Līgums par Eiropas Ekonomikas zonu

KOPSAVILKUMS:

Lēmums 94/1/EK, EOTK par Eiropas Ekonomikas zonas līguma noslēgšanu

KOPSAVILKUMS

KĀDS IR ŠĪ LĪGUMA MĒRĶIS?

Ar to izveidoja zonu, kurā atļauta personu brīva pārvietošanās un preču, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite 31 Eiropas valstī.
Tā galvenais mērķis ir veicināt šo valstu tirdzniecisko un ekonomisko attiecību nepārtrauktu un līdzsvarotu stiprināšanu.
Šobrīd tam ir pievienojušās 28 ES valstis un (1) trīs no četrām Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstīm — Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Piemērošanas joma

Papildus četrām pamatbrīvībām (t. i., preču, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite un personu brīva pārvietošanās) un citu ar tām saistīto politikas jomu noteiktiem aspektiem (piemēram, izglītība, pētniecība, sociālie jautājumi, patērētāju aizsardzība, uzņēmējdarbības tiesības un vide) līgumā ir paredzēti arī konkurences un valsts atbalsta noteikumi.
Līgums garantē vienlīdzīgas tiesības un pienākumus Eiropas Savienības (ES) vienotajā tirgū triju EBTA valstu pilsoņiem, darba ņēmējiem un uzņēmumiem. ES pilsoņiem, darba ņēmējiem un uzņēmumiem ir līdzīgas tiesības un pienākumi šajās trīs EBTA valstīs.
Līgums neaptver šādas ES politikas jomas:
- kopējā lauksaimniecības un zivsaimniecības politika (lai gan tajā ir minētas atsauces uz zivju un lauksaimniecības produktu tirdzniecību);
- muitas savienība;
- tirdzniecības politika;
- tieslietu un iekšlietu jautājumi (lai gan trīs EEZ ietilpstošās EBTA valstis ir Šengenas līguma, ar kuru atcēla iekšējo robežkontroli tā dalībvalstu starpā, dalībvalstis);
- kopējā ārpolitika un drošības politika;
- tiešie un netiešie nodokļi;
- ekonomiskā un monetārā savienība.

Apvienotās iestādes

Ar līgumu izveidoja vairākas EEZ apvienotās iestādes, kas lielā mērā līdzinās ES iestādēm:

EEZ Apvienotā komiteja regulāri tiekas un, savstarpēji vienojoties, pieņem lēmumus par ES tiesību aktu iekļaušanu EEZ līgumā. ES tajā pārstāv Eiropas Komisija (Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) un citi dienesti), savukārt EBTA — triju EBTA valstu vēstnieki;
EEZ Padomi veido Eiropas Savienības Padomes un Komisijas locekļi (ko pārstāv EĀDD un citi tās dienesti), kā arī triju EEZ ietilpstošo EBTA valstu ārlietu ministri. Padomes sanāksmes notiek divas reizes gadā, lai noteiktu līguma stratēģisko virzību un sniegtu norādes EEZ Apvienotajai komitejai;
EEZ Konsultatīvo komiteju veido Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas un EBTA Konsultatīvās komitejas locekļi;
EEZ Apvienoto parlamentāro komiteju veido Eiropas Parlamenta deputāti un triju EBTA valstu parlamentu deputāti. Tā neiesaistās lēmumu pieņemšanā, taču uzrauga un rūpīgi izvērtē ES politikas jomas un lēmumus, kuri attiecas uz EEZ.

Papildus tam:

EBTA Uzraudzības iestāde nodrošina, ka Islande, Lihtenšteina un Norvēģija izpilda savas EEZ līgumā noteiktās saistības, savukārt Eiropas Komisija veic līdzīgu lomu attiecībā uz ES valstīm;
EBTA Tiesa izskata EBTA Uzraudzības iestādes ierosinātās lietas pret kādu no EBTA valstīm attiecībā uz EEZ noteikumu ieviešanu, piemērošanu vai interpretāciju, bet ES valstu gadījumā to pašu veic ES Tiesa.

