RSS
Alfabētiskais rādītājs
Ši lapa ir pieejama 23 valodas
Jaunas pieejamas valodas:  BG - CS - ET - GA - LV - LT - HU - MT - PL - RO - SK - SL

We are migrating the content of this website during the first semester of 2014 into the new EUR-Lex web-portal. We apologise if some content is out of date before the migration. We will publish all updates and corrections in the new version of the portal.

Do you have any questions? Contact us.


Visaptveroša Eiropas migrācijas politika

Komisija iepazīstina ar pasākumu klāstu, lai ieviestu visaptverošu Eiropas migrācijas politiku, kuras pamatā ir lielāka dalībvalstu solidaritāte un kura ļauj Eiropas Savienībai (ES) sekmīgāk risināt migrācijas radītās problēmas.

AKTS

Komisijas 2011. gada 4. maija paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Paziņojums par migrāciju” (COM(2011) 248 – Oficiālajā Vēstnesī nav publicēts).

KOPSAVILKUMS

Arābu revolūcijas, kas notika 2011. gada pavasarī, izraisīja imigrantu masveida pieplūdumu no Vidusjūras reģiona dienvidu valstīm, tie ir nelegāli ieceļojuši Eiropas Savienībā (ES), sasniedzot Itālijas un Maltas krastus. ES ir veikusi ārkārtas pasākumus, lai risinātu šo situāciju. Tomēr minētie notikumi parādīja, ka ES migrācijas jautājumu risināšanā ir ierobežoti līdzekļi un ka šajā jomā ir jāveicina lielāka dalībvalstu solidaritāte.

Tāpēc Komisija iepazīstina ar pasākumiem, kuru mērķis ir īstenot visaptverošu Eiropas migrācijas politiku, kas labāk spēj risināt migrācijas izraisītas problēmas. Šajā politikā jāievēro Eiropas tradīcijas patvēruma un aizsardzības piešķiršanas jomā, vienlaikus novēršot neatļautu robežu šķērsošanu.

Tāpēc ir aplūkoti vairāki ar migrāciju saistīti jautājumi:

  • Robežšķērsošana

ES ārējo robežu kontrolei jābūt efektīvai un jānodrošina augsts drošības līmenis, vienlaikus padarot vienkāršāku robežšķērsošanu personām, kurām ir atļauts ieceļot ES. Komisija plāno nostiprināt esošos kopējos noteikumus. Proti, tā plāno izveidot Eiropas robežsardzes sistēmu. Vienlaikus tā uzsver, ka ir jāuzlabo vietējo iestāžu sadarbība un apmaiņa ar operatīvo informāciju par jebkuru starpgadījumu uz ārējās robežas, galvenokārt, izmantojot EUROSUR sistēmu. Frontex aģentūras operatīvā rīcībspēja arī ir jānostiprina.

Komisijai kopā ar dalībvalstīm, dalībvalstu ekspertiem un Frontex ES līmenī jāizvērtē Šengenas noteikumu piemērošana. Komisija arī plāno izveidot mehānismu, ļaujot pieņemt lēmumu Eiropas mērogā par robežkontroles atjaunošanu pie iekšējām robežām ārkārtas apstākļos.

Lai novērstu nelegālo imigrāciju, Komisija uzsver līdzsvarotas un efektīvas Eiropas atgriešanas politikas (izsūtīt no valsts nelegālos imigrantus, kuriem nav nepieciešama starptautiska aizsardzība) nepieciešamību. Tā aicina dalībvalstis tiesību aktos transponēt Atgriešanas direktīvu par kopīgiem standartiem un procedūrām attiecībā uz nelegālo imigrantu atgriešanu un direktīvu, kas paredz sankcijas par nelegālo imigrantu nodarbināšanu. Visbeidzot tā atzīst, ka ar trešām valstīm noslēgtie nolīgumi par atpakaļuzņemšanu ir efektīvi, bet uzskata, ka tie jānoslēdz, ņemot ES vispārējās attiecības ar konkrētu partnervalsti un paredzot stimulus, kas palīdz dalībvalstīm tos īstenot.

