kuru groza Direktīvu 2003/48/EK par tādu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, kas gūti kā procentu maksājumi par uzkrājumiem (COM(2008) 727 galīgā redakcija – Oficiālajā Vēstnesī nav publicēts).
Šā direktīvas priekšlikuma mērķis ir izlabot nepilnības šajā direktīvā, lai panāktu efektīvāku nodokļu uzlikšanu ienākumiem no uzkrājumiem un novērstu nevēlamo konkurences kropļošanu.

Šajā kontekstā galvenie ierosinātie grozījumi ir attiecībā uz šādiem punktiem:

  • īpašuma beneficiāra definīcija: ierosinājums izveidot “caurskatāmības” pieeju, lai aptvertu procentu maksājumus, kas izmaksāti saimnieciskām vienībām vai juridiskiem veidojumiem fizisku personu labā (pašreizējā direktīva attiecas tikai uz procentu maksājumiem, kas izmaksāti tieši fiziskām personām),
  • īpašuma beneficiāru identitāte: ir ierosināts visos gadījumos reģistrēt īpašuma beneficiāra dzimšanas datumu un vietu un papildus šai informācijai reģistrēt arī beneficiāra nodokļu maksātāja numuru, ja tas norādīts dokumentos, ko iesniedz identitātes noteikšanai,
  • maksājumu pārstāvja definīcija: termina “maksājumu pārstāvis, ja tiek veikts šāds maksājums, vai arī tiek nodrošināts, ka šāds maksājums tiek veikts” skaidrošana un jaunas “pozitīvas” definīcijas ieviešana dalībvalstīs dibinātām starpniekstruktūrām, kurām jāuzliek par pienākumu rīkoties kā “maksājumu pārstāvim, ja tiek veikts šāds maksājums vai arī tiek nodrošināts, ka šāds maksājums tiek veikts”,
  • procentu maksājuma definēšana, lai aptvertu tiem finanšu instrumentiem līdzīgus instrumentus, kas jau ir aptverti: strukturēti ienākumi, kuri pēc satura ir līdzvērtīgi peļņai no parādsaistībām un noteiktiem apdrošināšanas sabiedrību pakalpojumiem, ko var tieši pielīdzināt kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, jo to atdeve ir saistīta ar ienākumiem no parādprasībām vai līdzvērtīgiem ienākumiem,
  • piemērošanas jomas paplašināšana, ietverot visus uzņēmumus kolektīvam ieguldījumam pārvedamos vērtspapīros (UKIPV),
  • informācijas sniegšana no maksājumu pārstāvju puses,
  • komiteju procedūras ieviešana, lai varētu ātri pieņemt lēmumus par piemērošanas pasākumiem saistībā ar direktīvu.
Pēdējā atjaunināšana: 27.09.2011
Juridisks paziņojums | Par šo vietni | Meklēt | Kontakti | Lapas sākums