RSS
Alfabētiskais rādītājs
Ši lapa ir pieejama 22 valodas
Jaunas pieejamas valodas:  BG - CS - ET - LV - LT - HU - MT - PL - RO - SK - SL

We are migrating the content of this website during the first semester of 2014 into the new EUR-Lex web-portal. We apologise if some content is out of date before the migration. We will publish all updates and corrections in the new version of the portal.

Do you have any questions? Contact us.


Jurisdikcija, piemērojamie tiesību akti un Eiropas apliecība mantošanas lietās

Ar šo regulu saskaņo noteikumus par jurisdikciju un piemērojamiem tiesību aktiem, ar kuriem reglamentē mantošanas lietas ES, kā arī nolēmumu atzīšanu un izpildi un publisku aktu akceptēšanu un izpildi šādās lietās. Ar šo regulu arī ievieš Eiropas mantošanas apliecību, ko paredzēts izmantot mantiniekiem, legātāriem un testamentu izpildītājiem vai mantojumu pārvaldniekiem, lai tie citā ES valstī varētu atsaukties uz savu statusu un īstenotu savas tiesības.

AKTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 650/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un publisku aktu akceptēšanu un izpildi mantošanas lietās un par Eiropas mantošanas apliecības izveidi

KOPSAVILKUMS

Šī regula attiecas uz mirušo atstātā mantojuma mantošanu. To nepiemēro nodokļu, muitas vai administratīvos jautājumos.

Jurisdikcija

Jurisdikcija lemt par mantošanu kopumā ir tās ES valsts tiesām, kurā mirušajam nāves brīdī bijusi pastāvīgā dzīvesvieta. Ja mirušā pastāvīgā dzīvesvieta nāves brīdī nav kādā no ES valstīm, tad tās ES valsts tiesām, kurā atrodas mantojumā ietilpstošā manta, ir jurisdikcija lemt par mantošanu, ja:

  • mirušajam nāves brīdī bijusi šīs ES valsts pilsonība; vai
  • viņa iepriekšējā pastāvīgā dzīvesvieta bija šajā ES valstī — ar noteikumu, ka laikā, kad prasību ceļ tiesā, ir pagājuši ne vairāk kā pieci gadi, kopš šī pastāvīgā dzīvesvieta ir mainīta.

Ja mirušais saskaņā ar regulu ir izvēlējies piemērojamos tiesību aktus un ir izvēlējies ES valsts tiesību aktus, tad attiecīgās puses var vienoties, ka šīs ES valsts tiesām ir ekskluzīva jurisdikcija lemt par jebkuru mantošanas jautājumu.

Tiesas tajā ES valstī, kur bijusi mirušā pastāvīgā dzīves vieta nāves brīdī, var atteikties no mantošanu reglamentējošās jurisdikcijas, ja tās uzskata, ka tās dalībvalsts tiesas, kuras tiesību akti tika izvēlēti, atrodas piemērotākā vietā, lai lemtu par mantošanu, ņemot vērā mantošanas praktiskos apstākļus, piemēram, pušu pastāvīgo dzīvesvietu un mantas atrašanās vietu.

Tās ES valsts tiesām, kuras tiesību aktus mirušais izvēlējies, ir jurisdikcija, ja:

  • atbilstīgi regulā paredzētiem konkrētiem nosacījumiem tiesa, kurā iepriekš celta prasība, ir atteikusies no jurisdikcijas šajā pašā lietā;
  • tiesvedības puses ir vienojušās piešķirt jurisdikciju šīs ES valsts tiesām;
  • tiesvedības puses ir nepārprotami pieņēmušas tās tiesas jurisdikciju, kurā celta prasība.

Piemērojamie tiesību akti

Ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, mantošanai kopumā piemērojamie tiesību akti ir tās valsts tiesību akti, kurā bijusi mirušā pastāvīgā dzīvesvieta nāves brīdī.

Persona kā tiesību aktus, kas reglamentē tās atstāto mantojumu, var izvēlēties tās valsts tiesību aktus, kuras pilsonība šai personai ir izvēles izdarīšanas brīdī vai nāves brīdī. Persona, kurai ir vairākas pilsonības, var izvēlēties jebkuras tās valsts tiesību aktus, kuras pilsonība šai personai ir.