Kā ES tiesību akti kļūst par EEZ tiesību aktiem?

EBTA valstis formāli neiesaistās ES tiesiskā regulējuma izstrādes procesā. Tomēr tās var piedalīties sagatavošanas darbā un iesniegt komentārus.
Tiklīdz ES pieņem tiesību aktu, trīs EBTA valstis izvērtē, vai konkrētais tiesību akts attiecas uz EEZ. Ja visas trīs valstis atzīst, ka tas attiecas, EBTA sekretariāts sagatavo Apvienotās komitejas lēmuma (AKL) projektu, lai veiktu grozījumus EEZ līgumā.
AKL projektu pieņem Komisija, bet būtisku izmaiņu gadījumā to nosūta pieņemšanai Padomē.
Pēc tam EBTA sekretariāts un EĀDD konsultē par laiku, kurā lēmums jāpieņem EEZ Apvienotajai komitejai.

Dalība ES programmās un aģentūrās

Visas trīs EBTA valstis piedalās dažādās ES programmās un aģentūrās. Vienojoties par šādu dalību, konkrētā programma tiek iekļauta EEZ līgumā un valstis apņemas sniegt savu ieguldījumu, lai segtu darbības izmaksas.

Finanšu aspekti

Saskaņā ar līgumu EBTA dalībvalstis palīdz samazināt ekonomiskās un sociālās atšķirības starp EEZ reģioniem — šobrīd tas dod labumu 16 ES valstīm. Šīs EEZ dotācijas kopīgi finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, veicot ieguldījumus proporcionāli šo valstu lielumam un finansiālajai labklājībai.

Papildus trīs EBTA valstu veiktajām iemaksām ES programmu darbības izmaksu segšanai, tās veic arī iemaksas, lai segtu Komisijas administratīvās izmaksas (piemēram, biroja telpas, sanāksmes u. c.).

KONTEKSTS

EEZ līgumu parakstīja 1992. gadā, un tobrīd tam pievienojās 12 ES valstis un sešas EBTA valstis: Austrija, Somija, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija, Zviedrija un Šveice, lai gan vēlāk Šveice nolēma izstāties no līguma. Tas stājās spēkā 1994. gadā. 1995. gadā trīs EBTA valstis (Austrija, Somija un Zviedrija) pievienojās ES. Līgums ir pakāpeniski pielāgots līdz ar 10 valstu iestāšanos ES 2004. gadā, divu valstu iestāšanos 2007. gadā un visbeidzot — Horvātijas iestāšanos 2013. gadā.

Plašāka informācija ir pieejama:

ES Ārējās darbības dienesta tīmekļa vietnes sadaļā ES attiecības ar Eiropas Ekonomikas zonu (EEZ);
EBTA tīmekļa vietnes sadaļā Eiropas Ekonomikas zona.

AKTS

Padomes un Komisijas Lēmums 94/1/EK, EOTK (1993. gada 13. decembris) par Eiropas Ekonomikas zonas līguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu, tās dalībvalstīm un Austrijas Republiku, Somijas Republiku, Islandes Republiku, Lihtenšteinas Grāfisti, Norvēģijas Karalisti, Zviedrijas Karalisti un Šveices Konfederāciju (OV L 1, 3.1.1994., 1. lpp.)

Līgums par Eiropas Ekonomikas zonu — Nobeiguma akts — Kopīgās deklarācijas — Kopienas dalībvalstu un EBTA valstu valdību deklarācijas — Vienošanās — Saskaņotais protokols — Vienas vai vairāku līgumslēdzēju pušu deklarācijas par Eiropas Ekonomikas zonas līgumu (OV L 1, 3.1.1994., 3.–522. lpp.)

Līguma turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

Pēdējo reizi atjaunots: 24.05.2016

(1) Apvienotā Karaliste izstājas no Eiropas Savienības un 2020. gada 1. februārī kļūst par trešo valsti (valsts, kura nav Savienības dalībvalsts).

Top