Kopēja statistiski teritoriālo vienību klasifikācija (NUTS)

 

KOPSAVILKUMS:

Regula (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi

KĀDS IR ŠĪS REGULAS MĒRĶIS?

• Regulā (EK) Nr. 1059/2003 ir izklāstīti noteikumi par statistiski teritoriālo vienību nomenklatūras (NUTS) pārvaldību, kas ir hierarhiska sistēma Eiropas Savienības (ES) ekonomiskās teritorijas ģeogrāfiskai sadalīšanai, lai vāktu, attīstītu un saskaņotu Eiropas reģionu statistiku, novērtētu ES struktūrfondu atbilstības līmeni un izstrādātu ES reģionālo politiku.
• Tajā ir ietverti arī noteikumi par klasifikācijas turpmākām izmaiņām. Tas ir paredzēts, lai nodrošinātu, ka dati noteiktā laikposmā attiecas uz vienu un to pašu reģionālo vienību. Tas ir svarīgi, īpaši attiecībā uz statistikas laikrindām.
• Regula ir tikusi vairākkārt grozīta, tostarp ar šādām regulām:
  • Regulas (EK) Nr. 1888/2005, (EK) Nr. 176/2008 un (ES) Nr. 517/2013, lai ņemtu vērā jaunu ES dalībvalstu pievienošanos;
  • Regulas (EK) Nr. 105/2007, (ES) Nr. 31/2011, (ES) Nr. 1319/2013, (ES) Nr. 868/2014, (ES) Nr. 2016/2066 un Deleģētās regulas 2019/1755 un 2023/674, ar kurām groza pielikumus, lai ņemtu vērā grozījumus klasifikācijā;
  • grozījumu Regula (ES) 2017/2391, ar ko attiecībā uz teritoriālajām tipoloģijām ievieš juridisko statusu saistībā ar NUTS klasifikāciju – skatīt tālāk tekstā.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

NUTS hierarhija

Katrai dalībvalstij ir reģionālo iedalījumu trīs līmeņu hierarhija, kuras pamatā ir iedzīvotāju skaita minimālais un maksimālais slieksnis:

• NUTS 1. līmenī: lielie sociālekonomiskie reģioni, piemēram, Vācijas Länder, Beļģijas Gewesten/Régions, Polijas vai Rumānijas makroreģioni;
• NUTS 2. līmenī: pamatreģioni reģionālās politikas īstenošanai, piemēram, Beļģijas vai Dānijas provinces, Austrijas Bundesländer, Čehijas oblasti;
• NUTS 3. līmenī: mazi reģioni konkrētiem pasākumiem, piemēram, Francijas départements, Bulgārijas oblasti, Itālijas provinces.

Trešais līmenis ir otrā līmeņa apakšiedalījums, otrais līmenis ir pirmā līmeņa apakšiedalījums, bet pirmais līmenis ir dalībvalstu apakšiedalījums. NUTS neietver vietējo (pašvaldību) līmeni. Ja dalībvalsts kopējais iedzīvotāju skaits ir mazāks par noteikta NUTS līmeņa minimālo slieksni, pati dalībvalsts veido attiecīgā NUTS līmeņa teritoriālo vienību.

Klasifikācijas kritēriji

NUTS sistēmā ir jāņem vērā dalībvalstu esošās administratīvās vienības. NUTS līmeni, kuram atbilst esošais administratīvais līmenis, nosaka, pamatojoties uz šīs administratīvās vienības vidējo iedzīvotāju skaitu saskaņā ar šādu modeli:

Līmenis	Minimālais iedzīvotāju skaits	Maksimālais iedzīvotāju skaits
NUTS 1	3 miljoni	7 miljoni
NUTS 2	800 000	3 miljoni
NUTS 3	150 000	800 000

Ja dalībvalstij noteiktā klasifikācijas līmenī nav atbilstīga lieluma esoša administratīvā līmeņa, šo līmeni nosaka, apvienojot attiecīgu skaitu mazāku tuvu esošu administratīvu vienību. Šādi izveidotas apvienotās vienības veido “neadministratīvu līmeni”, kurā attiecībā uz katru neadministratīvo vienību ir jāievēro iepriekš norādītie iedzīvotāju skaita sliekšņi. Novirzes rodas īpašos ģeogrāfiskos, sociālekonomiskos, vēsturiskos, kultūras vai vides apstākļos, jo īpaši salās un tālākajos reģionos.

