RSS
Alfabētiskais rādītājs
Ši lapa ir pieejama 23 valodas
Jaunas pieejamas valodas:  BG - CS - ET - GA - LV - LT - HU - MT - PL - RO - SK - SL

We are migrating the content of this website during the first semester of 2014 into the new EUR-Lex web-portal. We apologise if some content is out of date before the migration. We will publish all updates and corrections in the new version of the portal.

Do you have any questions? Contact us.


Stokholmas programma

Stokholmas programma ir ceļvedis, kā Eiropas Savienībai (ES) īstenot pasākumus tiesiskuma, brīvības un drošības jomā laikā no 2010. līdz 2014. gadam.

AKTS

Stokholmas programma – atvērta un droša Eiropa tās pilsoņu un viņu aizsardzības labā (OV C 115, 4.5.2010.)

KOPSAVILKUMS

Stokholmas programma nosaka Eiropas Savienības (ES) prioritātes tiesiskuma, brīvības un drošības telpai laikā no 2010. līdz 2014. gadam. Pamatojoties uz iepriekšējo programmu – Tamperes un Hāgas –sasniegumiem, tās mērķis ir risināt turpmākos problēmjautājumus un nostiprināt tiesiskuma, brīvības un drošības telpu atbilstīgi pilsoņu interesēm un vajadzībām.

Lai izveidotu drošu Eiropu, kur tiek ievērotas pilsoņu pamattiesības un brīvības, Stokholmas programmai ir izvirzītas šādas prioritātes.

Tiesību Eiropa

Eiropas pilsoniskumam jāpārtop no abstraktas idejas konkrētā realitātē un jānodrošina ES valstspiederīgajiem pamattiesības un brīvības, kas noteiktas ES Pamattiesību hartā un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā. ES pilsoņiem jāvar izmantot šīs tiesības gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās robežām, vienlaikus apzinoties, ka tiek ievērots viņu privātums, it īpaši personas datu aizsardzības ziņā. Tiesību Eiropai jātop par telpu, kur:

  • pilsoņi un viņu ģimenes locekļi drīkst neierobežoti izmantot tiesības uz brīvu pārvietošanos,
  • tiek cienīta daudzveidība un aizstāvētas vismazaizsargātākās grupas (bērni, minoritātes, piemēram, romi, vardarbības upuri u. c.), vienlaikus izskaužot rasismu un ksenofobiju,
  • kriminālprocesā tiek aizsargātas aizdomās turamo un apsūdzēto personu tiesības,
  • ES pilsoniskums veicina pilsoņu iesaistīšanos ES demokrātiskajā dzīvē, nodrošinot pārredzamu lēmumu pieņemšanu, piekļuvi dokumentiem un labu pārvaldi, kā arī garantē pilsoņiem tiesības uz konsulāro aizsardzību ārpus ES robežām.

Tiesiskuma Eiropa

Eiropas tiesiskuma telpai jābūt ieviestai visā ES. Jāuzlabo pilsoņu piekļuve tiesiskumam tā, lai visā ES varētu efektīvāk īstenot viņu tiesības. Vienlaikus gan krimināllietās, gan civillietās jāpilnveido sadarbība starp tiesu iestādēm un tiesas spriedumu savstarpēja atzīšana Eiropas Savienībā. Šajā sakarā ES valstīm jāizmanto e-tiesiskuma (informācijas un komunikāciju tehnoloģijas tiesiskuma jomā) sniegtās iespējas, jāpieņem kopēji obligātie noteikumi, lai tuvinātu krimināltiesību un civiltiesību standartus, un jānostiprina savstarpējā uzticēšanās. Tāpat ES ir mērķtiecīgi jāpanāk saskaņotība ar starptautisko tiesisko kārtību, lai radītu drošu tiesisko vidi sadarbībai ar trešām valstīm.

Eiropa, kas aizsargā

Stokholmas programmā ir ierosināts izstrādāt ES iekšējās drošības stratēģiju ar nolūku uzlabot pilsoņu aizsardzību un apkarot organizēto noziedzību un terorismu. Ievērojot solidaritāti, stratēģijas mērķis būs uzlabot policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, kā arī sadarbību saistībā ar robežu pārvaldību, civilo aizsardzību un katastrofu pārvarēšanu. Iekšējās drošības stratēģijas pamatā būs proaktīva, horizontāla un pārnozaru pieeja, kurā būs skaidri nodalīti ES un dalībvalstu uzdevumi. To galvenokārt izmantos, lai apkarotu pārrobežu noziegumus, piemēram:

  • cilvēku tirdzniecību,
  • seksuālu vardarbību, bērnu seksuālu izmantošanu un bērnu pornogrāfiju,
  • kibernoziedzību,
  • ekonomiskus noziegumus, korupciju, viltošanu un pirātismu,
  • narkotiku tirdzniecību.

