RSS
Alfabētiskais rādītājs
Ši lapa ir pieejama 23 valodas
Jaunas pieejamas valodas:  BG - CS - ET - GA - LV - LT - HU - MT - PL - RO - SK - SL

We are migrating the content of this website during the first semester of 2014 into the new EUR-Lex web-portal. We apologise if some content is out of date before the migration. We will publish all updates and corrections in the new version of the portal.

Do you have any questions? Contact us.


Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) (2007-2013)

Lai mazinātu attīstības līmeņa atšķirības Eiropas reģionos un atgūtu iekavēto nelabvēlīgākajos reģionos, šī regula nosaka darbības veidus, kuriem var izmantot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu. Tā nosprauž reformētās kohēzijas politikas uzdevumus un ERAF piemērošanas jomu konverģences, reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības un Eiropas teritoriālās sadarbības mērķu kontekstā periodam no 2007. līdz 2013. gadam.

AKTS

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Regula (EK) Nr. 1080/2006 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Regulas (EK) Nr. 1783/1999 atcelšanu (skatīt grozošos aktus)

KOPSAVILKUMS

Šī regula nosaka un definē ERAF uzdevumus un piemērošanas jomu. ERAF piemērošanas jomā ietilpst konverģences, reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības un Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi, kādi iekļauti vispārējos noteikumos par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu.

Mērķis

ERAF mērķis ir veicināt sociālās un ekonomiskās kohēzijas pastiprināšanos, samazinot reģionālās atšķirības. Šī veicināšana notiek ar palīdzību reģionālās ekonomikas attīstībai un strukturālai pielīdzināšanai, ieskaitot panīkušo rūpniecisko reģionu atveseļošanu.

Darbības joma

ERAF darbība koncentrēta vairākās prioritārās tēmās, kas atspoguļo konverģences, reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības un Eiropas teritoriālās sadarbības mērķu raksturu. Finansējums it īpaši attiecas uz:

  • investīcijām, kas veicina ilgtspējīgu darba vietu veidošanu,
  • investīcijām infrastruktūrā,
  • atbalsta pasākumiem reģionālajai un vietējai attīstībai, ieskaitot palīdzību un pakalpojumus uzņēmumiem, it īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU),
  • tehnisko palīdzību.

Konverģence

Konverģences mērķī ERAF atbalsts koncentrējas uz palīdzību integrētai ilgtspējīgai ekonomiskajai attīstībai, kā arī ilgtspējīgu darba vietu radīšanu. Dalībvalstu darbības programmu mērķis ir reģionālo ekonomisko struktūru modernizācija un daudzveidība, tostarp šādās jomās:

  • pētniecība un tehnoloģiju attīstība (PTA), inovācija un uzņēmējdarbības gars,
  • informācijas sabiedrība,
  • apkārtējā vide,
  • risku novēršana,
  • tūrisms,
  • investīcijas kultūrā,
  • investīcijas transportā,
  • enerģētika,
  • investīcijas izglītībā,
  • investīcijas sanitārās un sociālās infrastruktūrās,
  • tiešais atbalsts investīcijām maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU).

Reģionālā konkurētspēja un nodarbinātība

Reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības mērķī prioritātes grupējas trīs virzienos:

  • inovācijas un uz zināšanām balstīta ekonomika, it īpaši PTA reģionālās kapacitātes uzlabošana un inovācijas, uzņēmējdarbības gars un jaunu finanšu instrumentu radīšana uzņēmumiem,
  • vides aizsardzība un risku novēršana, kas ietver saindētas augsnes rehabilitāciju, enerģētiskās efektivitātes veicināšanu, tīra sabiedriskā pilsētas transporta rosināšanu un plānu izstrādāšanu, lai novērstu un pārvaldītu ar dabu un tehnoloģijām saistītus riskus,
  • piekļuve transporta pakalpojumiem un telekomunikācijām vispārējās ekonomiskās interesēs, it īpaši sekundāro tīklu pastiprināšana un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) lietošanas veicināšana MVU.