Teritoriālās tipoloģijas (Tercet)

Ar grozījumu Regulu (ES) 2017/2391 ES statistikas vajadzībām tiek izveidota teritoriālu tipoloģiju juridiska atzīšana. Tas ļauj tematiskajos statistikas noteikumos un politikas iniciatīvās atsaukties uz šīm tipoloģijām, lai apkopotu ES statistiku un/vai politikā iekļautu konkrētas teritorijas, piemēram, pilsētas, pilsētu, lauku vai piekrastes teritorijas un reģionus.

Regula attiecas uz esošajām teritoriālajām tipoloģijām, kuru pamatā ir NUTS 3. līmenis (piemēram, pilsētu un lauku tipoloģija, lielpilsētu reģioni), vai vietējām administratīvajām vienībām (piemēram, urbanizācijas pakāpe, pilsētas, piekrastes teritorijas). Regula attiecas arī uz tipoloģiju aprēķināšanu, balstoties uz iedzīvotāju sadalījumu un blīvumu 1 km² koordinātu tīkla šūnās. Tajā arī izklāstīti nosacījumi deleģēto aktu pieņemšanai, ko vajadzības gadījumā veic Eiropas Komisija.

Pašreizējās NUTS klasifikācijas, kas ir spēkā no 2021. gada 1. janvāra, NUTS 1. līmenī ir uzskaitīti 92 reģioni, NUTS 2. līmenī – 242 reģioni, un NUTS 3. līmenī – 1166 reģioni.

Saskaņā ar īstenošanas aktu – Regulu (EK) Nr. 11/2008 –, ja tiek grozīta NUTS klasifikācija, attiecīgajai dalībvalstij jānosūta Komisijai jaunās reģionālās klasifikācijas laikrindas, lai aizstātu iepriekšējos datus.

KOPŠ KURA LAIKA REGULA IR PIEMĒROJAMA?

Tā ir piemērojama kopš 2003. gada 11. jūlija.

KONTEKSTS

• Kopš 20. gadsimta septiņdesmitajiem gadiem, lai izveidotu reģionālo statistiku un novērtētu ES struktūrfondu atbilstības līmeņus, pamatojoties uz objektīviem kvantitatīviem kritērijiem, ES izstrādāja NUTS klasifikāciju kā vienotu un saskaņotu sistēmu tās teritorijas ģeogrāfiskai sadalīšanai.
• Visām dalībvalstīm ir savas pārvaldes sistēmas un administratīvās struktūras, un dažas no tām ir centralizētākas nekā citas. Tās ir arī ļoti atšķirīgas iedzīvotāju skaita, platības un attīstības līmeņa ziņā. NUTS ir izstrādājis Eurostat, jo īpaši ņemot vērā šo apstākļu dažādību.
• Plašāka informācija:
  • NUTS – Statistiski teritoriālo vienību nomenklatūra (Eurostat).

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1059/2003 (2003. gada 26. maijs) par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1.–41. lpp.).

Regulas (EK) Nr. 1059/2003 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2023/674 (2022. gada 26. decembris), ar ko groza pielikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 87, 24.3.2023., 1.–53. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/690 (2021. gada 28. aprīlis), ar ko izveido iekšējā tirgus, uzņēmumu, tostarp mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspējas, augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības jomas un Eiropas statistikas programmu (vienotā tirgus programma) un atceļ Regulas (ES) Nr. 99/2013, (ES) Nr. 1287/2013, (ES) Nr. 254/2014, un (ES) Nr. 652/2014 (OV L 153, 3.5.2021., 1–47. lpp.).

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2021/1130 (2021. gada 5. jūlijs), ar ko 2021.–2027. gada periodam nosaka to reģionu sarakstu, kuri ir tiesīgi saņemt finansējumu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Eiropas Sociālā fonda Plus, un to dalībvalstu sarakstu, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda (izziņots ar dokumenta numuru C(2021) 4894) (OV L 244, 9.7.2021., 10.–20. lpp.).

Pēdējo reizi atjaunots: 05.04.2023