Stratēģija jūras videi

 

KOPSAVILKUMS:

Direktīva 2008/56/EK – ES rīcība jūras vides politikas jomā

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

Jūras stratēģijas pamatdirektīvā (JSPD) ir izklāstīta kopēja Eiropas Savienības (ES) pieeja un mērķi jūras vides novēršanai, aizsardzībai un saglabāšanai, ņemot vērā cilvēku darbību izraisīto spiedienu un kaitīgo ietekmi, vienlaikus ļaujot to izmantot ilgtspējīgi, īstenojot uz ekosistēmu balstītu pieeju.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Saskaņā ar JSPD Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir jāveic šādas darbības:

• jāizstrādā stratēģijas, lai līdz 2020. gadam sasniegtu “labu vides stāvokli”*. Stratēģijās, kuru īstenošanas cikls ilgst sešus gadus, iekļauj pasākumus, lai aizsargātu jūras ekosistēmu un nodrošinātu, ka ar jūras vidi saistītās ekonomiskās darbības ir ilgtspējīgas;
• jāiekļauj savās stratēģijās:
  • jūras vides stāvokļa un cilvēka darbības ietekmes detalizēts novērtējums (tostarp sociāli ekonomiskā analīze);
  • laba vides stāvokļa definīcija, kuras pamatā ir tādu 11 vides stāvokļa raksturojošo elementu saraksts, kuru labs vides stāvoklis ir jāsasniedz līdz 2020. gadam (izklāstīti direktīvas I pielikumā un precizēti Lēmumā (ES) 2017/848, kurā ietverti sīki izstrādāti kritēriji un metodes standarti, lai palīdzētu dalībvalstīm īstenot JSPD, jo īpaši laba vides stāvokļa jomā);
  • skaidri vides mērķi;
• jāizstrādā un jāīsteno pasākumu programmas laba vides stāvokļa sasniegšanai. Šīs programmas aptver dažādas politikas sistēmas un cilvēku darbības, lai novērstu vai mazinātu to ietekmi uz jūras vidi;
• jāizstrādā uzraudzības programma, lai novērtētu un novērtētu panākumus to mērķu un uzdevumu sasniegšanā;
• jānodrošina, lai Eiropas Komisija novērtē, vai jūras stratēģijas ir piemērots pamats direktīvas prasību izpildei, un jāsniedz attiecīgi norādījumi. Ja nav sasniegti konkrēti mērķi, dalībvalstij ir jāpaskaidro, kāpēc. Vajadzības gadījumā dalībvalsts var piemērot dažus izņēmumus.

Direktīvā:

• ir arī uzsvērts, ka dalībvalstīm, izstrādājot un īstenojot to jūras stratēģijas, ir jāsadarbojas ar savām kaimiņvalstīm četros jūras reģionos (Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļas, Baltijas jūras, Vidusjūras un Melnās jūras). Daži no šiem reģioniem ir iedalīti apakšreģionos. Tādēļ dalībvalstis var apsvērt tādu būtisku iespēju kā jau pastāvošo reģionālo pārvaldības struktūru, piemēram, reģionālo jūras konvenciju izmantošanu;
• Tajā ir atzīta telpiskās aizsardzības pasākumu nozīme jūras videi, tādējādi palīdzot izveidot aizsargājamu jūras teritoriju tīklu.

Pārskatīšana

Pēc izvērtēšanas un ietekmes novērtējuma JSPD ir jāpārskata līdz 2023. gadam. Pēc tam vajadzības gadījumā var ierosināt grozījumus.

JSPD grozījumi

Ar Direktīvu (ES) 2017/845 groza JSPD, aizstājot tās III pielikumu attiecībā uz to elementu orientējošiem sarakstiem, kas jāņem vērā, izstrādājot jūras stratēģijas. Grozījuma mērķis ir labāk saistīt ekosistēmas komponentus, antropogēno slodzi* un ietekmi uz jūras vidi ar 11 JSPD norādītajiem deskriptoriem un ar Komisijas Lēmumu (ES) 2017/848 par jūras ūdeņu labu vides stāvokli (minēts iepriekš).

JSPD saikne ar citiem ES tiesību aktiem

JSPD ir izstrādāta, pamatojoties uz esošajiem ES tiesību aktiem un attiecas uz konkrētiem jūras vides elementiem, kas nav iekļauti citās politikas jomās, piemēram, ūdens pamatdirektīvā (Direktīva 2000/60/EK – skatīt kopsavilkumu), dzīvotņu direktīvā (Direktīva 92/43/EEK – skatīt kopsavilkumu), putnu direktīvā (Direktīva 2009/147/EK – skatīt kopsavilkumu) un Regulā (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku (skatīt kopsavilkumu), kuras viens no juridiskajiem mērķiem ir veicināt laba vides stāvokļa sasniegšanu saskaņā ar JSPD.