Eiropas teritoriālā sadarbība

Attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi ERAF koncentrē palīdzību trīs virzienos:

  • pārrobežu ekonomiskās un sociālas darbības attīstīšana, izmantojot kopīgu stratēģiju ilgtspējīgas teritoriālas attīstības interesēs. Piemēram, nepieciešams veicināt uzņēmējdarbības garu, dabas un kultūras resursu aizsardzību un pārvaldību, kā arī sadarbību, kapacitāti un kopīgu infrastruktūru izmantošanu,
  • starptautiskās sadarbības izveidošana un attīstīšana, ieskaitot divpusējo sadarbību piejūras reģionos. Prioritātes balstītas uz inovācijām, apkārtējo vidi, piekļuves uzlabošanu un ilgtspējīgas pilsētvides attīstību,

  • reģionālās politikas efektivitātes pastiprināšana. Nepieciešams veicināt reģionālo un vietējo pašvaldību pieredzes apmaiņu, izveidojot vienotu informācijas tīklu.

Pēc dalībvalstu lūguma Komisija var sniegt priekšlikumu par noteikumiem dažās izdevumu kategorijās nacionālo noteikumu vietā.

Dalībvalstu pārziņā ir noteikt vienu pārvaldības, vienu sertifikācijas un vienu vienotā audita iestādi.

Kā minēts vispārējos noteikumos, dalībvalstis var izmantot sadarbības juridisko instrumentu – Eiropas pārrobežu sadarbības grupu (EPSG), lai deleģētu tai pārvaldības un vienlaikus tehniskā sekretariāta iestādes uzdevumus.

Lai projektu atbalstītu, tajā jābūt vismaz divu valstu saņēmējiem, kam jārīkojas kopīgi vismaz divās no četrām minētajām jomām: attīstība, īstenošana, komanda un finansējums. Pārrobežu sadarbības gadījumā programmu var izstrādāt vienā dalībvalstī, ja tā tikusi prezentēta vismaz divās valstīs. Pieredzes apmaiņas un sadarbības tīklu gadījumā jābūt vismaz trim saņēmējiem vismaz no trim reģioniem vismaz ar divām dalībvalstīm, kam kopīgi jādarbojas četrās iepriekš minētajās jomās.

Darbības programmai it īpaši jāsatur šāda informācija:

  • sadarbības zonas stipro un vājo pušu analīze,
  • izvēlēto prioritāšu pamatojums,
  • informācija par prioritārajiem virzieniem un to īpašajiem mērķiem,
  • darbības jomu sadalījums pa kategorijām,
  • finansēšanas plāns,
  • īstenošanas noteikumi,
  • lielo projektu saraksts.

Finansēšanas jomā pastāv īpatnības, kas saistītas ar to lokalizāciju. Līdzfinansējums var būt:

  • 20 % apmērā pārrobežu sadarbībai NUTS 3 zonās Eiropas Savienības robežu reģionos,
  • 20 % apmērā starptautiskas sadarbības gadījumā darbībām, kas iekļauj partnerus ārpus attiecīgās zonas,
  • 10 % apmērā pārrobežu un starptautiskās sadarbības gadījumā izdevumiem, kas radušies, veicot darbības trešo valstu teritorijās, ar nosacījumu, ka tās ir saņēmējas līdzīgi Savienības reģioniem.

Teritoriālā specifika

ERAF īpašu uzmanību pievērš teritoriālajai specifikai. Darbības attiecībā uz pilsētvides uzturēšanu iekļautas darbības programmās, kas pamatojas uz iniciatīvas URBAN pieredzi. ERAF darbības mērķis ir risināt pilsētu ekonomiskās, vides aizsardzības un sociālās problēmas.