  • Pārvietošanās un dzīvošana Šengenas zonā

Komisija aicina labāk organizēt mobilitāti, kuras pamatā ir sadarbība (starp Eiropas aģentūrām Frontex un Eiropols un starp valstu muitas un policijas iestādēm) un jaunas tehnoloģijas. Eiropas ieceļošanas/izceļošanas sistēma nodrošinātu, ka iestādēm būtu pieejami dati par trešo valstu pilsoņu robežšķērsošanu. Savukārt ceļotāju reģistrēšanas programma ļautu izmantot automatizētu robežkontroles sistēmu cilvēkiem, kas bieži ceļo.

Vīzu politika arī ir svarīgs instruments mobilitātes jomā. Lai novērstu vīzu režīma atvieglojumu ļaunprātīgu izmantošanu, Komisija ierosina ieviest drošības klauzulu, kas noteiktos apstākļos ļautu uz laiku atjaunot vīzu prasību trešās valsts pilsoņiem.

Eiropas Savienība tajā pašā laikā atzīst, ka migranti ir ES vajadzīgs darbaspēks, lai novērstu darbaspēka trūkumu atsevišķās nozarēs un augsti kvalificēta darbaspēka trūkumu. Tātad ir svarīgi atzīt viņu kvalifikāciju un vienkāršot administratīvās procedūras. Komisija cer īstenot apvienotās atļaujas projektu, kas ļauj ārzemniekiem uzturēties un strādāt kādā no dalībvalstīm, un aicina ES dalībvalstis savos tiesību aktos transponēt Eiropas Savienības Zilās kartes direktīvu, kas veicina augsti kvalificētu darbinieku pieņemšanu darbā. Tā iepazīstina arī ar priekšlikumiem attiecībā uz sezonas darbiniekiem un uzņēmuma ietvaros īslaicīgi pārceltajiem darbiniekiem. Lai sniegtu skaidru un praktisku informāciju migrantiem, Komisija šogad ir atvērusi ES imigrācijas portālu.

Migrantu integrācija Eiropas sabiedrībā jāveic, līdzsvarojot migrantu tiesības ar uzņēmējvalstu kultūrām un likumiem. Tas prasa gan migrantu, gan uzņēmējvalstu iesaistīšanos. Veiksmīgai integrācijai ir būtiska nozīme, lai imigrācijas sniegtās ekonomiskās, sociālās un kultūras dzīves priekšrocības maksimāli izmantotu gan atsevišķu cilvēku, gan sabiedrību labā. Komisija 2011. gada jūlijā iepazīstināja ar Eiropas programmu trešo valstu pilsoņu integrācijai.

  • Kopējā Eiropas patvēruma sistēma

Kopējās Eiropas patvēruma sistēmas izveide ir jāpabeidz līdz 2012. gadam. Tās mērķis ir samazināt atšķirības ES dalībvalstīs attiecībā uz patvēruma pieteikumu izskatīšanas rezultātiem, nodrošināt vienotu procesuālo un materiālo tiesību normu kopumu un Ženēvas konvencijas par bēgļu statusu ievērošanu. Šajā jomā sadarbību veicinās Eiropas patvēruma atbalsta birojs.

Komisija uzsver, ka bēgļu pārvietošana (trešā valstī aizsardzību saņēmuša bēgļa pārvietošana uz pastāvīgu dzīvi kādā no dalībvalstīm) kļūst par Eiropas patvēruma politikas neatņemamu sastāvdaļu.

  • Attiecības ar trešām valstīm

Migrācijas jautājumi jāintegrē vispārējās ES ārējās attiecībās. Jāatrod labāks līdzsvars starp legālās migrācijas organizēšanu, cīņu pret nelegālo migrāciju un migrācijas sniegto abpusējo ieguvumu palielināšanu attīstības veicināšanai. Ieviešot uz migrantiem orientētu pieeju, jāstiprina migrācijas cilvēciskā dimensija.

Eiropas Savienība Vidusjūras reģiona dienvidu valstīm piedāvāja strukturētu dialogu par migrāciju ar mērķi izveidot mobilitātes partnerības, lai atvieglotu minēto valstu valstspiederīgajiem ieceļošanu ES teritorijā apmaiņā pret šo valstu sadarbību migrācijas plūsmu pārvaldībā. Komisija arī pārskatīs kaimiņattiecību politiku ar minētajām valstīm.

Pēdējā atjaunināšana: 09.10.2011
Juridisks paziņojums | Par šo vietni | Meklēt | Kontakti | Lapas sākums