Apkarojot pārrobežu noziegumus, iekšējā drošība ir nepārprotami saistīta ar ārējo drošību. Tāpēc jāpievērš uzmanība ES ārējās drošības stratēģijai un sadarbības nostiprināšanai ar trešām valstīm.

Piekļuve Eiropai

ES arī turpmāk jāpilnveido integrētas robežu pārvaldības un vīzu politika, lai trešo valstu valstspiederīgie varētu racionālā veidā likumīgi iekļūt Eiropā tā, lai neskartu ES pilsoņu drošību. Jābūt stingrai robežkontrolei, lai novērstu nelikumīgu imigrāciju un pārrobežu noziedzību, tomēr piekļuve jānodrošina tiem, kam vajadzīga starptautiskā aizsardzība, un mazaizsargātām cilvēku grupām, piemēram, nepavadītiem nepilngadīgajiem. Visbeidzot, jānostiprina “Frontex” (Eiropas Ārējo robežu aģentūras) nozīme, lai aģentūra varētu efektīvāk risināt pašreizējās un turpmākās problēmas. Ārējo robežu kontroles sistēmas nostiprināšanai svarīga ir arī otrās paaudzes Šengenas informācijas sistēma (SIS II) un Vīzu informācijas sistēma (VIS), tāpēc jānodrošina to pilnīga darbība. Tāpat jāturpina pilnveidot kopējo vīzu politiku un aktivizēt reģionālo konsulāro sadarbību.

Solidaritātes Eiropa

Pamatojoties uz Eiropas Imigrācijas un patvēruma paktu, ES jāizstrādā vispusīga un elastīga migrācijas politika, kuras centrā ir solidaritāte un atbildība un kura atbilst gan ES dalībvalstu, gan migrantu vajadzībām. Tajā jāņem vērā ES dalībvalstu darba tirgus vajadzības, vienlaikus mazinot intelektuālā darbaspēka emigrāciju no trešām valstīm. Jāīsteno arī aktīvāka integrācijas politika, kas migrantiem garantē tiesības. Turklāt kopējā migrācijas politikā jāiekļauj efektīva un ilgtspējīga atgriešanās politika, pievēršoties arī nelegālās imigrācijas profilaksei, kontrolei un apkarošanai. Jāpastiprina arī dialogs un partnerība ar trešām valstīm (izcelsmes un tranzīta valstīm), it īpaši turpinot izstrādāt vispārējo pieeju migrācijai.

Līdz 2012. gadam jāizstrādā kopējā Eiropas patvēruma sistēma (CEAS). Šajā sakarā ir būtiski izveidot Eiropas Patvēruma atbalsta biroju. Ieviešot ES dalībvalstīs vienotu patvēruma procedūru un nosakot vienotu statusu personām, kam piešķirta starptautiska aizsardzība, “CEAS” izveidotu ES aizsardzības un solidaritātes telpu.

Eiropa globalizētā pasaulē

ES politikas ārējā dimensija jāņem vērā arī tiesiskuma, brīvības un drošības jomā, lai palīdzētu risināt ES aktuālās problēmas, kas saistītas ar šo jomu, kā arī veidot spēcīgākas sadarbības iespējas ar trešām valstīm. Šajā sakarā ES uzdevums ir ievērot šādus principus:

  • uzturēt ES vienotu ārējo attiecību politiku,
  • sadarboties partnerībā ar trešām valstīm (tostarp kandidātvalstīm, kaimiņvalstīm un EEZ/Šengenas valstīm, Amerikas Savienotajām Valstīm un Krievijas Federāciju),
  • sekmēt Eiropas un starptautiskus standartus un vērtības, kā arī ratificēt Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Padomes un Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences konvencijas,
  • dalīties informācijā par divpusējiem un daudzpusējiem pasākumiem,
  • strādāt saskaņā ar solidaritātes, saskaņotības un papildināmības principu
  • efektīvi izmantot visus pieejamos instrumentus un resursus,
  • informēt par pasākumiem tieslietu un iekšlietu ārējās dimensijas jomā, kā arī tos uzraudzīt un novērtēt,
  • izmantot proaktīvu pieeju ārējām attiecībām.

Stokholmas programmu īsteno ar rīcības plānu, ko pieņēma 2010. gada jūnijā.

Pēdējā atjaunināšana: 16.03.2010

Skatīt arī

  • Stokholmas programmas (EN) (FR) (SV) tīmekļa vietne
Juridisks paziņojums | Par šo vietni | Meklēt | Kontakti | Lapas sākums