Attiecībā uz lauku zonām un no zivsaimniecības atkarīgiem reģioniem, ERAF darbībai jākoncentrējas uz ekonomikas diversifikāciju, it īpaši:

  • infrastruktūru piekļuves uzlabošanai,
  • telekomunikāciju tīkliem un pakalpojumiem lauku apvidos,
  • jaunu ekonomisku darbību attīstīšanu,
  • saišu pastiprināšanu starp pilsētu un lauku apvidiem,
  • tūrisma attīstību un infrastruktūru lauku apvidos.

Reģionos ar nelabvēlīgiem dabas apstākļiem ERAF piedalās investīciju finansējumā, veicinot piekļuvi, ekonomiskās darbības, kas saistītas ar kultūras mantojumu, resursu ilgtspējīgu izmantošanu un tūrisma sektora rosināšanu.

Visbeidzot, ERAF piedalās papildu izmaksu segšanā, ko radījusi ģeogrāfiskā situācija attālos reģionos, sniedzot:

  • atbalstu, preču transportēšanai un transporta pakalpojumu uzsākšanai,

  • atbalstu, kas saistīts ar uzglabāšanas grūtībām, ražošanas līdzekļu uzturēšanu un cilvēkkapitāla nepietiekamību vietējā darba tirgū.

Nobeiguma noteikumi

Regula neattiecas uz apstiprināto atbalstu pirms tās stāšanās spēkā. Paliek spēkā atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1783/99 iesniegtie pieteikumi, taču minētā regula ir atcelta no 2007. gada 1. janvāra. Šo regulu piemēro no 2007. gada 1. janvāra, un tā jāpārskata līdz 2013. gada 31. decembrim.

ATSAUCES

Akts

Stāšanās spēkā Transponēšanas termiņš dalībvalstīs Oficiālais Vēstnesis
Regula (EK) Nr. 1080/2006

1.8.2006.

OV L 210, 31.7.2006.

Grozošais akts Stāšanās spēkā Transponēšanas termiņš dalībvalstīs

Oficiālais Vēstnesis

Regula (EK) Nr. 397/2009

10.6.2009.

OV L 126, 21.5.2009.

Regula (EK) Nr. 437/2010

18.6.2010.

OV L 132, 29.5.2010.

SAISTĪTIE AKTI

VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI

Padomes 2006. gada 11. jūlija Regula (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999.
Skatīt konsolidēto versiju .

ATBILSTĪGIE REĢIONI UN TERITORIJAS

Komisijas 2006. gada 31. oktobra Lēmums 2006/769/EK, ar ko izveido to reģionu un teritoriju sarakstu, kas ir tiesīgi saņemt finansējumu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbilstīgi Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa pārrobežu un starptautiskās sadarbības sadaļai laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam (OV L 312, 11.11.2006.).
Skatīt konsolidēto versiju .

Komisijas 2006. gada 4. augusta Lēmums 2006/597/EK, ar ko izveido to reģionu sarakstu, kuri ir atbilstīgi struktūrfondu finansējuma saņemšanai saskaņā ar reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības mērķi, ievērojot pārejas un īpašus noteikumus, laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam (OV L 243, 6.9.2006.).

Komisijas 2006. gada 4. augusta Lēmums 2006/595/EK, ar ko izveido to reģionu sarakstu, kuri ir atbilstīgi struktūrfondu finansējuma saņemšanai saskaņā ar konverģences mērķi laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam (OV L 243, 6.9.2006).
Skatīt konsolidēto versiju .

PAREDZAMAIS SADALĪJUMS PA DALĪBVALSTĪM

Komisijas 2006. gada 4. augusta Lēmums 2006/609/EK, ar ko nosaka saistību apropriējumu paredzamo sadalījumu pa dalībvalstīm Eiropas teritoriālās sadarbības mērķim 2007–2013 gadam (OV L 247, 9.9.2006.).
Skatīt konsolidēto versiju .