JAUNĀKIE NOTIKUMI

• Komisija 2021. gada jūlijā uzsāka sabiedrisko apspriešanos, lai apkopotu informāciju un to pušu viedokļus un idejas, kuras ir iesaistītas un skārušas JSPD. Apspriešanas ir atvērta līdz 2021. gada 21. oktobrim.
• Komisija 2020. gadā izstrādāja ziņojumu par JSPD pirmo īstenošanas ciklu. Lai gan ES jūras vides aizsardzības sistēma ir viena no pasaulē vissarežģītākajām, ziņojumā ir secināts, ka tā ir jāuzlabo, lai nodrošinātu, ka tā var risināt tādas problēmas kā pārzveja un neilgtspējīga zvejas prakse, plastmasas atkritumi, pārmērīgs barības vielu daudzums, zemūdens troksnis un citi piesārņojuma veidi.
• Pieredze, ko ES ir guvusi ar JSPD palīdzību izstrādājot ilgtspējīgu pieeju okeānu apsaimniekošanai, ir uzskatāma par būtisku ieguldījumu Komisijas 2016. gada skatījumā uz okeānu pārvaldību.
• Komisija 2015. gadā ziņoja par būtisku progresu, kas panākts aizsargājamo jūras teritoriju noteikšanā ES jūrās, tādējādi sniedzot ieguvumus gan tautsaimniecībai, gan videi. Saskaņā ar ANO Konvenciju par bioloģisko daudzveidību ES ir apņēmusies līdz 2020. gadam nodrošināt 10 % piekrastes un jūras teritoriju saglabāšanu.
• Komisija 2014., 2017. un 2018. gada pārskatīja dalībvalstu veiktos pasākumus direktīvas īstenošanā pirmajos īstenošanas ciklos.
• JSPD ir izklāstīti norādījumi par 2014. gadā pieņemtās Direktīvas 2014/89/Es par par jūras teritoriālo plānošanu (skatīt kopsavilkumu) īstenošanu. Iepriekš minētā direktīva ir daļa no integrētās jūrlietu politikas, kuras mērķis ir nodrošināt optimālas okeānu apsaimniekošanas īstenošanu un jūrlietu pārvaldību.

KOPŠ KURA LAIKA ŠĪ DIREKTĪVA IR PIEMĒROJAMA?

Tā ir piemērojama kopš 2008. gada 15. jūlija, un dalībvalstu tiesību aktos tā bija jātransponē līdz 2010. gada 15. jūlijam.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

• Mūsu okeāni, jūras un piekrastes (Eiropas Komisija)

GALVENIE TERMINI

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/56/EK (2008. gada 17. jūnijs), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (OV L 164, 25.06.2008., 19.–40. lpp.)

Direktīvas 2008/56/EK turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par Jūras stratēģijas pamatdirektīvas (Direktīva 2008/56/EK) īstenošanu (COM(2020) 259 final, 25.6.2020.)

Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, kurā novērtētas dalībvalstu pasākumu programmas saskaņā ar Jūras stratēģijas pamatdirektīvu (COM(2018) 562 final, 31.7.2018.)

Komisijas Lēmums (ES) 2017/848 (2017. gada 17. maijs), ar ko nosaka laba jūras ūdeņu vides stāvokļa kritērijus un metodiskos standartus un monitoringa un novērtēšanas specifikācijas un standartizētas metodes un atceļ Lēmumu 2010/477/ES (OV L 125, 18.5.2017., 43.–74. lpp.)

Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei. Dalībvalstu monitoringa programmu novērtējums saskaņā ar Jūras stratēģijas pamatdirektīvu (COM(2017) 3 final, 16.1.2017.)

Kopīgs paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Starptautiskā okeānu pārvaldība – okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība (JOIN(2016) 49 final, 10.11.2016.)

Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par progresu aizsargājamo jūras teritoriju izveidē (saskaņā ar Jūras stratēģijas pamatdirektīvas 2008/56/EK 21. pantu) (COM(2015) 481 final, 1.10.2015.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/89/ES (2014. gada 23. jūlijs), ar ko izveido jūras telpiskās plānošanas satvaru (OV L 257, 28.8.2014., 135.–145. lpp.)

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Inovācija jūras nozaru ekonomikā: apzināt mūsu jūru un okeānu potenciālu nodarbinātības un izaugsmes jomā (COM(2014) 254 final/2, 13.5.2014.)

Komisijas Ziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam. Jūras stratēģijas pamatdirektīvas (2008/56/EK) īstenošanas pirmais posms – Eiropas Komisijas novērtējums un norādījumi (COM(2014) 97 final, 20.2.2014.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22.–61. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Pēdējo reizi atjaunots: 27.10.2021