Tiesību akti jo īpaši reglamentē:

  • mantojuma atklāšanās cēloņus, laiku un vietu;
  • to, kā noteikt labuma guvējus, to attiecīgās daļas un saistības, ko tiem noteicis mirušais, un to, kā noteikt citas mantošanas tiesības;
  • spēju mantot;
  • atstumšanu no mantojuma un mantojuma atraušanu;
  • tādas mantas, tiesību un saistību, kas veido daļu no mantojuma, nodošanu mantiniekiem un — atkarībā no gadījuma — legātāriem;
  • mantinieku, testamentu izpildītāju un citu mantojuma pārvaldnieku pilnvaras, neskarot konkrētus noteikumus par mantojuma pārvaldnieka iecelšanu un pilnvarām attiecīgās situācijās;
  • atbildību par mantojuma parādiem;
  • to mantojuma daļu, par kuru tā atstājējs var brīvi noteikt pēc saviem ieskatiem, neatņemamās daļas un citus pēdējās gribas rīkojumu ierobežojumus, kā arī prasības, kas mirušajam tuvām personām varētu būt attiecībā uz mantojumu vai mantiniekiem;
  • pienākumu ziņot par dāvinājumiem, novēlējumiem vai legātiem vai tos atskaitīt, nosakot dažādu labuma guvēju daļas;
  • mantojuma dalīšanu.

Nolēmumu atzīšana un izpildāmība

ES valstī pieņemtu nolēmumu bez kādas īpašas procedūras atzīst visā ES.

Nolēmumi, kas ir izpildāmi ES valstī, kur tie ir pieņemti, ir izpildāmi citā dalībvalstī tad, kad pēc jebkuras ieinteresētās puses pieteikuma vietējā tiesa vai kompetentā iestāde pasludinājusi šos nolēmumus par izpildāmiem.

Publisku aktu akceptēšana un izpilde

ES valstī ieviestiem publiskiem aktiem citā ES valstī ir tāds pats pierādījuma spēks, kāds tas ir šo publisko aktu izcelsmes valstī, vai arī vistuvāk pielīdzināmais spēks, ja vien tas nav acīmredzami pretrunā attiecīgās ES valsts sabiedriskajai kārtībai.

Publiskie akti, kas ir izpildāmi ES valstī, kur tie ir ieviesti, ir izpildāmi citā dalībvalstī tad, kad pēc jebkuras ieinteresētās puses pieteikuma vietējā tiesa vai kompetentā iestāde pasludinājusi šos aktus par izpildāmiem.

Eiropas mantošanas apliecība

Ar šo regulu izveido Eiropas mantošanas apliecību, ko paredzēts izmantot mantiniekiem, legātāriem, kam ir tiešas mantošanas tiesības, un testamentu izpildītājiem vai mantojumu pārvaldniekiem, kam citā dalībvalstī jāatsaucas uz savu statusu vai jāīsteno savas tiesības kā mantiniekiem vai legātāriem un/vai savas pilnvaras kā testamentu izpildītājiem vai mantojuma pārvaldniekiem. No brīža, kad apliecība ir izdota, tā bez kādas īpašas procedūras ir spēkā visās ES valstīs.

Nobeiguma noteikumi

Šo regulu piemēro to personu mantojumam, kuras mirst 2015. gada 17. augustā vai pēc šā datuma. Tiesību aktu izvēle un pēdējās gribas rīkojumi, kas sagatavoti pirms šā datuma, ir spēkā atbilstoši konkrētiem regulā paredzētiem nosacījumiem.

ATSAUCES

AktsStāšanās spēkāTransponēšanas termiņš dalībvalstīsOficiālais Vēstnesis
Regula (ES) Nr. 650/2012

16.8.2012.

-

OV L 201, 27.7.2012.

Pēdējā atjaunināšana: 16.01.2013
Juridisks paziņojums | Par šo vietni | Meklēt | Kontakti | Lapas sākums