Komisijas 2006. gada 4. augusta Lēmums 2006/594/EK, ar ko nosaka saistību apropriējumu paredzamo sadalījumu dalībvalstīm attiecībā uz konverģences mērķi laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam (OV L 243, 6.9.2006.).
Grozīts ar:
Lēmumu 2010/475/ES (OV L 232, 2.9.2010).

Komisijas 2006. gada 4. augusta Lēmums 2006/593/EK, ar ko nosaka saistību apropriējumu paredzamo sadalījumu dalībvalstīm attiecībā uz reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības mērķi laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam (OV L 243, 6.9.2006.).
Grozīts ar:
Lēmumu 2010/476/ES (OV L 232, 2.9.2010).

SAVIENĪBAS STRATĒĢISKĀS PAMATNOSTĀDNES

Padomes 2006. gada 6. oktobra Lēmums 2006/702/EK par Kopienas kohēzijas stratēģijas pamatnostādnēm (OV L 291, 21.10.2006.).
Projektu par Kopienas stratēģiskajām pamatnostādnēm kohēzijas, izaugsmes un nodarbinātības jomā Padome pieņēma 2006. gada 6. oktobrī. Šīs stratēģiskās pamatnostādnes veido paredzamo ietvaru kohēzijas politikas un fondu atbalsta izveidei 2007.–2013. gada periodā.

Komisijas 2005. gada 5. jūlija paziņojums “Kohēzijas politika izaugsmes un darba vietu atbalsta jomā – Savienības stratēģijas pamatnostādnes 2007.–2013. gadam” (COM(2005) 299 – Oficiālajā Vēstnesī nav publicēts).

EKONOMISKĀ ATVESEĻOŠANA

Komisijas 2008. gada 16. decembra paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Kohēzijas politika: ieguldījums reālajā ekonomikā” (COM(2008) 876 galīgā redakcija – Oficiālajā Vēstnesī nav publicēts).
Kohēzijas politika ir pirmais Kopienas finansējuma avots reālajā ekonomikā. Komisija iepazīstina ar virkni prioritāšu attiecībā uz personām, uzņēmumiem, infrastruktūru un enerģētiku, kā arī pētniecību un inovāciju, lai veicinātu Eiropas ekonomikas atveseļošanu un sociālo progresu. Tā paredz valsts investīciju pieaugumu periodam no 2007. līdz 2013. gadam.

Komisijas paziņojums Eiropadomei "Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāns" (COM(2008) 800 galīgā redakcija – Oficiālajā Vēstnesī nav publicēts).

ENERĢIJAS PATĒRIŅŠ MĀJOKĻOS

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Regula (EK) Nr. 397/2009, ar EP Regulu (EK) Nr. 1080/2006 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu groza attiecībā uz mājokļu energoefektivitātes un atjaunojamas enerģijas ieguldījumu atbilstību.
Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāns veicina pasākumus mājokļu energoefektivitātes paaugstināšanai. Šī regula piedāvā vadlīnijas šajā jomā paredzētajām valsts investīcijām. Valsts investīciju plāni jāattīsta vispiemērotākajā teritoriālajā līmenī (valsts, reģionālajā vai vietējā). Kohēzijas politikas finansējumam jāļauj atbalstīt vismazākos mājsaimniecību pasākumus.

Tādējādi, koncentrējot mājokļu izdevumus, kas saistīti ar energoefektivitāti un atjaunojamo enerģiju, ERAF ieguldījums attiecas uz visām dalībvalstīm kopumā. Citas izmaksas attiecībā uz mājokļiem jāierobežo tām dalībvalstīm, kas pievienojušās pēc 2004. gada 1. maija. Regulas (EK) Nr. 1080/2006 7. pants, kas regulē šīs attaisnojamās izmaksas, attiecīgi ir grozīts.

Pēdējā atjaunināšana: 17.09.2010
Juridisks paziņojums | Par šo vietni | Meklēt | Kontakti | Lapas sākums