Eiropas Savienības Pamattiesību harta

 

KOPSAVILKUMS:

Eiropas Savienības Pamattiesību harta

KĀDS IR HARTAS MĒRĶIS?

Eiropas Savienības Pamattiesību harta (Harta) aizsargā pamattiesības, kas cilvēkiem nodrošinātas Eiropas Savienībā (ES). Tas ir mūsdienīgs un visaptverošs ES tiesību instruments, ar ko tiek aizsargātas un veicinātas cilvēku tiesības un brīvības, ņemot vērā pārmaiņas sabiedrībā, kā arī sociālo, zinātnes un tehnoloģiju attīstību.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Saturs

Šajā Hartā, ievērojot ES kompetences un uzdevumus, kā arī subsidiaritātes principu, no jauna ir apstiprinātas tiesības, kuru pamatā ir ES dalībvalstu konstitucionālās tradīcijas un starptautiskās saistības, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija, ES un Eiropas Padomes pieņemtās Sociālās hartas, kā arī Eiropas Savienības Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūra. Padarot pamattiesības skaidrākas un nozīmīgākas, tiek veicināta tiesiskā noteiktība ES.

Harta ietver preambulu un 54 pantus, kas sagrupēti septiņās nodaļās.

• I sadaļa: cieņa (cilvēka cieņa, tiesības uz dzīvību, tiesības uz personas neaizskaramību, spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodu aizliegums, verdzības un piespiedu darba aizliegums).
• II sadaļa: brīvības (tiesības uz brīvību un drošību, privātās un ģimenes dzīves neaizskaramība, personas datu aizsardzība, tiesības stāties laulībā un tiesības izveidot ģimeni, domu, pārliecības un ticības brīvība, vārda un informācijas brīvība, pulcēšanās un biedrošanās brīvība, humanitāro un eksakto zinātņu brīvība, tiesības uz izglītību, brīvība izvēlēties profesiju un tiesības strādāt, darījumdarbības brīvība, tiesības uz īpašumu, patvēruma tiesības, aizsardzība pārvietošanas, izraidīšanas vai izdošanas gadījumā).
• III sadaļa: vienlīdzība (vienlīdzība likuma priekšā, diskriminācijas aizliegums, kultūru, reliģiju un valodu daudzveidība, vīriešu un sieviešu līdztiesība, bērnu tiesības, vecāka gadagājuma cilvēku tiesības, invalīdu integrācija).
• IV sadaļa: solidaritāte (darba ņēmēju tiesības uz informāciju un konsultācijām uzņēmumā, tiesības uz kolektīvām sarunām un rīcību, tiesības izmantot darbā iekārtošanas pakalpojumus, aizstāvība nepamatotas atlaišanas gadījumā, godīgi un taisnīgi darba apstākļi, bērnu darba aizliegšana un strādājošu jauniešu aizsardzība, ģimenes dzīve un darbs, sociālais nodrošinājums un sociālā palīdzība, veselības aizsardzība, pieeja pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, vides aizsardzība, patērētāju tiesību aizsardzība).
• V sadaļa: pilsoņu tiesības (tiesības balsot un tiesības kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās un pašvaldību vēlēšanās, tiesības uz labu pārvaldību, tiesības piekļūt dokumentiem, Eiropas ombuds, tiesības iesniegt lūgumrakstu, pārvietošanās un uzturēšanās brīvība, diplomātiskā un konsulārā aizsardzība).
• VI sadaļa: tiesiskums (tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, nevainīguma prezumpcija un tiesības uz aizstāvību, noziedzīgu nodarījumu un sodu likumības un samērīguma principi, tiesības netikt divreiz tiesātam vai sodītam krimināllietā par to pašu noziedzīgo nodarījumu).
• VII sadaļa: vispārīgi noteikumi.

Darbības joma

Šīs Hartas noteikumi attiecas uz ES iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām visās to darbībās. Tā nepaplašina pilnvaras un uzdevumus, ko tām piešķir ar nolīgumiem. Hartas noteikumi attiecas arī uz dalībvalstīm, kad tās īsteno ES tiesību aktus.

Harta ir piemērojama kopā ar valstu un starptautiskajām pamattiesību aizsardzības sistēmām, tostarp Eiropas Cilvēktiesību konvenciju.

Gada ziņojumi

Kopš 2010. gada Eiropas Komisija katru gadu publicē gada ziņojumu par Hartas piemērojumu. Kopš 2021. gada, turpinot stratēģiju stiprināt Hartas piemērojamību ES (skatīt kopsavilkumu), ziņojumā par Hartu katru gadu akcentē kādu citu stratēģiski nozīmīgu tematisku jomu, ko regulē ES tiesību akti.

KONTEKSTS

• Eiropadome 1999. gadā secināja, ka pamattiesības, ko piemēro ES līmenī, jānostiprina hartā, lai uzsvērtu to nozīmīgumu.
• Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome un Komisija šo hartu oficiāli izsludināja 2000. gada decembrī Nicā.
• Harta kļuva juridiski saistoša līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā (skatīt kopsavilkumu) 2009. gada decembrī, un tagad tai ir tāda pati juridiskā vērtība kā ES līgumiem.

Plašāka informācija:

• ES Pamattiesību harta (Eiropas Komisija)
• Pamattiesības (Eiropas e-tiesiskuma portāls)

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Savienības Pamattiesību harta (OV C 202, 7.6.2016., 389.–405. lpp.).

Pēdējo reizi atjaunots: 14.01.2022